Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 10.maijā

Intervija Latvijas Radio 10.maija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08 tiešraidē no Vīnes. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Tā nu ir sanācis, ka mūsu saruna neizskan no studijas, kā ik ceturtdienu, bet mēs to pārraidām "pa vadiem", jo atrodamies Austrijā, Vīnē, Latvijas vēstniecībā. Piesaku Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Jums jāskaidro, kāpēc mēs esam šeit un ko darām.

A.Bērziņš: — Mēs faktiski esam atbraukuši trīs iemeslu dēļ. Viens iemesls bija tikšanās ar Austrijas kancleru Šiselu. Otrs iemesls — rīt sākas tā sauktā Viļņas devītnieka sanāksme Bratislavā jautājumos par drošību, par NATO, kurā plāno piedalīties visu deviņu valstu vadītāji; un trešais — mums ir divpusējā vizīte Slovākijā. Lai taupītu līdzekļus un taupītu laiku, mēs esam mēģinājuši visas šīs trīs lietas salikt kopā un tātad pakāpeniski iesim cauri visai šai dienas kārtībai.

— Sāksim, protams, ar to, kas noticis šodien, tātad jūs šodien esat ticies ar Austrijas kancleru.

A.Bērziņš: — Jā, mums bija stundu un piecas minūtes gara saruna ar kancleru, un mēs faktiski pārrunājām Eiropas Savienības paplašināšanās lietas un Austrijas redzējumu šai sakarībā. Eiropas paplašināšanās jautājums pašlaik faktiski no tāda tehniskā darba, ka tur skaita, cik nodaļas kurš ir aizslēdzis, tiek pārnests vairāk uz politisko jomu, un diskusijas par to, kāda izskatīsies Eiropa pēc paplašināšanas un kādai jābūt šai paplašināšanās stratēģijai, ieņem aizvien lielāku un nozīmīgāku vietu, tāpēc mēs pārrunājām šos jautājumus. Kanclers arī informēja, ka Austrija laikam ir pirmā valsts, kura ir iesniegusi Nicas sammita rezultātus ratificēšanai parlamentā, un rīt sāksies parlamentārās debates par Nicas sammita rezultātiem.

— Pasakiet, kas ir Nicas sammits!

A.Bērziņš: — Nicas sammitā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par to, kādā veidā tiks vadīta Eiropas Savienība pēc tam, kad tā būs paplašinājusies. Tur tika pieņemts tāds lēmums, ka katrai valstij ir noteikts balsu skaits, ka katrai valstij ir savs viens komisārs Eiropas Savienībā un ka nākamā starpvalstu konference, kurā lems par to, kā visām šīm valstīm pēc paplašināšanās kopā dzīvot, būs pēc tam, kad šī paplašināšanās būs notikusi.

Visā šajā kontekstā ir tie trīs plāni, kuri šobrīd eksistē. Pirmais: katra valsts tiek uzņemta atbilstoši tās sniegumam; otrā versija ir tā, ka ir faktiski divas valstu grupas — viena tā sauktā Višegradas valstu grupa, un otra — Helsinku grupa, kas arī eksistē, neviens nav to noņēmis; un trešais ir tā sauktā plašā viļņa koncepts, kur tiek runāts par desmit valstu līdzdalību Eiropas Savienībā.

— Kādu nostāju pauda Austrijas kanclers?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka Austrijas kanclers ir absolūti pragmatisks cilvēks, viņš saka — viena lieta ir skaitīt šīs atvērtās un aizvērtās sadaļas, bet pavisam cita lieta ir reāli izprast, kas notiks. Austrija vienmēr ir bijusi Baltijas valstu atbalstītāja. Tieši pateicoties kancleram Šiselam, savulaik tika atklātas trīs vēstniecības visās Baltijas valstīs, viņš pats ir bijis Rīgā uz četrām stundām 1997.gadā, un, mūsu sarunu noslēdzot, es viņu uzaicināju atbraukt nākamgad uz Rīgu pārliecināties, ka mēs tik tiešām attīstāmies un ejam Eiropas Savienības virzienā diezgan strauji. Viņš šo uzaicinājumu pieņēma.

— Un tālāk runājot, kāda ir tā reālā politika?

A.Bērziņš: — Piemēram, mēs pieskārāmies lauksaimniecības problēmām.Viņš saka skaidri un gaiši, ka Baltijas valstis ar savu lauksaimniecību varbūt neveido nekādu lielo īpatsvaru Eiropas Savienībā un ka tā droši vien nebūtu problēma Eiropas Savienībai. Tai pašā laikā, teiksim, pietiekami lielā Polijas lauksaimniecība, lauksaimnieku īpatsvars Polijas kopproduktā — tā ir tāda problēma, kas līdz šim nav pietiekami izzināta un atrisināta. Izmantojot šo iespēju, ka mēs runājām par mūsu lauksaimniekiem, un, izmantojot to, ka komisārs lauksaimniecības jautājumos ir Austrijas komisārs Fišlera kungs, es atļāvos pateikt, ka mēs esam Latvijā izdarījuši visu, lai, piemēram, "Sapard" programmu mēs varētu ātri un efektīvi iedzīvināt Latvijā, ka mēs esam nosūtījuši visus nepieciešamos dokumentus, bet ka mēs neredzam šobrīd pietiekami strauju virzību no pašas Eiropas Komisijas puses šī jautājuma risināšanā. Viņš gan man neko konkrētu neatbildēja, vienkārši piefiksēja šo pozīciju, un es ceru, ka tā virzība varētu kļūt straujāka.

— Bet kā tādā gadījumā Austrija vērtēs atsevišķi katru kandidātvalsti vai tai būs svarīgs tomēr kaut kas kopējs?

A.Bērziņš: — Oficiālā versija, pie kādas turas Austrija, ir tā, ka katra valsts jāvērtē, kā tā ir nonākusi pie šīm Eiropas Savienības paplašināšanās durvīm, kādi ir tās sasniegumi, kādi ir rezultāti, cik normāli iedzīvināta visa likumdošana katrā konkrētā valstī, tas būs pats galvenais.

— Vai Austrijai ir vīzija par to, cik gatava ir Latvija saņemt uzaicinājumu iestāties Savienībā tuvākajā laikā?

A.Bērziņš: — Austrija ļoti uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek paplašināšanās procesā, un man izskatījās, ka Austrijas kanclers izprot to, ka, teiksim, trīs Baltijas valstis vajadzētu skatīt kopīgā kontekstā, ka tās nevajadzētu dalīt pa vienai. Es arī uzsvēru šos jautājumus, ka mums Baltijas valstīs ir brīva preču kustība, brīva kapitāla kustība, pagaidām nav brīvas darbaspēka kustības un ka faktiski mēs orientējamies uz to, ka nevis mums ir jābūvē savstarpējās iekšējās valstu robežas iekšienē, bet ka visu šo trīs valstu teritorija jāattīsta kā vienots kopējais tirgus, jo tad šis tirgus kļūst interesantāks arī Eiropas Savienības dalībvalstīm.

— Tas nozīmē — jūs manījāt, ka Austrija varētu atbalstīt Baltijas valstu iestāšanos Savienībā?

A.Bērziņš: — Man tā izskatījās, jā.

— Vai jūs runājāt arī par NATO lietām?

A.Bērziņš: — Mēs pieskārāmies NATO problemātikai, jo Austrija pagaidām nav NATO dalībvalsts. Es vienkārši paudu Latvijas attieksmi, ka mums gan Eiropas Savienība, gan NATO pēc savas būtības nav mērķis, tas drīzāk ir līdzeklis, lai nodrošinātu mērķi, un mērķis mums ir Latvijas neatkarība un ilgtspējīga drošība Latvijai. Tātad tas ir veids, kā mēs varam nonākt pie stingras stabilitātes, stingrām ilgtermiņa garantijām. Katrā gadījumā kanclers ar lielu izpratni pieņēma mūsu pozīciju.

— Atgriežoties vēl pie Eiropas Savienības — Austrija ir viena no tām valstīm, kura pati savulaik bijusi tāda nedaudz malā jeb izdzītā Eiropas Savienībā tad, kad šeit notika politiskās vēlēšanas. Vai jūs manījāt kaut kādā veidā šo iespaidu vai sekas?

A.Bērziņš: — Man liekas, ka šis posms Austrijas vēsturē ir pagājis, tas droši vien ir Austrijai kaut ko mācījis, Austrija droši vien pati kaut ko mācījusies no tā. Bet man liekas, ka pašlaik Austrija ārkārtīgi nopietni domā par Eiropas tālāko attīstību, un tas liecina par to, ka Austrija apzinās, cik tā ir svarīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

— Ja jums jāapkopo tas viss labums, kas ir iegūts no šīs sarunas stundu un piecas minūtes, kas tas būtu?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka faktiski mēs Austrijas kanclera personā guvām nopietnu atbalstītāju jeb, pareizāk sakot, mēs pārliecinājāmies, ka Austrija joprojām ir ļoti nopietna Latvijas atbalstītāja tās centienos nonākt Eiropas Savienībā kā pilntiesīgai dalībvalstij bez jebkādas diskriminācijas uz pilnīgi vienotiem noteikumiem.

— Nedaudz par konferenci, kas notiks tālāk Bratislavā. Kas īsti rīt notiks? Jūs jau šodien dodaties uz Bratislavu?

A.Bērziņš: — Jā, es šodien dodos uz Bratislavu, rīt no rīta sākas šī konference. Uz konferenci ir atbraukuši valdību vadītāji un arī atsevišķi valstu vadītāji, un mēs runāsim par drošības aspektiem Eiropā, par NATO, par demokrātiju.

— Ko nozīmē šāda konference? Tas nav tāds oficiāls NATO pasākums?

A.Bērziņš: — Faktiski jau Viļņā sanāca kopā deviņas valstis, parakstīja vienošanos par to, ka visas šīs deviņas valstis vēlas iekļauties gan Eiropas drošības sistēmā, gan transatlantiskajā drošības sistēmā, jo faktiski Eiropas drošības sistēmu jau nevar nodalīt no transatlantiskās drošības sistēmas, un vienojās, ka tiks veikta virkne konsultāciju, konferenču, lai izzinātu šos viedokļus precīzāk un skaidrāk, un ka šīs konferences notiks dažādās vietās. Latvija ir viena no tām, un pašlaik Slovākija uzņem šo konferenci. Šai konferencē esot pieteicies arī Vāclavs Havels runāt, ir informācija, ka viņš esot sagatavojis ļoti nopietnu runu, kurā būšot vieta arī Latvijai un visai Baltijai.

— Jāpiebilst vienīgi, ka arī Latvijas Radio būs iespēja tikties ar Havela kungu, mēs varēsim vairāk informēt klausītājus par šo gaidāmo tikšanos. Bet, atgriežoties vēlreiz pie šīs konferences, vai šī pasākuma mērķis ir ko izzināt?

A.Bērziņš: — Mēs faktiski runāsim par to, cik tālu katra valsts ir tikusi, realizējot visus nepieciešamos mājasdarbus, kādi mums, katrai valstij ir uzlikti: sakārtojot visas savas drošības sistēmas, kā mēs sakām, savu ceļa karti, kā angļi saka, road map , kā mums veicas šajā ceļa kartes realizācijā, un pārrunāsim droši vien arī veselu virkni dažādu starptautisku jautājumu iekšpolitiskas un ārpolitiskas problēmas, kuras parādās, to vai citu valstu vēlēšanās vai nevēlēšanās attiecībā uz NATO tālāku paplašināšanos un tā tālāk.

— Jūs paši izvērtēsit, vai arī būs kāds, kas izvērtē, cik tālu, piemēram, Latvija ir tikusi?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka Latvijai ir ļoti konkrēts mērķis — šīs prioritātes realizējot, notiek ļoti konsekventa izvērtēšana. Uz šādu izvērtēšanu mēs, piemēram, bijām Briselē jau pirms kādām divām nedēļām. Pašlaik runāsim par to, kā mēs katrs saskatām un kādas ir tās savstarpējās pozīcijas, cik lielā mērā tās saskan, kur ir kādi atšķirīgi viedokļi un kā šos viedokļus savstarpēji tuvināt.

— Un veidot vienu politiku?

A.Bērziņš: — Nu, vismaz mēģināt harmonizēt šo politiku. Katrā gadījumā skaidrs, ka, teiksim, deviņas valstis nevar realizēt pilnīgi vienādu politiku, jo katra atrodas citā vietā, bet katrā gadījumā tās var nākt ar kādiem kopīgiem paziņojumiem, kopīgām pozīcijām tajās sadaļās, kur viedokļi ir vienādi.

— Kad jūs atgriezīsities Latvijā?

A.Bērziņš: — Pirmdien vēlu vakarā, lai būtu otrdien darbā un vadītu valdības sēdi.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā