• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvijas un Somijas tautas vieno savstarpējas simpātijas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2001., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17189

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.166

Grozījums Ministru prezidenta 2001.gada 4.maija rīkojumā Nr.160 "Par A.Kalvīša komandējumu"

Vēl šajā numurā

11.05.2001., Nr. 73

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Latvijas un Somijas tautas vieno savstarpējas simpātijas"

Vakar, 10.maijā, noslēdzās Somijas prezidentes Tarjas Halonenas divu dienu valsts vizīte Latvijā

4SH.JPG (119135 BYTES)
Vakar, 10.maijā, Somijas Republikas prezidente Tarja Kārina Halonena Rīgas domes priekšsēdētāja krēslā

 

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

2SH.JPG (80732 BYTES)
Vakar, 10.maijā, Saeimas namā: Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume
3SH.JPG (75018 BYTES)
Vakar, 10.maijā, pie Rīgas domes: Tarja Kārina Halonena un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs

Pie Latvijas Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 10.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Somijas Republikas prezidenti Tarju Halonenu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Somijas divpusējās attiecības un nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības (ES) kontekstā.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Somijas prezidentes vizīte Latvijā notiek dinamiskā un mainīgā laikā. Šajās dienās Latvija beidz savu prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, šī bija pirmā reize, kad mūsu valsts vadīja nozīmīgu starptautisku institūciju, un darbs šīs prezidentūras ietvaros novērtēts kā veiksmīgs. "Tas vēlreiz apstiprina, ka Latvija spēj iekļauties un sekmīgi darboties augsta līmeņa starptautiskos forumos," sacīja J.Straume.

Runājot par Latvijas un Somijas divpusējo sadarbību, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības ir labas. To sekmē gan aktīvais politiskais dialogs parlamentu, valdību un pašvaldību līmenī, gan arī kopīgās intereses — Baltijas reģiona drošība un attīstība, Eiropas Savienības paplašināšanās un ekonomisko kontaktu padziļināšanas iespējas. Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja arī Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, ko vēl vairāk varētu stiprināt Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes kopīgā sēde, kas šī gada maija beigās un jūnija sākumā notiks Rīgā. Kā būtisku J.Straume novērtēja Somijas pieredzi, kas iegūta sarunu procesā par iestāšanos ES, kā arī darbu, kas veikts sabiedrības informēšanā.

Somijas prezidente uzsvēra, ka iestāšanās Eiropas Savienībā vienlaikus ir gan liels izaicinājums, gan apjomīgs darbu klāsts, kas veicami šī mērķa sasniegšanai. "Pēc iestāšanās ES izpildāmo uzdevumu apjoms nesamazināsies, tas tikai pieaugs, tāpēc parlamentāriešiem jārēķinās ar to, ka turpmāk viņu darbs būs vēl sarežģītāks un noslogotāks," sacīja T.Halonena. Mazām valstīm veiksmīgas ārpolitikas veidošana ir divtik grūts uzdevums nekā lielām valstīm, jo cilvēku resursi ir ierobežotāki, bet darbu apjoms — līdzīgs.

Tikšanās laikā pārrunāta nacionālo parlamentu loma Eiropas nākotnes arhitektūrā. Somijas prezidente, informējot par savas valsts panākto, uzsvēra, ka, iestājoties ES, Somija pamatā pārņēma savas kaimiņvalsts Dānijas pieredzi. Tāpēc Somijā nacionālā parlamenta loma ir ļoti spēcīga. Prezidente sacīja, ka Eiropas Savienības lēmumiem neapšaubāmi ir būtiska nozīme, tomēr demokrātijas veicināšanas un nostiprināšanas procesā nedrīkst aizmirst arī par pašmāju lēmējinstitūcijām — nacionālajiem parlamentiem jābūt laikus informētiem par visām aktualitātēm. "Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas vienotību, tomēr jāatceras, ka ES sastāv no daudzām suverēnām valstīm, kurās darbojas suverēni parlamenti un suverēnas valdības," piebilda T.Halonena.

Savukārt J.Straume akcentēja, ka pozitīvi vērtējama ES kandidātvalstu iesaistīšana diskusijā par nacionālo parlamentu lomu ES lietās, jo tā rada priekšnoteikumus sabiedrības informēšanai par visiem ar Eiropas Savienības paplašināšanu saistītajiem jautājumiem. Viņš arī piebilda, ka gan ES institucionālajā, gan līgumu līmenī nepieciešama vienkāršība — daudzi normatīvie akti rada grūtības pat konkrēto nozaru speciālistiem.

Tikšanās nobeigumā Somijas prezidente sacīja, ka Somija vienmēr būs gatava sniegt Latvijai nepieciešamo atbalstu un palīdzību.

Saeimas preses dienests

6SH.JPG (97179 BYTES)
Somijas Republikas prezidente Tarja Kārina Halonena un Penti Arajervi kungs pastaigā pa Vecrīgas ielām
DIVI.JPG (67505 BYTES)
Latvijas Saeimas namā: Somijas prezidente Tarja Halonena un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume
5SH.JPG (71081 BYTES)
Rīgas domē: Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs
NE.JPG (103141 BYTES)
Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savu Somijas kolēģi iepazīstina ar Vecrīgu              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
8SH.JPG (82882 BYTES)7SH.JPG (62407 BYTES)
Vecrīgā pie suvenīru tirgotājiem var ieraudzīt tik jaukus darinājumus, ka tos apbrīno pat prezidentes

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!