• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2008. gada 27. februāra lēmums Nr. 58 "Par Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.2008., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/171953-par-dabasgazes-tirdzniecibas-tarifu-aprekinasanas-metodiku

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības dienesta informācija Nr.8-3/150

Par mikroliegumu izveidošanu

Vēl šajā numurā

05.03.2008., Nr. 36

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 58

Pieņemts: 27.02.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Precizēts 28.03.2008., Latvijas Vēstnesis Nr.49 (3833)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.58

Rīgā 2008.gada 27.februārī (prot. Nr.8, 6.p.)

Par Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku

 

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz Enerģētikas likuma 6.panta trešo daļu un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un 25.panta pirmo daļu,

 

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šā lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šā lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.287 apstiprinātā Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.197), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2006.gada 25.janvāra lēmumu Nr.25 (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr.17).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš

 

Apstiprināts

ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes

2008.gada 27.februāra lēmumu Nr.58

(prot.Nr.8, 6.p.)

Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 6.panta trešo daļu un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 25.panta pirmo daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku (turpmāk – metodika) piemēro, lai noteiktu maksu par dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu un dabasgāzes tirdzniecības gala tarifus lietotājiem.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. abonents – dabasgāzes lietotājs, kura īpašumā vai lietošanā ir gazificētas telpas, dzīvojamās ēkas vai būves;

3.2. dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi – tarifi, kas ietver pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu izmaksas un dabasgāzes tirdzniecības cenu;

3.3. tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs – energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes tirdzniecībai. Tirdzniecības pakalpojums ietver darbības, kas saistītas ar lietotāju uzskaiti un apkalpošanu, lietotāju rēķinu sagatavošanu un apstrādi, lietotāju maksājumu apkalpošanu;

3.4. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošie un nomātie uz tirdzniecības pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumu vērtība;

3.5. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.6. vidējais bāzes tarifs – atbilstoši izmaksām noteikta tirdzniecības pakalpojuma tarifa vidējā vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.7. zemākā siltumspēja (kcal/n.m3) – dabasgāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes, ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

4. Nosakot maksu par tirdzniecības pakalpojumu, izmanto pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

5. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo tirdzniecības pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar tirdzniecības pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas tirdzniecības pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

6. Pakalpojumu sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņo ar regulatoru. Pēc pakalpojuma sniedzēja lūguma regulators var pārskatīt saskaņoto izmaksu attiecināšanas modeli. Regulators ir tiesīgs uzdot pakalpojumu sniedzējam izstrādāt grozījumus izmaksu attiecināšanas modelī un noteiktā termiņā iesniegt saskaņošanai regulatorā.

7. Tarifu pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifa pārskata cikla pagarināšanu.

8. Ja tirdzniecības apjomu, patēriņa struktūras, valūtu kursu un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas vairāk nekā 500 000 latu apmērā ietekmē pakalpojumu sniedzēja darbības finanšu rādītājus, pakalpojuma sniedzējs ņem vērā šīs atšķirības, nākošajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus.

9. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves noteikšanai izmantojamā RAB atspoguļo faktiskos pakalpojumu sniegšanā veiktos ieguldījumus. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam – noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi.

10. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifu, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

11. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un pārdotās dabasgāzes daudzumu – ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m3].

2. Tirdzniecības pakalpojuma izmaksu aprēķins

12. Tirdzniecības pakalpojuma izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas (Iekspl) izmaksām un nodokļiem (Inod). Tarifu aprēķinā ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

Itirdzn = Ikap + Iekspl + Inod

13. Tirdzniecības pakalpojuma izmaksās neiekļauj izmaksas (kapitāla un ekspluatācijas izmaksas), kas rodas, pārdodot dabasgāzi gāzes transporta uzpildes stacijās.

2.1. Kapitāla izmaksas

14. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

Ikap = Inol + P ,

kur

Ikap – kapitāla izmaksas [Ls];

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P – kapitāla atdeve[Ls].

15. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, regulators analizē pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti tarifu pārskata ciklā. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši tirdzniecības pakalpojumam, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

2.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

16. RAB vērtību regulators nosaka uz tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumu, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri, līdzdalība kapitālos un naudas līdzekļi, kā arī pārdošanai paredzētās dabasgāzes krājumi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai nomāto aktīvu kapitāla daļa).

17. Nosakot RAB vērtību, ņem vērā līdz 2008.gada 1.janvārim veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus. Pēc 2008.gada 1.janvāra veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus RAB vērtībā neiekļauj. No pārvērtēto aktīvu bilances vērtības atskaita uz šiem pamatlīdzekļiem attiecināto pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu laika periodā pēc 2008.gada 1.janvāra.

18. Pamatlīdzekļus, kas iegūti no pieslēguma maksas, kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā un atbilstošo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Tarifu aprēķinā neiekļauj kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

19. Pamatlīdzekļu, kas netiek efektīvi izmantoti tirdzniecības pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB vai tajā ietver daļēji, un attiecīgo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Ja tarifu aprēķinā ir iekļauti aktīvi vai aktīvu daļa, kuru neizmanto tirdzniecības pakalpojuma sniegšanai, pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas arī kapitāla atdeves aprēķinā. Regulators var uzdot komersantam iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

2.1.2. Kapitāla atdeve

20. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

P =RAB × wacc,

kur

P – kapitāla atdeve[Ls]

RAB – RAB vērtība tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].

21. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

wacc = re × E/(E+D) + rd × D/(E+D),

kur

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%];

re – pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

22. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

re = rf + rc ,

kur

rf – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ietilpstošo valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru % likme;

rc – riska piemaksa, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

23. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka kā:

23.1. vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

23.2. pakalpojumu sniedzēja faktisko ilgtermiņa kredītu vidējo likmi;

23.3. ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

24. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifu pārskata ciklam, lai noteiktu pakalpojuma tarifu pamatotību un pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti.

2.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

25. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inolpam + Inolnem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

Inolpam – pamatlīdzekļu nolietojums [Ls];

Inolnem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [Ls].

26. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

27. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

28. Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījumu aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

2.2. Nodokļi

29. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

30. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iiennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

2.3. Ekspluatācijas izmaksas

31. Pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Iekspl = Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [Ls];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

32. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

33. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas un darbu, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja bilancē esošo un nomāto aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu tirdzniecības pakalpojuma veikšanu. Remontu izmaksas, kuras tiek kapitalizētas, šajā pozīcijā neuzskaita.

34. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, un netiek iekļautas citos izmaksu posteņos.

3. Maksa par tirdzniecības pakalpojumu

35. Tirdzniecības pakalpojuma vidējo bāzes tarifu aprēķina, dalot kopējās tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ar dabasgāzes abonentu skaitu:

          Itirdzn
Tt= ——— ,
             nab

kur

Tt – maksa par tirdzniecības pakalpojumu [Ls];

Itirdzn – kopējās tirdzniecības pakalpojuma izmaksas [Ls];

nab – kopējais dabasgāzes abonentu skaits.

36. Maksu par tirdzniecības pakalpojumu attiecīgai patēriņa grupai aprēķina, dalot katras grupas īpatnējās tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ar attiecīgās grupas gada kopējo patēriņu, un izsaka Ls/tūkst.n.m3.

                        Itirdzn × nab(1–8)
Tt.dif. (1–8) = ——————,
                     Qtirdzn.(1–8) × nab

kur

Tt.dif.(1-8) – maksa par tirdzniecības pakalpojumu attiecīgajā patēriņa grupā [Ls/tūkst.n.m3];

Itirdzn – tirdzniecības pakalpojuma izmaksas [Ls];

nab(1-8) – dabasgāzes abonentu skaits attiecīgajā patēriņa grupā;

nab – kopējais dabasgāzes abonentu skaits;

Qtirdzn.(1-8) – dabasgāzes patēriņa grupas gada tirdzniecības apjomi [tūkst.n.m3].

4. Dabasgāzes tirdzniecības cenas aprēķins

37. Iesniedzot tarifu projektu, tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs iesniedz dabasgāzes tirdzniecības cenas prognozi Ls/1000 m3 ar soli 5 Ls/1000 m3, sākot no zemākās iespējamās līgumcenas, kas aprēķināta atbilstoši dabasgāzes iepirkšanas līguma nosacījumiem dabasgāzei, izmantojot triju iepriekšējo gadu vēsturiskos datus.

38. Dabasgāzes tirdzniecības cenu kārtējam mēnesim (N) aprēķina pēc “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) metodes, aprēķinam izmantojot faktisko siltumspēju, saskaņā ar šādu formulu:

Clig.kraj.N × Qtirdzn.noIPGK.N × Fk + Clig.N × Qtirdzn.t.N
CN=———————————————–––––– ,
                    Qtirdzn. no IPGK.N + Qtirdzn.t.N

kur

CN – dabasgāzes tirdzniecības cena N mēnesī [Ls/tūkst.n.m3];

Clig.kraj.N – pēc FIFO metodes aprēķinātā no dabasgāzes krātuves izņemamās dabasgāzes cena N mēnesī [Ls/tūkst.n.m3];

Qtirdzn.noIPGK.N – dabasgāzes krātuvē uzglabātais un Latvijas lietotājiem piegādājamais dabasgāzes apjoms N mēnesī [tūkst.n.m3];

Fk – dabasgāzes iepirkuma finansēšanas izmaksu koeficients;

Clig.N – dabasgāzes iepirkuma (līguma) cena dabasgāzei, ko piegādā bez dabasgāzes krātuves starpniecības N mēnesī[Ls/tūkst.n.m3];

Qtirdzn.t.N – Latvijas lietotājiem piegādājamais dabasgāzes apjoms N mēnesī, neizmantojot dabasgāzes krātuvi [tūkst.n.m3].

39. Pakalpojumu sniedzējs kopā ar tarifu projektu iesniedz regulatoram priekšlikumu par dabasgāzes iepirkuma finansēšanas izmaksu koeficienta Fk vērtību un tā pamatojumu.

40. Apstiprinot diferencētos tirdzniecības gala tarifus, regulators nosaka, kā pārskata periodā piemērot aprēķināto dabasgāzes tirdzniecības cenu.

41. Diferencētajos dabasgāzes tirdzniecības gala tarifos (turpmāk – diferencētie gala tarifi) iekļauj uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības pakalpojumu izmaksas un dabasgāzes tirdzniecības cenu, ņemot vērā dabasgāzes patēriņa apjomu gadā.

42. Diferencētos tirdzniecības gala tarifus lietotājiem aprēķina saskaņā ar šādām formulām:

                    TPSOLV.b × Qnod.SSO
Kpārv. = ———————— ,
                            Qtirdzn.vid.

 

                 (TGKOies + TGKOizņ) × QGKOnodPSOLVvid + TGKO.gl. × QGKO.gl.LV
Kuzgl = ————————————————————————
                                                  Qtirdzn.vid

 

T(1–8)gala tirdzn.N = CN + Kpārv + Kuzgl + Tdif(1–8)SSO + Tt.dif(1–8) ,

kur

Kpārv. – pārvades sistēmas pakalpojumu komponente tirdzniecības gala tarifā, [Ls/tūkst.n.m3];

TPSOLV.b. – pārvades sistēmas pakalpojuma bāzes tarifs Latvijas lietotāju apgādei, [Ls/tūkst. m3];

Qnod.SSO – sadales sistēmas operatoram nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

Qtirdzn.vid. – vidējais prognozētais gada tirdzniecības apjoms [tūkst.n.m3];

Kuzgl – dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu komponente tirdzniecības gala tarifā, [Ls/tūkst.n.m3];

TGKOies – iesūknēšanas pakalpojuma bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

TGKO.gl.– glabāšanas pakalpojuma bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3/gadā];

TGKOizņ – izņemšanas pakalpojuma bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

QGKOnodPSOLVvid – pārvades sistēmas operatoram nodotais dabasgāzes apjoms Latvijas lietotāju apgādei [tūkst.n.m3];

QGKO.gl.LV – GKO glabātais dabasgāzes apjoms Latvijas lietotāju apgādei [tūkst.n.m3];

T(1-8)gala tirdzn..– diferencētie tirdzniecības gala tarifi lietotājiem [Ls/tūkst.n.m3];

CN dabasgāzes tirdzniecības cena N mēnesī [Ls/tūkst.n.m3];

Tdif(1-8) SSO – diferencētie sadales pakalpojuma tarifi sadales sistēmas lietotājiem atkarībā no dabasgāzes patēriņa apjoma [Ls/tūkst.n.m3];

Tt.dif(1-8) – maksa par tirdzniecības pakalpojumu lietotājiem atkarībā no dabasgāzes patēriņa apjoma[Ls/tūkst.n.m3].

5. Tarifa noteikšana autotransportā izmantojamai dabasgāzei

43. Tarifu autotransportā izmantojamai dabasgāzei veido dabasgāzes tirdzniecības cena, dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades un sadales pakalpojumu izmaksas un papildus kapitāla un ekspluatācijas izmaksas, kas attiecinātas uz plānoto autotransportam pārdoto dabasgāzes apjomu pārskata ciklā.

6. Tarifu noteikšanas procedūra

6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

44. Tarifa projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz bāzes tarifu.

45. Tarifu projekts sastāv no divām daļām:

45.1. tarifu projekta pirmo daļu veido vidējo bāzes tarifu aprēķins un tā pamatojošās izmaksas. Vidējais bāzes tarifs tiek aprēķināts, pamatojoties uz bāzes gadam prognozētajām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā apskatītajām izmaksu pozīcijām. Vienlaicīgi ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām;

45.2. tarifu projektu otrā daļa ietver diferencēto gala tarifu un autotransportā izmantojamās dabasgāzes tarifa aprēķinu.

46. Diferencētos gala tarifus pakalpojuma sniedzējs aprēķina tā, lai prognozēto diferencēto tarifu ieņēmumu kopsumma nepārsniegtu prognozētos ieņēmumus tirdzniecības vidējam gala tarifam.

47. Vienlaikus ar tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

48. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

49. Regulators apstiprina vai noraida dabasgāzes tirdzniecības gala tarifus un autotransportā izmantojamās dabasgāzes tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

50. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

51. Regulatora noteiktie tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

52. Tarifa pārskata ciklā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram jaunu tarifu projektu.

53. Ja regulators ir apstiprinājis vidējo bāzes tarifu un atbilstoši Enerģētikas likuma 6.panta trešajai daļai devis atļauju pakalpojuma sniedzējam pašam noteikt tarifus, tad komersants nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību.

53.1. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža tas publicē tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju strukturālās izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

53.2. Regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē:

53.2.1. iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai;

53.2.2. iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu.

53.3. Ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktā laikā.

53.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

54. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!