Par Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministra vizīti Latvijā 4.martā

Tiekoties ar Zemkopības ministru

4.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Rīgā tikās ar Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru Mišelu Barnjē, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikā – Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudi” un vairākus ar pārtikas drošību saistītus tematus.

Pārrunājot nozīmīgāko no sarunu tematiem – ES Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudi” –, M.Roze izklāstīja Latvijas pozīciju galvenajos “veselības pārbaudes” jautājumos. KLP visās dalībvalstīs ir jānodrošina vienlīdzīgi atbalsta piešķiršanas nosacījumi un apjomi, kas nav balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem, bet atspoguļo lauksaimnieka reālo darbību tagadnē. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniekiem aizvien grūtāk ir paskaidrot, kālab vecajās dalībvalstīs atbalsta maksājumi ir ievērojami lielāki nekā jaunajās dalībvalstīs. Tāpat M.Roze skaidroja Latvijas principus maksājumu atdalīšanā, vienotā platību maksājuma shēmas pagarināšanā, modulācijas jeb finansējuma pārnešanā no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumu pamatprincipiem un savstarpējās atbilstības prasību ieviešanā. Zemkopības ministrs arī uzsvēra, ka KLP vidējā termiņa pārskats jeb “veselības pārbaude” nedrīkst priekšlaicīgi ietekmēt diskusiju par vispārējo ES budžeta pārskatīšanu. Savukārt M.Barnjē atzīmēja, ka Francija kā nākamā ES prezidējošā valsts plāno “veselības pārbaudi” pabeigt šā gada novembrī.

M.Roze un M.Barnjē apsprieda arī sadarbības iespējas starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām, kā arī jaunas Eiropas līmeņa pārtikas drošības kontroles institūcijas izveidošanu. M.Roze atbalstīja Francijas izteiktos priekšlikumus un centienus pievērst lielāku uzmanību importa drošībai un atbilstībai ES standartiem. “Robežkontrolē iesaistītajām institūcijām ciešāk jāsadarbojas gan atzītajos robežkontroles punktos, gan robežpārejas punktos ar trešajām valstīm un Eiropas Savienību,” sacīja M.Roze. Ministrs piebilda, ka Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vadlīnijas par sadarbību starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām, īpaši attiecībā uz veterināro dienestu un muitu.

Sarunas laikā M.Barnjē uzsvēra, ka Eiropā pašlaik ir smaga krīze cūkgaļas nozarē, tālab Eiropas Komisijai ir jāveic viss iespējamais, lai to mazinātu. Arī M.Roze atzina, ka Latvijā situācija cūkgaļas sektorā ir smaga. Zemkopības ministrija paredzējusi tuvākajā laikā informēt valdību par to, kādas iespējas tiks rastas, lai palīdzētu nozarei.

Runājot par zivsaimniecību, M.Barnjē sacīja, ka nepieciešams modernizēt pašreizējo zvejniecības kvotu sistēmu. Tas nozīmē, ka zvejas kvotas būtu jāpiešķir ilglaicīgam periodam, nevis no gada uz gadu. Tādējādi zvejnieki savu darbību varētu plānot vairākus gadus uz priekšu. “Kvotu piešķiršanai jābalstās uz dabīgo resursu iespējām, nevis uz politiskās gribas nosacījumiem,” sacīja M.Roze. Šā jautājuma sakārtošanā liela nozīme ir gan nozares pārstāvju, gan zinātnieku viedoklim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiekoties ar Valsts prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers 4.martā tikās ar Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru Mišelu Barnjē.

Tikšanās laikā pārrunāta nepieciešamība pēc Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas Lisabonas līguma kontekstā, kā arī spriests par nacionālo valdību un citu atbildīgo amatpersonu pienākumu skaidrot sabiedrībai Lisabonas līguma ietekmi gan uz ES kopējo attīstību nākotnē, gan uz katru dalībvalsti un tās iedzīvotājiem. Tāpat pārrunātas Francijas prioritātes ES prezidentūras laikā šā gada otrajā pusē.

Amatpersonas apsprieda arī Baltijas jūras un Vidusjūras reģionu ekonomiskās attīstības perspektīvas un abu valstu iespējamo sadarbību, ņemot vērā kopīgās nostādnes atsevišķu reģionālu jautājumu risināšanā, kas ir būtiski Eiropas Savienībai kopumā, piemēram, dažādu ekoloģisko apdraudējumu novēršanā.

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents izteica piedāvājumu Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī apmeklēt Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar ārlietu ministru

4.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru Mišelu Barnjē. Tikšanās laikā pārrunātas divpusējo attiecību un ES aktualitātes.

Puses apsprieda Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu ES dalībvalstu parlamentos. M.Riekstiņš norādīja, ka Saeimā līgumu plānots ratificēt līdz šā gada vasaras sākumam. Gan ārlietu ministrs, gan M.Barnjē atzīmēja, ka būtiski, lai šajā gadā līgums tiktu ratificēts visās ES dalībvalstīs. Ministri arī atzina, ka ir svarīgi veidot un uzturēt politiķu un iedzīvotāju aktīvu dialogu, skaidrojot dažādus Eiropas jautājumus.

Abas puses atzīmēja Latvijas un Francijas divpusējo attiecību intensitāti un iespēju tās attīstīt saistībā ar šā gada otrajā pusē gaidāmo Francijas ES prezidentūru.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Preses konferencē

“Latvijas Vēstnesis”: Ministra kungs, jūs esat bijis arī Francijas ārlietu ministrs un ES komisārs. Kā jūs vērtējat Latvijas ekonomisko integrēšanos ES ekonomiskajā apritē šajos gandrīz četros gados, kopš Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts? 

M.Barnjē: Es nupat pārskatīju datus par jūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Mēs varam tikai priecāties par Latvijas attīstību laikā kopš manas iepriekšējās vizītes Latvijā 2005.gadā, kad biju pie jums kā Francijas ārlietu ministrs. Es ļoti gribētu, lai šādi izaugsmes skaitļi būtu arī Francijā. Latvijas attīstība pierāda, ka pievienošanās ES , šai vienotajai valstu kopienai, noved pie būtiska progresa, ko izjūt Latvijas tauta, gan runājot par nodarbinātību, gan cilvēku dzīves līmeni, kā arī tas ir devis arī pozitīvu ieguldījumu citām tautām ES. Vienmēr esmu uzsvēris, arī būdams ES komisārs: pievienošanās Eiropas Savienībai ir process, kurā ieguvējām jābūt abām pusēm. Tagad mēs redzam, kā tā tas tiešām ir. Gribu atgādināt, ka ES sava veida firmas zīme ir dalībvalstu solidaritāte, kas, starp citu, parāda arī, ka ES nav tikai vienots brīvais tirgus. Tas rāda, ka ES pastāv arī reģionālā politika, par ko es savulaik biju atbildīgs, būdams ES komisārs. Kopumā gribu teikt, ka Latvijas progress mani patiešām ļoti iespaido.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā