Valsts prezidents: Piedaloties sarunā ar Zinātņu akadēmijas vadību

4.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Organiskās sintēzes institūtu (OSI) un piedalījās Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē.

Apmeklējuma laikā OSI prezidents Ivars Kalviņš iepazīstināja Valsts prezidentu ar laboratorijām, zinātniskajiem un praktiskajiem sasniegumiem, institūta nākotnes iecerēm un plāniem.

Savukārt, sēdes izvērsumā, Valdis Zatlers paplašināja sarunas tēmu uz nepieciešamību likvidēt plaisu, kas veidojusies starp dažādām mācību iestādēm, zinātniskās pētniecības institūtiem un ražošanas uzņēmumiem:  

“Iedziļinoties izglītības procesā, ir skaidrs, ka daudzviet ir vienas un tās pašas problēmas un katrs nākamais izglītības sistēmas posms nepapildina iepriekšējo. Arī pie jums, iepazīstoties ar jūsu nākotnes redzējumu un uzklausot aktuālāko problēmu uzskaitījumu, redzu, ka radusies plaisa starp augstskolu un zinātniski pētniecisko institūtu, kā arī starp zinātnisko darbu un ražošanu. Faktiski, ja mēs kā valsts gribam būt konkurētspējīga, šīs plaisas ir jālikvidē, un ir labi, ka šo uzdevumu kā svarīgāko sev esat izvirzījuši arī jūs paši.”

Tāpat savā uzrunā klātesošajiem Valsts prezidents norādīja, ka arī zinātniski pētnieciskā darbība saskaras ar izglītības sistēmai raksturīgo pārliekās birokrātijas problēmu. “Ja jūs redzat nepilnības likumdošanā vai pat nojaušat, kā tās likvidēt, esmu gatavs jums palīdzēt,” teica Valsts prezidents. 

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 4.martā, Organiskās sintēzes institūtā turpinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēde, kurā piedalījās arī Valsts prezidents. Senāta sēdē (augšējā attēlā no labās): Valsts prezidents Valdis Zatlers, LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis. Viesošanās gaitā: LZA Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš Valsts prezidentu Valdi Zatleru, arī kā ieinteresētu mediķi, iepazīstināja ar institūta laboratorijām un to darbu (apakšējā attēlā) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Latvijas Zinātņu akadēmijas 4.marta Senāta sēdē tika piešķirta LZA Lielā medaļa – augstākais apbalvojums izciliem zinātniekiem. 2008.gada laureāti nu ir nosaucami: LZA īstenais loceklis Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā un LZA korespondētājloceklis Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

Senāta sēdes otrā daļa “Inovatīvas zinātnes attīstība Latvijā” notika Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) kopsēdē ar institūta padomi. Kopsēdi pagodināja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. OSI direktora akadēmiķa Ivara Kalviņa pavadībā Valsts prezidents iepazinās ar institūta attīstības lieciniecēm – Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratoriju, Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju un Zāļu stabilitātes pētījumu laboratoriju.

Sēdes vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka OSI ir skaitliski lielākais un arī kvalitātes ziņā ievērojamākais zinātniski pētnieciskais institūts, kura kreatīvā inovāciju politika strādā Latvijas attīstībai.

Inovāciju aktualitāte kā būtība dominēja LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdos un tēzēs. Proti, Latvijas cilvēkresurss, kura izglītības līmenis ļauj darboties pētniecībā un inovācijā (34,8% no kopējā darbaspēka), tikai nedaudz atpaliek no ES vidējā – 38,3%.

Taču inovatīvo uzņēmumu daudzums ir mazs – tikai 17% no kopskaita. Arī iegūto patentu skaits neapmierinošs – seši Eiropas Patentu biroja patenti uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais – 120 patenti. Latvijā augsto tehnoloģiju daļa eksportā – 3,2%, bet ES – 18,4%.

Latvijā vēl ir pārāk maz doktorantūras studentu – 0,13% no 20 līdz 29 gadus veciem iedzīvotājiem (Somijā – 1,33%), arī augošais doktoru skaits – 158 pagājušajā – gadā ir nepietiekams. Inovatīvās specialitātes – dabas zinātnes, matemātiku, informātiku – izvēlējušies tikai 14% no visiem doktorantiem.

Pozitīvs ir valsts finansējuma pieaugums, tā apjoms pieaug kopš 2001.gada, kopš 2004.gada pieaug arī intensitāte – 2006.gadā sasniedzot 0,69% no IKP (ES rādītājs ir 1,84% IKP). Biznesa finansējums – 34,5% no kopējā zinātnes finansējuma – Latvijā redzami atšķiras no ES rādītāja – 54,5%. Ārvalstu finansējuma daļa – 18,5%, kamēr ES – tikai 8,5%. Tas rāda uzņēmēju ieinteresētības trūkumu jaunos produktos un dod pamatu apgalvojumam, ka daļa Latvijas zinātnieku arī turpmāk strādās citu valstu ekonomiku interesēs.

Bet Latvijas OSI ir viens no piemēriem, kā zinātne strādā roku rokā ar inovatīvu ražošanu. Institūts var noderēt kā modelis šo sarežģīto jautājumu risināšanai.

Kas tad Latvijas zinātniekiem traucē darboties inovatīvajā pētniecībā – jautāja institūta direktors Ivars Kalviņš un konstruktīvā referātā analizēja problēmas: vispirms katastrofāli pietrūkst speciālistu. Ir lielas materiāli tehniskās bāzes problēmas, jo visas eksperimentālās bāzes ir atdalītas no pētniecības institūtiem un privatizētas. Netiek nodrošināta jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzība, jo valsts nefinansē patentēšanu. Un visbeidzot, zinātniski tehniskā informācija ir nepietiekami pieejama, jo literatūras un datubāzu valsts iepirkums ir ārkārtīgi ierobežots.

Ko dara OSI? Savas pastāvēšanas gados (dibināts 1957.g.) ir pasaulei izstrādājis 17 oriģinālus preparātus un izstrādājis 65 jaunus iegūšanas paņēmienus aktīvo farmaceitisko vielu sintēzei. Katru gadu darbinieki aizstāv trīs doktora disertācijas, publicē vairāk nekā 120 zinātnisko rakstu. Ar saviem stabilajiem 11 sadarbības partneriem pēdējo piecu gadu laikā pieteikti vai iegūti 190 patenti. Visvairāk pārdotā preparāta – mildronāta – eksports 2007.gadā sasniedza 69 miljonus ASV dolāru.

Lai sasniegtu institūta mērķi – atjaunot pilna cikla zāļu izstrādes iespējas Latvijā no idejas līdz gatavām zālēm –, jākonsolidē spēki, jāveido biofarmācijas kompetences un kontraktpētniecības centri un īpaša vērība jāvelta izglītības sistēmai, sākot jau ar dabas zinību mācīšanu vidusskolās līdz doktoru sagatavošanai.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka zinātniskās pētniecības institūta pastāvēšanai ir vajadzīgas tradīcijas un intelektuālais potenciāls. Iedziļinoties izglītības procesā, jāslēdz “spraugas” starp atsevišķiem posmiem. Prezidents aicināja risināt problēmas likumdošanas ceļā, jo valsts lielākā vērtība ir intelektuālais kapitāls.

Ilga Tālberga,

LZA zinātniskais sekretariāts