Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 3.martā

AM: Par finansējuma piešķiršanu sešiem Aizsardzības ministrijas virzītiem projektiem

3.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojums “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”. MK rīkojums nosaka piešķirt finansējumu sešiem pasākumiem kopsummā par 99 560 latiem.

Programmas “Sabiedrības informēšanas un līdzdalības veicināšana valsts aizsardzības jautājumos” ietvaros 2008.gadā tiek plānota 75 860 latu dotācija Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas un Latviešu virsnieku apvienības darbības nodrošināšanai.

AM izveidojusies sadarbība ar “Latvijas Radio” par daļēju operatīvo notikumu korespondentpunkta uzturēšanu, lai informētu sabiedrību par norisēm NATO. Šim pasākumam 2008.gadā no programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” plānoti 20 000 latu.

Lai saglabātu Latvijas militārās vēstures liecības un izglītotu nākamās paaudzes par Latvijas karavīru cīņām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, programmas ietvaros paredzēts atbalsts arī Mores kauju piemiņas parka labiekārtošanai 3700 latu apmērā.

“Esmu gandarīts, ka valdība šodien bez lielām debatēm un iebildumiem pieņēma lēmumu par finansiālu atbalstu Mores kauju piemiņas parka labiekārtošanai, kā arī vairākām karavīrus apvienojošām organizācijām, to skaitā Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai,” 3.martā pēc Ministru kabineta sēdes uzsvēra tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Tieslietu ministrs uzskata, ka ikviena svēts pienākums ir sniegt palīdzību un atbalstu tiem, kas ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, kā arī iemūžināt cīņās kritušo piemiņu. It īpaši tas ir būtiski šobrīd, kad daudzus no pagātnes traģiskajiem notikumiem cenšas nodot aizmirstībai.

“Tautai, kas nezina savu pagātni, nevar būt arī nākotnes. Lai arī lielākā daļa latviešu karavīru Otrajā pasaules karā cīnījās citu zemju karavīru formās, tomēr viņus vienoja viens mērķis – Latvijas brīvība un neatkarība. Tādēļ man ir skumji, ka mūsdienās nereti šie cilvēki tiek pielīdzināti noziedzniekiem,” sacīja G.Bērziņš.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu klasifikatoru

Lai nodrošinātu vienotu muitas iestāžu kodēšanu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par muitas iestāžu klasifikatoru. 3.martā šie MK noteikumi tika apstiprināti valdībā.

MK noteikumi reglamentēs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestāžu klasifikatoru. Saskaņā ar noteikumiem muitas iestādes klasifikatora kodu veido četras zīmes (cipari), un klasifikatora struktūra kārtota trijos līmeņos:

• pirmais līmenis – muitas iestādes, kas ir VID teritoriālo iestāžu struktūrvienības – muitas kontroles punkti (muitas iestādes koda pirmais cipars – 0);

• otrais līmenis – VID Rīgas muitas reģionālā iestāde un VID teritoriālo iestāžu muitas iestādes (muitas iestādes koda pirmais cipars – 2);

• trešais līmenis – VID centrālā aparāta muitas iestādes (muitas iestādes koda pirmais cipars – 9).

Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz, ka klasifikatoru var lietot informācijas apmaiņai muitas un citās informācijas sistēmās, muitas procedūru uzskaitei un nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšanai, kā arī citās jomās, kur nepieciešama muitas iestāžu nosaukumu lietošana.

FM: Par dotācijām pašvaldībai, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu

Valdība 3.martā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozes samazinājumu. Noteikumi izstrādāti atbilstoši MK un Latvijas Pašvaldības savienības 2008.gada domstarpību un vienošanās protokolam.

MK noteikumi reglamentē kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, kuras kopējā NĪN par zemi un ēkām prognoze 2008.gadam ir samazinājusies salīdzinājumā ar NĪN prognozi 2007.gadam, lai kompensētu NĪN ieņēmumu samazinājumu.

Kārtība paredz, ka pašvaldībai, kuras NĪN prognoze 2008.gadam salīdzinājumā ar prognozi 2007.gadam samazinās vairāk nekā par 100 latiem, valsts budžeta dotācija tiek paredzēta 90% apmērā. Savukārt tām pašvaldībām, kam samazinājums ir mazāks par 100 latiem, dotācija netiek paredzēta.

Valsts budžeta dotāciju pašvaldībai piešķir, pamatojoties uz MK rīkojumu. Pēc MK noteikumu stāšanās spēkā Finanšu ministrijai būs jāsagatavo MK rīkojuma projekts, kuram pielikumā jāpievieno informācija par attiecīgajai pašvaldībai piešķiramo dotācijas apmēru NĪN prognozes 2008.gadam samazinājuma kompensācijai.

Dotācija attiecīgajai pašvaldībai tiek pārskaitīta vienā maksājumā mēneša laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2008.gadam pašvaldībām ir apstiprināta dotācija NĪN prognozes samazinājuma kompensācijai 1 139 161 lata apmērā.

FM: Par četru dienesta transportlīdzekļu piešķiršanu triju ministriju vajadzībām

Valdība 3.martā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībām. Ar grozījumiem MK rīkojumā Aizsardzības ministrijai (AM) papildus tiek piešķirtas divas dienesta mašīnas, savukārt Finanšu ministrijai (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – papildus viena mašīna katrai.

Ministru kabineta rīkojums par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībām reglamentē atļauto izmantojamo dienesta transportlīdzekļu skaitu ministrijām savu funkciju un uzdevumu veikšanas nodrošināšanai (neskaitot pienākumu pildīšanai piešķirtos transportlīdzekļus – ministram, īpašu uzdevumu ministram, valsts sekretāram, parlamentārajam sekretāram). Lai palielinātu transportlīdzekļu skaitu, ir jāveic grozījumi Ministru kabineta rīkojumā.

Ministrijām paredzētais dienesta transportlīdzekļu skaits tiek noteikts, izvērtējot ministrijas veicamās funkcijas un ņemot vērā strādājošo darbinieku skaitu. MK rīkojums reglamentē, ka uz 50 ministrijā strādājošiem darbiniekiem paredzēts izmantot vienu dienesta transportlīdzekli.

Finanšu ministrijai papildus tiek piešķirta viena dienesta automašīna, lai nodrošinātu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās, atbildīgās un revīzijas iestādes funkciju veikšanu. Līdz šim ministrijas rīcībā bija septiņi transportlīdzekļi. Šis skaits tika noteikts, kad strādājošo skaits ministrijā nepārsniedza 350 darbinieku. FM darbinieku skaits šobrīd jau sasniedz 425, līdz ar to ar iestādes rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem vairs nav iespējams nodrošināt darba braucienus dienas laikā, jo regulāri jādodas dienesta braucienos pa visu Latviju, veicot revīzijas un audita funkcijas ES finansēto projektu ietvaros.

Aizsardzības ministrijai papildus tiek piešķirtas divas dienesta automašīnas. Ministrijai nepieciešamas papildu automašīnas, jo pieaudzis ministrijas pienākumu un uzdevumu apjoms saistībā ar pārbaužu veikšanu realizējamo projektu īstenošanas vietās.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai transportlīdzeklis papildus tiek piešķirts, lai nodrošinātu starpniekinstitūcijas funkcijas tās pārziņā esošajās ES struktūrfondu aktivitātēs. Ministrija arīdzan ir pārņēmusi no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas savā padotībā 41 profesionālās izglītības iestādi, kuras izvietotas visā Latvijā. Līdz ar to kvalitatīvai un efektīvai uzdevumu un funkciju veikšanai ir nepieciešams vēl viens dienesta transportlīdzeklis.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem kārtībā, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem

Ministru kabinets 3.martā atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas dos iespēju finansēt no valsts budžeta līdzekļiem Iekšlietu ministrijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm studijas Latvijas Policijas akadēmijas neklātienē.

Grozījumi 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” paredz, ka studiju finansējums no valsts budžeta līdzekļiem var tikt piešķirts nepilna laika studijām Latvijas Policijas akadēmijā studiju vietām, kas paredzētas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Grozījumi izstrādāti, lai veicinātu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm iegūt dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību, nepārtraucot dienesta pienākumu izpildi.

2008.gadā no valsts budžeta līdzekļiem plānots finansēt 57 studiju vietas nepilna laika studijās. Tas izmaksās 73 tūkstošus latu, kas jau paredzēti IeM budžetā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

3.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.68, 10.§) “Noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”” 2.punktu, un tas paredz izteikt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” 19.pielikumu “Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klase” jaunā redakcijā.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka pamatizglītības mācību priekšmeta “Sports” mērķi un uzdevumus, mācību priekšmeta obligāto saturu, pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.

Standarta saturs tika papildināts ar jauniem sporta veidiem, jo mainās izglītības pamatprincipi un pieeja izglītības procesa struktūrelementiem. Saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas zinātniskās tēmas ietvaros veikto pētījumu “Sporta izglītības īstenošana skolā – Latvijas skolēnu veselības sekmēšanai ilgtermiņā” (publikācija žurnālā “Skolotājs”, 2007, 2.nr.), mācību priekšmeta “Sports” standarta saturā nepieciešamas izmaiņas, kas sekmētu skolēnu pozitīvas attieksmes veidošanos pret sportu un kustību aktivitāti. Ieviešot jaunus sporta veidus, piemēram, florbolu, badmintonu, frīsbiju, tiek nodrošinātas daudzveidīgas fiziskās aktivitātes.

Salīdzinot ar iepriekšējā standarta saturu, nav obligāta prasība realizēt vingrošanu uz vingrošanas rīkiem, bet to var izmantot kā līdzekli fizisko spēju attīstībai un kustību daudzveidībai. Peldēšanas, slidošanas un slēpošanas pamatprasības tiek realizētas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam. Lielāka vērība tiek veltīta stāju veidojošiem vingrojumiem.

Standarta projekts paredz, ka fizisko spēju attīstībai skolēni veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus. Divas reizes mācību gadā tiek veikts fizisko spēju novērtējums, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku. Tas nozīmē, ka skolēniem ir nevis jāsasniedz noteikti normatīvi atsevišķās disciplīnās, bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība.

Līdz ar to ieguvēji ir gan skolotāji, kuriem ir iespējams radoši organizēt mācību procesu, gan skolēni, kuriem būs iespējams uzzināt savu individuālo spēju attīstību.

Saskaņā ar “Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam” izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem (apstiprināts ar MK 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838), IZM palīdz pašvaldībām nodrošināt mācību priekšmetam “Sports” nepieciešamā inventāra iegādi, īstenojot “Sporta inventāra iegādes palīdzības pilotprogrammu”.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.

Izglītības satura un eksaminācijas centra informācija

LM: Par alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību

Lai veicinātu alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību, Labklājības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu tām pašvaldībām, kurām nav iespēju un lietderības veidot grupu mājas (dzīvokļus), iepirkt šos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem no citām pašvaldībām.

Tas nozīmē, ka alternatīvo aprūpi varēs saņemt cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī no tām pašvaldībām, kurās nav grupu mājas (dzīvokļa), bet kuras ir gatavas maksāt par šo pakalpojumu nodrošināšanu citā pašvaldībā. Tas veicinātu cilvēku veiksmīgāku atgriešanos sabiedrībā viņiem pazīstamā un drošā vidē.

“Nereti cilvēki, kuri ilgstoši ir dzīvojoši sociālās aprūpes centrā, kas atrodas tālu no viņu dzimtās pašvaldības, ir zaudējuši saikni ar to. Tāpēc šiem cilvēkiem būtu iespēja pašiem izvēlēties, kuras pašvaldības grupu mājā (dzīvoklī) turpināt dzīvot,” skaidro LM speciālisti.

Jauno kārtību paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumus 3.martā apstiprināja valdība.

Kad cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem ir sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš no pusceļa mājas, kur iespējams apgūt sadzīvē nepieciešamās iemaņas, piemēram, kā gatavot ēst, mazgāt veļu un apkopt sevi, pārceļas uz grupu māju vai dzīvokli, kur dzīvo kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem. Tas ir atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kurā šiem cilvēkiem sākas jauna, patstāvīga dzīve.

Šeit cilvēki parasti var iegūt arī pirmo īsto darba vietu izveidotajās specializētajās, piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas darbnīcās.

Nepieciešamības gadījumā viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par dabas parka “Abavas senleja” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

3.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Abavas senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parka izveidošanas galvenais mērķis ir saglabāt tradicionālo mozaīkveida ainavu un izcilu biotopu un pļavu tipu daudzveidību, retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Tāpat daļa no dabas parka (8013,61 hektāri) ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā “Abavas ieleja”.

Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks “Abavas senleja” ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Dabas parka teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde un Liepājas reģionālā vides pārvalde.

VidM: Par dabas parka “Svētes paliene” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

3.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Svētes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks izveidots īpaši aizsargājamo biotopu un putnu sugu aizsardzībai. Dabas parks ietver Svētes un Lielupes palieni, kurā ligzdo vai barojas īpaši aizsargājamas putnu sugas.

Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks “Svētes paliene” ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka arī dabas parka “Svētes paliene” funkcionālo zonējumu. Dabas parkā “Svētes paliene” noteikta dabas parka, dabas lieguma un neitrālā zona. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu un atjaunotu mitrāju, palieņu pļavu un palieņu mežu biotopus un tiem raksturīgās savvaļas augu un dzīvnieku sugas. Dabas parka “Svētes paliene” zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo ainavu un kultūrvēsturisko vidi, kā arī veicinātu sugu un biotopu aizsardzību ārpus dabas lieguma zonas. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu dabas parkā esošo viensētu attīstību.

Dabas parka teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstam paredzēto linu šķiedras daudzumu uz vienu hektāru

Valdība 3.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai varētu ievērot Latvijai noteiktos maksimāli garantētos linu šķiedras daudzumus, par kādiem var saņemt Eiropas Savienības atbalstu un kuri ir noteikti attiecīgajā ES regulā. Lai varētu noteikt atbalstam paredzēto linu šķiedras daudzumu, linu pirmapstrādātāji ir paziņojuši kopējo platību, par kādu noslēgti līgumi ar audzētājiem. Pēc tam Lauku atbalsta dienests (LAD), ņemot vērā šīs platības, aprēķinās katram linu pirmapstrādātājam maksimāli garantēto linu šķiedras provizorisko daudzumu, par kādu tas var saņemt Eiropas Savienības atbalstu.

Garās linšķiedras un īsās linšķiedras nosakāmo vienību daudzumu aprēķina, lai nepārsniegtu valstij maksimāli garantētos katra šķiedras veida daudzumus. Aprēķinot atbalstu par saražoto linu šķiedru, tiek ņemts vērā nosakāmo vienību daudzums, noteiktā atbalsta likme un hektāru skaits.

2007.gadā pilnvarotu šķiedras linu pirmapstrādātāju, kuri saņēmuši atļauju uz tiesībām pretendēt uz atbalstu par saražoto īso un garo linu šķiedru, atbalsta iesniegumos norādītās linu sējplatības ir 944,01 hektārs. Pamatojoties uz aprēķiniem, 2007./2008.tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 381 kilograms par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 1391 kilograms par vienu linu sējumu hektāru.

Kaņepju šķiedra rūpnieciskai ražošanai netiek audzēta.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa