Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 4.martā

FM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu parakstu vākšanas ierosināšanai

Valdība 4.martā lēma par finanšu līdzekļu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai tā varētu nodrošināt parakstu vākšanu par grozījumu ierosināšanu Latvijas Republikas Satversmē.

Šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem CVK paredzēts piešķirt 380 878 latus.

Darbinieku atalgojumam (vēlēšanu komisiju darbiniekiem un parakstu vācējiem Latvijā) plānots izmantot 306 937 latus, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 73 941 latu.

Lai nodrošinātu parakstu vākšanu likuma ierosināšanai, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir nepieciešams papildu finansējums 573 898 latu apmērā. No CVK tautas nobalsošanas nodrošināšanai 2007.gadā piešķirtā 2 018 551 lata, kas gūti no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieņēmumiem, netika izlietoti 193 020 lati. Šis līdzekļu atlikums varētu tikt novirzīts parakstu vākšanas organizēšanai.

Tādēļ Ekonomikas ministrijai valdība uzdeva divu nedēļu laikā sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu tautas nobalsošanas nodrošināšanai, papildinot tos ar punktu, kurā tiktu atļauts CVK 2007.gadā neizlietotos privatizācijas ieņēmumus 193 020 latu apmērā novirzīt parakstu vākšanai.

CVK 2008.gada 1.februārī saņēmusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iesniegtos 11 185 Latvijas Republikas pilsoņu parakstus par Satversmes 78. un 79.panta grozījumiem un konstatējusi, ka Satversmes grozījumu projektu ir parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu paredz, ka ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

FM: Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem

Otrdien, 4.martā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2009.–2011.gadā. Dokumentu sagatavoja Finanšu ministrija sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Valsts kanceleju.

Ministru kabineta rīkojumā noteikti vidēja termiņa budžeta mērķi nākamajiem trim gadiem, balstoties uz iepriekšējā gadā izstrādātajiem mērķiem un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam pamatprincipiem.

Saskaņā ar MK rīkojumu budžeta izdevumus veido bāzes daļa un valsts budžeta attīstības daļa. Bāzes daļa nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, precizēto valsts ilgtermiņa saistību apmaksu, un 2009.–2011.gadam tā tiek aprēķināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt budžeta attīstības daļu veido līdzekļi, kas vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā paredzēti jauno politikas iniciatīvu finansēšanai. Paredzēts, ka vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni sekmēs Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi, nodrošinās inflācijas pieauguma tempu rādītāju samazināšanos un vienotās Eiropas valūtas ieviešanas plāna īstenošanu.

Ar MK rīkojumu noteikti šādi prioritārie attīstības virzieni:

• izglītības programmu un satura modernizācija;

• fundamentālās, lietišķās zinātnes un pētniecības attīstība;

• finanšu pieejamības atbalsta sistēmas īstenošana uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmumu eksportspējas un konkurētspējas palielināšanai;

• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un pakalpojumu attīstība;

• atbalsts mājokļu politikas īstenošanai;

• darba ņēmēju tiesību aizsardzības un darba aizsardzības sistēmu pilnveidošanas pasākumi;

• veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un izmaksu efektivitātes paaugstināšana;

• sociālās aizsardzības sistēmas attīstība un sociālo pakalpojumu pieejamības paaugstināšana;

• valsts atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem un dzimstības veicināšana;

• drošas un nekaitīgas pārtikas pieejamības nodrošināšana;

• iekšējās drošības sistēmas pilnveide;

• valsts aizsardzības spēju attīstība;

• aktīvas ārpolitikas sekmēšana;

• vides kvalitātes, dabas un kultūras resursu ilgtspējības saglabāšana un attīstība;

• finansiāls atbalsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai;

• pilsoniskās sabiedrības stiprināšana;

• atbalsts vienotas un koordinētas valsts attīstības plānošanas sistēmas ieviešanai.

Izstrādājot rīkojuma projektu, ņemta vērā 2007.gadā ministriju iesniegto jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas un vērtēšanas pieredze. Līdz ar to ir novērsts atbalstāmo mērķu un prioritāšu sīkākais sadalījums apakšmērķu kategorijā, kas savukārt radīja grūtības, veicot jauno politikas iniciatīvu vērtēšanu Valsts kancelejā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Finanšu ministrijā.

FM: Par sākumdeklarēšanas ieviešanas gaitu valstī

Finanšu ministrija (FM) 4.martā informēja valdību par sākumdeklarēšanas ieviešanas gaitu. Likumprojekti saistībā ar fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu ir apstiprināti MK, pašlaik tiesību aktu projekti tiek izskatīti Saeimā.

Pērnā gada 20.martā valdība apstiprināja FM sagatavoto likumu par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī atbilstošus grozījumus vairākos citos likumos – grozījumi kredītiestāžu likumā, grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likumprojekts par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu šā gada 31.janvārī tika pieņemts Saeimā otrajā lasījumā. Salīdzinot ar Finanšu ministrijas iesniegto projektu, ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas.

Saeimas sagatavotajā redakcijā ir mainīts mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju loks. Atbilstoši Saeimā sagatavotajai redakcijai mantiskā stāvokļa deklarāciju būs jāiesniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā. Paredzams, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju būs jāiesniedz, ja personas dzīvesvieta ir Latvija vai personai ir pienākums deklarēt dzīvesvietu, un tā atbilst vismaz vienam no likumā noteiktajiem kritērijiem.

Saeimas veiktie labojumi izslēdz vairākas tiesību normas:

• normu, kas nosaka pienākumu fiziskajām personām iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, kuru mantiskais stāvoklis turpmākajos gados ir mainījies salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto mantiskā stāvokļa deklarāciju;

• normu, kas paredz valsts amatpersonām katru gadu iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju neatkarīgi no tā, vai amatpersona atbilst vai neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, paredzot šo pienākumu noteikt likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;

• norādot mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas attiecībā uz aizņēmumiem un kredītiem, un aizdevumiem un neatmaksātajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, izslēgta daļa, kas paredz norādīt katra atsevišķa darījuma vērtību, kura pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas;

• normu, kas paredzēja skaidras naudas uzkrājumus, ja tie nav ieskaitīti kontā, uzskatīt par slēptu apliekamo ienākumu, kas tādējādi apliekams ar IIN, kā arī fiziskajām personām šajā gadījumā piemērot sankcijas saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām. Līdz ar to par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā ir paredzēta tikai administratīvā atbildība.

Izskatot grozījumus likumā par IIN, Saeima 2.lasījumā izslēdza tiesību normu, kas paredzēja pienākumu IIN maksātājam vismaz piecus gadus uzglabāt izdevumus apliecinošos dokumentus, ja katra atsevišķa darījuma vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Tāpat, izskatot grozījumu projektu likumā par nodokļiem un nodevām, Saeimas 2.lasījumā tika izslēgta norma, kas paredzēja fiziskajām personām un citām personām pienākumu katru mēnesi deklarēt ar fiziskām personām savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru katra vērtība pārsniedz 7000 latu.

Saeimas 2.lasījumā, skatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tika izslēgta norma, kas paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām 15% no nedeklarētās summas par tādu skaidrā naudā ar fiziskajām personām veikto darījumu nedeklarēšanu, kuru apmērs mēnesī pārsniedz 7000 latu.

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vēl nav skatīti Saeimā 2.lasījumā, savukārt Kredītiestāžu likumā grozījumi Saeimā 2.lasījumā tika atbalstīti bez izmaiņām.

FM sagatavoto ziņojumu par sākumdeklarēšanas ieviešanas gaitu Ministru kabinets pieņēma zināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Lai samazinātu patērētāju iespēju tikt diskriminētiem saistībā ar viņu dzimumu, rasi vai etnisko piederību, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tādējādi tiks pārņemtas vairākas Latvijai saistošas Eiropas Savienības tiesību normas vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai.

LM sagatavotie likuma grozījumi aizsargās patērētājus, ja tie no preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju puses saskarsies ar atšķirīgu attieksmi pret sevi, salīdzinot ar citiem patērētājiem.

Ja pastāvēs aizdomas, ka attiecīgais patērētājs ir diskriminēts, preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam būs jāpierāda, ka viņš pret šo personu attiecies tāpat kā pret klientiem ar pretējo dzimumu, citu rasi vai etnisko piederību.

Plānotās izmaiņas, iespējams, ietekmēs tādas ikdienišķas lietas kā cenu lapas frizētavās un skaistumkopšanas salonos. Pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, būs aizliegts, piemēram, pie tirdzniecības vietām izlikt zīmes, kas aizliedz veikalā ieiet ar bērnu ratiņiem. Saskaņā ar statistikas datiem galvenokārt sievietes veic mazu bērnu aprūpes pienākumus, tādēļ šāds aizliegums ir diskriminējošs pret sievietēm kā pircējām.

Plānots, ka patērētāji šīs savas tiesības varēs aizstāvēt ar tiesībsarga palīdzību vai vēršoties tiesā.

LM: Par darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktisku piemērošanu nozarēs un uzņēmumos

Lai veicinātu darba attiecību un darba drošības prasību praktisku ieviešanu uzņēmumos, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu no 2008. līdz 2013.gadam paredzējusi ieguldīt gandrīz septiņus miljonus latu.

Plānots, ka uzņēmumi, kuri darbojas bīstamajās nozarēs, varēs pieteikties darba vides risku novērtēšanai darba vietās. Bet, lai atvieglotu darba vides risku noteikšanu uzņēmumos, uzņēmēji un citi interesenti varēs izmantot arī elektronizētu bezmaksas darba vides risku novērtēšanas sistēmu.

Savukārt reģionos plānots izveidot konsultatīvos centrus darba devēju un darbinieku informēšanai par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības likumdošanas prasību praktisku ieviešanu. Tāpat reģionos plānotas mācības darba devējiem par darba aizsardzības jautājumiem. Lai veicinātu arodskolu audzēkņu izpratni par darba tiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jautājumiem, profesionālās izglītības iestādēs plānots ieviest jaunas darba aizsardzības apmācību programmas.

LM prognozē, ka pēc šo pasākumu īstenošanas darba attiecību un darba drošības pārkāpumu skaits apsekotajos uzņēmumos samazināsies par 15%.

To paredz 4.martā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”.

MK noteikumu projekts paredz, kādām prasībām jāatbilst projekta iesniedzējam, kā tiek vērtēts projekts, kādi ir tā īstenošanas nosacījumi. Plānots, ka projektus īstenos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Valsts darba inspekciju. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Sociālais fonds, bet pārējo – valsts budžets.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par gada pārejas periodu kooperatīvās sabiedrības atbilstības kritēriju nodrošināšanai

Valdība 4.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai”.

Šobrīd spēkā esošajos noteikumos norādīti dokumenti, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, lai reģistrētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kā arī noteikta šīs sabiedrības atbilstības atbalsta saņemšanai izvērtēšanas kārtība un kritēriji.

Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem noteikumiem ir pievienoti pielikumi. Sabiedrībai, kura vēlas pretendēt uz atbalsta saņemšanu, katru gadu līdz 15.martam Lauku atbalsta dienestā (LAD) vienotā iesnieguma formā jāiesniedz iesniegums par atbilstības izvērtēšanu, reģistrācijas apliecības kopija, sabiedrības biedru saraksts, kurā norādīts apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedru. Tāpat jāiesniedz informācija par pārpalikumu, kā arī gada pārskats par iepriekšējo periodu ar pielikumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par situāciju valsts informācijas sistēmu sektorā Latvijā

4.martā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele sniedza ziņojumu Ministru kabinetam par situāciju valsts informācijas sistēmu jomā.