Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 6. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 6.martā pulksten 17.00

1. Deputātu Dz.Zaķa, S.Bendrātes, A.Latkovska, A.K.Kariņa un I.Rībenas jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram (jautājumu reģistra Nr.46/J9)  

“Par autoceļu fonda līdzekļu sadali”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr.47/J9) 

“Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem ieteikumiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2008.gada 3.martā

Pielikums

Par autoceļu fonda līdzekļu sadali

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” projektu šogad Rīgai finansējuma īpatsvars palielināts no 21,4 līdz 36 procentiem. Šāds sadalījums nozīmē, ka Rīgas pilsēta 2008.gada mērķdotācijās saņems par 13 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pārējās pašvaldības saņems par 0,3 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Ņemot vērā apstākli, ka vairākas Latvijas pašvaldības savās vēstulēs frakcijai “Jaunais laiks” ir paudušas bažas, vai šāda valsts līdzekļu sadale spēs nodrošināt veiksmīgu administratīvi teritoriālās reformas norisi, lūdzam Jūs sniegt izsmeļošas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādēļ MK noteikumos “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” ir paredzēts mērķdotāciju pieaugums tikai Rīgai, savukārt pārējām pašvaldībām mērķdotācija salīdzinājumā ar 2007.gadu tiek samazināta?

2) No kādiem līdzekļiem pašvaldības laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz šim brīdim ir segušas ceļu uzturēšanas izdevumus?

3) Kādus kritērijus Satiksmes ministrija ir piemērojusi, nosakot mērķdotācijas apjomu pašvaldībām (t.sk. Rīgai)?

Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, S.Bendrāte, A.Latkovsis,
 A.K.Kariņš, I.Rībena

Rīgā 2008.gada 28.februārī

Par Latvijas nevalstisko organizāciju Aicinājumā paustajiem ieteikumiem

Mūsu frakcija ir saņēmusi 15 Latvijas nevalstisko organizāciju Aicinājumu (sk. kopiju pielikumā) ar ierosinājumu Latvijas valsts varas institūcijām atsaukt konvencijas garam neatbilstošās atrunas (deklarācijas), kas tika izdarītas 2005.gadā ratificējot Vispārējo Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī parakstīt un ratificēt Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Hartu.

Sakarā ar šo Aicinājumu lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Latvijas sabiedrība ir multietniska un multikulturāla. Latviešu un mazākumtautību līdzāspastāvēšanai ir miermīlīgs raksturs, taču Latvijas izdarītās atrunas Vispārējo Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir nelabvēlīgas Latvijas mazākumtautībām. Tās saglabā līdzšinējo noraidošo valsts attieksmi pret nacionālo minoritāšu valodu izmantošanu oficiālā līmenī. Kādām pārmaiņām vajadzētu notikt Latvijas sabiedrībā un
politikā, lai Ārlietu ministrija ierosinātu Vispārējās Konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību garam neatbilstošo atrunu (deklarāciju) atsaukšanu?

2. Šogad Eiropas Padomes dalībvalstis atzīmēs desmit gadu jubileju, kopš spēkā stājusies Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Harta. Vai Latvijā tiek plānoti kādi pasākumi (konferences, oficiālas ĀM publikācijas) šī notikuma atzīmēšanai?

3. Vai līdz šim Latvijas Ārlietu ministrijā vai kādā Latvijas valsts organizētā forumā (darba grupā, ekspertu vidē) tika apspriests jautājums par Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Hartas ratifikācijas iespējām?

4. Kāds ir Ārlietu ministrijas viedoklis par Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Hartas parakstīšanas iespēju no Latvijas puses un kad šis jautājums varētu tikt iekļauts Ārlietu ministrijas darba kārtībā?

5. Kādiem starptautiskiem līgumiem (izņemot Lisabonas līgumu, par kuru jautājums ir skaidrs) Latvija plāno pievienoties tuvāko divu gadu laikā?

Pielikumā: nevalstisko organizāciju Aicinājuma kopija.

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs,
V.Buzajevs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 28.februārī

Pielikums

Nevalstisko organizāciju Aicinājums

Latvijas Republikas Valsts prezidentam, valdībai, Saeimai

Mazākumtautību tiesību ievērošana ir saliedētas sabiedrības pamats!

2008.gada 26.februārī

Godātais Valsts Prezidenta kungs, godātie ministri un deputāti!

Ar šo Aicinājumu pie Jums vēršamies mēs – dažu Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvji. Mūsu sabiedriskas organizācijas pārsvarā pārstāv mazākumtautību intereses un Aicinājuma mērķis ir pievērst varas institūciju un amatpersonu uzmanību tam, ka progress mazākumtautību problēmu risināšanā pēdējos gados ir pilnīgi apstājies. Mēs konstatējam, ka mūsdienu Latvijā:

– sabiedrība ir multietniska un multikulturāla, bet valsts likumi un politika neatbilst šim reālajam stāvoklim,

– latviešu tautas un mazākumtautību līdzāspastāvēšanai piemīt miermīlīgs raksturs, abas valsts iedzīvotāju daļas ievēro valsts likumus un iegulda savus spēkus kopējās valsts attīstībā un labklājībā,

– 19 gadu laikā valsts neatlaidīgi īsteno pasākumus, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas visās dzīves jomās; pēdējā laikā veikto pētījumu rezultāti liecina par ievērojamu progresu, kuru sasnieguši valsts nacionālo minoritāšu pārstāvji, apgūdami un lietodami latviešu valodu,

– atzīdama nacionālo minoritāšu pastāvēšanas faktu, Latvijas valsts atsakās atzīt to, ka Latvijā eksistē arī mazākumtautību valodas; Valsts valodas likumā visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek dēvētas par svešvalodām,

– pat tajās pašvaldībās, kurās ievērojamai vai lielākajai iedzīvotāju daļai krievu valoda ir dzimtā vai ģimenes saskarsmes valoda, valsts atsakās atzīt šo valodu par otro oficiālo, kura varētu tikt pielietota paralēli ar latviešu valodu; atteikšanās no šādas prakses neatbilst veselā saprāta apsvērumiem un Eiropas standartiem cilvēktiesību jomā,

– Latvijas mazākumtautību valodu atzīšana no valsts puses, valsts atbalsts šīm valodām, tajā skaitā oficiālo funkciju piešķiršana krievu valodai virknē pašvaldību, varētu visai harmoniski tikt apvienota ar latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu; galarezultātā tas sekmētu saliedētas un solidāras sabiedrības veidošanu, kurā neviena persona vai nacionālā grupa nejustos aizvainota vai atstumta.

Šogad Eiropas Padomes dalībvalstis atzīmēs desmit gadu jubileju, kopš spēkā stājusies Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Harta. Tāpat šogad Eiropas Padome izskatīs pirmo Latvijas Republikas atskaiti par to, kā tiek izpildīta Vispārējā Konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī nopietnu problēmu pastāvēšanu Latvijā, īstenojot Vispārējās Konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību prasības, mēs rekomendējam LR Ministru kabinetam, Saeimai un Valsts Prezidentam:

– veikt nepieciešamos soļus, lai atsauktu 2005.gadā izdarītās atrunas (deklarācijas), kas neatbilst Vispārējās Konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību garam,

– parakstīt un ratificēt Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Hartu un saskaņot Latvijas likumdošanu, kā arī valsts institūciju darbības praksi ar Konvencijas un Hartas standartiem.

Cerot uz sadarbību,

Latvijas Cilvēktiesību Komitejas līdzpriekšsēdētāja Natālija Jolkina

Latvijas Krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs

Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļas priekšsēdētājs Aleksejs Vasiļjevs

Jēkabpils Krievu biedrības “Rodņik” priekšsēdētāja Natālija Čehova

Jelgavas Krievu biedrības “Veče” aizgādņu padomes biedrs Leonīds Nesterovičs

Olaines sieviešu kluba “Viktorija” priekšsēdētāja Ludmila Rodionova

Liepājas Krievu kopienas priekšsēdētājs Valerijs Kravcovs

Krievu sabiedrības Latvijā valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu savienības līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs

Latvijas antifašistu komitejas priekšsēdētājs Eduards Gončarovs

Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Šadrins

Latvijas Ļeņingradas blokādes iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs Leonīds Tess

Savienības “Rodina” līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Žguns

Latvijas Krievu jaunatnes asociācijas līdzpriekšsēdētājs Mihails Averins

Latvijas baltkrievu un ukraiņu asociācijas priekšsēdētājs Grigorijs Tačinskis

Apstiprinu augstākminēto organizāciju pievienošanos aicinājumam

 LCK priekšsēdētāja N.Jolkina

2008.gada 26.februāris