Saeimas 2008. gada 28. februāra sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 28.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtībā apstiprinātos jautājumus, mums ir jālemj par darba kārtības grozījumiem.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības tās 11.punktu – likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas šā gada 28.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, svītrojot no šodienas sēdes darba kārtības likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” izskatīšanu otrreizējā caurlūkošanā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības izskatīšanas. Pirmā sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Zaķa, Circenes, Kampara un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai acīmredzot par likumprojekta nodošanu komisijai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms dažām nedēļām mēs šajā Saeimā beidzot bijām tik drosmīgi, ka nodevām izskatīšanai komisijā grozījumus Satversmē. Runa ir par to, lai mums, tāpat kā ikvienam mūsu valsts pilsonim, gadījumos, kad izdarām administratīvu pārkāpumu, šis sods tiktu piemērots tāpat kā jebkuram pilsonim, neprasot atļauju Saeimai. Lai, pirms tiesa par to lemj, nebūtu vēl jāprasa kāda papildu atļauja.

Viens no argumentiem, kas runā “pret” šādu grozījumu pieņemšanu, ir tāds, ka mēs tādā veidā izvairītos no savas publiskās atbildības un ka sabiedrība tad neuzzinātu to, ka kāds no deputātiem nav izkāris valsts svētkos karogu, nav noslaucījis savas mājas priekšā ielu vai ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus.

Statistika tomēr liecina, ka šī norma bieži vien tiek piemērota formāli, jo arī starp deputātiem ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri šādu sodu ir saņēmuši, nepaziņojot par to, ka viņi ir deputāti. Tādēļ, lai novērstu šo pretrunu, likumdošanā tiek piedāvāti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz to, ka par šiem pārkāpumiem Saeimas Prezidijs šādu informāciju publisko. Līdz ar to arī šis iebildums tiek likvidēts.

Tomēr, izmantojot iespēju runāt par šiem grozījumiem, es gribētu pateikt, ka tie visām Saeimas komisijām tika nodoti pirms trim nedēļām, bet ir parādījusies kāda dīvaina tendence – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šos grozījumus jau ir atzinusi par neatbilstošiem un noraidījusi, savukārt visas pārējās komisijas pagaidām vēl nav skatījušas šo jautājumu.

Manuprāt, tā ir bīstami liekulīga tendence šajā situācijā, kad mēs runājam par politiku, kad mēs gribam, lai sabiedrība mums uzticas. Vārdos un ar savu balsojumu mēs atbalstām šādu likumprojektu nodošanu komisijai, bet, no otras puses, reāli politikā demonstrējam savu izvairību un cinismu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to kopā ar grozījumiem Satversmē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tā ir priekšvēlēšanu runa!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, kurš runās “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijām.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Āboltiņas kundze, “Jaunais laiks”, kur jūs to visu ņemat? Man ir ilgi jāsēž un jādomā, kā cilvēks var radīt, teiksim, tādu normu, kas skan šādi: “Prezidijs informē Saeimu tuvākajā sēdē…” Pēc kā tuvākajā sēdē? Kurā tuvākajā sēdē? “… par Saeimas locekļiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem.” Kā tad to uzzinās, ja šī informācija ir aizsargāta? Līdz šim mēs to varējām uzzināt, tikai balstoties uz Satversmē nule svītrot paredzēto pantu.

Tad Ministru kabinets vēl nosacīs kaut kādu kārtību... Nu kur to visu var ņemt? Pārfrāzējot Gēti, ir jāsaka tā: jūs laikam esat spēks, kas vienmēr labu grib un vienmēr ļaunu dara.

Patiesībā es aicinu šo grozījumu noraidīt, bet, ja jūs gribat iestāties par šo likumprojektu, tad paskatieties šodienas darba kārtības 18.punktu. Netērējiet papīru!

18.punktā šobrīd ir paredzēts skatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pirmajā lasījumā. Apmēram pēc stundas tiks noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tur tad arī iesniedziet šo priekšlikumu un diskutējiet! Netērēsim papīru!

Es aicinu neatbalstīt šādus visnotaļ nepārdomātus priekšlikumus Kārtības rullī.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kuru iesnieguši deputāti Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, Ingrīda Circene, Artis Kampars, Ausma Ziedone-Kantāne un kura nosaukums ir “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķikustes, Zaķa, Latkovska, Kariņa un Repšes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kariņa kungs! Dāmas un kungi! Atkal viens likumprojekts. Varbūt šis ir diezgan jēdzīgs likumprojekts, varbūt šis likumprojekts vai šī norma ir skatāma un būtu pieņemama jūsu ierosinātajā redakcijā, bet kāpēc vajag tērēt papīru? Šodien ir pēdējā diena, kad jau atvērtajā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var iesniegt priekšlikumus. Nu tad iesniedziet šo priekšlikumu trešajam lasījumam, un mēs komisijā to izdebatēsim.

Vēl vakar mēs aizsūtījām valdībai vēstuli, aicinot valdību neiesniegt vienu un to pašu likumprojektu piecas reizes vienai un tai pašai komisijai. Saliksim visu sakāmo kopā, jo papīrs ir dārgs. Tā mēs tērējam papīru, par ko maksā nodokļu maksātāji. Vismaz pasargājiet viņu naudiņu par katru šo lapu!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Deputāts Leiškalns runāja “pret”.

Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās “par”.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Pirms es argumentēju mūsu priekšlikumu, es tomēr gribētu deputātam Leiškalnam norādīt – pieņemot, ka viņa parlamentārā pieredze laikam nav tik liela –, ka trešais lasījums tomēr ir redakcionāls lasījums. Šādas konceptuālas lietas tomēr vajadzētu risināt, vai nu iesniedzot likumprojektu, vai kādā citādākā veidā... (Zālē troksnis.)

Tagad, kolēģi, par lietas būtību. Šis priekšlikums tiešām ir politisks un konceptuāls jautājums Latvijas nodokļu likumdošanas sakārtošanā, kas, manuprāt, Latvijas valstij dotu ļoti, ļoti lielu pienesumu. Tas skartu galvenokārt pašvaldības, un pašvaldības varētu gan prognozēt un krietni racionālāk darboties ar saviem budžetiem, gan plānot ilgtermiņā un rīkoties motivētāk, lai šo naudiņu saņemtu. Savukārt valstij katru gadu nevajadzētu cīkstēties ar pašvaldībām un būt it kā pretimstāvētājai, dalot šos procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kā zināms, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir lielākais pašvaldību ieņēmums. Šobrīd pašvaldības saņem tikai 80 procentus no valsts budžeta ieņēmumiem, kas gūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā zināms, kopējā summa, kas tiek iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ir apmēram viens miljards latu. Tātad no tā 80 procentu jeb aptuveni 800 miljoni latu tiek pašvaldībām.

Lasot 2008.gada budžetā valsts konsolidētā budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījuma sadaļu “Dotācijas un citi transferti pašvaldību budžetiem”, es tur redzu skaitli 134 miljoni 937 tūkstoši, tātad – aptuveni 135 miljoni.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Nākamā sadaļa. Par kapitālizdevumiem. Tur, pie kapitālizdevumiem, redzams, ka valsts tāpat pastarpināti maksā pašvaldībām 21 miljonu 776 tūkstošus latu. Saskaitot kopā, iegūstam jau 155 miljonus latu.

Paraudzīsimies vēl arī uz mērķdotācijām pašvaldību budžetiem! Tie, protams, galvenokārt ir līdzekļi algām, un šeit nebūtu nepieciešams tos pārdalīt, bet garā diskusijā noteikti varētu arī šeit atrast kādu sadaļu, lai, tiešā veidā to visu deleģējot pašvaldībām, mēs varētu segt šo 200 miljonu jeb 20 procentu deficītu.

Tātad, kolēģi, kā mēs redzam, finansiālā ziņā tomēr nav nekādu argumentu, lai mēs nenodotu pašvaldību ziņā visus 100 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādējādi mēs garantētu pašvaldību neatkarību. Mēs garantētu to, ka pašvaldības vairs nebūtu atkarīgas no valdības koalīcijas šantāžas dažādos projektos. Un mēs būtu vienu lielu soli nākuši pretī pašvaldību iedzīvotājiem.

Kolēģi, aicinu diskutēt un atbalstīt, pieņemt pozitīvu lēmumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 36, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Deputāts Pliners runās “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz pāriešanu uz principiāli jaunu valsts budžeta izstrādes modeli, kas raksturīgs sociāli orientētām valstīm. No sākuma tiek izlemts jautājums par sociāli neaizsargātu sabiedrības slāņu izdzīvošanu un tiek risināta demogrāfiskā problēma, un tikai pēc tam tiek realizētas pārējās budžeta prioritātes.

Lai nepārtrauktā cenu kāpuma apstākļos nodrošinātu sociāli visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, ir nepieciešams pastāvīgi palielināt sociālo pabalstu apmērus. Pašreiz pabalstu apmērs tiek noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Turklāt jautājums par pabalstu apmēru tiek izlemts pēc pārpalikuma principa, kad ir apmierinātas dažāda veida ierēdņu prasības un piešķirti līdzekļi pompozu projektu realizācijai. Rezultāts ir tas, ka pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu, un tas Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos nebūt neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu.

Lai pārtrauktu šo nepareizo praksi, ir nepieciešams sociālo pabalstu apmērus sasaistīt ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem, konkrēti – sociālā pabalsta apmēram jābūt ne mazākam par iztikas minimumu. Attiecīgi jāindeksē arī minimālās vecuma pensijas, kas, kā jums zināms, šobrīd ir krietni zemākas par iztikas minimumu.

Dāmas un kungi, es gribētu atgādināt, ka tā ir viena no svarīgākajām valdības atbalstītajām un Latvijas Pensionāru federācijas izvirzītajām prasībām un būtībā sakrīt ar tiem likuma grozījumiem, zem kuriem jau ir parakstījušies 10 tūkstoši vēlētāju. Taču mūsu likumprojektā atšķirībā no pieminētajiem grozījumiem ir padomāts arī par citu iedzīvotāju slāņu izdzīvošanu, kuri, saņemot tikai sociālo pabalstu, atrodas šodien uz bada sliekšņa.

PCTVL frakcijas piedāvātais likumprojekts ir vērsts ne tikai uz mirstības samazināšanu, bet arī, kā es jau teicu, uz dzimstības palielināšanu. Konkrēti, ir ierosināts ģimenes pabalsta apmēru un bērna dzimšanas pabalsta apmēru piesaistīt sociālā pabalsta apmēram, kas savukārt tiek pielīdzināts iztikas minimumam. Budžeta izdevumu daļa jāplāno tikai tad, kad tiks apmierinātas visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu elementāras izdzīvošanas prasības.

Mūsu likumprojektam ir arī vēl viena būtiska atšķirība no Latvijas Pensionāru federācijas piedāvātajiem grozījumiem. Tas paredz pārejas periodu pusotra gada garumā, kura laikā visi iepriekšminētie pabalsti pakāpeniski tiks palielināti, līdz sasniegs likumprojektā ieplānoto apmēru.

PCTVL frakcijas priekšlikums – krasi palielināt pamatpabalstu un minimālo pensiju apmērus – nebūt nav avantūra. Līdzekļi budžetā ir, un runa ir tikai par šo līdzekļu pareizu sadali. Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas piedāvāto likumprojektu, kurš noteikti ir daudz labāks par nemākulīgajiem Ministru kabineta piedāvātajiem inflācijas apkarošanas plāniem.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Plineram.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa acīmredzot runās “pret”.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi!

Tagad, kā jau aicināja Plinera kungs, parunāsim par likumprojekta būtību. Likumprojektu piedāvā PCTVL frakcija, aicinādama to nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Likumprojekta būtība pašreiz ir šāda. Iesniedzēji 15.panta devīto daļu ļoti varonīgi piedāvā šādā redakcijā: “Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 7.” Tātad tas būtu 315 latu. To piedāvā likumprojekta izstrādātāji. Taču pašreiz bērna piedzimšanas pabalsts par pirmo bērnu ir 396 lati, par otro bērnu – 446 lati, par trešo – 496 lati! Kad es izlasīju likumprojektu, tad, kolēģi, es domāju, ka varbūt tā ir kļūda, tur ir cits koeficients. Bet likumprojekta anotācijā redzu – tajā daļā, kur būtu jānorāda, kādas izmaiņas normatīvais akts radītu budžeta ieņēmumos un izdevumos, ir visās ailēs ievilktas svītriņas. Tātad iesniedzēji tomēr ir bijuši tik godprātīgi, ka nav vēlējušies sabiedrībai un tātad arī mums pateikt, ka budžeta izdevumi tiktu samazināti, jo būtībā tiktu samazināts bērna piedzimšanas pabalsts.

Nākamais. Absolūti klajš populisms! Iesniedzēji ierosina, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par aprēķināto iztikas minimumu, bet viņi iesaka tikai ar 2010.gadu ieviest šo normu. Tas nozīmē, ka tās labās iniciatīvas, pie kurām pašreiz strādā Labklājības ministrija, Sociālo un darba lietu komisija un Sociālās drošības apakškomisija, netiek ņemtas vērā. It kā deputāts Kabanova kungs nebūtu mūsu komisijā un nebūtu to dzirdējis!

Tālāk ir vēl interesantāk. Kolēģi, es lasu anotācijas sesto daļu: “Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu”. Protams, nav notikušas ne ar kādu nevalstisko organizāciju, ne ar ko no mūsu, Latvijas, sabiedrības. Protams, ja tur pretī būs cilvēki, kuri parēķinās, kas tas faktiski ir, nu kā tad tu vari konsultēties? Anotācijas sestajā daļā, kolēģi, ir runa par valsts piešķirtajām vecuma pensijām. Tas nozīmē, ka es varu izdarīt secinājumu, ka iesniedzēji šajā gadījumā nav pārdomājuši, kas ir valsts sociālie pabalsti un kas ir valsts noteiktās pensijas.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu šajā konkrētajā gadījumā nebalsot par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Ja vēlamies kaut ko labu panākt, tad būsim tik korekti, ka sagatavosim korektus likumprojektus, lai vairs nenāktos konstatēt, ka daļa deputātu, konkrēti, viena frakcija, ir gatavi sociālos pabalstus samazināt! Manuprāt, kolēģi, tas nav korekti attiecībā pret cilvēkiem, kurus šodien uzrunāja mūsu kolēģis Plinera kungs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis “par”, otrs – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 38, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 15.laidienā