Konkurences padomes lēmums Nr.24

2008.gada 27.februārī (prot. Nr.9., 3.§)

Par lietas neierosināšanu

Par Nevalstisko pasta komersantu biedrības 29.01.2008. iesniegumu Nr.07

Konkurences padome 01.02.2008. saņēma (reģ. Nr.319) Nevalstisko pasta komersantu biedrības (turpmāk – Iesniedzējs) 29.01.2008. iesniegumu Nr.07, kurā Iesniedzējs vērš Konkurences padomes uzmanību uz to, ka VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – LP) ilgstoši sniedz pasta sūtījumu (abonēto preses izdevumu) piegādes pakalpojumus zem pašizmaksas, kā arī akcentē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) padomes locekļa E.Karnīša pausto, ka LP 2006. un 2007.gadā “lielajiem” vēstuļu korespondences sūtītājiem piešķīra neattaisnotas atlaides līdz pat 30 procentiem un vairāk no noteiktā tarifa. Iesniedzējs uzskata, ka LP ar šādām darbībām apgrūtina citus pasta komersantus, ierobežo konkurenci, īsteno dempinga politiku, kā arī pieļauj aizliegtas vienošanās ar klientiem par pasta sūtījumu piegādes tarifu veidošanas noteikumiem. Iesniegumā norādīts, ka dempings tiek uzskatīts par negodīgas konkurences veidu, ar kuru ietekmīgi pakalpojumu sniedzēji cenšas iegūt kontroli pār tirgu, panākt konkurentu aiziešanu no nozares, vēlāk atgūstot radušos zaudējumus ar cenu paaugstināšanu.

Iesniedzējs uzskata, ka ar šādu darbību brīvā tirgus apstākļos LP negodīgi konkurē un ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Latvijas teritorijā, tādējādi kropļojot tirgu, kavējot, ierobežojot un deformējot konkurenci un pat izspiežot konkurentu no tirgus. Savukārt konkurenta izspiešana no tirgus ļaus LP piemērot monopolcenas, par ko liecina LP ģenerāldirektora G.Škodova 16.01.2008. raidījumā “Kas notiek Latvijā?” teiktais, ka pasta sūtījumu piegādes tarifu palielināšana līdz to pašizmaksai pilsētās šā brīža tarifus paaugstinās 2–3 reizes.

Iesniedzējs, ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 13.pantu, 18.pantu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, aicina Konkurences padomi, pamatojoties uz minētajiem faktiem, ierosināt lietu par Konkurences likuma iespējamajiem pārkāpumiem LP darbībās.

LP ir akciju sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 40003052790, juridiskā adrese – Ziemeļu iela 10, lidosta “Rīga”, Mārupes pagastā, Rīgas rajonā.

Nevalstisko pasta komersantu biedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 50008119691, juridiskā adrese – Mūkusalas iela 15a, Rīgā.

Izvērtējot iesniegumā esošo un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Saskaņā ar Pasta likuma 3.panta otro daļu “vispārējos pasta pakalpojumus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” un citi komersanti. Vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama individuālā licence. Individuālo licenci vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai izsniedz saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Par vispārējiem pasta pakalpojumiem saskaņā ar Pasta likuma 1.pantu uzskatāmi “iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi, iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi (..)”. Papildu pasta pakalpojumi saskaņā ar Pasta likuma 1.pantu – “no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai saņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes (..)”, ekspresvēstule – “vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojumu sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības”.

2. Saskaņā ar Pasta likuma 3.panta otro daļu vispārējos pasta pakalpojumus sniedz LP un citi komersanti. SPRK LP ir izsniegusi licenci Nr.P10042/1 (uz laiku no 01.05.2004. līdz 30.04.2014.) vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikas teritorijā.

3. Saskaņā ar Pasta likuma 9.panta pirmo daļu vispārējo pasta pakalpojumu tarifus nosaka likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredzētajā kārtībā. Tarifus papildu pasta pakalpojumiem un pasta pakalpojumiem, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā, nosaka attiecīgais papildu pasta pakalpojumu sniedzējs, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. Pasta likuma 9.panta otrajā daļā noteikts, ka minimālo tarifu papildu pasta pakalpojumiem un pasta pakalpojumiem, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā, nosaka SPRK. Minimālais tarifs nedrīkst būt zemāks par attiecīgā vispārējā pasta pakalpojuma tarifu.

4. SPRK 02.11.2005. pieņēma lēmumu Nr.228 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem” (turpmāk – Lēmums Nr.228): “ņemot vērā ar SPRK 21.04.2004. lēmumu Nr.110 apstiprināto Pasta pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, otro daļu un 19.panta septīto daļu, 20.pantu un 21.panta septīto daļu, Pasta likuma 9.panta pirmo daļu, padome nolemj:

1. Apstiprināt “A” klases iekšzemes pasta sūtījumu tarifus (..).

2. Apstiprināt “B” klases iekšzemes pasta sūtījumu tarifus (..).

3. Apstiprināt starptautisko pasta sūtījumu tarifus (..).

4. Noteikt, ka šī lēmuma 1. – 3.punktā minētie tarifi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

5. Noteikt, ka valsts a/s “Latvijas Pasts” ir tiesības piemērot šī lēmuma 1. – 3.punktā minēto tarifu atlaides un tarifu samazinājumus, nodrošinot to atklātumu un publisko pieejamību, izņemot gadījumus, kad Komisija šādas atlaides un tarifu samazinājumus ir atzinusi par nevienlīdzīgiem. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, Komisija var ierosināt tarifu pārskatīšanu un atcelt šo lēmumu (..)”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē un secina:

– vispārējos pasta pakalpojumus, piemērojot SPRK apstiprinātos tarifus, Latvijas teritorijā sniedz tikai LP;

– papildu pasta pakalpojumus var sniegt vairāki papildu pasta pakalpojumu sniedzēji (ieskaitot LP), kuri saņēmuši vispārējās atļaujas likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā, paši nosakot papildu pasta pakalpojumu tarifus, ievērojot to, ka to noteiktais papildu pasta pakalpojumu tarifs nedrīkst būt zemāks par attiecīgā vispārējā pasta pakalpojuma tarifu, kuru noteikusi SPRK;

– saskaņā ar SPRK iepriekš minēto lēmumu LP bija tiesības piemērot atlaides vispārējo pasta pakalpojumu, t.sk. gan iekšzemes, gan starptautiskajiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kurus pieņemt, pārsūtīt un izsniegt LP ir monopoltiesības, gan pārējiem vispārējā pasta pakalpojumā ietilpstošiem pasta pakalpojumiem, apstiprinātajiem tarifiem.

5. SPRK 06.02.2008. pieņēma lēmumu Nr.38 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” izmaksu ziņojumu”, kurā konstatēja, ka:

– LP ir tiesības piemērot Lēmuma Nr.228 lemjošās daļas 1.–3.punktā apstiprināto tarifu atlaides un tarifu samazinājumus, nodrošinot to atklātumu un publisko pieejamību, izņemot gadījumus, kad SPRK šādas atlaides un tarifu samazinājumus ir atzinusi par nevienlīdzīgiem (13.punkts);

– LP Izmaksu ziņojuma 3.tabulā “Atskaite par VAS “Latvijas Pasts” sniegtajiem pakalpojumiem 2006.gadā. Vispārējie pasta pakalpojumi” lielākajai daļai vispārējo pasta pakalpojumu ieņēmumi uz vienu vienību ir mazāki par Lēmumā Nr.228 apstiprinātajiem vispārējo pasta pakalpojumu tarifiem (22.punkts);

– LP 04.12.2007. vēstulē Nr.01-10.2/287 minēto situāciju skaidro šādi: “Nozīmīgu ieņēmumu daļu dod korporatīvo klientu pirktie pakalpojumi. Šai gadījumā VAS “Latvijas Pasts” atkarībā no pakalpojumu apjoma piemēro apjoma atlaides, kas samazina ieņēmumus uz vienu vienību” (23.punkts);

– LP 14.01.2008. vēstules Nr.07-7/5 “Par pasta sūtījumu uzskaiti” 3.punktā sniedz informāciju par vispārējiem pasta pakalpojumiem piemērojamām atlaidēm, kas “B” klases bandrolēm sasniedz pat 45%, savukārt iekšzemes vēstulēm – 20% no SPRK Lēmumā Nr.228 apstiprinātā tarifa (24.punkts), secinot, ka:

– SPRK Lēmumā Nr.228, apstiprinot LP vispārējos pasta pakalpojumu tarifus, ir izvērtējusi LP vispārējo pasta pakalpojumu tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu, kurā netika ietverta LP vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaižu piemērošana. Līdz ar to vispārējo pasta pakalpojumu tarifi nesedz LP piemērotās vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides (5.secinājums);

– saskaņā ar LP 14.01.2008. vēstulē Nr.07-7/5 SPRK sniegto informāciju LP piemēro vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides tikai apjoma atlaižu lietotājiem. Līdz ar to vispārējo pasta pakalpojumu lietotājs, kas izmanto vispārējos pasta pakalpojumus mazākos apjomos nekā 5000 pasta sūtījumu mēnesī, par to maksā ar Lēmumu Nr.228 apstiprinātos tarifus, kas ir salīdzinoši augstāki nekā LP apjoma atlaižu lietotājiem piemērotās vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides. Ņemot vērā minēto, LP apjoma atlaižu lietotājiem piemērotās vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides ir vērtējamas kā nevienlīdzīgas (8.secinājums).

SPRK, izvērtējot ar LP 29.10.2007. vēstuli Nr.01-10.2/254 “Par VAS “Latvijas Pasts” izmaksu uzskaiti” iesniegto ziņojumu “VAS “Latvijas Pasts” ziņojums par darbības izmaksām pa pakalpojumu veidiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, 2006. gads” un 14.01.2008. paskaidrojuma vēstuli Nr.07-7/5, nolēma (06.02.2008. lēmums Nr.38 (prot.Nr.5, 5.p.)):

– atzīt a/s “Latvijas Pasts” atsevišķai vispārējo pasta pakalpojumu lietotāju grupai – apjoma atlaižu lietotājiem – piemērotās vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides par nevienlīdzīgām;

– atcelt SPRK Lēmuma Nr.228 lemjošās daļas 5.punktu no 01.01.2009.;

– uzdot a/s “Latvijas Pasts” vispārējo pasta pakalpojumu lietotājiem piemērot tikai vienlīdzīgas vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides un tarifu samazinājumus un pirms šādu atlaižu un tarifu samazinājumu piemērošanas saskaņot tās ar SPRK;

– uzdot a/s “Latvijas Pasts” līdz 01.05.2008. veikt nepieciešamās darbības, lai ievērotu un vestu vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu uzskaiti, aprēķināšanu un attiecināšanu atbilstoši “Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodikā” noteiktajai kārtībai;

– uzdot LP līdz 15.05. rakstiski informēt SPRK par šā lēmuma lemjošās daļas 4.punktā minētā pienākuma izpildi.

Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaižu piemērošanas pamatotību ir vērtējusi SPRK, atzīstot esošo pasta pakalpojumu tarifu atlaižu piemērošanas kārtību par nevienlīdzīgu (LP tādējādi ir pārkāpis Lēmuma Nr.228 5.punktu) un uzdodot līdz 01.05.2008. novērst SPRK konstatētos trūkumus pasta pakalpojumu tarifu atlaižu piemērošanas sistēmā. SPRK ir pieņēmusi administratīvo aktu, atzīstot LP atsevišķai vispārējo pasta pakalpojumu lietotāju grupai – apjoma atlaižu lietotājiem – piemērotās atlaides par nevienlīdzīgām, un minēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

6. Saskaņā ar Pasta likuma 22.panta trešās daļas 2.punktu LP ir tiesības izdarīt arī citas ar pasta sūtījumiem savienojamas operācijas, t.sk. pieņemt periodisko preses izdevumu pasūtījumus un veikt preses izdevumu piegādi abonentiem.

7. 14.08.2007. Satiksmes ministrijas “Informatīvajā ziņojumā “Par neatliekamiem pasākumiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” rentabilitātes uzlabošanai”¹ (turpmāk – Informatīvais ziņojums) norādīts, ka:

– “VAS “Latvijas Pasts” darbības rezultātus un zaudējumu apmērus tieši un ievērojami ietekmē arī vēsturiski izveidojusies situācija, ka VAS “Latvijas Pasts” papildus tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodarbojas arī ar sociālo funkciju veikšanu, ko valstij būtu jānodrošina sabiedrībai, nodrošinot iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām tādus pakalpojumus kā: – preses izdevumu piegāde, nodrošinot informācijas izplatību un pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem (..). Šobrīd VAS “Latvijas Pasts” ir vienīgais uzņēmums, kas šos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem informācijas pieejamības garantēšanu”;

– “lai atrisinātu VAS “Latvijas Pasts” rentabilitātes problēmu, ir jāīsteno komplekss pasākumu kopums, iekļaujot preses izdevumu piegādes pakalpojumu universālajā pasta pakalpojumā (..)”;

– “ja preses izdevumu piegādes pakalpojums netiek iekļauts universālajā pasta pakalpojumā, VAS “Latvijas Pasts”, pakalpojuma sniegšanas radīto zaudējumu samazināšanai (..) būs spiests paaugstināt pakalpojuma cenas vismaz līdz pašizmaksas līmenim – ar 2008. gadu preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas tiek paaugstinātas par 100% (..). Šāda scenārija gadījumā 2008. gadā preses izdevumu abonēšanas cenas var paaugstināties proporcionāli pat par 100%. (..) pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai Latvijas sabiedrības daļai.”.

8. Informatīvajā ziņojumā norādītais, ka preses piegādes pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai sabiedrības daļai atbilst Latvijas Preses izdevēju asociācijas (turpmāk – LPIA) priekšsēdētāja A.Rudzinska norādītajam, ka “(..) valstij jābūt preses piegādes līdzfinansētājai, jo mediji pilda sociālo funkciju un to pieejamības samazināšana draud ar slikti informētu sabiedrību.”² Minēto apliecina arī bijušā (amatā līdz 14.02.2008.) LP ģenerāldirektora G.Škodova teiktais, ka “(..), ja uzņēmums šo pakalpojumu sniegtu par pašizmaksu, lauku reģionu abonentiem žurnālu un laikrakstu pasūtīšana kļūtu 2–2,5 reizes dārgāka.”³

Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, kuru Latvijas presē sniedzis G.Škodovs, vienas reģionālās avīzes abonēšanas maksai būtu jāpieaug no aptuveni 30 latiem gadā līdz 75 latiem. Šāds tarifu pieaugums, kā uzskata LPIA prezidents A.Rudzinskis, iznīcinās lielu daļu preses izdevumu, sākot ar reģionālajiem izdevumiem, kurus pamatā abonē lauku rajonos.⁴ Analoga informācija sniegta arī Reģionālās preses izdevēju atklātajā vēstulē LR Ministru prezidentam A.Kalvītim, satiksmes ministram A.Šleseram un LP ģenerāldirektoram G.Škodovam – LP piedāvāto preses piegādes tarifu 2008. gadam rezultātā “daudzi cilvēki nevarēs atļauties saņemt sev visaktuālāko un citādi nepieejamo informāciju par vietējām norisēm (..). Reģionālie preses izdevēji nenoliedz, ka jāpalielina piegādes tarifi, tomēr pieaugumam jābūt pakāpeniskam un proporcionālam visiem izdevējiem, nevis lielāko pieaugumu paredzot tieši reģionālajiem laikrakstiem”. Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents G.Līcis norādījis, ka “izdevēji nevēlas palielināt cenas, jo lasītājus viegli pazaudēt, bet grūti atgūt”.⁵

9. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka LP, sniedzot preses abonēšanas un piegādes pakalpojumus, neskatoties uz izmaksu pieaugumu, minēto pakalpojumu tarifus nav mainījis, tādējādi radot situāciju, ka 2006.gadā uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā radušies būtiski zaudējumi 3,2 milj. latu apmērā.⁶ Vērtējot LP darbību preses abonēšanas un piegādes pakalpojumu nodrošināšanā visā Latvijas teritorijā, Konkurences padome ņēma vērā tādu būtisku aspektu kā LP sociālā loma, piegādājot preses izdevumus arī visattālākajos Latvijas reģionos un tādējādi nodrošinot sabiedrību ar informāciju. Lai arī LP preses abonēšanas un piegādes pakalpojumus sniedz visā Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā, minētā pakalpojuma sniegšanas izmaksas būtiski atšķiras pilsētu un lauku teritorijās. Vislielākās pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir tieši lauku reģionos, kur LP ir vienīgais preses abonēšanas un piegādes pakalpojuma sniedzējs, jo pārējās komercsabiedrības, kuras sniedz šos pakalpojumus, darbojas tikai Rīgā un vēl dažās lielākajās Latvijas pilsētās.

Konkurences padome LP kā dominējošā stāvoklī preses abonēšanas un piegādes pakalpojumu tirgū esošas komercsabiedrības darbības ir vērtējusi vairākās izpētes lietās un 26.09.2003. lēmumā Nr.43⁷ secināja, ka “LP gadījumā ir jāuzsver tā darbības sociālais raksturs Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā, piegādājot preses izdevumus jebkuram abonentam jebkurā, arī visattālākajā, Latvijas apdzīvotajā vietā, tādējādi veicinot arī informācijas izplatīšanu”.

Izvērtējot LP darbības, Konkurences padome secina, ka LP ir vēlējies paaugstināt preses izdevumu piegādes tarifus (par to liecina sarunas ar preses izdevējiem), bet piegādes tarifu paaugstinājumam ir iebilduši preses izdevēji, īpaši reģionālās preses izdevēji, kuru saimniecisko darbību preses piegādes tarifu pieaugums skartu visbūtiskāk, jo tieši reģionos ir vislielākās preses abonēšanas un piegādes izmaksas.

Konkurences likuma 13.pantā noteikts, ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas teritorijā. Konkrētajā situācijā – attiecībā uz preses izdevumu piegādes tarifiem, Konkurences padome uzskata, ka LP rīcībā nav saskatāmas 13.pantā noteiktās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pazīmes, par ko liecina iepriekš norādītais par LP pārrunām ar preses izdevējiem attiecībā uz preses piegādes tarifa paaugstināšanas nepieciešamību. LP rīcība ir skaidrojama arī ar sociāliem un vēsturiski izveidojušamies apstākļiem, kam par pamatu, iespējams, ir uzņēmuma savlaicīgi neveikta preses piegādes tarifu pakāpeniska celšana. Turklāt esošā situācija izveidojusies, arī pastāvot trūkumiem nozares normatīvajā regulējumā, jo Latvijā vēl tikai izstrādes stadijā ir “universālā pakalpojuma” jēdziens, kas pasta pakalpojumu jomā nozīmētu to, ka pasta pakalpojumu sniedzējam tiek kompensēti zaudējumi, kas rodas, sniedzot pakalpojumu attālākās vai mazāk apdzīvotās teritorijās.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka, ņemot vērā šā brīža situāciju, kas izveidojusies attiecībā uz LP darbību, jo īpaši abonētās preses piegādes jomā, preses abonēšanas un piegādes pakalpojums un tā sniegšanas nodrošināšana un nepārtrauktība visā Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā uzskatāma par jautājumu, kas risināma valsts politikas līmenī.

10. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Iesniedzējs, sūdzībā norādot uz atlaidēm līdz 30 procentiem un vairāk no noteiktā tarifa, kuras LP 2006. un 2007.gadā piešķīris “lielajiem” vēstuļu korespondences sūtītājiem, pauž viedokli, ka “LP ar šādām darbībām apgrūtina citus pasta komersantus, ierobežo konkurenci, īsteno dempinga politiku, kā arī pieļauj aizliegtas vienošanās ar klientiem par pasta sūtījumu piegādes tarifu veidošanas noteikumiem”.

SPRK 06.02.2008. lēmuma Nr.38 konstatējošās daļas 7.punktā noteikts, ka LP spēkā esošie vispārējo pasta pakalpojumu tarifi apstiprināti ar SPRK Lēmumu Nr.228, bet secinājumu daļas 1.punktā noteikts, ka LP nav pilnībā ievērojis ar SPRK 30.11.2005. lēmumu Nr.290 apstiprināto “Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodiku”, bet 10.punktā – SPRK, ņemot vērā Lēmuma Nr.228 lemjošās daļas 5.punktu, ir tiesības atzīt vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides par nevienlīdzīgām un noteikt LP pienākumu vispārējo pasta pakalpojumu atlaides nepiemērot. SPRK 06.02.2008. lēmuma Nr.38 14.2.punktā ir noteikts, ka SPRK, “lai novērstu nevienlīdzīgo vispārējo pasta pakalpojumu tarifu piemērošanu, ir jānosaka samērīgs termiņš, kurā a/s “Latvijas Pasts” ir jāvienojas ar apjoma atlaižu lietotājiem, kuriem piemēro vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides, par šādu apjoma atlaižu nepiemērošanu”. Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LP darbību, piemērojot klientiem vispārējos pasta pakalpojumu tarifus (ar vai bez atlaidēm), kurus ir apstiprinājusi SPRK, izvērtēšana ir SPRK kompetencē, un tādējādi šādi LP darījumi nav vērtējami atbilstoši Konkurences likuma 11.pantam.

Konkurences padome 11.02.2008. Iesniedzējam nosūtīja vēstuli Nr.407, saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta otrās daļas prasībām lūdzot iesniegt dokumentāri pamatotu informāciju par:

– pierādījumiem, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu un uz kuriem pamatots iesniegums,

– faktiem, kas liecina par personas pamatotu ieinteresētību likuma pārkāpuma novēršanā,

– pasākumiem, kas veikti pārkāpuma izbeigšanai pirms tam, kad Konkurences padome saņēmusi iesniegumu.

Iesniedzējs, atbildot uz minēto Konkurences padomes vēstuli, 18.02.2008. vēstulē Nr.2008/02 sniedza informāciju, ka “(..) Biedrība savu 2008.gada 29.janvāra vēstuli Konkurences padomei pamatojusi ar Konkurences likuma 22.panta 2.punktu un 24.pantu. Saskaņā ar Konkurences likuma 22.panta 2.punktu šā likuma iespējamā pārkāpuma izpētes lietu ierosina uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata. Savukārt Konkurences likuma 24.pants nosaka, ka Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt”, papildus norādot, ka “ziņas par faktiem, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, ir pieejamas publiskajā telpā (..)”.

Tādējādi, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka Iesniegums nesatur pierādījumus par kādu no Konkurences likuma 11.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmēm LP darbībās, atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktam, vai vismaz informāciju par faktiem, kas liecina vai varētu liecināt par Konkurences likuma 11.panta iespējamo pārkāpumu LP darbībās.

11. Konkurences likuma 18.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka negodīga konkurence ir aizliegta, un par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Iesniedzēja iebildumi pēc būtības nav par Konkurences likuma 18.panta trešajā daļā (1. – 5.punkts) norādīto negodīgas konkurences izpausmes veidu iespējamiem pārkāpumiem LP darbībās. Iesniegums nesatur pierādījumus, un Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par Konkurences likuma 18.panta trešajā daļā (1. – 5.punkts) noteikto negodīgas konkurences aizlieguma sastāva pazīmju esamību LP darbībās.

Konkurences padome jau iepriekš ir atzinusi, ka tiesisks pamats Konkurences likuma 18.panta otrās daļas pārkāpuma (t.i., negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums, kas izpaužas kā normatīvo aktu pārkāpums) konstatēšanai tirgus dalībnieka darbībās, ir spēkā esošs, neapstrīdams administratīvais akts vai spēkā stājies tiesas spriedums, kurā konstatēts normatīvo aktu pārkāpums.⁸ Uz šādu pazīmju esamību, kā tas noteikts Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktam, Iesniedzējs nav norādījis.

Pamatojoties uz minēto, Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta trešo daļu un ceturtās daļas 1.punktu, Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz Nevalstisko pasta komersantu biedrības 29.01.2008. iesnieguma Nr.07 pamata par Konkurences likuma 11., 13. un 18.panta pārkāpumu VAS “Latvijas Pasts” darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

¹ http://ppd.mk.gov.lv/ui/default.aspx

² Laikraksts “Diena” 25.07.2007.

³ turpat

⁴ Neatkarīgā Rīta Avīze, 25.07.2007.

⁵ www.DELFI.lv 08.08.2007.

⁶ Informatīvais ziņojums

⁷ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2003/N43_2609.doc

⁸ Konkurences padomes 04.10.2004. lēmums Nr.66, http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2004/N66_0410.pdf)

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme