Par situāciju Latvijā elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības jomā*

 

* Ministres informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 4.marta sēdē

 

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele:

 

Ziņojuma saturā

1. E-pārvaldes situācija Latvijā

1.1. IS nepieciešamība un izmantošana, IS ministriju griezumā

1.2. VIS integrācija

1.3. Sistēmu drošība un aizsardzība

1.4. Finanšu avoti VIS izveidei un uzturēšanai, E-pārvaldes attīstībai

2. Plānotie darbi E-pārvaldes attīstības jomā

2.1. Plānotie darbi VIS izveidē un darbības uzlabošanā

2.2. VIS sadarbspēja

2.3. Virzieni VIS sadarbspējai

2.4. VISS, tās dalībnieki, nepieciešamība, funkcionalitāte, ĪUMEPLS loma,

Globālās integrācijas projektu drošība, lietderība, finansējums

3. IS izmaksas

3.1. Programmatūras izstrādes izmaksas (cilvēkdienas cena) salīdzinājumā

ar Lietuvu un Igauniju

3.2. IT risinājumu iepirkumi (izstrādātās programmatūras

un jaunu programmatūru izstrāde)

3.3. IS uzturēšana turpmākajos 5 gados pēc IS izveidošanas

3.4. Valsts izstrādātās sistēmas, to atkārtota izmantošana.

Autortiesību un patentēšanas jautājumu risināšana

4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti E-pārvaldes attīstības jomā

4.1. 2004.–2006.gada struktūrfondu plānošanas perioda kopsavilkums

par projektiem

4.2. 2007.–2013.gada struktūrfondu plānošanas periods

 

Ziņojumā lietotie saīsinājumi

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

DAUKS Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma

EDS Elektronisko dokumentu sistēma

EM Ekonomikas ministrija

EMCS Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma

E-pakalpojumi Elektroniskie pakalpojumi

ES Eiropas Savienība

FM Finanšu ministrija

IeM Iekšlietu ministrija

IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IRIS Integrētā riska informācijas sistēma

IS Informācijas sistēma (-as)

IT Informācijas tehnoloģijas

ĪUMEPLS Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KM Kultūras ministrija

LVL Latvijas lats

MK Ministru kabinets

NCTS Jaunās datorizētās tranzīta sistēmas

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

RAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

SF Struktūrfondi

SM Satiksmes ministrija

TM Tieslietu ministrija

UR Uzņēmumu reģistrs

VAS Valsts akciju sabiedrība

VM Veselības ministrija

VID Valsts ieņēmumu dienests

VIS Valsts informācijas sistēma (-as)

VISS Valsts informācijas sistēmu savietotājs

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VK Valsts kanceleja

VVDZ Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

VZD Valsts zemes dienests

ZM Zemkopības ministrija

 

1. E-pārvaldes situācija Latvijā

1.1. IS nepieciešamība un izmantošana, informācijas sistēmas ministriju griezumā

Valsts informācijas sistēmas tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apriti.

Valsts informācijas sistēmu datubāzēs tiek reģistrētas un apstrādātas ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, tām piekritīgajiem objektiem un ar tām saistītajiem juridiskajiem faktiem. Reģistrējamās personas, objektus un faktus, kā arī attiecīgo datu apjomu un to pieejamību nosaka normatīvie akti.

Valsts informācijas sistēmu reģistrā šobrīd reģistrētas 118 valsts informācijas sistēmas.

 

 

1.tabula

Valsts informācijas sistēmu (VIS) skaits ministrijās

Nozares ministrija	Reģistrēto sistēmu skaits attiecīgajā nozarē
Aizsardzības ministrija	3
Ārlietu ministrija	–
Bērnu un ģimenes lietu ministrija	2
Ekonomikas ministrija	5
Finanšu ministrija	29
Iekšlietu ministrija	13
Izglītības un zinātnes ministrija	10
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts	2
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts	–
Kultūras ministrija	2
Labklājības ministrija	3
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	–
Satiksmes ministrija	2
Tieslietu ministrija	14
Veselības ministrija	12
Vides ministrija	9
Zemkopības ministrija	5
Sistēmu pārziņi, kuri nav nevienas ministrijas padotībā	7

 

 

1.diagramma

Valsts informācijas sistēmu (VIS) skaits ministrijās

Sistēmas lieto, lai uzkrātu datus par valstī reģistrējamajiem objektiem un nodrošinātu noteikto valsts pārvaldes uzdevumu (biznesa procesu) izpildi, piemēram:

• Iedzīvotāju reģistrs – fizisko personu uzskaitei;

• Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma – juridisko personu uzskaitei;

• Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma – nekustamā īpašuma uzskaitei;

• Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata – vienotai zemesgrāmatu datu uzskaitei;

• Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs – transportlīdzekļu, kā arī to vadītāju uzskaitei;

• Valsts adrešu reģistrs – valstī esošo adrešu datu uzskaitei;

• Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma – valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu administrēšanai;

• Nodokļu informācijas sistēma – nodokļu administrēšanai;

• Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma – valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai administrēšanai;

• Valsts budžeta plānošanas sistēma – gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanai, valsts budžeta vidējā termiņa plānošanai.

Valsts informācijas sistēmas atšķiras arī pēc to lietošanas apjoma. Ir vispārīgās lietotāju sistēmas, kuras tiek lietotas gan attiecīgajā nozarē, gan arī citās nozarēs noteikto valsts funkciju izpildei (piemēram, Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Elektronisko iepirkumu sistēma). Bet ir arī tādas sistēmas, kuras tiek lietotas tikai vienā nozarē vai arī tām ir ierobežots skaits lietotāju ārpus attiecīgās nozares (piemēram, Ārstniecības personu reģistrs, Kosmētikas līdzekļu un tabakas izstrādājumu reģistrācijas sistēma, Noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu reģistrs, Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze).

Valsts informācijas sistēmu izmantošana mazina slodzi uz iedzīvotājiem un komersantiem, jo samazina nepieciešamās informācijas iesniegšanu valsts un pašvaldību institūcijās un līdz ar to veicina administratīvo šķēršļu mazināšanu administratīvajā procesā.

Valsts informācijas sistēmu rīcībā esošās informācijas apjoms arvien pieaug, palielinās arī valsts iestāžu, iedzīvotāju un komersantu pieprasījumu skaits pēc informāciju sistēmās un datubāzēs uzkrātās informācijas.

Lai nodrošinātu iespēju piekļūt datiem dažādās valsts informācijas sistēmās, tiek plānoti un veikti nepieciešamie pasākumi sistēmu integrācijai, kā arī elektronisko pakalpojumu izstrādei un ieviešanai. Sistēmu integrācija veicina sistēmu datu kvalitātes uzlabošanu, kas ir viens no būtiskākajiem valsts pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas nosacījumiem.

 

1.2. VIS integrācija

Lai notiktu integrācija starp VIS, to pārziņiem jāpanāk vienošanās par informācijas apmaiņu. Lielākie valsts reģistri (PMLP, CSDD, VID, VSAA, VZD, u.c.) ir panākuši vienošanos par informācijas apmaiņu un tehniskajiem risinājumiem, individuāli vienojoties par juridiskajiem un tehniskajiem jautājumiem.

Pastāv vairākas pieejas valsts informācijas sistēmu integrēšanai:

1. Datņu apmaiņa – no vienas sistēmas dati tiek eksportēti, savukārt otrā sistēmā tie tiek importēti. Datņu apmaiņā tiek izmantots datņu apmaiņas repozitorijs, piemēram, FTP serveris vai datņu serveris. Šāda datu apmaiņa nenodrošina to, ka datu izmaiņas vienā sistēmā ir pieejamas tajā pašā brīdī, kad tās ir veiktas otrā sistēmā. Turklāt pastāv iespēja, ka laika periodos starp datu apmaiņu ir notikušas vairākas izmaiņas, kas ne vienmēr var tikt pilnīgi atspoguļotas.

2. Pakešuzdevumu apstrāde – datu apmaiņā iesaistītajām sistēmām ir izstrādāti servisi, kas veic nepieciešamā datu apjoma atlasi, struktūras transformāciju, ja tāda nepieciešama, datu ielādēšanu sistēmā un saņemto datu kvalitātes kontroli.

3. Tiešsaiste – tiešsaistes režīms nodrošina to, ka izmaiņas, kas radušās vienā sistēmā, nekavējoties atspoguļojas saistītajā sistēmā. Līdzīgi kā pakešuzdevumu apstrādes gadījumā, lai nodrošinātu šādu datu apmaiņas mehānismu datu apmaiņā iesaistītajām sistēmām, ir izstrādāti attiecīgi servisi. Atšķirībā no pakešuzdevumu apstrādes tiešsaistes gadījumā serviss var regulēt tā izpildes laiku.

4. Nozaru integrators – atsevišķās nozarēs ir izveidots nozares integrators – vienots punkts, caur kuru nozares informācijas sistēmas var sadarboties cita ar citu un piekļūt valsts informācijas sistēmām. Kā piemēru var minēt Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas datu apmaiņas mehānismu. Integrācijas mehānismi ir veidoti dažādi – tiek izmantots gan tiešsaistes režīms, izmantojot datubāzu procedūru izsaukumus reģistru datubāzēs, gan tīmekļa servisi.

5. Valsts informācijas sistēmu savietotājs (integrators) – savietotājs tiek izveidots, ja nepieciešams novērst valsts informācijas sistēmu integrācijas funkcionalitātes dublēšanos. ĪUMEPLS Valsts informācijas sistēmu savietotājs nodrošina iespēju savstarpēji integrēt valsts un pašvaldību informācijas sistēmas, kuras šobrīd ir (vai nākotnē būs) dažādu elektronisko pakalpojumu sniedzējas vai saņēmējas. Savietotāja pakalpojumi paredzēti iedzīvotājiem, komersantiem un valsts iestādēm (starpiestāžu pakalpojumi). Koplietošanas e-pakalpojumi un informācijas sistēmu servisi tehnoloģiski ir pieejami no daudziem pieejas punktiem – valsts un pašvaldību portāliem, iestāžu mājaslapām, vienas pieturas aģentūrām u.tml.

Pašlaik informācijas sistēmu iestādes savstarpēju sadarbību realizē individuāli, vienojoties savā starpā par apmaiņas formātu un izstrādājot apmaiņas programmatūru. E-pakalpojumus iestādes realizē individuāli caur savām tīmekļa lapām.

Esošā situācija informāciju sistēmu integrācijā norādīta 1.attēlā.

Visaptveroša esošās situācijas informācijas plūsmas shēma starp valsts institūciju IS, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu, norādīta Ziņojuma pielikumā.

 

 

1.3. Sistēmu drošība un aizsardzība

Viena no pasaules attīstības tendencēm ir saistīta ar IKT straujo attīstību un ar IS izmantošanas palielināšanos un nozīmīgumu valsts pārvaldē. Izmantojot dažādas IS, palielinās iespējas interneta izmantošanai nelikumīgiem mērķiem, tai skaitā uzbrukumiem automatizētām datu apstrādes sistēmām un iespējām, lai īstenotu pret nacionālo drošību vērstas darbības. Lielais datu un savstarpēji saistīto IS apjoms rada paaugstinātu drošības risku, atklājot arvien jaunus vājos punktus. Iestādēm, kuru pārziņā ir valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamās VIS, drošības jautājumi ir īpaši aktuāli.

ĪUMEPLS 2006. un 2007.gadā ir veicis 10 informācijas sistēmu, tajā skaitā 7 valsts informācijas sistēmu, drošības auditus.

Apkopojot IS drošības auditu ziņojumus, iestādēs ir identificētas vairākas problēmu jomas VIS drošības pārvaldībā. Drošības auditu ietvaros tika secināts, ka IS un drošības sistēmu tehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai tehniski spētu nodrošināt atbilstošu drošības līmeni, tomēr tehnoloģiju sniegtās iespējas netiek izmantotas pilnīgi un iestādēs nav nodrošināta atbilstoša drošības organizācija šādu iemeslu dēļ:

1. Iestādes vadības atbalsta trūkums – tika konstatēts, ka iestāžu vadītājiem trūkst zināšanu un izpratnes par IKT drošības nozīmīgumu, ir ierobežoti darbaspēka resursi, līdz ar to drošības jautājumiem iestādēs netiek pievērsta pietiekoša uzmanība (nepietiekama speciālistu apmācība, drošības pasākumi u.c.).

2. Organizatoriskās nepilnības – iestādēs IS drošības pārvaldnieki savus pienākumus pilda formāli, un tiem nav piešķirtas pietiekamas pilnvaras funkciju veikšanai. Risku analīze un informācijas klasifikācija iestādēs netiek veikta vispār vai tiek veikta daļēji, kā arī trūkst kontroles mehānismu IS drošības prasību ievērošanas kontrolei.

3. Personāla jautājumi – iestādes nenodrošina darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas. Par VIS drošību atbildīgo darbinieku atalgojums ir nesamērīgs ar atbildības līmeni (VIS drošības pārvaldnieka amats nav reģistrēts valsts pārvaldes amatu katalogā), līdz ar to ir liela atbildīgo darbinieku mainība.

Lai uzlabotu IS drošības jautājumu risinājumus valsts pārvaldē, nepieciešams veikt šādus pasākumus:

1. Noteikt valsts kritisko IKT infrastruktūru un pakalpojumus;

2. Veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai radītu vienotu izpratni par terminoloģiju un noteiktu vienotu IKT drošības politikas attīstības virzienu (Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.765 “Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasības”);

3. Reģistrēt valsts informācijas sistēmas VIS, tādējādi nodrošinot vienotas VIS drošības politikas ieviešanu;

4. Veikt IKT resursu risku analīzi valsts mērogā, rezultātā izveidojot risku pārvaldības plānu;

5. Noteikt drošības prasības kritiskajai IKT infrastruktūrai un pakalpojumiem;

6. Izstrādāt rīcības plānu rīcībai kiberuzbrukuma gadījumā un paredzēt finansējumu plāna realizācijai;

7. Izstrādāt politiku IS drošības paaugstināšanai un attīstības virzienu noteikšanai;

8. Veikt pasākumus sadarbības mehānisma pilnveidošanai starp valsts un privātajām struktūrām, ietverot pieredzes apmaiņu IS drošības politikas izstrādē, personāla apmācībā, organizējot seminārus drošības jautājumu jomā;

9. Veikt finanšu resursu aprēķinus, kas nepieciešami drošības prasību IS izpildes realizēšanai un noteikt tā prioritāti iestādes budžetā;

10. Informēt valsts pārvaldes iestāžu vadītājus par VIS drošības aktualitātēm un prioritātēm iestādes darba procesa nodrošināšanā, vienlaikus piešķirot atbilstošu finansējumu IS drošības pasākumu realizēšanai (drošības auditiem, apmācībai, licencēm, jaunāko drošības programmu iegādei u.tml.);

11. Veikt plānotu un mērķtiecīgu VIS drošības pārvaldnieku un speciālistu izglītošanu, IS drošības pārvaldības monitoringu (drošības auditi), VIS drošības pārziņu tīkla izveidi (pieredzes apmaiņas tīkls drošības pārvaldības organizācijā);

12. Veicināt sadarbību starp kibernoziegumu apkarošanas vienībām ES un Latvijas IKT drošības speciālistiem;

13. Organizēt starptautisko pieredzes apmaiņu ekspertu profesionalitātes paaugstināšanā, gan arī aktuālu problēmu risināšanā kibertelpas drošības jomā.

Nepieciešamie valsts pārvaldes IS drošības jautājumu risinājumi iekļauti 2008.gada 10.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā informatīvajā ziņojumā “Par risinājumiem cīņā pret uzbrukumiem automatizētām datu apstrādes sistēmām (kiberuzbrukumiem)” (VSS-2). Šobrīd notiek ziņojuma saskaņošana ar atzinumu sniedzējiem, pēc kuras ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

 

1.4. Finanšu avoti VIS izveidei

un uzturēšanai, E-pārvaldes attīstībai

VIS uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Finanšu avoti VIS izveidei un uzturēšanai norādīti 2.tabulā.

 

 

2.tabula

Finanšu avoti VIS izveidei un uzturēšanai

Finansējuma avots	Komentāri
Valsts budžets	Valsts budžeta struktūra nedod iespēju iegūt precīzu informāciju. Lai iegūtu šo informāciju, ir nosūtīta vēstule ministrijām sniegt atbildi līdz 2008.gada 10.martam.
ES Struktūrfondi	Skatīt Ziņojuma 4.nodaļu
Citi ES projekti:
1. 7.Ietvara programmas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas	28 projektu pieteikumi, 9 pārvarējuši slieksni, 1 projekts finansēts
2. eContent Plus	2006.gadā institūcijas iesaistījušās 10 projektos, sarunas par līgumu slēgšanu plānots virzīt 2 projektos (digitālo bibliotēku joma). 2007.gadā 9 institūcijas iesaistījušās 6 projektos
3. Eiropas Kopienas Konkurētspējas un inovāciju programmas IKT politikas atbalsta programmas (CIP–ICT PSP)	87 projektu pieteikumi, 35 pārvarējuši slieksni

 

 

 

Plānojot IS izveidi, svarīgi apzināt IS uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus. Piemēram, ES finansētajos projektos valsts pienākums ir uzturēt IS vismaz 5 gadus pēc projekta beigām.

2. un 3.diagrammā attēloti investīciju avoti un apjoms informāciju tehnoloģijām Latvijā un Lietuvā.

 

 

VIS finansēšanas problēmas

Vienas no galvenajām problēmām, kas saistītas ar VIS finansēšanu, ir šādas:

1. VIS pārziņi, attīstot projektus, neplāno un nepieprasa līdzekļus sistēmu uzturēšanai pēc sistēmu nodošanas ekspluatācijā, kā rezultātā uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus nākas pārdalīt no citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem (piemēram, izmantojot citiem projektiem paredzētos līdzekļus). Daļēji šī problēma risināma, izglītojot iestāžu atbildīgos darbiniekus VIS projektu finansēšanas, VIS veidošanas un darbības jomā;

2. VIS uzturēšanas un attīstīšanas finanšu uzskaite iestādēs un valsts budžetā nav pietiekoši detalizēta, lai varētu identificēt VIS (vismaz nozīmīgāko/kritiskāko) uzturēšanai un attīstībai paredzētos līdzekļus, kas apgrūtina nozares plānošanu un koordināciju.

 

ĪUMEPLS pasākumi problēmas risināšanai:

• Lai nodrošinātu VIS uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānošanu, ĪUMEPLS sniedz atzinumus par politikas plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu projektu anotācijām pēc šo dokumentu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē.

• Lai precizētu VIS pārziņu kompetenci VIS uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu plānošanā un pieprasīšanā, ĪUMEPLS ir izstrādājis grozījumus Valsts informācijas sistēmu likuma 7.pantā. Minētie grozījumi tika pieņemti Saeimā 2007.gada 31.maijā.

• Lai pilnveidotu informācijas sistēmu uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo budžeta līdzekļu plānošanu, ĪUMEPLS ierosināja izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, kas precizē budžeta izdevumu klasifikāciju attiecībā uz tādu izdevumu pozīciju, kā “Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi”. Minētie grozījumi tika pieņemti 2007.gada 27.novembrī.

• Lai nodrošinātu līdzsvarotu sistēmu attīstību un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, ĪUMEPLS ierosināja izstrādāt atbilstošu risinājumu sistēmu uzturēšanas un attīstības problēmu kompleksai novēršanai. Minēto problēmu risinājumi tiks iekļauti Koncepcijā par turpmāko sistēmu attīstību un uzturēšanas nodrošināšanu, kura tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabineta sēdē līdz 2008.gada 1.novembrim saskaņā ar Valdības rīcības plānu.

 

2. Plānotie darbi E-pārvaldes attīstības jomā

2.1. Plānotie darbi VIS izveidē un darbības uzlabošanā

Informācijas sistēmu veidošanu un attīstību nosaka dažādi politikas plānošanas dokumenti. Informācijas sistēmas tiek plānotas gan ministriju darbības stratēģijās, koncepcijās un programmās, gan pamatnostādnēs. Ar Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.623 tika apstiprināta Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005.–2009.gadam (turpmāk – E-pārvaldes programma), kurā informācijas sistēmu attīstība un veidošana tiek plānota centralizēti. E-pārvaldes programmā ir iekļauti uzdevumi, kas paredz jaunu valsts informācijas sistēmu izveidi, esošo informācijas sistēmu attīstību un sadarbspēju. Uzdevumi, kas paredz informācijas sistēmu izveidi un attīstību tiek iekļauti gan E-pārvaldes programmā, kas ir tieši vērsta uz centralizētu elektroniskās pārvaldes attīstību, gan ministriju darbības stratēģijās un politikas plānošanas dokumentos.

Informāciju par plānotajiem darbiem ministrijās saistībā ar jaunu informācijas sistēmu izveidi, esošo informācijas sistēmu attīstību, sistēmu sadarbspēju un citiem procesiem, kas saistīti ar informācijas sistēmām, ĪUMEPLS apkopoja no ministriju darbības stratēģijām, E-pārvaldes programmas un Valdības rīcības plāna.

Valdības rīcības plānā iekļauti vairāki uzdevumi, kas saistīti gan ar jaunu valsts informācijas sistēmu izveidi, gan esošo sistēmu uzlabošanu un integrāciju ar citām sistēmām, t.sk.:

• Ieviest vienoto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu lietošanas vidē un sasaistīt ar citu atbildīgo iestāžu informācijas sistēmām (FM);

• Izstrādāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabotu modeli un sagatavot atbilstošu likumprojektu (RAPLM);

• Ieviest kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001:2000 standartu IZM (IZM);

• Izpildīt VZD un VVDZ informācijas sistēmu un nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru integrēšanas pasākumus, lai samazinātu nepieciešamo iestāžu apmeklējumu skaitu darījumu ar nekustamo īpašumu reģistrācijas veikšanai (TM);

• Izstrādāt datu apmaiņas sistēmas (programmatūras) UR datu saņemšanai tiešsaistes datu pārraides režīmā Kadastra informācijas sistēmā un Kadastra informācijas sistēmas datu nodošanai tiešsaistes datu pārraides režīmā UR (TM);

• Veikt iepirkumu par konsultantu piesaisti elektroniskās vēlētāja identitātes pārvaldības sistēmas prasību dokumentācijas izstrādei (ĪUMEPLS);

• Veikt iepirkumu vēlētāja elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas izstrādei (ĪUMEPLS);

• Ieviest politikas plānošanas dokumentu informatīvo sistēmu, lai nodrošinātu visu MK pieņemto plānošanas dokumentu publisku pieejamību (VK);

• Iesniegt MK likumprojektu "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”, lai, izveidojot vienotu informācijas sistēmu, nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu, publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem (TM);

• Ieviest ekspluatācijā Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmu (DAUKS) (ĪUMEPLS);

• Izveidot jaunu izglītības informācijas sistēmu, kurā būtu apkopota informācija par vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, pedagogiem, audzēkņiem un programmām, novēršot līdz šim konstatētās nepilnības (IZM);

• Īstenot skolu bibliotēku informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un darbinieku apmācību (KM);

• Ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem un paplašināt tiešās pieejamības speciālistu profilu skaitu, veikt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras vadības informācijas sistēmā esošo datu analīzi par tiešās pieejamības speciālistu noslodzi (VM);

• Vienkāršot VID iesniedzamo pārskatu un deklarāciju veidlapas, integrēt Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iespēju izmantot drošu elektronisko parakstu (uzdevuma izpilde atkarīga no VAS “Latvijas Pasts” programmatūras izstrādes), veikt EDS platformas modernizāciju un ieviest elektroniskai izmantošanai jaunas dokumentu formas, izstrādāt VID klientu apkalpošanas standartu un zāļu funkcionālo standartu, ieviest sūdzību un priekšlikumu vadības sistēmu (FM);

• Sarīkot konkursu un noslēgt līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu (EM);

• Pilnveidot Dzelzceļa pasažieru informācijas sistēmu atbilstoši mūsdienu prasībām, izveidojot jaunas vizuālās informēšanas sistēmas stacijās, vilcienu ārējās un iekšvagonu informācijas pilnveidošana, informācijas dienesta un internetā pieejamās informācijas pilnveidošana un modernizēšana (SM);

• Pabeigt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu informācijas sistēmas “Mantojums” modeļa izveidi (KM);

• Īstenot ES muitas politikas iniciatīvu Elektroniskā muita (E-muita), ieviešot jaunas muitas informācijas sistēmas un uzlabojot esošo sistēmu funkcionalitāti: Jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) papildināšana ar jaunajām funkcionalitātēm (t.sk. TIR, saskarne ar IRIS, apmaiņa ar trešajām valstīm);

– Eksporta kontroles sistēmas izstrāde un testēšana;

– Importa kontroles sistēmas programmatūras prasību izstrāde;

– Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmas, kā arī Atzīto komersantu IT sistēmas 2.fāzes izstrādes uzsākšana (FM);

• Paaugstināt akcīzes preču aprites uzraudzības sistēmas efektivitāti, vienkāršojot administratīvo procedūru izpildi un paplašinot dokumentu iesniegšanas elektroniskā formā iespējas (EDS un EMCS sistēmas):

– EDS programmatūras ieviešana, komersantiem nodrošinot iespēju 24 akcīzes preču aprites pārskatu iesniegšanu elektroniski;

– EMCS specifikāciju un programmatūras izstrāde un testēšanas uzsākšana (FM);

• Izstrādāt jaunu informācijas sistēmu nodokļu maksātāju konsultēšanas darba atbalstam, kas veicinās vienveidīgu atbilžu sniegšanu par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu (FM);

• Pilnveidot VID Finanšu policijas pārvaldes informācijas uzskaites sistēmas darbību, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku noziedzīgu nodarījumu apkarošanai nepieciešamās informācijas uzskaiti (FM);

• Izstrādāt un pakāpeniski ieviest pa posmiem Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS), kuras ieviešana nodrošinās akcīzes preču aprites caurskatāmību un operatīvas kontroles iespējas (FM);

• Pabeigt Integrētā riska sistēmas (IRIS) ieviešanu VID Muitas kriminālpārvaldē (FM);

• Ieviest Lauksaimniecību risku vadības sistēmu administrēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecības attīstībai (ZM);

• Attīstīt meža ģeogrāfisko informācijas sistēmu, pamatojoties uz 2007.gadā izveidoto meža ģeogrāfiskās informācijas sistēmas tehnoloģisko platformu un kartogrāfisko pamatdatu pieejamību (ZM);

• Izstrādāt elektronisko veselības karšu informācijas sistēmas vadlīnijas, kas apraksta biznesa procesus, analizē atkarības un riskus, izstrādā augsta līmeņa informācijas sistēmas arhitektūru, juridiskā ietvara dokumentus un informācijas sistēmas iepirkuma specifikāciju (VM);

• Izstrādāt vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas dienesta informācijas sistēmas vadlīnijas (VM);

• Izstrādāt elektronisko recepšu informācijas sistēmas vadlīnijas (VM);

• Veikt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz vienotas un centralizētas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi atbilstoši koncepcijā par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā noteiktajiem darbības virzieniem (IeM);

• Īstenot Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas 1.kārtas izstrādi (KM).

E-pārvaldes programmā ir definēti tādi uzdevumi, kā:

– Izveidot budžeta un finanšu vadības sistēmu, atbildīgā FM/Valsts kase;

– Izveidot vienotu personāla vadības sistēmu, atbildīgā Valsts kanceleja;

– Izveidot lietvedības un dokumentu aprites sistēmu, atbildīgs ĪUMEPLS;

– Attīstīt pašvaldību informācijas sistēmas, atbildīgs RAPLM;

– Uzlabot esošās valsts informācijas sistēmas, koordinē ĪUMEPLS,

iesaistītas visas ministrijas.

Lai nodrošinātu piekļuvi valsts informācijas sistēmām un iespējas veikt datu analīzi, kā rezultātā var iegūt datus gan valsts, nozaru, gan uzņēmumu līmenī, un tie būtu pieejami arī citām valsts institūcijām, ir nepieciešama iestāžu informācijas sistēmu integrācija, nodrošinot informācijas apmaiņu starp sistēmām atbilstoši iestāžu funkcijām, tādā veidā uzlabojot iestāžu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un novēršot atkārtotu vienu datu ievadi dažādās sistēmās.

Minēto nodrošina Valsts informācijas sistēmu savietotājs (plašāks apraksts 2.4.apakšnodaļā).

 

2.2. VIS sadarbspēja

Plānojot jaunu sistēmu izveidi vai esošo sistēmu uzlabojumus, VIS pārziņi par prioritāti uzskata savas institūcijas uzdevumu izpildi, izmantojot VIS. Sadarbspējas funkcionalitātei bieži vien nepieciešami papildu līdzekļi, kas netiek plānoti kā iestādes budžeta prioritāte. Papildus jāņem vērā “partneriestādes”, ar kuru nepieciešama datu apmaiņa, ieinteresētība sadarbspējas nodrošināšanā un to rīcībā esošie resursi. Līdz ar to tehniskās sadarbspējas plānošanas kvalitāte atkarīga no pieejamajiem finanšu līdzekļiem un citiem institūciju rīcībā esošiem resursiem.

Tehniskā IS savietojamība labāka ir starp iestādēm, kuras strādā vienā projektā vai pat starp dažādos projektiem radītiem risinājumiem.

Sadarbspējas problēmas rodas tad, ja institūcija realizē vietējo IS projektu, neņemot vērā citu institūciju risinājumus. Lai novērstu šīs problēmas, attiecīgo sistēmu pārziņiem jāapzina citu iestāžu pieprasījums pēc sistēmā esošajiem datiem un jānodrošina sistēmas integrācijai nepieciešamā funkcionalitāte, kā arī sistēmas sadarbspējas informācijas pieejamība ieinteresētajiem informācijas lietotājiem. Līdz ar to IS integrācija uzlabosies, ja sistēmu izstrādē pāries no pieejas “kur es dabūšu datus sev” uz “kā es pasniegšu datus”.

 

2.3. Virzieni VIS sadarbspējai

Viens no pamatkritērijiem sadarbspējas nodrošināšanai ir sadarbspējas informācijas pieejamība. Pēdējie pētījumi E-pārvaldes standartizācijas jomā liecina, ka nav nepieciešams noteikt vienotus standartus, bet veidot standartu kopas un nodrošināt, lai informācijas īpašnieki padarītu pieejamus viņu izmantotos standartus un sadarbspējas informāciju ieinteresētajiem informācijas izmantotājiem.

ĪUMEPLS aktivitātes VIS sadarbspējas nodrošināšanā apskatītas Ziņojuma 2.4.apakšnodaļā.

 

2.4. VISS, tās dalībnieki, nepieciešamība, funkcionalitāte, ĪUMEPLS loma, Globālās integrācijas projektu drošība, lietderība, finansējums

Galvenais VISS projekta mērķis ir novērst dubultu darbu pārvaldē, izstrādājot datu apmaiņas risinājumus starp iestādēm un izstrādājot e-pakalpojumus. Lai novērstu dubulto darbu, savukārt ir nepieciešams sasniegt vairākus pakārtotus mērķus. Mērķu hierarhija ir parādīta 2.attēlā.

 

 

Paskaidrojumi 2.attēlam:

1. Izstrādāt un ieviest vienotus datu apmaiņas, autentifikācijas, e-pakalpojumu izstrādes un citus standartus;

2. Izstrādāt atkārtoti izmantojamu standarta funkcionalitāti un tās dokumentāciju, kas nepieciešama iestādēm, ieviešot:

• datu apmaiņas risinājumus;

• e-pakalpojumus.

3. Nodrošināt organizatorisko atbalstu (normatīvie akti, struktūrvienības, atbalsta procesi, procedūras);

4. Apmācīt iestāžu lietotājus un informācijas datu apmaiņas risinājumu izstrādātājus;

5. Radīt pieredzes apmaiņas vidi datu apmaiņas risinājumu izstrādātājiem (“blog”, forums, lejupielādes serveris standartiem, dokumentācijai un programmatūras koda piemēriem).

 

 

Plānotā IS arhitektūra attēlota 3.attēlā.

 

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, aktivitātes iespējams sadalīt trīs daļās:

1. Latvija valsts portāls www.latvija.lv;

2. VISS;

3. E-pakalpojumi (27 e-pakalpojumi).

Lai nodrošinātu piekļuvi elektroniskiem pakalpojumiem, tika izveidots Latvijas valsts portāls www.latvija.lv, kurā šobrīd var saņemt pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu, ir pieejamas saites uz institūciju mājaslapām, bet 2008.gada vasarā būs pieejams publisko pakalpojumu katalogs. Latvijas valsts portāls www.latvija.lv nodrošina tehnoloģiski drošu lietotāju autentificēšanos portālā, izmantojot droša elektroniskā paraksta viedkartē ietverto autentifikācijas sertifikātu. 2008.gada 1.janvārī iestāžu pieprasītais viedkaršu skaits ir 27 886, no kurām 21 433 pieprasījušas valsts iestādes, bet 6453 – pašvaldības.

ĪUMEPLS savu lomu Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – pakalpojumu direktīva) ieviešanā redz savu uzdevumu daļā: “nodrošināt Pakalpojumu direktīvas prasību īstenošanu attiecībā uz vienoto kontaktpunktu izveidi un e-procedūru un formalitāšu kārtošanu ar vienotu kontaktpunktu procedūru starpniecību pakalpojumu darbības uzsākšanai vai veikšanai”.

Valsts portālā www.latvija.lv pakalpojumi ir izveidoti pēc dzīves tipveida situācijām un atbilst “vienas pieturas aģentūras” punktu iniciatīvai. Tādējādi valsts pārvaldes klientam (arī komersantam) nenāktos daudzkārtīgi apmeklēt dažādas valsts institūcijas, lai nokārtotu kādu konkrētu jautājumu vai veiktu noteiktu darbību.

 

VISS funkcionalitāte

VISS funkcionalitāti var iedalīt divās pamatkategorijās:

1. Datu apmaiņas risinājumiem nepieciešamā standarta funkcionalitāte;

2. E-pakalpojumiem nepieciešamā standarta funkcionalitāte.

VISS funkcionālais zīmējums ir attēlots 4.attēlā.

 

 

Datu apmaiņas risinājumiem nepieciešamā standarta funkcionalitāte, ko nodrošina VISS:

1. Informācijas sistēmas nodrošināta servisa izmantošana;

2. Datu ieraksta (vai elektroniska dokumenta) pārsūtīšana;

3. Datu izmaiņu izplatīšana.

E-pakalpojumiem nepieciešamā standarta funkcionalitāte:

1. Klientu (iedzīvotāju) autentifikācija;

2. Pakalpojumu apmaksas nodrošināšana;

3. Klientu lietotāja saskarne iedzīvotāju e-pakalpojumiem (www.latvija.lv)

4. Iestāžu darbinieku lietotāja saskarne darbiniekiem, kuriem jāpiedalās iedzīvotāju e-pakalpojumu sniegšanas procesos, lai pieņemtu lēmumu vai izpildītu cita veida darba uzdevumu;

5. Standartizēts pieejas mehānisms iestāžu informācijas sistēmām, kas nepieciešamas iedzīvotāju e-pakalpojumiem;

6. Formālā valodā aprakstītu biznesa procesu izpildes risinājums;

7. Vienota drošības sistēma visām pakalpojuma sniegšanā iesaistītajām sistēmām;

8. Iedzīvotāju e-pakalpojuma sniegšanas gaitā veikto darbību žurnālēšana;

9. Vienoti standarti koplietošanas informācijas publicēšanai un piekļuvei.

No 2005.gada septembra līdz 2008.gada janvārim ir izstrādāts VISS arhitektūras bāzes komplekts, kurš sastāv no minimālā nepieciešamā rīku komplekta, kas nodrošina iespēju demonstrēt un pārbaudīt tehnoloģiju un sākt e-pakalpojumu izstrādi iestādēs, paralēli attīstot VISS infrastruktūru un izstrādājot VISS papildu komponentes. Izstrādātais VISS arhitektūras bāzes komplekts sastāv no šādām daļām:

1. VISS Drošības sistēma;

2. Centralizētie katalogi;

3. Iestādes darbinieka darbavieta (IDDV) – vide, kuru izmantojot, iestāžu darbinieki var piedalīties VISS e-pakalpojumu procesos;

4. vide iedzīvotāju e-pakalpojumu procesu loģikas darbināšanai;

5. Aprakstīti VISS standarti;

6. Realizēts iedzīvotāju autentifikācijas mehānisms Valsts portālā un VISS portālā, izmantojot VAS “Latvijas Pasts” droša elektroniskā paraksta nesēju.

Top sadarbība ar Latvijas bankām finanšu starpniecības pakalpojumu nodrošināšanas modulis, kas ļaus iedzīvotājiem pārskaitīt nodevas uzreiz Valsts kases kontos bez citu banku starpkontiem.

Jāatzīmē, ka VISS arhitektūra balstās uz SOA (Service oriented architecture) principiem, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp VIS un e-pakalpojumu realizēšanu neatkarīgi no iesaistīto VIS platformām.

VISS nodrošina sadarbību starp šādām institūcijām:

1. Pilsonības un migrācijas lietu

pārvalde:

1.1 Iedzīvotāju reģistrs;

1.2 Vienotā vīzu informācijas

sistēma.

2. Tiesu administrācija:

2.1 Valsts vienotā datorizētā

zemesgrāmata.

3. Valsts zemes dienests:

3.1 Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēma:

3.2 Valsts adrešu reģistrs.

4. Valsts policija:

4.1 Lietvedības sistēma.

5. Iekšlietu ministrijas informācijas

centrs:

5.1 Sodu reģistrs;

5.2 Nederīgo dokumentu reģistrs.

6. Izglītības un zinātnes ministrija:

6.1 Skolēnu reģistrs.

7. Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūra:

7.1 Sociālās apdrošināšanas

informācijas sistēma.

8. Rīgas domes informācijas sistēmas.

9. Ventspils domes informācijas

sistēmas.

Lai iepazīstinātu ar VISS darbības pamatprincipiem un priekšrocībām ĪUMEPLS šogad plāno ieviest 27 valsts un pašvaldību elektroniskos pakalpojumus.

No 2008.gada 1.februāra ĪUMEPLS sadarbībā ar PMLP, VZD un Tiesu administrāciju sniedz pirmo Latvijā starpiestāžu pakalpojumu “Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā” Latvijas valsts portālā. Pakalpojuma darbības shēma ir redzama 5.attēlā.

 

 

Šis pakalpojums demonstrē VISS platformas darbību, kā arī priekšrocību – neatkarību no VIS tehnoloģiskajām platformām.

Līdz 2008.gada 1.jūlijam ĪUMEPLS plāno ieviest 27 valsts e-pakalpojumus.

 

3. IS izmaksas

3.1. Programmatūras izstrādes izmaksas (cilvēkdienas cena) salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju

 

 

3.tabula

Programmatūras izstrādes izmaksas Latvijas iestādēs

(vidēji, LVL par 1 cilvēkdienu*)

	2006.	2007.	2008.
Iestāde1	160	180	240
Iestāde2	165	185
Iestāde3	160	160	200
Iestāde4	162	181	283
Iestāde5	160	160	320
Iestāde6	140	140	160
Iestāde7**)	816	881	963
Vidējās izmaksas pa iestādēm attiecīgajā gadā***)	157,8	167,7	240,6
Vidējo izmaksu pieauguma % pret iepriekšējo gadu	31,5%	6,3%	43,5%

 

 

*) – dati apkopoti pēc ĪUMEPLS veiktās aptaujas

**) – izmanto arī citu ES valstu darbaspēku

***) – izņemot iestādi, kura izmanto citu ES valstu darbaspēku

 

No tabulā ietvertajiem datiem secināms, ka, izmantojot Latvijas darbaspēku, programmatūras izstrādes izmaksas pieaug gadā vidēji par 27,1 %.

Vidējās izmaksas programmatūras izstrādei būtiski neatšķiras starp iestādēm.

Savukārt programmatūras izstrāde, izmantojot ārvalstu darbaspēku, izmaksā dārgāk nekā programmatūras izstrāde, izmantojot Latvijā pieejamos IT speciālistus.

Turklāt programmatūras izstrāde Latvijā, izmantojot vietējos IT speciālistus, ir gandrīz divreiz lētāka nekā Igaunijā, kur programmatūras izstrāde izmaksā vidēji ap 450 LVL par 1 cilvēkdienu.

 

 

Biežāk minētās problēmas saistībā ar finansējuma trūkumu

1. Grūti piesaistīt augsti kvalificētus IT speciālistus, jo viens no iemesliem ir Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” ierobežojumi (algu neatbilstība tirgus cenām);

2. Biežas un īsos termiņos ieviešamas normatīvo aktu izmaiņas (piemēram, pietrūkst laika produkta testēšanai vai produkts tiek ieviests ilgi pēc tam, kad notikušas izmaiņas normatīvajos aktos);

3. Finansējuma trūkums VIS uzturēšanai:

• nav pieprasīts finansējums pēc jaunas sistēmas izveides, jo darbiniekiem trūkst zināšanu par VIS finansēšanas kārtību, kā arī trūkst plānošanas un uzraudzības mehānisma finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai);

• finansējums tiek piešķirts nepietiekošā apjomā (kā dēļ var ciest, piemēram, VIS drošība un kvalitāte);

• biežas normatīvo aktu izmaiņas, kuru rezultātā valsts budžetā nav ieplānots finansējums tehnoloģiskajam atbalstam;

• trūkst pašmāju finansējuma jaunu VIS izveidei (tiek piesaistīts ārvalstu finansējums, kas atsevišķos gadījumos uzliek zināmus ierobežojumus, piemēram, attīstībai);

4. Problēmas, kas saistītas ar valsts iepirkumu:

• IT firmu savstarpējā konkurence (sūdzību izskatīšana pagarina iepirkuma procesu, iepirkums var beigties bez rezultātiem – tiek zaudēts laiks u.c.);

• sarežģīts un ilgs iepirkuma procedūras mehānisms (laika un resursu ietilpīgs);

• IT firmu (ārpakalpotāju) nekvalitatīvs darbs (saņemtais produkts neatbilst prasītajam, jo nereti trūkst pielietojamās nozares kompetences, ārpakalpotājam liela personāla mainība).

 

3.2. IT risinājumu iepirkumi (izstrādātās programmatūras un jaunu programmatūru izstrāde)

Iepirkumu uzraudzības biroja izsludināto iepirkumu priekšmets laika periodā no 2002. līdz 2008.gadam (Šie dati ir iegūti, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētos iepirkumu sludinājumus. Līgumsummas ir aprēķinātas, balstoties uz Pasūtītāju iesniegtajiem datiem. Līgumu skaits ir aprēķināts, pieņemot, ka par katru iepirkuma daļu tika slēgts tikai viens līgums. Datu izlasei ir izmantots CPV klasifikators un iepirkumu aprakstā norādītā informācija.):

 

 

4.tabula

Programmatūras izstrādes un konsultāciju pakalpojumi

	Līgumu skaits	%	Iestāžu skaits	%	Līgumu summa bez PVN (LVL)	%
IS iepirkumi, tajā skaitā:	539		145		77,7 milj.
Licences	46	9%	27	19%	4,4 milj.	6%
Grāmatvedības sistēmas (standarta risinājumi)	52	10%	41	28%	5,8 milj.	8%

 

5.tabula

Lielākie iepircēji

Iestādes nosaukums	Līgumu skaits	% no kopējā līgumu skaita	Kopējā līgumu summa (LVL)	% no kopējās līgumu summas
VID	47	9%	19,1 milj.	25%
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)	20	4%	2, 1 milj.	3%
ĪUMEPLS	18	3%	3, 4 milj.	4%
Latvijas valsts meži	18	3%	2,2 milj.	3%
Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”	9	2%	4,2 milj.	5%
Kopā	112	21%	31,0 milj.	39,9%

 

6.tabula

Lielākie piegādātāji

	Līgumu skaits	%	Iestāžu skaits	%	Līgumu summa bez PVN (LVL)	%
Kopā	534		145		77,5 milj.
Ārvalstis	25	5%	12	8%	2,3 milj.	3%
SIA”MicroLink Latvia”	47	9%	33	23%	10,0 milj.	13%
SIA “IT Alise”	35	7%	18	12%	7,3 milj.	9%
SIA “RIX Technologies”/ AS “RIX Technologies”	28	5%	13	9%	5,8 milj.	7%
A/S “DATI Exigen Group”	23	4%	12	8%	9,3 milj.	12,6%
SIA “Datorikas institūts DIVI”	21	4%	12	8%	1,0 milj.	1%
SIA “Datorprogrammu apgāds”	18	3%	12	8%	3,2 milj.	4%
SIA “FMS”	14	3%	13	9%	5,5 milj.	7%
SIA “Envirotech”	14	3%	8	6%	0,3 milj.	0,4%

 

Secinājumi:

1. Ņemot vērā mazo īpatsvaru gan pēc līgumu skaita, gan pēc summas, standarta programmatūras licences tiek pirktas nelielā apjomā, kas norāda uz lielu jaunas programmatūras izstrādi. Tomēr jānorāda, ka tādas standarta funkcionalitātes sistēmas, kā piemēru minot finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites sistēmas, tiek pirktas standarta produktu licences, par ko liecina iepirkuma sludinājumos norādītā informācija.

2. IT risinājumu jomā iespējams izdalīt trīs gadījumus:

• Ir pieejami gatavi IT risinājumi. Šis ir labākais variants arī tajos gadījumos, ja tie nesatur visu, kas nepieciešams. Piemēram, 4.tabulā gatavi IT risinājumi ir grāmatvedības sistēmas, kā piemēru var minēt arī lietvedības sistēmas un citas sistēmas, kuras automatizē standarta darba procesus;

• Ir pieejamas pielāgojamas platformas (piemēram, DocLogix, Navision, SAP u.c.). Būtiski šādos gadījumos ir risinājumus veidot tā, lai tie būtu viegli migrējami uz nākamajām versijām (neizmantojot pārāk daudz kodēšanas, bet izmantojot konfigurēšanu);

• Gatavi IT risinājumi un platformas nav pieejamas. Šādā gadījumā nepieciešams veikt specializētu IT risinājumu izstrādi. Publiskā un privātā partnerība ir viens no realizācijas veidiem.

 

3.3. IS uzturēšana turpmākajos 5 gados pēc IS izveidošanas

Izstrādes un uzturēšanas izmaksas par ĪUMEPLS IS ir parādītas 7.tabulā.

 

 

7.tabula

IS izstrādes un uzturēšanas izmaksas

IS nosaukums	Izstrādes kopējās izmaksas līdz 2008.g. (LVL)	Uzturēšanas izmaksas gadā (LVL)	Uzturēšanas izmaksas vidēji 5 gados (LVL)
Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS)	1 141 000	160 000 (kopā ar datu pieslēgumiem)	800 000 (kopā ar datu pieslēgumiem)
Lietvedības sistēmas DocLogix	250 520	35 000	175 000
Latvijas Valsts portāls www.latvija.lv	156 000	53 900	269 500
Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma (DAUKS)	376 490	42 600	213 000
Projektu vadības sistēma	66 865	11 000	55 000

 

Kopumā izmaksas noteikti palielinās pašu sistēmu pilnveidošana (palielināsies sistēmu vērtība un apjoms), darba algu pieaugums, elektroenerģijas izmaksu pieaugums, IT tehnikas cenu pieaugums u.c., taču jāņem vērā, ka izmaksu pieaugumu IS uzturēšanai valsts sektorā prognozēt ir grūti, jo, kā zināms no prakses, šīs izmaksas ne vienmēr atbilst reālajām tirgus izmaksām IS uzturēšanas jomā, ņemot vērā valsts budžeta plānošanas sistēmu un valsts iepirkumu sistēmu, kas bieži vien veicina to, lai tiktu iztērēti visi iestādei ieplānotie (piešķirtie) līdzekļi attiecīgajā jomā, nevis atspoguļotu reālās tirgus izmaksas (un to pieaugumu).

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts visām ministrijām ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu iesniegt informāciju par informācijas sistēmām, kuras plānots izveidot turpmākajos 5 gados, to izveidei un uzturēšanai plānoto finansējumu.

 

3.4. Valsts izstrādātās sistēmas, to atkārtota izmantošana. Autortiesību un patentēšanas jautājumu risināšana

Tā kā IS izstrādātāji nereti uzskata, ka drošāk un izdevīgāk ir veidot savas komponentes, nevis izmantot citu veidotās, tiek veidotas līdzīgas sistēmas. Tāpēc ir nepieciešama regulējumu noteikšana. Ir iespējami vairāki risinājumi:

1. Jāveido VIS standarti un izstrādes vadlīnijas. Tas ir obligāti visos gadījumos, jo nodrošina savietojamību un iespēju atkalizmantot IS.

2. VISS izveide. Augsta atkalizmantošanas iespēja ir VISS, kas mazina nevajadzīgu slodzi (arī administratīvo) no VIS (tai skaitā reģistriem). VISS var nodrošināt ne tikai standarta veidu kā piekļūt VIS un kā nosūtīt datus uz VIS, bet var veidot arī atkalizmantojamus e-pakalpojumus, kurus var lietot ar dažādu kanālu palīdzību (portāli, nozaru IS, privātās IS u.c.). Te būtiskie jautājumi ir e-Veselība, VID, UR (Komersantu u.c. Lursoft reģistru pieejamība).

3. Valsts portālu ir iespējams izmantot kā pakalpojumu piegādes vienotu kanālu.

4. E-pakalpojumus nepieciešams veidot atkalizmantojamus – pieejamus kā Web services (ārējām IS) un ar dažādu portālu palīdzību.

Autortiesību un patentēšanas jautājumi jārisina līgumos, kur skaidri jāparedz, ka izstrādātais produkts ir brīvi izmantojams, to var attīstīt trešās puses u.tml.

 

4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti E-pārvaldes attīstības jomā

4.1. 2004.–2006.gada struktūrfondu plānošanas perioda kopsavilkums par projektiem

1.3.1.akivitātes “Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” ietvaros ir paredzēts realizēt 19 projektus par kopējo finansējumu 12 665 695 LVL, kā arī virssaistības par kopēju summu 472 416 LVL. Kopējā summa – 13 138 111 LVL.

No 19 projektiem 15 projekti ir pabeigti, un 4 projekti tiks pabeigti 2008.gadā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju līdz 2008.gada 1.februārim finansējuma saņēmējiem ir veikti maksājumi par kopējo summu 4,7 milj. LVL, kas sastāda 47,5% no visas kopējās summas, savukārt pieprasītais finansējums ir 7,4 milj. LVL, kas ir 75%.

Pamatojoties uz projektu īstenotāju sniegto informāciju, veiktajiem auditiem un pārbaudēm projektu īstenošanas vietās, projekti veiksmīgi tiek realizēti, īstenojot tajos paredzētos mērķus un sasniedzot Nacionālās programmas ietvaros Vienotā programmdokumenta papildinājuma dokumentam atbilstošos sasniedzamos indikatorus.

Pieejamo līdzekļu sadalījums pa projektu tēmām iekļauts 4.diagrammā.

 

 

Paskaidrojumi diagrammai:

1. Atsevišķās iestādes, kurās tika īstenoti sistēmu uzlabošanas projekti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts asinsdonoru centrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

2. Pašvaldības, kurās tika īstenoti atsevišķi projekti: Ventspils pilsēta, Preiļu novads, Liepājas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Ogres rajons, Daugavpils rajons.

 

Nacionālās programmas “Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes izveide un attīstība” ietvaros tiks sasniegti šādi rezultāti:

• Izveidotas (vai uzlabotas) 11 valsts mēroga informācijas sistēmas;

• Izveidoti 59 valsts un pašvaldību institūciju elektroniskie pakalpojumi;

• Izveidos vai uzlabots 601 interneta pieslēguma punkts, tai skaitā izglītības iestādēs un visās Latvijas bibliotēkās. Turklāt RAPLM struktūrfondu aktivitātes “Publisko interneta pieejas punktu attīstība” ietvaros Latvijas teritorijā tiks izveidoti 450 publiskās pieejas interneta punkti, līdz ar to nodrošinot publisku interneta pieejas punktu pieejamību visā Latvijas teritorijā;

• Iegādātas 4672 datortehnikas vienības, tai skaitā izglītības iestādēm un bibliotēkām;

• Apmācīti darbinieki, kas nodrošinās to Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto publiskās pieejas internetu, atbalstu nepieciešamības gadījumos.

4.2. 2007.–2013. gada struktūrfondu plānošanas periods

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam ĪUMEPLS ir atbildīgs par 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma 3.2.2. “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” koordināciju starp trīs par pasākuma aktivitāšu ieviešanu atbildīgajām institūcijām (ĪUMEPLS, RAPLM un SM), 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma 3.2.2.”IKT infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes 3.2.2.1. “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” un attiecīgi apakšaktivitāšu 3.2.2.1.1. “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” un 3.2.2.1.2. “Izglītības iestāžu informatizācija” administrēšanu, pildot atbildīgās iestādes funkcijas par apakšaktivitāšu ieviešanu, kā arī par horizontālas prioritātes “Informācijas sabiedrība” ieviešanas koordinēšanu trīs darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros atbilstoši struktūrfondu plānošanas dokumentiem, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, nodrošinot darbības programmās un to papildinājumos noteikto rādītāju sasniegšanu un struktūrfondu līdzekļu pārdomātu un efektīvu izmantošanu.

Apakšaktivitātes 3.2.2.1.1. realizācijai paredzētais finansējuma apjoms ir 116 000 000 LVL, un potenciālie finansējuma saņēmēji ir valsts pārvaldes iestādes, to pakļautībā vai pārraudzībā esošas iestādes un plānošanas reģioni. Apakšaktivitātes 3.2.2.1.2. “Izglītības iestāžu informatizācija” realizācijai paredzētais finansējuma apjoms ir 12 000 000 LVL, un potenciālais finansējuma saņēmējs ir ĪUMEPLS partnerībā ar plānošanas reģionu administrācijām.

Lai panāktu to, ka dažādas institūcijas neveidotu tādas sistēmas vai reģistrus, kurus jau ir izveidojusi vai plāno veidot cita institūcija un sadarbotos savā starpā e-pakalpojumu sniegšanā, ĪUMEPLS 2007.gada februārī lūdza visas ministrijas iesniegt projektu idejas par tiem plānotajiem projektiem, ko ministrijas vai to pakļautības un pārraudzības iestādes plāno sākt līdz 2009.gada beigām E-pārvaldes jomā par jaunā plānošanas perioda struktūrfondu līdzekļiem.

Un aprīlī tika saņemtas projektu idejas, kuru kopējais finansējuma apjoms pārsniedz 500 000 000 latu (tajā skaitā dažādu izglītības iestāžu pieprasījums pēc datortehnikas izglītības vajadzībām), bet kopējais pieejamais finansējums visā struktūrfondu plānošanas periodā ir 128 000 000 latu. Tāpēc iesniegtās idejas tika analizētas un atlasītas tikai tās, kas veicinātu sistēmu vai e-pakalpojumu attīstību, nevis būtu vienkāršs ieguldījums iestāžu infrastruktūrā. Turklāt no pieprasītā finansējuma tika atdalīts izglītības iestāžu pieprasītais finansējums sakarā ar to, ka IKTIK rīcības plāns paredz izglītības iestāžu informatizācijai novirzīt 12 000 000 latu.

Pēc atlases kopējais pieprasītais finansējuma apjoms no nozaru ministrijām, to pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm un plānošanas reģioniem nu ir 278 593 159 lati.

Projektu ideju izmaksu apkopojums pa nozarēm 2007.–2013.gada SF plānošanas periodam ir norādīts 5.diagrammā (skat. zemāk).

Savukārt 6.diagrammā (skat. zemāk) norādīts investīciju apjoms. Bet šis investīciju apjoms tiks apgūts tikai ar nosacījumu,

ja:

• tiks apstiprināts 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājums;

• tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par apakšaktivitāšu 3.2.2.1.1. “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” un 3.2.2.1.2. “Izglītības iestāžu informatizācija” ieviešanu;

• tiks noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem;

• sekmīgi norisināsies iepirkumu procedūras.