Sabiedrības veselības stratēģija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 06.04.2001., Nr.56; "LV" 11.04.2001., Nr.58;

"LV" 20.04.2001., Nr.62; "LV" 24.04.2001., Nr.63;

"LV" 04.05.2001., Nr.68; "LV" 09.05.2001., Nr.71

VI. Veselības aprūpes ieguldījums sabiedrības veselības jomā

16. Ārstniecības personu atbalsts labākai sabiedrības veselībai

Situācija Latvijā

Latvijā ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu asociācijas līdz šim nav izrādījušas pietiekami lielu atbalstu sabiedrības veselības jautājumu risināšanai.

Mērķis situācijas uzlabošanai

16. mērķis — ārstniecības personu atbalsts labākai sabiedrības veselībai

Līdz 2005. gadam ārstniecības personām, ar savu profesionālo asociāciju atbalstu, aktīvāk jāatbalsta centieni sabiedrības veselības jomā.

Īpaši:

16.1. ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, sadarbojoties savā starpā, vajadzētu regulāri izvērtēt politikas, kuras varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību, paust savu viedokli par šiem jautājumiem un sniegt priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

- veidot skaidru "misijas" izpratni profesionālajās asociācijās;

- panākt aktīvu profesionālo asociāciju atbalstu sabiedrības veselības jautājumu risināšanai;

- Latvijas Sabiedrības veselības asociācijai ar Latvijas Ārstu biedrības un Veselības aprūpes organizatoru asociācija atbalstu būtu jākļūst par pamatu profesionālo asociāciju sadarbības veicināšanai sabiedrības veselības jomā.

VII. Nodrošināt apstākļus

labākai sabiedrības

veselības praksei

17. Sabiedrības veselības prakses

kvalitātes nodrošināšana

Ievads

Pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi strauja sabiedrības veselības jomas attīstība, līdzi nesot būtiskas pārmaiņas un jaunas problēmas. Tagad sabiedrības veselības praksei nākas saskarties ar tādiem pārbaudījumiem, kā jauni kaitīgi vides faktori, "veco" infekcijas slimību epidēmiju atgriešanās, jaunu infekcijas slimību uzliesmojumi un dramatiska neinfekcijas slimību izplatība. Iespēju robežās šīs problēmas tiek risinātas, veiksmīgi attīstot un pielietojot jaunu pieredzi, kas gūta epidemioloģisko pētījumu rezultātā, kā arī izmantojot citu nozaru, īpaši uzvedības, sociālo un politikas zinātņu, atklājumus.

Jārēķinās, ka arī nākotnē ir sagaidāmas jauna veida problēmas, un sabiedrības veselības speciālistiem jābūt spējīgiem tās prognozēt un gataviem reaģēt uz konkrēto situāciju, nodrošināt specifisko un nespecifisko profilaksi. Tāpēc visā pasaulē sabiedrības veselības speciālistiem būs nepieciešamas labas zināšanas un plaša pieredzes apmaiņa, kas ļautu izmantot modernas problēmu atklāšanas un reaģēšanas metodes. Bieži vien savu problēmu risināšanai vajadzēs pārņemt un ieviest praksē citās valstīs veiksmīgi izmantotas, uz pierādītu efektivitāti balstītas metodes.

Arī Eiropas Kopienas komisija, gatavojot priekšlikumus "Sabiedrības veselības rīcības programmai, kā vienu no trim galvenajām prioritātēm min gatavību un spēju ātri reaģēt uz situācijām, kas apdraud iedzīvotāju veselību33.

Mūsdienīgas sabiedrības veselības prakses uzdevumos ietilpst noteiktu funkciju realizācija7,8:

- Nodrošināt, lai sociālā, ekonomiskā un finansu politika būtu vērsta uz iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu un nevienlīdzības samazināšanu veselības nodrošināšanā:

Panākot, ka Ministru kabinets pārskata un novērtē dažādu valdības sektoru politiku ietekmi uz veselību un tās atbilstoši izmaina (saskaņā ar Eiropas Savienības Amsterdamas līguma 152.pantu), it īpaši sociālo un ekonomisko politiku, ņemot vērā faktus, ka lielāka sociālā un ekonomiskā vienlīdzība nodrošina labāku vispārējo veselību un ka labāka veselība savukārt veicina sociālo un ekonomisko attīstību;

- Nodrošināt sabiedrības veselības prakses (politikas ieviešanas) vadību un koordināciju:

Nosakot valdības pārstāvi, kurš būtu atbildīgs par sistemātisku ilgtermiņa sabiedrības veselības politikas plānošanu un attīstību, par visas sabiedrības veselības sistēmas vadību un koordināciju, kā arī par sabiedrības veselības politikas ieviešanas kontroli;

- Nodrošināt visaptverošu, aktuālu informāciju par iedzīvotāju veselības stāvokli:

Savācot, apkopojot, analizējot, interpretējot un publicējot datus ar mērķi: a) informēt sabiedrību un ietekmēt sabiedrības veselības politikas veidošanu; b) palīdzēt plānot, uzlabot un monitorēt pasākumus, kas vērsti uz veselības veicināšanu, saglabāšanu un atjaunošanu, infekcijas un neinfekcijas slimību epidēmiju kontroli un profilaksi; c) piedalīties veselības aprūpes resursu plānošanā;

- Veicināt iedzīvotāju pozitīvu attieksmi pret veselību:

Dodot iespēju katram pašam iesaistīties fizisko un garīgo veselību ietekmējošo faktoru kontroles procesā un tādējādi uzlabojot savu veselību;

- Nodrošināt specifisku slimību, ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes rezultātā radušos veselības traucējumu (turpmāk tekstā "ievainojumu"), kā arī darbaspēju zuduma profilakses programmas:

Uzsākot, pastāvīgi attīstot, organizējot un efektīvi realizējot ilgtermiņa programmas ievainojumu, darbaspēju zuduma vai specifisku slimību, pārmantoto slimību, ar imunizācijas pasākumiem novēršamo slimību, citu infekcijas slimību, mutes un zobu slimību, ar uzturu saistīto slimību, asinsrites sistēmas slimību, ļaundabīgo audzēju, muskuļu un skeleta sistēmas slimību un satiksmes negadījumu novēršanai;

- Slimību epidēmiju vai ievainojumu cēloņu izpēte un noteikšana un zināmas vai paredzamas efektivitātes pasākumu izstrāde un ieviešana:

Realizējot dzīvē likumus un normatīvos aktus, kas paredz veselības un cilvēku drošības aizsardzību un/vai atjaunošanu; informējot, izglītojot iedzīvotājus un aicinot tos aktīvi piedalīties; kā arī izstrādājot jaunus vai uzlabojot esošos normatīvos aktus;

- Ar fizikālo, bioloģisko, ķīmisko, radiācijas, sociālo un psiholoģisko faktoru, kā arī dabas vai cilvēka radītu katastrofu saistīto iespējamo veselības draudu izpēte, noteikšana un izvērtēšana, zināmas vai paredzamas efektivitātes pasākumu izstrāde un ieviešana:

Realizējot dzīvē likumus un normatīvos aktus, kas paredz veselības un cilvēku drošības aizsardzību un/vai atjaunošanu; informējot, izglītojot iedzīvotājus un aicinot tos aktīvi piedalīties; kā arī izstrādājot jaunus vai uzlabojot esošos normatīvos aktus;

- Nodrošināt un uzturēt sabiedrības veselības dienesta efektivitāti, kvalitāti un vienlīdzīgas pieejamības iespējas visiem:

Monitorējot un pielāgojot dienestu atbilstoši noteiktajām vajadzībām; nodrošinot dienesta darbības efektivitāti un to regulāri izvērtējot; ieviešot pasākumus kvalitātes uzlabošanai;

- Pārraudzīt un dot padomus par veselības aprūpes dienestu efektivitāti un vienlīdzīgas pieejamības iespējām visiem:

Dažādās valstīs tā ir atšķirīga: Latvijā to nosaka likumdošana;

- Nodrošināt atbilstošu pētniecisko darbību un attīstību efektīvas sabiedrības veselības prakses (sabiedrības veselības politikas ieviešanas) uzturēšanai:

Izveidojot, finansējot un realizējot sabiedrības veselības pētniecības un attīstības programmu, kas izstrādāta, balstoties uz noteiktām prioritātēm, ir atklāta, profesionāla un efektīva savās līgumsaistībās ar izpildītājiem;

- Nodrošināt un piedalīties sabiedrības veselības speciālistu apmācībā un izglītošanā, lai veicinātu profesionālo izaugsmi un kvalitatīvu pētniecisko darbu:

Veidojot sabiedrības veselības funkcijām atbilstošas mācību programmas, efektīvi tās vadot, koordinējot un pietiekoši finansējot, kā arī nodrošinot kompetentu akadēmisko un praktiskās apmācības personālu.

Lai to nodrošinātu, Latvijā ir nepieciešams būtiski uzlabot sabiedrības veselības sistēmas struktūru un vadību.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre