• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 3. marta noteikumi Nr. 133 "Dabas parka "Abavas senleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.03.2008., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172089

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.151

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.777 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai"

Vēl šajā numurā

07.03.2008., Nr. 38

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 133

Pieņemts: 03.03.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.133

Rīgā 2008.gada 3.martā (prot. Nr.13 1.§)

Dabas parka "Abavas senleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Abavas senleja" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka funkcionālo zonējumu;

1.3. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas kārtību.

2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas parka platība ir 14 837 ha.

4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

5. Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:

5.1. dabas lieguma zona. Šajā zonā ietilpst dabas liegums "Čužu purvs". Tā izveidošana un robežas noteiktas Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem";

5.2. neitrālā zona. Šajā zonā ietilpst Kandavas un Sabiles pilsēta, kā arī Rendas ciems. Kandavas un Sabiles administratīvi teritoriālo vienību robežas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr.596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu". Rendas ciema robežas noteiktas Rendas pagasta teritorijas plānojumā (saskaņā ar normatīvajiem aktiem par administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu);

5.3. dabas parka zona. Šajā zonā ietilpst pārējā dabas parka teritorija.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

6. Informāciju par dabas parkā esošajām aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot atkritumu poligonus un izgāztuves, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī citus infra­struktūras objektus;

7.3. bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:

7.3.1. veikt pasākumus biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;

7.3.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

7.3.3. veikt arheoloģiskās izpētes darbus.

8. Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.

III. Dabas lieguma zona

9. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo purvu biotopu – kaļķaino purvu ar Devela grīsli (Carex davalliana) un rūsgano melnceri (Schoenus ferrugineus) – un īpaši aizsargājamo pļavu biotopu – zilganās molīnijas (Molinia caerulea) pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm –, kā arī īpaši aizsargājamas augu sugas – krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa) – atradnes.

10. Dabas lieguma zonā aizliegts:

10.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

10.2. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

10.3. pļaut pļavas pirms 10.jūlija, izņemot dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā norādītās pļavas, kurās plānots ierīkot atpūtas vietas;

10.4. bojāt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas, kā arī lauces;

10.5. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

10.6. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektā­riem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kop­īpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

10.7. veikt zemes transformāciju, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams:

10.7.1. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

10.7.2.  šo noteikumu 10.23.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

10.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepie­ciešams biotopu apsaimniekošanai un teritorija neatrodas uz kūdras augsnēm. Minētajām darbībām nepieciešama rakstiska reģionālās vides pārvaldes atļauja un saskaņojums ar institūciju, kas ir atbildīga par ugunsdrošību un uguns­dzēsību;

10.9. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

10.10. cirst kokus kopšanas cirtē, izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 10.23.6.apakšpunktu un normatīvajiem aktiem, kas regulē mežu apsaimniekošanu, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

10.10.1. priežu audzēm – 60 gadu;

10.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm – 50 gadu;

10.10.3. apšu audzēm – 30 gadu;

10.11. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

10.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem un elektrolīniju uzturēšanai;

10.13. mežaudzēs cirst jebkura vecuma gobas, ozolus, kļavas, ošus, dobumainus kokus, kā arī aizvākt gobu, ozolu, kļavu, ošu kritalas, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

10.14. cirst vai citādi iznīcināt atsevišķi augošus ozolus, kā arī aizvākt un iznīcināt to nokritušos zarus, izņemot bīstamo koku novākšanu;

10.15. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, mopēdiem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

10.16. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

10.17. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

10.18. kurināt ugunskurus ārpus dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

10.19. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

10.20. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku brīvdabas audzētavas;

10.21. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeni personiskajām vajadzībām;

10.22. uzstādīt vēja ģeneratorus;

10.23. bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas:

10.23.1. organizēt brīvā dabā publiskos pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

10.23.2. restaurēt, renovēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves;

10.23.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

10.23.4. veikt zinātniskos pētījumus;

10.23.5. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

10.23.6. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma;

10.23.7. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzētajiem biotopu atjaunošanas pasākumiem;

10.23.8. atjaunot un ieaudzēt mežu;

10.23.9. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus. Šie objekti ierīkojami dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā norādītajās vietās.

IV. Dabas parka zona

11. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu Abavas senlejai raksturīgo ainavu un īpaši aizsargājamos pļavu un mežu biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu – griezes (Crex crex), zivju dzenīša (Alcedo atthis) un lapukoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) – dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) un zivju ērgļa (Pandion haliaetus) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes.

12. Dabas parka zonā aizliegts:

12.1. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

12.2. nosusināt purvus;

12.3. izmantot speciālās vākšanas palīg­ierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

12.4. uzstādīt vēja ģeneratorus;

12.5. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

12.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, mopēdiem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu vai uzraudzību;

12.7. pārvietoties ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem un jahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

12.8. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos, ugunskurus ciršanas atlieku dedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ugunskurus tādu sanesumu sadedzināšanai, kurus palu ūdeņi atstāj uz pļavām un laukiem, un tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus pļavu atjaunošanā);

12.9. dedzināt sauso zāli un niedres;

12.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

12.11. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.12. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus, izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

12.12.1. priežu audzēm – 60 gadu;

12.12.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm – 50 gadu;

12.12.3. apšu audzēm – 30 gadu;

12.13. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot krūmu ciršanu pagalmos, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

12.14. bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas:

12.14.1. organizēt brīvā dabā publiskos pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

12.14.2. veikt zemes transformāciju;

12.14.3. restaurēt, renovēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves;

12.14.4. ierīkot jaunus ceļus;

12.14.5. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

12.14.6. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Cērtot kokus galvenajā cirtē, saglabāt vismaz 20 kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru;

12.14.7. atjaunot un ieaudzēt mežu;

12.14.8. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

12.14.9. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus.

V. Neitrālā zona

13. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu teritorijas attīstību dabas parkā esošajā Kandavas pilsētā, Sabiles pilsētā un Rendas ciemā.

14. Neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti.

15. Cērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā vismaz 20 kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru.

VI. Dabas pieminekļi

16. Dabas pieminekļi ir:

16.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;

16.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem;

16.3. aizsargājamās alejas.

17. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas, aizliegts:

17.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;

17.2. iegūt derīgos izrakteņus;

17.3. bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas:

17.3.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

17.3.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus.

18. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

18.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārveidot;

18.2. cirst kokus kailcirtē;

18.3. bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas:

18.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;

18.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

18.3.3. veikt zemes transformāciju;

18.3.4. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma.

19. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā, jo tam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

20. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:

20.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

20.2. apkraut aizsargājamos kokus;

20.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un barošanās režīmu;

20.4. veikt zemes transformāciju;

20.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

20.6. cirst kokus bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas.

21. Aizsargājamā koka nociršana vai novākšana pieļaujama tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus un saņemta rakstiska reģionālās vides pārvaldes atļauja.

22. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:

22.1. veikt zemes transformāciju;

22.2. cirst kokus bez rakstiskas reģionālās vides pārvaldes atļaujas.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 8.martu.

 
 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 3.marta noteikumiem Nr.133

Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

 OZOLLAPA.JPG (16911 bytes)

 2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakš­punktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze


 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 3.marta noteikumiem Nr.133

Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki

(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.

p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

1

2

3

4

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1,9

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!