Svešas varas darba klaušās

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Pēc Otrā pasaules kara daudzi tūkstoši Latvijas pilsoņu, kas bija dienējuši vācu armijā vai vāciešu saformētajās latviešu karaspēka daļās, kā arī daudzi no tiem, kuri bija nosūtīti darba dienestā uz Vāciju, vispirms nokļuva PSRS Iekšlietu tautas komisariāta filtrācijas nometnēs, bet pēc tam gan t.s. labošanas darbu nometnēs, specnometinājumā, gan tika nosūtīti darbā dažādos PSRS rūpniecības un celtniecības uzņēmumos.

Latvijas Valsts arhīvā ir saglabājušās daudzas liecības par viņu cenšanos pēc iespējas drīzāk atgriezties dzimtenē, šķēršļiem, kuri to aizkavēja, visdažādākie PSRS varas iestāžu dokumenti, uz kuru pamata tolaik izlēma šo cilvēku likteni.

Viens no visbūtiskākajiem šāda veida dokumentiem bija PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa pilnīgi slepenais lēmums Nr. 843-342 "Par latviešu, igauņu un lietuviešu atgriešanos dzimtenē", kurā bija teikts, ka visi dažādos PSRS rūpniecības un celtniecības uzņēmumos strādājošie latvieši, igauņi un lietuvieši ir jāatbrīvo no darba un jānosūta uz dzimteni. PSRS Ministru Padomes 1946. gada 27. jūlija lēmums savukārt noteica, ka 1922.-1927. gadā dzimušie bijušie karavīri un repatrianti jānosūta darbos uz PSRS Iekšlietu ministrijas 7. celtniecības kombinātu Igaunijā, no kurienes Latvijā viņi varēja atgriezties tikai 1950. gadā.

1946. gada 20. aprīlī PSRS Iekšlietu ministrija izdeva direktīvu Nr. 97 "Par kārtību, kādā jānoformē materiāli un jānosūta specnometinājumā personas, kuras ir dienējušas vācu armijā, "vlasovieši", leģionāri un policisti". Saskaņā ar šo direktīvu specnometinājumā uz sešiem gadiem bija jānosūta šādas personas, ja par tām bija savākti materiāli, kas kalpoja par pamatu viņu arestam un nodošanai tiesai: a) visas personas, kuras bija dienējušas vācu armijā, vācu ierindas formējumos, un darba formējumu komandējošais sastāvs; b) personas, kuras bija dienējušas "KAA" (Krievijas atbrīvošanas armija - J.R. ), "vlasovieši", kazaku formējumos, nacionālajos leģionos, "ukraiņu karaspēka daļās" un "baltkrievu novada aizsardzībā" dienējošie, kā arī citas personas, kuras bija piedalījušās cīņās pret Sarkano armiju un c) visi policisti, kuri bija aizgājuši līdzi vācu armijai.

Direktīvā bija uzskaitītas arī tās personas, kuras nevajadzēja nosūtīt specnometinājumā, piemēram, tās, kuras pēc dienesta nacionālajos formējumos bija karojušas Sarkanās armijas sastāvā. Par Baltijas valstu pilsoņiem, kuri arī nebija jānosūta specnometinājumā, bija norādīts: "Padomju pilsoņi, pēc tautības lietuvieši, latvieši un igauņi - Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR pastāvīgie iedzīvotāji, kuri kā mobilizētie dienējuši vācu armijā, leģionos un policijā par ierindniekiem un jaunāko komandējošo sastāvu."

Ja filtrēšanas laikā par viņiem bija savākti materiāli par "pretpadomju darbību" un "palīdzību ienaidniekam", tad viņi bija jāarestē un jānodod tiesai parastajā kārtībā.

Šeit publicētais leitnanta N.Noseviča ziņojums uzskatāmā veidā parāda, kā un kādā līmenī notikusi visa šī "filtrēšana" un daudzu tūkstošu cilvēku likteņu izšķiršana...

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes repatriācijas daļas

priekšnieka L.Grigorjeva ziņojums

PSRS Tautas Komisāru Padomes repatriācijas lietu pilnvarotajam ģenerālpulkvedim Goļikovam par repatriēto Latvijas pilsoņu atgriešanos no citiem PSRS apgabaliem

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotajam Slepeni

ģenerālpulkvedim Goļikovam 1945. gada 17. decembrī

Pēdējā laikā mēs saņemam vēstules no tiem latviešiem, kuri no Vācijas ir repatriēti uz Padomju Savienību un izvietoti dažādos apgabalos, bet nav nokļuvuši Latvijā.

Vēstulēs viņi lūdz mūs sniegt viņiem palīdzību atgriezties dzimtenē, kur palikušas viņu ģimenes.

No vēstulēm ir redzams, ka vācieši viņus izveda uz Vāciju Latvijas okupācijas laikā un pēc Sarkanās armijas atbrīvošanas viņi tika repatriēti uz Maskavas, Pleskavas, Tulas, Novosibirskas un citiem apgabaliem, kur strādā uzņēmumos un nevar saņemt atļauju izbraukšanai uz Latviju.

Griežoties pie vietējām varas iestādēm, lai saņemtu atļauju iebraukšanai Latvijā, viņiem it kā atbild, ka esot nepieciešama Latvijas PSR TKP atļauja.

Mums arī ziņo, ka no Zviedrijas repatriētie latvieši nokļūst vai nu Maskavas apgabala Kaļiņingradā, vai Igaunijā, arī no turienes viņi nevar izbraukt uz dzimteni.

Tā kā tas kļūst zināms šo personu radiniekiem, kuri atrodas Latvijā, viņi ar dažādu ienaidnieku palīdzību izplata visādus muļķīgus izdomājumus.

Ziņojot Jums par to, lūdzu Jūs paziņot mums, kā mums rīkoties tajā gadījumā, ja tādi repatrianti griežas pēc atļaujas iebraukšanai Latvijā, kā arī ņemt vērā, ka tādi pasākumi rada neveselīgu noskaņojumu.

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks

L.Grigorjevs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 195. l., 2., 2.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

lūgums atbalstīt latviešu atgriešanos dzimtenē

Nr. 392/8

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotajam Latvijas PSR TKP

ģenerālpulkvedim Goļikovam Repatriācijas daļa

1945. gada 7. decembrī

Uz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja biedra Kirhenšteina vārda ir saņemts 25 Latvijas pilsoņu iesniegums, kurus vācieši izveda uz Vāciju un mēs repatriējām uz Padomju Savienību.

Patlaban viņi visi strādā Novosibirskā 702. uzņēmumā un vēlas atgriezties dzimtenē, Latvijas PSR, kur ir palikuši viņu radinieki, lūdz lai viņus repatriētu uz Latviju.

Pārsūtot Jums LPSR Augstākās Padomes Prezidija attieksmi un vēstules tulkojumu, lūdzu Jūsu atbalstu viņu lūguma apmierināšanā.

Par jūsu lēmumu lūdzu mums paziņot.

Pielikumā: minētais.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks

L.Grigorjevs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 128. l., 229. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes paziņojums par repatriēto latviešu atgriešanos dzimtenē

Slepeni, Nr. 07774

Latvijas PSR TKP PSRS TKP PSRS

repatriācijas daļas priekšniekam pilsoņu repatriācijas lietu

biedram Grigorjevam pilnvarotā pārvalde Iekārtošanas daļa

1945. gada 29. decembrī

Atsūtot atpakaļ saraksti par 25 latviešu, kuri strādā Novosibirskā, uzņēmumā Nr. 702, nosūtīšanu uz Latvijas PSR, paziņoju, ka saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 1945. gada 18. augusta lēmumu Nr. 9871 s, visi no vācu nebrīves atbrīvotie ierindas un seržantu sastāva bijušie karagūstekņi, kā arī karadienestam pakļautie, karadienestam derīgie, kuriem savā vecumā ir jādien Sarkanās armijas rindās, darba bataljonu sastāvā tiek nosūtīti darbā rūpniecībā.

Darba bataljonu personālsastāvs darba vietā 2-3 mēnešu laikā iziet Valsts drošības tautas komisariāta un Aizsardzības tautas komisariāta "Smerš" (pretizlūkošanas dienesta pārvalde - J.R.) pārbaudi.

Tās personas, kuras izgājušas pārbaudi pēc 1. kategorijas, tiek nostiprinātas pastāvīgā darbā uzņēmumos, kur strādā bataljons, bet tās, kuras izgāja pārbaudi pēc 2. un 3. kategorijas, tiek nosūtītas specnometinājumā vai uz IeTK specnometnēm.

Tātad PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotā pārvalde nav tiesīga atbrīvot šīs personas no darba bataljoniem.

Ja Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome uzskatīs par nepieciešamu ļaut atgriezties savā republikā tiem latviešiem, kuri darba bataljonu sastāvā ir nosūtīti uz rūpniecību, tad tai šis līgums jāiesniedz PSRS tautas Komisāru Padomē.

PSRS atgriezušos pilsoņu iekārtošanas daļas priekšnieks

pulkvedis

Razumovs

LVA, 270. f., 2. s. apr., 128. l., 228. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS TKP repatriācijas daļas pilnvarotā palīga informācija

par repatriēto pilsoņu nosūtīšanu uz karaspēka daļām,

rūpniecības objektiem un citām darba vietām

Slepeni, Nr. 07866

Latvijas PSR PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas

Tautas Komisāru Padomes lietu pilnvarotā pārvalde

repatriācijas daļas priekšniekam Atbildot uz 1945. g. 17.12. Nr. 1031s

1945. gada 30. decembrī

Saskaņā ar PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes 1945. gada 6. janvāra lēmumu Nr. 30-12s visi repatriētie padomju pilsoņi, kas nav iesaukšanas vecumā un bez īpašām piezīmēm izgājuši pārbaudi kontroles un filtrācijas punktos, nosūtāmi uz dzimteni - savām agrākajām dzīvesvietām, ko repatriācijas orgāni arī izpilda.

Bijušie karagūstekņi un iesaukuma vecuma personas obligāti tiek nosūtītas uz Sarkanās armijas daļām karadienesta turpināšanai, bet daļa saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 1945. gada 18. augusta lēmumu Nr. 9871 tiek nosūtīta darbā tautas komisariātos un valstiski svarīgos objektos darba bataljonu sastāvā.

Šis Valsts aizsardzības komitejas lēmums paredz arī to, ka personas, kuru pārbaudei ir nepieciešams ilgstošs laiks, IeTK orgāni nosūta uz Padomju Savienības attāliem rajoniem noteiktos darbos, vai arī tas tiek izdarīts pēc viņu norādījuma.

Daļa repatriēto pilsoņu uz pilnīgi brīvprātīgiem pamatiem bija savervēta darbam uzņēmumos citās savienotajās republikās un ir nosūtīta uz turieni.

Tamdēļ izlemt jautājumu par visu bez izņēmuma Jūsu republikas repatriēto pilsoņu atgriešanos dzimtenē nevar. Nepieciešams ierosināt jautājumu par katru atsevišķu cilvēku, un tas tiks izlemts individuāli.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā palīgs

ģenerālmajors

Revjakins

LVA, 270. f., 1. s. apr., 195. l., 3. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Leitnanta N.Noseviča ziņojums

par Latvijas pilsoņu filtrēšanas kārtību

Pilnīgi slepeni

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas gvardes leitnanta

Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājam Noseviča Nikolaja

Ziņojums*

1945. gadā tiku iedalīts dienestā Djcnjxysq BNK Cnhjbntkmcmdj <FV VDL CCCH (PSRS IeTK Baikala-Amūras maģistrāles celtniecības austrumu labošanas darbu nometne -

J.R. ), Sovetskaja gavaņ pilsētas rajonā, Primorskij kraj. (Piejūras novads - J.R. ). Šinī nometnē tika turēts arī "speckontingents", t.i., padomju pilsoņi, to starpā arī Piebaltijas valstu pilsoņi, kas bija atradušies vācu pusē un kapitulējuši reizē ar vācu armiju Kurzemē: padomju kara gūstekņi, vācu armijas Piebaltijas valstu nacionālo formāciju karavīri, un citu pretpadomju militāro un nemilitāro formāciju dalībnieki. Ņemot vērā to, ka man bija partijas biļete un ka es pārvaldu latviešu un vācu valodas, tiku iesaistīts dienestā nometnes čekistu daļā un no 1946. gada februāra līdz septembrim dienēju kā šīs nometnes čekistu daļas līdzstrādnieks - izmeklēšanas tiesnesis pie augšminētā "speckontingenta" filtrēšanas (lietu izmeklēšanas un izlemšanas). Par šo savu darbību daru Latvijas PSR valdībai zināmu sekojošo:

Šo padomju pilsoņu lietu izmeklēšana (filtrēšana) tika izdarīta šādā kārtībā: čekistu daļas līdzstrādnieki pratināja katru atsevišķi un uz attiecīgu PSRS Iekš.[lietu] Min.[istrijas] rīkojumu pamata taisīja lēmumu uz vietas, ko vēlāk apstiprināja čekistu daļas priekšnieks, un ar to lieta bija izlemta. Tā kā pārbaudāmo skaits bija liels un vajadzēja daudz līdzstrādnieku, filtrēšanas darbam bija piesaistīti galvenokārt gadījuma līdzstrādnieki, ko varēja sadabūt turpat uz vietas nometnē. Filtrēšanas darbinieki nepārvaldīja Piebaltiešu valodas un nezināja šo valstu īpatnējos apstākļus šinī karā. Bez tam ļoti daudzu šo darbinieku izglītības līmenis bija ļoti zems, viņi rakstīja pratināšanas protokolus pilnīgi analfabētiskus no ortogrāfiska un no pašas lietas būtības viedokļa, nerunājot par lietas tiesisko pusi, - tāpēc no daudziem protokoliem bija grūti taisīt kādu slēdzienu. Tā kā Piebaltijas pilsoņi bija tērpti vācu armijas uniformā un bija piedalījušies kaujās vācu pusē, daudzie filtrēšanas darbinieki turēja naidu pret viņiem un lika parakstīt sagrozītus protokolus: piem., mobilizētajam vācu armijā uzrakstīja, ka viņš ir brīvprātīgais, par ko tas vēlāk tika tiesāts. Piebaltieši nepārvaldīja krievu valodas, bija iebaidīti no vācu propagandas un sevišķi no tā, ka sākumā režīms pret viņiem nometnē bija ļoti stingrs un rupjš. Nezinādami un nesaprazdami Piebaltijas valstu apstākļus, daudzie filtrēšanas darbinieki piegāja pie piebaltiešiem ar tādām prasībām un tādu apstākļu saprašanu kā pie pārējiem padomju pilsoņiem. Pati filtrēšana tika vesta paātrinātā kārtībā - attiecīgo darbinieku un laika trūkuma dēļ. Visu šo iemeslu rezultātā daudzie latvieši, kas nebija brīvprātīgie un bija mobilizēti 1943.-1944. gadā, tika sodīti pēc 58. panta un paliek kā ieslodzītie nometnēs.

Sākumā piebaltiešu lietas tika caurlūkotas uz rīkojuma pamata par visiem padomju pilsoņiem, kas ir bijuši okupētajā teritorijā. Vēlāk par piebaltiešiem bija izdoti atsevišķi: Prikaz MVD SSSR Nr. 336 no 19 IV 1946. g. (PSRS IeM pavēle -

J.R. ) un Direktīva MVD SSSR Nr. 153 no 11 VI 47 (PSRS IeM direktīva - J.R. ), kurās bija teikts, ka latvieši, igauņi un lietuvieši, kas ir bijuši vācu armijas ierindnieki un unteroficieri, ir atbrīvojami no nometnēm un nogādājami vecajā dzīvesvietā, ja tikai viņu vecums neatbilst to pilsoņu vecumam, kas pašlaik dienē armijā: tādā gadījumā viņi ir atbrīvojami no nometnēm un iesaistāmi darbos būvniecībā vai rūpniecībā Piebaltijas valstu teritorijā. Augšminētā pavēle un direktīva ir rediģētas tā, ka tur tiek runāts par tautību, nevis par pavalstniecību. Iznākumā to Piebaltijas valstu pilsoņu - krievu, poļu, baltkrievu un pat latgaliešu - lietas, kas neuzdevās par latviešiem, lietuviešiem un igauņiem pēc tautības, tika izlemtas uz noteikumu pamata par pārējiem padomju pilsoņiem, kas ir bijuši okupētajā teritorijā, un, neraugoties uz to, ka viņi bija mobilizēti līdzīgi latviešiem, un, ņemot vērā, ka šie Latvijas PSR pilsoņi nelatvieši ir bijuši ienaidnieka armijas karavīri, viņiem bija inkriminētas lietas par valsts nodevību, un viņi tika sodīti pēc 58. panta vai ar specnometināšanu (specposeļeņije) uz sešiem gadiem uz dzīvi attālajos valsts rajonos. Visu šo apstākļu dēļ ļoti daudzie Latvijas PSR pilsoņi vēl atrodas ieslodzījuma vietās un tiek represētas viņu ģimenes Latvijā.

Lūdzu Latvijas PSR valdību griezt vērību uz minētajiem apstākļiem, kurus daru zināmus pārpratumu novēršanai ar Latvijas PSR pilsoņiem, un spert soļus Latvijas PSR pilsoņu latviešu, kas vēl atrodas nometnēs, lietu rūpīgākai izmeklēšanai un caurlūkošanai, un arī par Latvijas PSR pilsoņiem, kas nav latvieši pēc tautības, atbrīvošanu no brīvības ierobežojuma vietām un nogādāšanu Latvijas PSR.

Visi šie apstākļi man ir zināmi, personīgi pratinot un izlemjot lietas, lemjot pēc citu darbinieku pratināšanas protokoliem, esot klāt kā tulkam pie pratināšanām un pie tiesāšanas kara tribunālā.

N.Nosevičs

Daugavpils, K.Valdemara 71-dz. 159.

VDL Cj/pf CCH, Djcnjxyjt Eghfdktybt <FV. Yb;yt-Fvehcrbq BNK. Kfuthm d#g § 1 (PSRS IeM. BAM austrumu pārvalde. Lejasamūras labošanas darbu nometne. Karagūstekņu nometne Nr. 1).

LVA, 290. f., 1. s. apr., 109. l., 347., 347.a, 348., 348.a lp. Oriģināls.

* Dokumentā saglabāts autora rakstības stils - J.R.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja K.Celova

lūgums atbrīvot no darba un atļaut izbraukt uz Latviju

13 tresta "Donas ķīmijas rūpniecības celtniecība" strādniekiem

Slepeni

PSRS Ķīmijas rūpniecības tautas komisariāta Nr. 242-s

Galvenās ķīmijas rūpniecības celtniecības priekšniekam

biedram Černiškovam Maskavā Rīgā 1946. gada 25. februārī

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome saņēma sūdzību no pilsoņiem, kuri kā dažādu darbu strādnieki patlaban strādā trestā "Donhimpromstroi", Vorošilovgradas apgabala Verhņijas pilsētā:

1. Pētera Antonova,	8. Pāvela Kožemjakina,
2. Artemija Belogrudova,	9. Nikolaja Vaivodiša,
3. Pētera Golubeva,	10. Jevgeņija Lavrenova,
4. Feoktista Veļikanova,	11. Isidora Mihailova,
5. Savelija Dudoļeva,	12. Ivana Saveļjeva,
6. Ņikifora Žavoronkova,	13. Josifa Špakovska

7. Aleksandra Žeguna,

par to, ka viņi ir Latvijas PSR repatriētie pilsoņi, kurus 1942.-1943. gadā vācu fašisti sagrābuši verdzībā un no saviem dzīvesvietu rajoniem aizveduši uz dažādām nometnēm Vācijas pilsētās, kurās atradušies līdz tam laikam, kad 1945. gada aprīlī - maijā Sarkanā armija viņus atbrīvojusi.

Pēc atbrīvošanas no verdzības un pārbaudes pieņemšanas filtrācijas punktos viņi komandēti specdarbos ienaidnieka rūpnīcu demontāžā. Pēc šo darbu pabeigšanas Sarkanās armijas pavēlniecība apsolījusi viņus nosūtīt uz dzimteni, taču 1945. gada septembrī viņi bez viņu brīvprātīgas piekrišanas darba bataljona sastāvā nosūtīti darbā uz celtniecības trestu "Donhimpromstroi", kur uz kadru strādnieku vispārējiem nosacījumiem arī strādā.

Kad Sarkanā armija augstāk minētos strādniekus atbrīvojusi no vācu nebrīves, viņu ģimenes, kuras atradušās kopā ar viņiem, nosūtītas uz dzimteni - Latvijas PSR, kur arī patlaban sakarā ar izpostīto saimniecību, kā arī vīru un tēvu trūkumu atrodas smagos materiālos un sadzīves apstākļos.

Lūdzu Jūsu rīkojumu tresta "Donhimpromstroi" pārvaldniekam augstāk minētos strādniekus atbrīvot no darba un nosūtīt viņus uz Latvijas PSR, viņu ģimeņu pastāvīgajām dzīvesvietām.

Par jūsu rīkojumu lūdzu paziņot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei, lai minētajiem pilsoņiem izsūtītu atļaujas ar tiesībām iebraukt Latvijas PSR.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks

K.Celovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 205. l., 76. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS ķīmijas rūpniecības ministra vietnieka V.Romanova

paziņojums par trestā "Donhimpromstroi"

nodarbinātajiem strādniekiem

Slepeni

PSRS Ķīmijas rūpniecības Latvijas PSR Ministru Padomes

ministrija priekšsēdētāja vietniekam biedram Celovam

Atbildot uz 1946. g. 15.03. Nr. 308s

1946. g. 8. jūnijā

13 strādniekus latviešus, kuri repatriēti no Vācijas, pēc valdības norādījuma ešelona sastāvā nosūtīja PSRS Iekšlietu ministrija.

Sakarā ar darbaspēka saspringto stāvokli trestā "Donhimpromstroi" Ķīmijas rūpniecības ministrija ir spiesta šos strādniekus pagaidām aizturēt celtniecībā.

Ķīmijas rūpniecības ministra vietnieks

V.Romanovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 205. l., 79. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b. Šarapovam

Ķīm. rūpn. ministra vietniekam vajag norādīt PSRS Ministru Padomes lēmuma Nr., kurš šo jautājumu atrisina, un pastāvēt uz viņu atsaukšanu uz Latviju.

31. VI K.Celovs

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka

M.Plūdoņa ziņojums

PSRS Ķīmijas rūpniecības ministra vietniekam

Slepeni, Nr. 796-s

PSRS ķīmijas rūpniecības ministra vietniekam

biedram Romanovam Atbildot uz 1946. g. 8.06. Nr. P-7544-40

Rīgā 1946. gada 22. jūlijā

Saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-342 ps visi no Vācijas repatriētie latvieši ir jāatbrīvo no darba tajos uzņēmumos, kur viņi patlaban strādā, un jānosūta uz Latvijas PSR.

Latvijas PSR Ministru Padome lūdz rīkojumu tresta "Donhimpromstroi" pārvaldei par 13 repatriēto strādnieku latviešu, kuri atrodas tās rīcībā, atbrīvošanu no darba un nosūtīšanu uz Latvijas PSR - viņu pastāvīgajām dzīvesvietām.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(K.Celovs)

LVA, 270. f. 1. s. apr., 205. l., 80. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS rietumu rajonu ogļu rūpniecības ministra vietnieka

A.Savčenko paziņojums par Latvijas PSR pastāvīgo iedzīvotāju atbrīvošanu no darba šo rajonu ogļu rūpniecībā

Pilnīgi slepeni

PSRS Ministru Padomes repatriācijas lietu	PSRS rietumu rajonu
pilnvarotā vietniekam	ogļu rūpniecības
ģenerālleitnantam biedram Golubevam	ministra vietnieks
Maskava, Kropotkina šķērsiela 7
Kopija: Latvijas PSR MP	Atbildot uz 1946. g. 14.VI-B/Nr. - 6861
repatriācijas daļas priekšniekam	Rīgā

Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-342 ps PSRS rietumu rajonu ogļu rūpniecības ministrija 1946. gada 19. aprīlī ir devusi norādījumu Nr. 30 ps visiem ogļu rūpniecības uzņēmumiem, piemēram, kombinātam "Moskovugoļ", lai 1946. gada laikā atbrīvotu no darba un atļautu izbraukt uz dzimteni visiem repatriantiem, kas ir Latvijas PSR pastāvīgie iedzīvotāji.

A.Savčenko

LVA, 270. f., 1. s. apr., 205. l., 81. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

Lasīju. Iepazīstināt vietniekus, Šarapovu un Sausverdu.

1/VII 46. V.Lācis

 

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas 1. specdaļas paziņojums

par A.Lazdiņa atbrīvošanu 1946. gadā

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Liters "A"

Priekšsēdētāja pieņemšanas daļas vadītājam biedram Kaukem

Atbildot uz 1946. gada 15. VII Nr. 674, paziņojam, ka pilsones Emmas Lazdiņas, dzīvo Rīgā, Miera ielā Nr. 99, dz. 9, iesniegums, kurā viņa lūdz par sava brāļa Ādolfa Lazdiņa atbrīvošanu saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-342 ps un PSRS iekšlietu ministra 1946. gada 19. aprīļa pavēli Nr. 00336, 1946. g. 15. augusta ar Nr. 18/85 nosūtīts Rīgas pilsētas 4. milicijas nodaļai, lai iesniedzējai paziņotu, ka viņas brālis 1946. gadā varēs atgriezties savā agrākajā dzīvesvietā.

LPSR IeM 1. specdaļas priekšnieka pienākumu

pagaidu izpildītājskapteinis

Tuļs

LPSR IeM 1. specdaļas 1. nodaļas priekšniece

jaun. leitnante

Zaiceva

LVA, 290. f., 1. s. apr., 52. l., 11.b-23. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

pieņemšanas daļas vadītāja V.Kaukes lūgums paziņot

par Rīgas kara celtniecības bataljonu strādnieku

demobilizācijas apstākļiem

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Slepeni

karagūstekņu nometņu pārvaldes priekšniekam

pulkvedim biedram Krastiņam 1946. gada 22. oktobrī

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs saņem mūsu republikas pilsoņu iesniegumus par viņu atvaļināšanu no Rīgas kara celtniecības bataljoniem, kuru sastāvā viņi ir ieskaitīti kā speckontingents.

Pēc Rīgas kara celtniecības bataljonu pārvaldes ziņām, uz minētajām personām netiek attiecināta direktīva par kara celtniecības bataljonu vecāko gadagājumu demobilizāciju, bet viņi tikšot atvaļināti pēc speciālu norādījumu saņemšanas. Kā liekas, šajā gadījumā runa ir par Latvijas PSR pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri sakarā ar dienestu vācu armijā iziet valsts pārbaudi un uz kuriem attiecas PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmums Nr. 843-342. Bet tad nav saprotams, kādi speciāli norādījumi vēl ir vajadzīgi, lai galīgi izlemtu jautājumu par šo cilvēku tālāko likteni.

Sakarā ar augstākteikto lūdzu paziņot ziņojumam Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam profesoram, doktoram A.Kirhenšteinam, uz kādiem nosacījumiem bijušā speckontingenta personas ir nodotas Rīgas kara celtniecības bataljonu pārvaldei un kādiem ierobežojumiem tās tiks pakļautas, izlemjot jautājumu par viņu atvaļināšanu no darba.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija

priekšsēdētāja pieņemšanas daļas vadītājs

(N.Kauke)

LVA, 290. f., 1. s. apr., 52. l., 11.b-86. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karagūstekņu pārvaldes

paziņojums par celtniecības bataljonu demobilizāciju

Liters "A", Nr. 6/5/146

Latvijas PSR AP Prezidija Latvijas PSR Iekšlietu ministrija

priekšsēdētāja pieņemšanas daļas vadītājam Karagūstekņu nometņu

biedram Kaukem pārvalde

1946. gada 2. novembrī

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas pavēli Nr. 00336 Baltijas republiku repatrianti - latvieši, igauņi un lietuvieši - pēc pārbaudes un filtrācijas ir jāatbrīvo - vecie gadi, t.i., līdz 21 gadam ieskaitot, līdz 1947. gada 1. janvārim un jānosūta uz viņu ģimeņu dzīvesvietām, bet jaunie gadagājumi, no 1922. g. un jaunāki, jānodod pastāvīgā darbā ražošanā līdz viņu gadu demobilizācijai no Sarkanās armijas, pie kam filtrācija ir jāpabeidz līdz š.g. 1. augustam.

Attiecībā uz repatriantiem, kuri atrodas celtniecības bataljonos, karagūstekņu nometņu pārvaldei un pārbaudes - filtrācijas nometnēm nekādu papildnorādījumu nav, un, uz kāda pamata viņi līdz šim laikam tiek turēti, mums nav zināms.

LPSR IeM Karagūstekņu nometņu pārvaldes

apsardzes un režīma priekšnieks

Jākobsons

LVA, 290. f., 1. s. apr., 52. l., 11.b-95. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Tresta "Anžerugoļ" pārvaldnieka Šalkova ziņojums

par Baltijas republiku pilsoņu nosūtīšanu

uz dzimteni un Igaunijas PSR

Slepeni, Nr. 22-s uz Nr. 223

PSRS Ministru Padomes repatriācijas lietu pilnvarotā palīgam

pulkvedim biedram Kisiļevam

Kopija: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR Ministru Padomēm

1947. gada 25. janvārī

Paziņoju, ka saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-382 s trests "Anžerugoļ" ir izdarījis aprēķinu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR vecāko gadagājumu repatriētajiem pilsoņiem un laikā no 1946. gada 15. decembra līdz 1947. gada 1. janvārim tie, pavisam 483 cilvēki, ir nosūtīti uz savām agrākajām dzīvesvietām Baltijas republikās.

1921.-1927. gadā dzimušie minēto republiku repatriētie pilsoņi, pavisam 202 cilvēki, ar organizētu ešelonu 1947. gada 12. janvārī tika nosūtīti uz Tartu.

Tresta "Anžerugoļ" pārvaldnieks

Šalkovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 303. l., 7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Iekšlietu ministrijas Sverdlovskas apgabala pārvaldes

paziņojums par N.Artemjeva nosūtīšanu specnometinājumā

Nr. 20/3-6331

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija KPFSR IeM

priekšsēdētāja pieņemšanas daļas vad. Sverdlovskas apgabala pārvalde

biedram Kaukem Specnometinājuma daļa

Rīgā Atbildot uz 1946. g. 29. decembra Nr. B/1553.

1947. g. 11. IV

Paziņojam, ka Ņinas Daņila meitas Artemjevas vīrs Nikolajs Nikolaja dēls Artemjevs saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 1945. g. 18.VIII lēmumu Nr. 9871 un PSRS IeTK 1946. g. 26.IV direktīvu Nr. 97 un apgabala prokurora sankciju ieskaitīts specnometinājumā uz 6 gadiem kā "vlasovietis", bet tamdēļ specnometinātais N.Artemjevs no specnometinājuma nevar tikt atbrīvots.

IeM Sverdlovskas apgabala pārvaldes specnometinājuma daļas

priekšnieks kapteinis

Ponomarjovs

IeM Sverdlovskas apgabala pārvaldes specnometinājuma daļas

3. nodaļas priekšnieks leitnants

Pospelovs

LVA, 290. f., 1. s. apr., 93. l., 46.-27. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Iekšlietu ministrijas Tālo ziemeļu celtniecības pārvaldes

paziņojums par N.Mešalkina nosūtīšanu specnometinājumā

Slepeni, Nr. M-55. Magadana

Latvijas PSR PSRS Iekšlietu ministrijas

AP Prezidija priekšsēdētāja Tālo ziemeļu celtniecības pārvalde

pieņemšanas daļas vadītājam Specnometinājuma daļa

Rīgā Nr. M-55, atbildot uz 1947. g. 5.1. Nr. 1/240

1947. g. 24.III

Pilsoņa Mihaila Nikolaja dēla Mešalkina iesniegumu, kuru Jūs esat mums adresējuši 1947.g. 5.1. ar Nr. 1/240, par viņa dēla Nikolaja Mihaila dēla Mešalkina atbrīvošanu, mēs esam izskatījuši. N.Mešalkins par dienestu vācu armijā pārcelts uz 6 gadu specnometinājumu un no šā soda viņu patlaban nevar atbrīvot.

Iesniedzējam M.Mešalkinam caur teritoriālajiem orgāniem par to ir paziņots.

IeM Tālo ziemeļu celtniecības pārvaldes specnometinājuma daļas

priekšnieka vietnieks majors

Volkovs

IeM Tālo ziemeļu celtniecības pārvaldes specnometinājumu daļas

3. nodaļas priekšnieks leitnants

Gordijenko

LVA, 290. f., 1. s. apr., 93. l., 46.-30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova ziņojums

par PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmuma izpildi

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Pilnīgi slepeni

priekšsēdētājam A.Kirhenšteinam 1947. gada 11. aprīlī

Pēc biedra N.Šverņika lūguma nosūtu Jums PSRS IeM 1947. gada 1. aprīļa ziņojuma Nr. 1946/K kopiju PSRS Augstākās Padomes Prezidijam jautājumā par PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmuma Nr. 843-342 ps izpildi.

PSRS iekšlietu ministrs

S.Kruglovs

 

Kopija

Pilnīgi slepeni, Nr. 1946/K

PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija

sekretāram biedram A.Gorkinam 1947. gada 1. aprīlī

Sakarā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja b. Kirhenšteina vēstuli jautājumā par PSR Savienības 1946. gada 13. marta (tā tekstā, pareizi jābūt - 13. aprīļa - J.R.) lēmuma Nr. 843-342 ps izpildi, paziņoju sekojošo: IeM orgāni Padomju Savienības teritorijā un pārbaudes - filtrācijas nometnēs tika atraduši 28 813 repatriētos latviešu tautības pilsoņus, no kuriem lielais vairākums bija dienējuši vācu armijā.

No tiem:

neiesaukšanas vecuma personas, kuras bija jānosūta uz viņu pastāvīgajām dzīvesvietām, - 21 116 cilvēki;

iesaukšanas vecuma personas, kuras bija jānosūta uz Latvijas PSR rūpniecību un celtniecību, - 7697 cilvēki.

Līdz 1947. gada 10. martam no neiesaukšanas vecuma repatriantu latviešu skaita uz pastāvīgajām dzīvesvietām Latvijas PSR ir nosūtīti 20 632 cilvēki. Palikuši nenosūtīti 484 cilvēki, no kuriem 367 atrodas Habarovskas novadā un Tālo ziemeļu rajonos. Viņus nosūtīs tuvākajā laikā. Pavisam no šiem attālajiem rajoniem 1946. gadā tika izvesti apmēram 5000 Baltijas republiku iedzīvotāji. Palikušais nelielais latviešu repatriantu skaits - 367 cilvēki - netika savlaicīgi izvests transporta līdzekļu trūkuma dēļ.

Pārējie 117 cilvēki nelielās grupās strādā dažādu republiku, novadu un apgabalu rūpniecībā. Par viņu aizturēšanas iemesliem uz vietām PSRS IeM ziņu nav, jo šo latviešu - repatriantu nosūtīšana ir jāveic tām attiecīgajām ministrijām, kuras savā laikā saņēma viņus kā pastāvīgu kadru darbaspēku. PSRS IeM ir devusi norādījumu IeM orgāniem noskaidrot palikušo latviešu repatriantu skaitu un veikt pasākumus, lai viņus nosūtītu uz dzimteni.

No atrastajiem 7697 iesaukuma vecuma latviešiem repatriantiem uz Latvijas PSR rūpniecību un celtniecību ir nosūtīti 2042 cilvēki. Pārējie strādā PSRS Ministru Padomes Pirmās galvenās pārvaldes 7. kombināta celtniecībā kara celtniecības bataljonu sastāvā Igaunijas PSR. Šo bataljonu formēšanu no repatriantiem - Baltijas republiku iedzīvotājiem - un viņu piestiprināšanu 7. kombināta celtniecībai saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1946. gada 27. jūlija speciālu lēmumu Nr. 1626-718 ps veica PSRS Iekšlietu ministrija.

To latviešu, kuri atrodas šajos kara celtniecības bataljonos, nosūtīšana uz dzimteni notiks vienlaikus ar viņu vienaudžu demobilizāciju no Padomju armijas.

PSRS iekšlietu ministrs

S.Kruglovs

LVA, 290. f., 1. s. apr., 102. l., 3., 4., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR iekšlietu ministra A.Eglīša paskaidrojums

par latviešu atgriešanos dzimtenē

Nr. 3/1365 ps

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Latvijas PSR

priekšsēdētāja vietniecei Iekšlietu ministrija

b. Augustei Uz Jūsu Nr. 1/15 no š.g. 28. aprīļa

Rīgā 20. maijā 1947. g.

Paziņoju, ka atrodošamies darbos IeM kombinātā Nr. 7 (Igaunijas PSR, st. Narva) - Jēkobsonam Andrejam un Stūrītim Jānim, dzimušiem 1927. gadā, sakarā ar PSRS valdības lēmumu no 1946. g. 27. jūlija Nr. 1626-718, ir jāstrādā augšminētā vietā līdz viņu gados esošo jauniešu demobilizācijai no Padomju armijas.

Strādājošais minētā kombinātā Traubergs Jānis, dzimis 1924. g., kura gads pašlaik demobilizējās no armijas, būs atlaists no darba ar izbraukšanu uz savu agrāko dzīvesvietu tad, kad no PSRS Iekšlietu ministrijas būs dots speciāls rīkojums.

Kas attiecas uz pils. Osis lūgumu par viņa dēla pārcelšanu soda izciešanai no Arhangeļskas pilsētas uz Latvijas PSR, tad Latvijas PSR Iekšlietu ministrija par šo jautājumu nekādus soļus spert nevar, jo notiesātais atrodas ārpus Latvijas republikas un ir PSRS Iekšlietu ministrijas rīcībā.

Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors

A.Eglītis

LVA, 290. f., 1. s. apr., 109. l., 151. lp. Oriģināls.

 

PSRS Ministru Padomes 1947. gada 12. jūnija rīkojums

par repatriētajiem piloņiem

Slepeni

PSRS Ministru Padome

Rīkojums Nr. 7240 rs

1947. g. 12. jūnijā Maskava, Kremlis

1. Attiecināt uz visu tautību repatriētajiem pilsoņiem, izņemot vāciešus un personas, kuras ir dienējušas vācu armijā, leģionārus, "vlasoviešus" un policistus, kuri ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas savienoto republiku pastāvīgie iedzīvotāji, PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-342 "Par latviešu, igauņu un lietuviešu atgriešanos dzimtenē" un 1946. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 2229-917 "Par repatriēto gruzīnu, armēņu un azerbaidžāņu atgriešanos dzimtenē".

2. Uzdot ministrijām un resoriem, kā arī republikāniskās un vietējās rūpniecības uzņēmumu vadītājiem 1947. gadā atbrīvot no darba visus šā rīkojuma 1. punktā minētos repatriētos pilsoņus, lai viņi varētu izbraukt uz dzimteni.

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

V.Molotovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 252. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Narvā strādājošo Latvijas iedzīvotāju lūgums

pasteidzināt viņu demobilizāciju

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim Narvā 28.VIII 1947. gadā

Mēs, apakšā parakstījušies latvieši, 2 JDC< Rjv,byfnf § 7 VDL CCCH (PSRS IeM kombināta Nr. 7 2. atsevišķā kara celtniecības bataljona -

J.R. ) strādājoši Narvā, kareivji, laipni lūdzam Jūs paskaidrot, kāpēc 1922., 23. un 24. gadā dzimušie līdz šim vēl netiekam demobilizēti, lai gan citos karaspēka un būvju bataljonos, piemēram, Rīgā, Tallinā, tas jau noticis šī gada pavasarī. Tāpat arī lūdzam paskaidrot, uz kāda likuma vai rīkojuma pamata esam vēl saistīti un uz cik ilgu laiku dienestā.

Rakstot Jums kā LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam un LPSR interešu vadītājam kā mūsu mazās latvju tautiņas dziļāko vēsturisko pārdzīvojumu un jūtu izpratējam reizē arī lūdzam Jūsu turpmāko gādību šķietami aizkavējušās demobilizācijas jautājumā, jo nopietni un ar kvēlu sirdi vēlamies piedalīties mūsu mīļās tēvzemes pēckara atjaunošanas, Staļina piecgades priekštermiņa un jaunu, vēl krāšņāku kultūras, sadzīves, tautas labklājības sasniegšanas darbā.

Reizē ar to katrs no mums iespēs saviem tuviniekiem, sievām un bērniem sniegt morālisku un materiālu atbalstu ikdienā, kurš tiem nepārtraukti nepieciešams.

Jūsu atbildi mūsu lūgtajos jautājumos un par Jūsu iespējamo gādību ziņot mums:

Igaunijas PSR, Narva, pasta kastīte Nr. 29.

(seko 28 paraksti -

J.R. )

LVA, 270. f., 1. s. apr., 272. l., 247., 247.a lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

b. Šarapovam

Lūdzu noskaidrot un iesniegt izziņu.

11.IX 47. V.Lācis

 

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča lūgums

atbrīvot no darba kombinātā Nr. 7 strādājošos latviešus

Pilnīgi slepeni, Nr. 888 s

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam

biedram L.Berijam 1947. gada 8. septembrī

PSR Savienības Iekšlietu ministrijas kombinātā Nr. 7, Igaunijas PSR, kā karagūstekņi strādā 1922.-1924. gadā dzimušie latvieši, kuri saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmumu Nr. 843-342 ps ir jāatbrīvo, jo viņiem atbilstošie gadagājumi no Padomju armijas ir demobilizēti.

Zinot to, ka viņu vienaudži, arī karagūstekņi, jau ir atbrīvoti, augstāk minētā bijušo karagūstekņu grupa, kura atrodas darbos PSRS IeM 7. kombinātā (..) vairākkārt griežas Latvijas PSR Ministru Padomē ar lūgumu atbrīvot viņus no darba un nosūtīt pie ģimenēm savās saimniecībās.

Latvijas PSR Ministru Padome lūdz rīkojumu izskatīt jautājumu par PSR Savienības Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmuma Nr. 843-342 attiecināšanu uz minēto latviešu grupu un atbrīvot viņus no darba, nosūtot viņus pie ģimenēm savās saimniecībās.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

LVA, 270. f., 1. s. apr., 272. l., 245. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes repatriācijas daļas

inspektora B.Latkovska dienesta ziņojums

LPSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam J.Ostrovam 1950. gada februārī

Attiecībā uz tiem latviešu tautības karavīriem, kuri atrodas Igaunijas PSR, es esmu noskaidrojis, ka viņi nav repatrianti. Padomju armijā viņi ir iesaukti 1947. gada martā no t.s. "latviešu leģionā" dienējošo kontingenta, kuri kapitulēja "Kurzemes katlā".

Tagad viņi dienesta laiku ir nodienējuši un ar Bruņoto spēku ministra pavēli demobilizējas kā pilntiesīgi PSRS pilsoņi. Pirmajā kārtā ir 400 cilvēki, bet latviešu tajā ir 200.

Grupas pa 30-40 cilvēkiem tiks atlaistas laikā no 1950. gada 17. februāra līdz 1. maijam. Pirmajā kārtā ietilpst nekvalificētais sastāvs, slimie, ģimenes cilvēki un nedisciplinētie. No tiem uz Rīgu brauc 60 cilvēki.

Otrā kārta tiks atvaļināta pēc Augstākās Padomes vēlēšanām un līdz 1. maijam. Trešā kārta - seržanti un kvalificētie speciālisti - tiks demobilizēti jūnijā. Demobilizācija ir jāpabeidz līdz 1. jūlijam. Pavisam demobilizēs 2700 latviešus. Uz Latvijas PSR atgriežas apmēram 2300 cilvēki. Pārējie paliek virsdienestā vai aizbrauc uz citām PSRS republikām un apgabaliem (..).

LVA, 270. f., 2. apr., 6180. l., 1., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.