• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atmiņas no tautiskā laikmeta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2001., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17212

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gadsimta trešdaļu Latvijas diplomātijā Jūlijs Feldmanis

Vēl šajā numurā

11.05.2001., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atmiņas no tautiskā laikmeta

Kaudzītes Matīss

Gandrīz visās pazīstamākās mākslu un zinātņu nozarēs rindojas latviešu censoņi cits aiz cita, gan turpinādami, gan paplašinādami to, ko priekšgājēji uzsākuši, kālab nav jāžēlojas par pēcnācēju trūkumu, ja arī vienu otru no pirmajiem agri aizaicina Pikols savā tumsas valstībā. Tikai mīļam Ilsteram botānikā nerodas neviens pēcnācējs, vismaz ne tik spēcīgs, ne tik plaši ievērojams, kāds bij viņš, lai gan viņa agrais mūža dusas laiks iesācies jau pirms 11 gadiem no priekšējā gadu simteņa pabeigšanās, kad pats bij aizsniedzis Kronvalda Ata vecumu, apmēram 38 gadus.

Cik zināms, tad pirms Ilstera botānikā visvairāk ir darbojies Kronvalds, ko liecina viņa dzejiskā veidā tērptais, bet aplinku zinātniskais rakstiens: "Rudens nāk, rudens nāk!" Vēl agrāk pirmie sākumi bij arī Jura Alunāna grāmatiņā "Mazais bodnieks". Bet tie taču ir bijuši tikai priekšdarbi. Tāļāk strādāja Ilsters.

Tātad maz apstrādātu un latviešu valodā pavisam nenodibinātu zinātni vadīt pašmācības ceļā līdz nopietnai ievērībai pie augstskolas botāniskās pētniecības, tas ir tik ievērojams solis, kādu neviens cits diletants nav spēris un nezin vai un kad spers. Tādēļ arī Ilstera dzīves un darbības gados viņš piederēja pie pašiem ievērojamākiem un pirmākiem tautas darbiniekiem. Bet jau jaunā gadu simtenī viņš vairs sen nav pieminēts tikpat kā nemaz. Nomaļu no visiem viņš savā dzīves laikā strādāja viens pats ar savu zinātni un neiedomāts palika drīz vien pēc nāves.

Lai arī manas atmiņas par Ilsteri cik mazas un īsas, bet piezīmēju viņas kaut vai tik savas neaizmiršanas labad. (..)

Ilsteram tolaik bij nodoms laikam izdot viņa zināmo botānikas grāmatu priekš skolām, bet viņš žēlojās, ka netiekot nekādā skaidrībā ar dažādu svešāku lauku puķu un citu augu nosaukumiem, kur gandrīz ikkatrai draudzei un pat vēl mazākiem apgabaliem esot citādi nosaukumi. Šai ziņā viņš vēlējās dzirdēt, kā sauc manā apvidū šo vai citu stādu. Ar šo nolūku vajadzēja iet dabā pa laukiem, pļavām un mežiem.

(..) Viņš tur atrada gan pļavās, gan mežu ēnā, gan strauta malā, gan sausā uzkalniņā puķi pēc puķes, visādas lapas un zāles, pastāstīdams par ikkatru ne vien viņu zinātniskos nosaukumus, bet arī zinātnisko nozīmi. Še nu bij vajadzīgs atminēt šo dažādo stādu nosaukumus, bet pie daudziem tas nebij man iespējams. Ilsters gan skaidroja, ka to un to saucot tai apgabalā vienādi, bet citā otrādi un nevarot zināt, kurš nosaukums plašāk pazīstams.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!