Satiksmes ministrija: Par Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi

5.martā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēts 2007.gadā paveiktais ceļu satiksmes drošības uzlabošanā Latvijā, kā arī izvirzīti jauni uzdevumi šim gadam.  

“Kopīgiem spēkiem veiksmīgi strādājot, ir izdevies panākt, ka 2007.gada beigās bojāgājušo statistika bija tāda pati kā 2006.gada beigās, lai gan pagājušā gada sākums bija dramatisks,” atzina satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Kā norādīja Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, 2008.gada pirmie divi mēneši ir bijuši veiksmīgi – salīdzinājumā ar šo pašu laiku 2007.gadā ceļa satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies par 7,2% un par 14,5% samazinājies ceļa satiksmes negadījumu skaits, kurā ir cietušie, savukārt bojāgājušo skaits samazinājies par 40%.

Pagājušajā gadā par 9,4% samazinājies bojāgājušo gājēju skaits, salīdzinot ar 2006.gadu. Negadījumos cietušo bērnu skaits samazinājies par 2,1%, savukārt negadījumu skaits, kurus izraisījuši vadītāji alkohola reibumā, ir pieaudzis par 14%.

Latvijā ceļu satiksmes drošības jomā sasniegts būtisks progress – Latvijai ir bijuši labākie sasniegumi Austrumeiropā. No 2001.gada līdz 2006.gadam bojāgājušo skaits ir samazinājies par 27%, otrajā vietā šajā ziņā ir Čehija.

Situācijas uzlabošanai 2007.gadā ir pilnveidoti normatīvie akti, padarot stingrākus sodus, veikti inženiertehniskie uzlabojumi autoceļu un ielu tīklā, kā arī uzlaboti kontroles mehānismi, izglītoti ceļu satiksmes dalībnieki un organizēta virkne preventīvo kampaņu.

Kā norādīja A.Šlesers, viens no būtiskākajiem veidiem, kā uzlabot ceļu satiksmes drošību, ir veikt attiecīgus uzlabojumus arī ceļu infrastruktūrā. Jāpiebilst, ka transportlīdzekļu skaits katru gadu pieaug, taču ceļu infrastruktūra tik strauji neattīstās, jo tie ir lieli un laikietilpīgi projekti.

Ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai ir izveidota jauna “Melno punktu” karte, uz valsts autoceļiem likvidēti septiņi bīstamie krustojumi, uzstādīti 35 725 metri aizsargbarjeru, ierīkoti 21 996 metri gājēju celiņu, izveidots gājēju tiltiņš uz A8 šosejas pirms Jaunolaines, izbūvēti divi gājēju tuneļi Saulkrastu apvedceļā, uzlabotas gājēju pārejas un apgaismojums, kā arī veikti citi darbi. Arī 2008.gadā turpināsies vērienīgi ceļu rekonstrukcijas un apgaismošanas darbi.

2007.gadā organizētas piecas ceļu satiksmes drošību veicinošas kampaņas – “Skarbās Jāņu dziesmas” (pret braukšanu alkohola reibumā), “Orgānu donori” (pret ātruma pārsniegšanu), “Piesprādzē! Neriskē!” (par drošības jostu lietošanu bērniem), “Nāvīgs ieradums” (pret neuzmanīgu braukšanu) un “Par gaišāku nākotni” (mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības veicināšana).

Jāmin, ka šādām kampaņām ir bijuši labi rezultāti. Piemēram, pēc kampaņas “Nāvīgs ieradums” par 6% samazinājās to autovadītāju skaits, kas atzīst, ka, vadot automašīnu, lieto mobilo tālruni. Palielinājies arī to autovadītāju skaits, kas uzskata, ka mobilo telefonu, vadot automašīnu, nelieto – no 24% līdz 32%.

Savukārt kampaņas “Piesprādzē! Neriskē!” rezultāti liecina, ka divas reizes palielinājies automašīnas aizmugurē piesprādzējušos skaits, sasniedzot 72% (bērni aizmugurējā sēdeklī piesprādzējas 78% gadījumu), bet piesprādzējušos autovadītāju skaits ir palielinājies no 80% līdz 95%.

Kampaņas “Skarbās Jāņu dziesmas” ietekmē 2007.gadā par 3,6% samazinājies to cilvēku skaits, kas gājuši bojā negadījumos, kuros viens no braucējiem bijis reibumā.

Šie rezultāti liecina, ka šādas preventīvās kampaņas tomēr ir vērts rīkot un ka ilgtermiņā tām ir rezultāti, it sevišķi mainot cilvēku uzvedību.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteikts priekšlikums neatdot autovadītājam, kas sodīts par braukšanu alkohola reibumā, apliecību bez atkārtota vadītāja kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas.

Šāda priekšlikuma īstenošana ļautu samazināt iereibušo autovadītāju skaitu.

Sodītajai personai tiktu noteikts laiks, kad tā var sākt kārtot eksāmenus, lai atkārtoti (faktiski no jauna) iegūtu tiesības vadīt automašīnu. Tas ir, atņemot autovadītāja apliecību, tā pēc noteikta laika netiks vienkārši atdota tās īpašniekam. Šāda prakse darbojas arī citās Eiropas valstīs.

Satiksmes ministrs uzsvēra: “Ir jāsaprot, ka mēs cīnāmies nevis pret tiem autovadītājiem, kas ievēro ceļu satiksmes noteikumus, bet gan pret tiem, kas brauc alkohola reibumā.”

Turklāt Ceļu satiksmes drošības padome iebilst pret Tieslietu ministrijas izstrādāto normatīvo aktu grozījumu projektu, ka administratīvo aktu par braukšanu reibumā iespējams pārsūdzēt līdz pat kasācijas instancei.

Padomes locekļi uzskata, ka šādas kategorijas lietas būtu jāizskata tikai divās instancēs – pirmajā un apelācijas instancē, tā ekonomējot valsts resursus, laiku (ņemot vērā, ka tiesas Latvijā ir pārslogotas), kā arī nodrošinot soda neizbēgamības principu, sodot autovadītājus, kas brauc alkohola reibumā. 

“Autovadītājs dzērumā ir potenciāls slepkava. Jebkuram cilvēkam vispirms ir tiesības uz dzīvību,” norādīja satiksmes ministrs A.Šlesers.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē piedalījās satiksmes ministrs A.Šlesers, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš un citi dalībnieki.

Viens no izstrādātās Ceļu satiksmes drošības programmas mērķiem ir būtiski samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Galvenās ceļu satiksmes drošības problēmas ir liels bojāgājušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, bērnu, kā arī reibumā esošo autovadītāju skaits.

Nākamā Ceļu satiksmes drošības padomes sēde paredzēta maija beigās, kad tiks pārrunāti jautājumi, kā uzlabot ceļu satiksmes organizāciju Rīgā un līdz ar to arī satiksmes drošību.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa