Finanšu ministrija:Par Latvijas eiroobligāciju emitēšanas operācijām

Lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus 2008.gada novembrī gaidāmajai Latvijas eiroobligāciju dzēšanai 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) apmērā, vairāku citu valsts aizņēmumu pārfinansēšanai, kā arī citu finansēšanas nepieciešamību segšanai tuvāko gadu laikā, Latvija atbilstoši iepriekš apstiprinātajiem aizņemšanās plāniem 2008.gada 29.februārī ir emitējusi eiroobligācijas 400 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2018.gadā.

Latvija jau iepriekš ir veikusi aizņēmumus starptautiskajā kapitāla tirgū, emitējot eiroobligācijas 1999., 2001. un 2004.gadā.

Eiroobligācijas emitētas pēc Finanšu ministrijas, Valsts kases un Latvijas Bankas pārstāvju četru dienu investoru prezentācijas vizītes lielākajos Eiropas finanšu darījumu centros Londonā, Frankfurtē, Parīzē, Vīnē un Hāgā ar emisijas vadošo banku – “UBS” un “HSBC” starpniecību (līdzizplatītājbankas – “Depfa bank”, “DZ Bank”, “AG Bank of the Intesa Sanpaolo Group” un SEB).

Pastāvot mainīgam investoru pieprasījumam, eiroobligāciju fiksētā ienesīguma likme (kupona likme) noteikta 5,50% līmenī, bet kopējā ienesīguma gada likme – 5,53% līmenī, uzcenojumam sasniedzot 120 bāzes punktus virs atbilstošā termiņa eiro swap likmes, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs pašreizējā svārstīgā finanšu tirgus apstākļos, kā arī ņemot vērā Latvijas makroekonomiskos rādītājus. Turklāt emisijas uzcenojums noteikts vairāk nekā divas reizes zemāks nekā uzcenojuma līmeņi (līdz pat 250 bāzes punktiem) atbilstošā termiņa Latvijas atvasinātajos finanšu līgumos kredītriska apdrošināšanai (CDS līmeņi). Tas norāda, ka faktiski investoru prezentācijas vizītes laikā ir panākts būtisks pozitīvs rezultāts, skaidrojot investoriem Latvijas aktuālākās makroekonomisko rādītāju tendences un plānoto valdības rīcību.

Pēc eiroobligāciju emisijas Latvijas centrālās valdības parāds palielināsies līdz 1,3 miljardiem latu jeb 7,7% no iekšzemes kopprodukta, taču, dzēšot iepriekš emitētās obligācijas, parāda līmenis samazināsies un Latvijas centrālās valdības parāds joprojām būs viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments