Par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu

Talsu domes viedoklis par teritoriālo iedalījumu 102 pašvaldībās

Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam

Pašvaldību lietu pārvaldes direktoram Ivaram Kalniņam

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim

3. nodaļa. Pašvaldību mēroga ekonomiskais aspekts

1) Apvienojot vairākus pagastus novadā, iedzīvotāju skaits apdzīvotajās vietās (centros) nepalielināsies, līdz ar to pagastu apvienošana nevar būt arguments, piemēram, attīrīšanas iekārtu izbūves izdevīgumam pie lielāka iedzīvotāju skaita. Pasaules prakses ekonomiskais izdevīgums, piemēram, attīrīšanas ierīču vai atkritumu šķirošanas veidošanai, ir balstīts uz citiem iedzīvotāju blīvuma raksturlielumiem. Latvijā iedzīvotāju blīvums vidēji valstī ir 37,6 tūkstoši iedzīvotāju uz 1000 km2, mazāks tas ir Skandināvijas valstīs, jo liela daļa teritorijas tur ir apgrūtinoša dzīvošanai (klintis) - Zviedrijā šis skaitlis ir 21,8, bet Norvēģijā - 14,6. Vairumā citu Eiropas valstu iedzīvotāju blīvums ir ievērojami lielāks nekā Latvijā (Francijā - 108 tūkstoši/1000 km2, Dānijā - 126 tūkstoši, Itālijā - 193 tūkstoši, Vācijā - 235 tūkstoši, Beļģijā - 337 tūkstoši, Nīderlandē - 468 tūkstoši).

2) Attiecībā uz minēto funkciju - klaiņojošu dzīvnieku izķeršana - aritmētiski summējot pašvaldības, kas laukos ir ļoti reti apdzīvotas teritorijas, klaiņojošo dzīvnieku palielinājums nebūs būtisks.

3) Aprēķinātais kritērijs optimāla pagasta izmēram - konkurētspējīgas vidusskolas izveidošana, novedot pie iedzīvotāju skaita - 8100 -, tomēr projekta gaitā netiek ņemts vērā 37 jaunajās novadu pašvaldībās, kas ir 36,3% no visām 102 paredzamajām pašvaldībām.

4) Kultūras sfērā - apvienojot pagastus, finansiālās iespējas veidot vērienīgākus pasākumus vispārējā gadījumā mazajām lauku pašvaldībām nevar tikt uzskatīts par īpaši pozitīvu ieguvumu, jo ievērojami palielināsies attālumi līdz kultūras centram, attiecīgi samazinot iedzīvotāju aktivitāti piedalīties pulciņos un pasākumos. Sabiedriskais transports vakaros praktiski ir nepieejams, un personīgā transporta izdevumi var izrādīties pārāk lieli. Ja tiek organizēts speciāls transports no pašvaldības, tie var būt ievērojami papildu izdevumi. Turklāt pašreizējie lauku tautas nami ir tieši tās kultūras "gaismas saliņas", kas patīkami izceļas lauku pašvaldību struktūrā. Liedzot šīm ēkām un tajās atrodošajām iestādēm uzturēšanas izdevumus, šīs kultūras liesmiņas ātri vien var izdzist.

5) Kritērijs - vieglāk dibināt sporta un citu aktivitāšu klubus pie lielāka iedzīvotāju skaita - nav pamatots, jo iedzīvotāju aktivitāte nevalstisko organizāciju veidošanai nav atkarīga no administratīvajām robežām, bet gan no iedzīvotāju koncentrēšanās noteiktās apdzīvotajās vietās un šajās vietās esošajām vietējām aktivitātēm. Turklāt, pētot iedzīvotāju aktivitāti piedalīties dažādās NVO, pētījumi liecina, ka šī aktivitāte attiecībā uz iedzīvotāju skaitu ir procentuāli lielāka mazākās pašvaldībās salīdzinājumā ar lielākām pašvaldībām. Organizējot sporta un kultūras pasākumus tikai novadu centros, sagaidāma vēl lielāka lauku iedzīvotāju migrācija uz centriem, padarot lauku un pilsētu atšķirības vēl izteiktākas.

6) Dažādu pakalpojumu "pirkšana" no citām pašvaldībām nevar būt īpaši nosodāma, jo, arī risinot citus ekonomiskas dabas jautājumus ikdienā, nevar paļauties un "naturālo saimniecību". Situācija, kad vienam ir izdevīgāk "pārdot", bet otram izdevīgāk "pirkt" var būt pamatota ar lielāku pakalpojuma ražošanas efektivitāti.

7) Tas, ka vairāku pašvaldības funkciju veikšana tiek nodrošināta, kopīgi vairākām pašvaldībām noalgojot konkrētos speciālistus (piemēram, aizbildnības, adopcijas, būvvaldes), ir atzīstams konkrētās funkcijas risinājums.

8) Dzīvokļu jautājumā - apgalvojums, ka pie lielāka iedzīvotāju skaita izlīdzinās vajadzības varbūtība pēc dzīvokļiem un izmantoto dzīvokļu uzturēšanas izmaksas, nav pamatots, jo vairumā gadījumu cilvēki būs ieinteresēti uzlabot savu dzīvesvidi konkrētā apdzīvotā vietā (ņemot vērā darba iespējas, ierasto dzīvesvidi u.c.).

9) Jautājumā par uzņēmējdarbības sekmēšanu "žoga" jeb administratīvās robežas esamība vai neesamība ap mazo pašvaldību neietekmē darba ņēmēju iniciatīvas strādāt kaimiņu pašvaldībā. Uzņēmējiem ir vienalga, vai darbinieks strādā tajā pašā pašvaldībā, kur atrodas uzņēmums, vai citā pašvaldībā. Turklāt uzņēmēji, investējot kādā pasākumā, interesēsies par resursiem plašākā areālā, nevis teritorijas juridiskajās robežās. Iespējama ļoti veiksmīga nelielo pašvaldību sadarbība, piemēram, tūrisma attīstības veicināšanā vai investīciju projektu virzīšanā (piemēram, Talsu rajonā radītā pašvaldību iestāde "Eiromāja").

10) Municipālās policijas uzturēšana ir relatīvi dārga mazajās pašvaldībās, bet jaunajos novados lielo transporta izdevumu dēļ šī uzturēšana var būt tikpat dārga.

11) Tas, ka novada pašvaldībai būtu iespējams vieglāk veikt attīstības plānošanas funkciju nekā atsevišķām mazajām pašvaldībām, ir pamatots apgalvojums, jo plānošana ir savstarpējo saistību un sakarību meklēšana, turklāt šo procesu tieši neietekmē transporta izdevumi un attālumu pārvarēšana.

12) Analizēt funkciju civilās aizsardzības pasākumu organizēšana - zemākā līmeņa pašvaldību aspektā nav korekti, jo pēc likuma "Par pašvaldībām" tā ir rajona padomes funkcija.

13) Apgalvojums kopsavilkumā, ka lielāka mēroga pašvaldības spēj veikt lielāku funkciju apjomu labākā kvalitātē nekā mazāka mēroga pašvaldības, nav viennozīmīgs secinājums, jo vairāki no kritērijiem, uz kuriem balstīts šis secinājums, neatbilst šim lielās pašvaldības "kvalitātes pārsvaram" pār mazo pašvaldību.

4. nodaļa. Pašvaldību mēroga demokrātiskais aspekts

1) Iesākumā minētie pašvaldību sistēmas demokrātiskuma kritēriji ir nepietiekami, turklāt pēdējais no tiem - iespēja saņemt likumā noteiktos pašvaldību pakalpojumus - nevarētu tikt uzskatīts par demokrātiskuma kritēriju. Minētos kritērijus vajadzētu papildināt, piemēram, ar šādiem:

a) deputātu atbildības līmenis vēlētāju priekšā (piemēram, atskaitīšanās),

b) iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procedūrās, pašvaldības budžeta tapšanā un sabiedriskajā apspriešanā, kā arī citās pašvaldības aktivitātēs,

c) korupcijas novēršana pašvaldībās,

d) sieviešu, jauniešu un citu mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu piedalīšanās pašvaldību aktivitātēs un lēmumu pieņemšanas procedūrās,

e) veids, kādā pilsoņi var kontaktēties ar deputātiem,

f) veids, kādā pilsoņi var sūdzēties par pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu,

g) pašvaldības iespējas, lai uzlabotu vietējo autonomiju.

2) Iespēja iegūt informāciju par pašvaldības darbu tik tiešām nav atkarīga no pašvaldības mēroga. Te noteicošais faktors bieži ir pašas pašvaldības izpratne par šīs informācijas sniegšanas nozīmīgumu vai otršķirīgo raksturu. Nereti pagastos šī informācija no pašvaldības puses iedzīvotājiem tiek sniegta mērķtiecīgāk nekā mazpilsētās, bet arī lielās pilsētās - mērķtiecīgāk nekā mazpilsētās. Tātad šis kritērijs nenosaka sakarību starp pašvaldību mērogu un demokrātisko aspektu.

3) Ja aplūko kritēriju spēja ietekmēt pašvaldības darbību arī tas nudien nav tieši atkarīgs no pašvaldību mēroga, bet gan no pašvaldībā iedibinātās demokrātiskās gaisotnes, ko savukārt rada politiķu un pašvaldības darbinieku attieksme pret demokrātisku lēmumu pieņemšanas stilu (piemēram, iedzīvotāju komisiju struktūra un veidošanas principi), iedzīvotāju aktivitāte un vēlme piedalīties lēmumu pieņemšanas procedūrās (analogi kā piedāvājums un pieprasījums šai spējai ietekmēt). Spēja ietekmēt pašvaldības darbību varētu tikt analizēta caur partiju pārstāvniecības prizmu, taču šajā gadījumā pašreizējo mazo pašvaldību pārstāvniecība pašvaldībā un attiecīgā spēja ietekmēt jautājumus, kas skar mazo pašvaldību intereses, var krasi tikt pazemināta, jo mazajās pašvaldībās partiju aktivitātēs iesaistījušies pārāk maz cilvēku. Ja vēlēšanu likumā tiktu izdarītas izmaiņas, kas nosaka arī noteiktas teritoriālas kvotas ievēlamajiem deputātiem, tas šo situāciju varētu uzlabot.

4) Piezīme par to, ka daļai pašvaldību ir lielākas tiesības nekā citām pašvaldībām, lai atrisinātu jautājumus, nav pārāk stingrs arguments, jo runa ir tikai par 4 likumā "Par pašvaldībām" noteiktajām funkcijām, kuras ir loģiskas, lai tās būtu lielākas pašvaldības kompetencē.

5) Lai gan var piekrist, ka vispārējā gadījumā autoritatīvs pašvaldības stils var pastāvēt mazā pašvaldībā, bet ļoti demokrātisks - lielā pašvaldībā, tomēr pašreizējo mazo lauku pašvaldību iedzīvotāju sociālās izturēšanās faktori ir un paliks citādi, nekā pilsētu iedzīvotāju sociālās izturēšanās faktori. Tas nozīmē, ka lauku iedzīvotājiem pilsētas mēroga (vai lielas pašvaldības mēroga) sekmētās demokrātiskuma īstenošanas metodes var šķist nepieņemamas. Piemēram, tikai tādēļ, ka lauku iedzīvotājs tiktu ieskaitīts lielākā pašvaldībā, viņa sociālā izturēšanās nemainīsies, lai savu viedokli izteiktu ar piketu palīdzību. Tādējādi var secināt, ka teorētiski iespējamie lielāko pašvaldību modeļi mazajās lauku teritorijās nedarbosies, attiecīgi pazeminot demokrātiskuma līmeni jauno novadu no centriem attālākajās lauku teritorijās.

6) Retorisks jautājums par apgalvojumu, ka iepriekš notikušās reformas vienmēr kalpojušas varas nesēju ērtībām, nevis sabiedrības interesēm. Kā var garantēt to, ka pašreizējais reformas projekts nav balstīts uz tādiem pašiem principiem?…

5. nodaļa. Jaunu vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju veidošanas kritēriji

1) Pirmais pamatkritērijs par minimālo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā - 5000 ir balstīts uz pieņēmumu, ka laukos izglītības kvalitāti varētu atļauties samazināt uz pusi ( kāpēc gan ne uz trešdaļu vai ceturtdaļu, dalot 8100 ar attiecīgu skaitli?). Varbūt ir vērts izanalizēt iespējamo situācijas atrisinājumu, ja vidusskolu funkcija pilnībā būtu reģionālo pašvaldību kompetencē. Tad šim iedzīvotāju minimālā skaita aprēķinam, par izejas punktu ņemot kvalitatīvu vidusskolas izglītību, zustu nozīme.

2) Apgalvojums, ka pilsēta kļūst par lielpilsētu, ja tās iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 25 000, arī ir pilnīgs pieņēmums. Kādēļ ne 50 000? Ja šis apgalvojums balstīts uz kāda cita pētījuma vai likuma bāzes, tad šis avots jāuzrāda. Turpretim apgalvojums, ka vidusskolas klasēs var izveidot 2 programmas, ja iedzīvotāju skaits attiecīgajā centrā ir vismaz 2000, ir pretrunā ar iepriekš teikto, ka 2 programmas var nodrošināt ar iedzīvotāju skaitu 4050. Kuram apgalvojumam gan ticēt? Pēc iepriekš analizētā, centros ar 2000 iedzīvotājiem vidusskolas izglītības kvalitāte būtu jau četrreiz sliktāka.

3) Ceļu tīkls tik tiešām ir ļoti nozīmīgs kritērijs, kurā jāievērtē ne tikai ceļu esamība principā, bet arī to seguma kvalitāte.

4) Attālums līdz centram - 30 km - varētu tikt uzskatīts par pieņemamu, taču pastiprināta vērība un ar to saistītais papildu finansējums būtu nepieciešams sabiedriskā transporta sistēmas optimizēšanai.

6. nodaļa. Apvienoto pašvaldību teritoriju noteikšanas procedūra

1) Piezīme pie 2.soļa - ir zināma atšķirība, vai, piemēram, 4000 iedzīvotāju dzīvo urbanizētā centrā vai lielā pagasta teritorijā kopā. Daudz pārliecinošāks kā attīstības centrs būs pirmais nosauktais variants, kas arī varētu būt kā bāzes skaitlis attīstības centru noteikšanai. Pretējā gadījumā, atsaucoties uz projektā iepriekš minēto kādreizējo reformu kalpošanu dažādām varu iegribām, lielas pašvaldības varētu būt bijušas mākslīgi radītas, taču to centri - daudz neizteiktāki par mazu pašvaldību centriem.

7. nodaļa. Jaunizveidojamās administratīvās teritorijas

1) Nav iespējams salīdzināt nodaļas beigās dotās diagrammas, jo to vērtēšanas kritēriji ir pilnīgi dažādi. Šādi parādot izmaiņas, diagrammas vairāk slēpj, nekā atklāj.

2) Kādēļ gan nav minētas citas Eiropas valstis, kurās pašvaldību iedzīvotāju skaits ir atšķirīgs no šīm 6 minētajām valstīm (piemēram, Francijā). Šāda apzināti vienpusīga informācija nevieš uzticību projektam kā neatkarīgam pētījumam ar nolūku GODĪGI atbildēt uz analizējamajiem jautājumiem.

3) Vai ir papētīts, kādi ir iedzīvotāju blīvumi projektā salīdzinājumam piedāvātajās valstīs?

8. nodaļa. Problēmas reformas procesā un to iespējamie risinājumi

1) Nekur visā projektā nav konkrēti pateikts, KAS TIEŠI un CIK DAUDZ CILVĒKU zaudēs darbu reformas ieviešanas rezultātā. Vēlāk - 9.nodaļā - minēts, ka pagastu centros paredzamajās administratīvi teritoriālajās vienībās tiks nodarbināti iepriekšējie pašvaldības darbinieki. Šis projekts dod finansu ietaupījumu kopsummas, neizskaidrojot, kā tās radušās. Šāda projekta sagatavotāju rīcība vieš aizdomas un neuzticēšanos, jo paredzamā štatu samazināšana un ar to saistītie projektētie finansu ieguvumi ir viens no pamatjautājumiem, kas interesē īpaši mazās pašvaldības, tādēļ te jābūt skaidrai un godīgai koncepcijai.

2) Apgalvojums, ka reformas procesu negatīvi ietekmē daudzu pašvaldības politiķu uzskats, ka administratīvi teritoriālo dalījumu pārveidot nav nepieciešams, liek atkārtoti aizdomāties par to, ka projekta pieeja nav neitrāla, bet gan uzspiesta darbība ar vienvirziena tendenci. Mēģinājumi analizēt ir formāli, reforma tiek pieņemta kā vienīgais pareizais risinājums bez dziļākas analīzes. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka vairums pašvaldību apvienošanos vēlas aizstāt ar sadarbību, vai tad tas vien nav pietiekams iemesls, lai pamatīgāk izpētītu sadarbības plusus un mīnusus kā alternatīvu apvienošanās variantam? Turklāt personificēt šo pašvaldību vairumu ar interešu grupām ir diezgan nekorekti.

3) Par iespējamajām izmaiņām Administratīvi teritoriālās reformas likumā - noteikt administratīvi teritoriālo dalījumu bez pašvaldību piekrišanas - būtu solis ar septiņjūdžu zābakiem atpakaļ no nelielajiem ieguvumiem demokrātijā. Bet vērtējot jaunizveidoto pašvaldību domju ievēlēšanu no apvienoto pašvaldību deputātiem, nav pilnīgi nekādas skaidrības, kas ar to tiek domāts.

4) Reformas paredzamās izmaksas, piemēram, attiecībā uz lauku ceļu attīstību (17 mlj. Ls) un vienotās informācijas sistēmas izveidei (15,8 mlj.Ls), būtu vērā ņemami ieguldījumi, kas veicinātu līdzsvarotāku attīstību arī bez administratīvi teritoriālās reformas. Būtu lietderīgi izanalizēt, kādi varētu būt ieguvumi pašvaldību sadarbības rezultātā, investējot šiem minētajiem mērķiem. Ja nebūtu citu reformas izdevumu, minētajiem mērķiem un attīstības plānošanai būtu iespējams investēt vēl vairāk (papildus 3,4 mlj. Ls).

5) Neizprotami un neizskaidroti šķiet ieguvumi, kas rodas pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā. Izanalizējot kaut vai tikai Talsu rajona pašvaldību turpmākos iespējamos risinājumus, rodas ļoti pamatotas bažas par līdzīgām iespējām visām pašvaldībām (skat. - Talsu rajona pašvaldību paredzamās "tālākās gaitas" jaunajos novados). Vērtējot šos skaitļus (piemēram, salīdzinot Kandavas novadu un Talsu novadu), rodas divi iespējamie secinājumi - vai nu kļūdījušies ir reformas projekta autori, vai nekorekts ir likums par finansu izlīdzināšanu.

6) Nav pareizi minēt rajona pašvaldību finansējumu kā ieguvumu, jo tas tiek paredzēts kopā ar rajona padomes funkcijām.

Talsu rajona pašvaldību paredzamās "Tālākās gaitas" jaunajos novados

Kandavas novads

Kandavas novads, Sabiles novads, Jaunsātu pagasts, Pūres pagasts, Strazdes pagasts , Vānes pagasts, Zantes pagasts

Rojas novads

Rojas pagasts

Dundagas novads

Dundagas pagasts , Ances pagasts, Kolkas pagasts ,

Engures novads

Mērsraga pagasts , Engures pagasts, Ķūļciema pagasts , Zentenes pagasts

Talsu novads

Talsi, Stende, Valdemārpils, Balgales pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts, Virbu pagasts

SVID analīze

1) Vispārējs SVID analīzes vērtējums - analīze, jau to vizuāli uztverot, ir tendenciozi vienpusīga, jo reformas atbalsta "plusu" puse ir vairāk izstrādāta nekā piedāvātie reformas ieviešanas "mīnusi" vai neieviešanas "plusi".

2) Otrs vispārējs šīs metodes izmantošanas vērtējums - IESPĒJAS un DRAUDI - nav jāizprot šo vārdu burtiskajā nozīmē, kā to darījuši projekta autori, bet gan kā ārējās iedarbības ietekmes. Līdz ar to SVID analīze faktiski nav izpildījusi savu misiju, jo ārējās ietekmes atrastas tikai dažos punktos.

3) Īpaši kritiski vērtējama zaudējumu uzskaite gadījumā, ja reforma netiks veikta. Minēts, ka nelielās pašvaldības nespēs nodrošināt teritoriju attīstību līdzvērtīgu citām, taču arī jaunajā variantā sadalījums novados ir ļoti nelīdzsvarots, līdz ar to arī pēc reformas pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte var būt ļoti atšķirīga. Minot to, ka valstij būs jāmeklē iespējas un jārada mehānisms to funkciju izpildei, kuras neveic mazās pašvaldības, netiek pozitīvi akcentēta sadarbības iespēju loma. Minētais apstāklis, ka iedzīvotāji būs neapmierināti par atšķirīgo dzīves līmeni, ko rada atšķirīgas pašvaldību iespējas, ir drīzāk saistīts ar PILSĒTAS un LAUKU pretnostatījumu vispār, un lielā mērā - ar lauksaimniecības politiku valsts mērogā. Apgalvojums, ka administratīvo teritoriju lielās sadrumstalotības dēļ neracionāli tiks izmantoti pašvaldībām atvēlētie līdzekļi, vairumā gadījumu ir nepamatots. Cita lieta - uzstādīt nosacījumus - ar pašvaldības sabiedrības līdzdalību tapušam pašvaldības attīstības plānam jābūt kā obligātam priekšnoteikumam līdzekļu saņemšanai. Arguments, ka būs pārmetumi no ES un citām starptautiskajām institūcijām, ka Latvija nemeklē risinājumus pārvaldes uzlabošanai un attīstības veicināšanai, nenozīmē, ka šie pārvaldes uzlabošanas soļi obligāti saistāmi ar administratīvi teritoriālo reformu. Tas no Latvijas arī netiek prasīts.

10. nodaļa. Iedzīvotāju ieguvumi teritoriālās reformas rezultātā

1) Kā viens no ieguvumiem minēta palielināta pašvaldības kredītspēja, bet te vietā jautājums - kas notiks ar tām atsevišķu pašvaldību kredītsaistībām, kuras tika veiktas paļaujoties uz pašreizējo finansu izlīdzināšanas politiku? Turklāt, ja, piemēram, no jaunajā novadā apvienotajām piecām pašvaldībām divas savas nesaimnieciskās darbības dēļ ir ieguvušas ilgi atmaksājamu parādu nastu, kādēļ gan pārējām trijām pašvaldībām tādēļ būtu jācieš un jāatliek savas iepriekšējās ieceres uz ilgāku laiku?

2) Minot kā ieguvumu, piemēram, sociālo aprūpes iestāžu izveidošanu, tas nebūt nenozīmē, ka, piemēram, Virbu pensionāriem nebūs jāpārvietojas uz attālu sociālās aprūpes kompleksu, ja jaunizveidotais Talsu novads ir tik liels. Jebkurā gadījumā, šo pensionāru dzīvesvide un sabiedrība mainīsies. Taču, lai organizētu autobusus pensionāru nokļūšanai uz pensionāru dienas centriem, nav jāreformē administratīvās teritorijas. Tas ir organizatoriski atrisināms jautājums.

3) Apgalvojums, ka novada mērogs ir optimāls, lai nodrošinātu aprūpi mājās personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kā arī dienas rehabilitācijas centra pakalpojumus, ir pamatots tikai uz optimālu iedzīvotāju skaitu, neņemot vērā lielos attālumus, kas būtiski sadārdzina minēto priekšrocību iespējas, taču par kuriem projektā nekas nav minēts.

Secinājumi

• Projekts sagatavots no vienpusēji tendencioza skatu punkta, līdzvērtīgi godīgi neizanalizējot pārējās pārvaldes reformas iespējas (piemēram, pašvaldību sadarbību).

• Projektā noklusēti vairāki būtiski aspekti, kas varētu skart virkni pašvaldību, piemēram, resursu ietaupījumu aprēķina izejas dati. Līdz ar to sabiedriskajai apspriešanai tiek nodoti grūti izsekojami skaitļi, un apspriešana var izrādīties formāla.

• Vairākos gadījumos kritēriji, pēc kuriem tiek analizēti ieguvumi un zaudējumi, ir nepilnīgi (demokrātiskais aspekts). Taču kritēriji, kas ņemti par pamatu optimālā jaunās pašvaldības (novada) izveidei, savukārt vairākos gadījumos ir balstīti uz pieņēmumiem, nevis uz stingriem argumentiem.

• Galu galā nepārliecina reformas ieguvumi, jo paredzamie novadi vienalga ir ļoti atšķirīgi pēc to lieluma un finansiālās bāzes, turklāt neizprotama tiesiskā nevienlīdzība vērojama finansu izlīdzināšanas sistēmā.

Talsu pilsētas domes

priekšsēdētājs Aivars Lacarus

Krāslavas rajona pašvaldības deputātu viedoklis par teritoriālo iedalījumu "102" un "33"

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam

Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam

Pašvaldību lietu pārvaldes direktoram Ivaram Kalniņam

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim

Saskaņā ar 2001.19.04. vēstuli Nr.05-01.2/459. veikt sabiedrisko apspriešanu par administratīvi teritoriālās reformas variantiem esam šo apspriešanu uzsākuši gan Krāslavas rajona pašvaldībās, gan pašvaldību deputātu apspriedē Dagdas pagastā. Iepazīstoties ar piedāvātajiem reformu priekšlikumiem, nosacīti tos dēvējot par "102" un "33", konstatējām sekojošo.

1. Pašvaldību paātrinātas teritoriālās reformas termiņi ir pretrunā ar valsts noteiktajiem un likumā apstiprinātajiem reformas termiņiem - tas ir, ar 2004.gadu un nevis 2002.gadu.

2. Neizpratni rada šie abi projektu varianti, kuri, mūsuprāt, apdraud demokrātisku reformas procesu virzību un neatbilst pieņemtā reformas likuma jēgai un likuma būtībai.

3. Abi varianti neveicina valsts kopumā un atsevišķu novadu līdzsvarotu attīstību, jo novadu veidošana ir neadekvāta infrastruktūras nodrošinājumam un neveicina vienmērīgu visu ekonomikas attīstību. Turklāt nav izprotams, kāpēc vienā gadījumā pašvaldībai tiek noteikts iedzīvotāju skaits ap 4387, bet citām - 12421 vai 16953, vai pat 42899.

4. Reformā piedāvātie teritoriju apvienošanas varianti nesaskan ar rajonu izpētes projektos ieteikto un rajona padomēs un administratīvi teritoriālās reformas padomē apstiprinātajiem atzinumiem. Pēc šo izpētes materiālu reultātiem Latvijā vajadzētu veidoties vairāk nekā 150 pašvaldībām.

5. Esošie pašvaldību sadarbības novadi teritoriāli tiek šķelti un līdz ar to tiek apdraudētas investīciju saņemšanas iespējas no Eiropas Savienības un citiem avotiem tuvākajā nākotnē.

6. Uzspiesta reforma neveicinās demokratizācijas procesu valstī, bet pretēji - tas sekmēs varas un finansu centralizāciju, tas veicinās autoritāras pārvaldes ieviešanu valstī.

7. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka nepieciešams veikt sabiedrības domas aptauju, jo, pirmkārt, iedzīvotāji ir tiesīgi lemt par savu likteni, kā tas ir noteikts Eiropas Pašvaldību hartā; otrkārt, valstij ir pienākums konsultēties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem visos tai svarīgajos jautājumos, tai skaitā robežu un funkciju izmaiņu jautājumos.

8. Uzskatām, ka pirms pašvaldību teritoriālās reformas ir nepieciešams celt valdības kapacitāti, veicot valsts pārvaldes reformu, uz ko vairākkārt ir norādījuši neatkarīgie eksperti no Eiropas Savienības.

9. Līdzšinējā prakse, kad pašvaldībā jāveic pieaugošs funkciju daudzums bez atbilstošā finansiālā seguma, ir radījusi maldīgu priekšstatu, ka pašvaldības nav spējīgas pilnvērtīgi veikt tām uzliktās funkcijas. Piedāvātajos reformu variantos ierēdņu atbildība attālinās no iedzīvotājiem un faktiski pašvaldību sniegto pakalpojumu izmaksas samazināsies tikai to centros, bet pieaugs proporcionāli to attālumam no novada centra.

10. Ierosinām pirms reformas variantu apspriešanas Saeimā rīkot sabiedrības referendumu par teritoriālo reformu, pieļaujot arī citus - rajonu izpētes rezultātos iegūto un pašvaldību sadarbības apvienību darbā izstrādāto priekšlikumu apspriešanu un iekļaušanu kā alternatīvo variantu diviem teritoriālās reformas variantiem. Atzīt Pašvaldību sadarbības apvienības kā teritoriālās reformas realizācijas iespēju.

11. Apspriešanai nepieciešams pievienot šāds dokumentus: Lauku ceļu programma, Izglītības, veselības un sociālās reformas, iedzīvotāju un pašvaldību informatizācijas programma un grozījumi vēlēšanu likumā, kas nodrošinātu pievienojamo teritoriju deputātu pārstāvniecību jaunizveidotajās padomēs. Kvalitatīvas apspriešanas nodrošināšanai dokumentiem lūdzam pievienot valsts budžetā paredzēto finansējumu un realizācijas termiņus.

12. Reformā maksimāli nepieciešams ievērot pašvaldību un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības (piemēram, pēc upju sateces baseiniem), ceļu struktūru un izvietojumu. Reformai jānodrošina katra iedzīvotāja labklājības pieaugums un tieša saikne ar vietējo pašvaldību.

Ceram uz Jūsu atklātību un atbildību tautas priekšā!

Krāslavas pašvaldību vadītāji,

deputāti un darbinieki, kopā 58 paraksti

Dagdas pagasta Ozoliņos