Indulis Bērziņš, Latvijas ārlietu ministrs, pa tālruni no Strasbūras vakar, 10. maijā, Latvijas prezidentūras noslēguma ceremonijas priekšvakarā, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Ministra kungs, kāda jums, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam ir Latvijas prezidentūras priekšpēdējā diena?

— Jā, šī ir mūsu prezidentūras priekšpēdējā diena, un to aizņem darbs sekretariātā. Tiek gatavoti vairāki dokumenti, ko Eiropas Padome (EP) pieņems 11. maijā. Tiek gatavots kopīgais komunikē un arī priekšsēdētāja secinājumi, kuros Latvija kā Eiropas Padomes prezidējošā valsts pauž savu pozīciju visdažādākajos jautājumos. Gan par situāciju Eiropā, gan arī par Eiropas Padomes darbu. Tiks pieņemts arī ziņojums ANO par bērnu stāvokli. Vārdu sakot, Latvijas prezidentūras priekšpēdējā dienā notiek ļoti intensīvs sagatavošanās darbs, kura rezultāts būs redzams piektdien, kad Strasbūrā sāksies Eiropas Padomes dalībvalstu ārlietu ministru sesija. Šeit būs arī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda, kas būs pirmā runātāja rītdienas sesijā pēc mana priekšsēdētāja ziņojuma.

— Vai jau esat dzirdējis vērtējumus par Latvijas prezidentūru?

— Es jau iepriekš esmu dzirdējis ļoti atzinīgus vērtējumus no dažādu EP dalībvalstu pārstāvjiem, un arī EP ģenerālsekretārs Valters Švimmers ir ļoti pozitīvi novērtējis Latvijas prezidentūru.

— Kā jūs pats vērtējat šos sešus mēnešus, kad Latvija vadīja četrdesmit trīs Eiropas Padomes dalībvalstu sadarbību? Kuri bijuši nozīmīgākie notikumi?

— Latvija var būt laimīga, jo mūsu prezidentūras laikā bijuši daudzi nozīmīgi notikumi. Varētu minēt gan jauno dalībvalstu Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšanu EP, gan nepārtrauktu uzmanības pievēršanu sarežģītajai situācijai Čečenijā, gan arī pozitīvās pārmaiņas Dienvidslāvijā. To rezultātā mēs kopīgi ar EDSO Belgradā vienā mājā varējām atvērt savus birojus un sadarboties, lai pozitīvi iespaidotu procesus Dienvidslāvijā. Šodien man nāk prātā, ka Latvijas prezidentūra sākās ar Dienvidslāvijas jaunā prezidenta Koštuņicas vizīti Strasbūrā un mūsu tikšanos pie kamīna, kurā es piedalījos vēl dienu pirms prezidentūras pārņemšanas. Latvijas prezidentūras laikā notikušas arī vairākas nozīmīgas starptautiskās konferences gan par mazo valodu lomu Eiropā, gan par Cilvēktiesību tiesas darbību, gan arī pati pēdējā konference par reģionālo attīstību un pašvaldību jautājumiem.

Es domāju, arī tas rāda, ka mūsu prezidentūras laiks bijis ražens. Šodien man vēl būs tikšanās ar Gruzijas ārlietu ministru un tālsaruna ar Armēnijas ārlietu ministru.

— Kāda būs Latvijas prezidentūras beigu ceremonija?

— Piektdiena man sāksies, tiekoties ar Lihtenšteinas ārlietu ministru Ernstu Valšu, jo Lihtenšteina no mums pārņem prezidentūru Eiropas Padomē. Pēc tam man būs tikšanās ar tā saukto trijnieku jeb nākamajām trim EP prezidējošajām valstīm — Lihtenšteinu, Lietuvu un Luksemburgu. Tālāk būs tikšanās ar tā saukto astoņnieku, ko veido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri. Tad sāksies ārlietu ministru sesija, kuru es vadīšu. Paredzams, ka sesija turpināsies krietni ilgi. Pēc sesijas būs oficiālās pusdienas, kuru laikā svinīgā ceremonijā nodošu Eiropas Padomes atslēgu nākamās EP prezidējošās valsts — Lihtenšteinas — ārlietu ministram Ernstam Valšam. Pēc tam notiks preses konference, kurā piedalīsimies mēs ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru. Es arī nolasīšu savu viedokļa apkopojumu, kā raugos uz situāciju Eiropas Padomē brīdī, kad nododu prezidentūru, un kādi ir mani vēlējumi nākamajai prezidentūrai.

— Kāda ir jūsu galvenā atziņa no Latvijas prezidentūras laika Eiropas Padomē?

— Ka arī maza valsts var ne vien būt starptautiskās sabiedrības locekle, bet arī veiksmīgi var prezidēt Eiropas Padomē. Lai to panāktu, pamatā jābūt nopietnam darbam, informācijai un kontaktiem ar atsevišķām EP dalībvalstīm. Tas prasa laiku un pacietīgu darbu. Tas arī prasa uzturēt pastāvīgu dialogu ar dažādām valstīm, kam bieži vien ir atšķirīgs viedoklis par situāciju. Bet tas ir iespējams. Otrs mans secinājums ir — Latvijas ārlietu ministram pietiks darba arī pēc divdesmit diviem gadiem, kad atkal pienāks Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē. Jo, lai cik optimistiski mēs raudzītos nākotnē, es nedomāju, ka pārdesmit gados tiks atrisinātas visas problēmas, ar ko Eiropas Padomei nākas saskarties.

— Diplomātu aprindās dzirdēts viedoklis, ka Latvija savas prezidentūras laikā būtiski vairojusi savu starptautisko autoritāti.

— Mēs ceram, ka tā tas ir. Šī mums bija pirmā tāda iespēja kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un mēs to veiksmīgi izmantojām. Mums tika dota iespēja, un mēs šo iespēju varējām izmantot dažādi. Varējām arī nebūt aktīvi un novadīt savu prezidentūras laiku formāli. Bet mēs darbojāmies pēc iespējas aktīvi, lai sasniegtu iespējami vairāk. Mums vēl ir svaigā atmiņā straujais attīstības process deviņdesmito gadu sākumā Latvijā un citās Baltijas valstīs. Pašlaik ja ne līdzīgi, tad arī sarežģīti procesi notiek Dienvidslāvijā un Kaukāzā — gan Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā, gan Ziemeļkaukāzā — Čečenijā. Mēs šos procesus labi izprotam un tāpēc tik spēcīgi izjutām savu starptautisko atbildību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors