Par ēku energoefektivitātes likumprojektu

Saeimas Tautsaimniecības komisija 5.martā skatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Ēku energoefektivitātes likuma projektu.  

“Siltuma cenas aizvien pieaug, un iedzīvotājiem ir jāmeklē ceļi, kā samazināt patēriņu. Liels solis šajā virzienā būs ēku energosertifikāts, kas mājokļa pircējiem un īrniekiem radīs skaidru priekšstatu par to, cik enerģijas ēka patērēs,” norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs.

Likumprojekts nosaka, ka, sākot ar 2009.gadu, pārdodot, izīrējot vai iznomājot būvi vai tās daļu, būs nepieciešams energosertifikāts. Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2009.gadam, energosertifikāts nebūs nepieciešams, ja puses par to vienojas. Sertifikāts nebūs nepieciešams arī tām ēkām, kuru būvprojekts būs akceptēts vai iesniegts saskaņošanai līdz 2008.gada beigām.

Lai gan energosertifikācija esošajām ēkām nebūs obligāta, deputāti aicina pircējus un īrniekus izmantot likumprojektā piedāvātās iespējas. Energosertifikāts ļaus pircējam nepirkt “kaķi maisā”, bet pārdevējam tas būs stimuls rūpēties par ēkas stāvokli un tādējādi arī enerģijas taupīšanu, kas ir šā likuma virsmērķis, uzskata deputāti.

Jaunbūvēs energoefektivitāte būs jāparedz jau projektēšanas stadijā, to pie nodošanas ekspluatācijā apliecinot ar projektētāja izsniegtu pagaidu energosertifikātu. Šie aprēķini būs teorētiski un izrietēs no tā, kādi materiāli un tehnoloģijas izmantotas būvniecībā. Ja sertifikātā rakstītais krasi atšķirsies no ēkas faktiskās energoefektivitātes, pircējam šis sertifikāts kalpos par pamatu izvirzīt pretenziju pārdevējam.

Pagaidu sertifikāts būs derīgs divus gadus, paredz deputātu atbalstītā likumprojekta reakcija.

Savukārt esošajām ēkām būs nepieciešams tāds sertifikāts, kas balstās uz faktiskiem siltuma patēriņa mērījumiem. Šāds sertifikāts būs derīgs desmit gadus. Tas ļaus pircējam labāk iepazīt ēkas faktisko stāvokli un prognozēt, cik izmaksās ēkas apkure, un tādējādi saprast, vai prasītā īpašuma cena ir adekvāta. Tāpat energoauditori sniegs rekomendācijas, kādi pasākumi veicami, lai samazinātu siltuma patēriņu.

Lai iedzīvinātu likuma normas, Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.jūlijam jāizstrādā vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks energoefektivitātes minimālās prasības, kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, prasības energoauditoriem u.c.

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu enerģijas taupīšanu un mazinātu globālo sasilšanu, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības ēku energoefektivitātes jomā.

Saeimas preses dienests