Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 28. februāra sēdes

J.Pliners
(politiskās organizācijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja vairāk par 20 likumprojektiem. Kādreiz izcilais pedagogs Makarenko teica, ka audzināšanā nav sīkumu. Tātad tas pats laikam ir jāsaka par likumprojektiem.

Starp tiem bija likumprojekts “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Es nedomāju, ka kāds kaut ko saprata, bet jāatceras, kā mēs skrējām vilcienam pa priekšu, kad apstiprinājām tā saucamo Eiropas Savienības konstitūciju. Visas Eiropas Savienības valstis gan to neizdarīja. Tagad ir Lisabonas līgums, kas tā pati konstitūcija vien ir, varbūt tikai ar nelielu kosmētisku remontu, kuru neviens ar tautu kārtējo reizi neapsprieda. Tāpēc frakcija PCTVL atturējās, bet Saeima likumprojektu šodien atbalstīja.

Vēl ir svarīgi, ka mēs – PCTVL deputāti – piedāvājām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Mēs uzskatām, ka sociālie pabalsti nedrīkst būt zemāki par iztikas minimumu. Ir taču cilvēki, kuri dzīvo tikai no šī pabalsta un uz bada sliekšņa. To nedrīkst pieļaut. Tāpēc mēs piedāvājām šo pabalstu pusotra gada laikā paaugstināt līdz iztikas minimumam, kā arī ar koeficientiem palielināt pensijas un citus pabalstus. Diemžēl Saeimas vairākums mūsu likumprojektu tomēr noraidīja. Mums tas ir kārtējais pierādījums, ka valdošie spēki runā vienu, domā otru, bet dara trešo. Tieši tāpat, kā to kādreiz darīja komunisti.

Es visiem novēlu labu veiksmi darbā un dzīvē.

D.Staķe
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Tiešām ar lielu gandarījumu es vēlos paziņot, ka Saeima šodien lielā vienprātībā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Bet, ja runā konkrēti, tad šie grozījumi skars 39 tūkstošus mazo pensiju saņēmēju, un 1.aprīlī tiks indeksētas arī tās pensijas, kuras ir no 135 līdz 150 latiem. Pensiju palielinājums vidēji būs 10 – 11 lati.

Vienlaikus gribu atzīmēt, ka Labklājības ministrija turpina strādāt pie nākamajiem likuma uzlabojumiem saistībā ar mazo pensiju saņēmējiem. Jau no nākamā gada ir paredzēts palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 uz 60 latiem. Un tad jau varēs runāt arī par to pensiju divreizēju indeksāciju gadā, kuras nepārsniedz 180 latus tagadējo 150 vietā. Tiek arī strādāts, lai cilvēki, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, saņemtu piemaksu par nostrādātajiem darba gadiem. No 1.jūnija tā būs 40 santīmu apmērā, bet pēc tam piemaksa būs 61 santīms par katru darba gadu. Tas vēl ir tālā nākotnē, bet ir svarīgi, ka pensijas būtu jāindeksē visiem, arī tiem, kuriem šobrīd tās ir lielākas un kurus pašlaik indeksācija diemžēl neskar. Tas skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus, un labvēlīga sociālā budžeta situācija ar laiku šīs prioritātes arī ļaus realizēt.

Gribu izmantot gadījumu un atgādināt, ka mēs šobrīd runājam par iztikas minimumu, taču nepieminam to, ka šis lēmums savā ziņā būtu sociāli netaisnīgs, jo tas tomēr paredz, ka šo pensiju iztikas minimumu līmenī var saņemt tie cilvēki, kas ir strādājuši ļoti maz jeb nav strādājuši vispār. Tas, protams, nav taisnīgi pret tiem, kas savam darba mūžam veltījuši ilgus gadus.

A.Mackevičs
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeimā izskatījām vairāk nekā divdesmit likumprojektus, bet es īpaši gribu uzsvērt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Tagad daudzi politiķi grib izlikties par lielākajiem pensionāru draugiem un runā par pensiju palielināšanu. Bet, kamēr citi tikai runā, pēc mūsu premjera Ivara Godmaņa iniciatīvas esam no vārdiem ķērušies pie darbiem. Esam pieņēmuši likumu, ka no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus, pārskatāmas 2008.gada 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 2008.gada 1.oktobrī, ņemot vērā faktiskā patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 150 latus, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb 225 latus, pārskatāmas reizi gadā – 2008.gada 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Tas nozīmē, ka jau aprīlī pensijas tiks indeksētas arī visiem tiem pensionāriem, kuru pensijas ir no 135 līdz 150 latiem. Kopumā pensijas tiks indeksētas 560 000 pensionāriem un tās pieaugs vidēji par 27 latiem.

Šogad jūnijā no 19 līdz 40 santīmiem tiks palielināta arī piemaksa par darba stāžu jeb nostrādātajiem gadiem, bet nākamajā gadā divreiz indeksējamo pensiju robeža pieaugs no 150 līdz 180 latiem un vienu reizi indeksējamajām pensijām no 225 līdz 300 latiem. Piemaksu par nostrādātajiem gadiem iecerēts palielināt jau līdz 61 santīmam. Tātad jau trīs reizes vairāk nekā šobrīd.

Partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers vakar izteicās, ka līdz 2010.gadam, kamēr strādās 9.Saeima, vidējai pensijai jābūt 200 latu apmērā. Ja šobrīd vidējā pensija ir 110 lati, tad gada beigās būs jau 140. Ja turpināsies šāds pensiju pieaugums, tad pēc diviem gadiem vidējai pensijai jābūt lielākai par 200 latiem.

Mēs, partija LPP/LC, pirms vēlēšanām izvirzījām uzdevumus līdz 2010.gadam: vidējā alga – 500 lati, vidējā pensija – 200 lati. Solīto mēs izpildīsim. Vidējā alga jau tagad tuvojas 500 latiem, bet pensiju lielums ir cieši saistīts ar algu lielumu. Jo lielāki budžeta sociālā nodokļa ieņēmumi, jo lielākas pensijas valsts var maksāt.

Latvijas Pirmajai partijai bija devīze: “Vīrs un vārds!” Krievu valodā tas skan vēl precīzāk: “Za slovom ģela!”  

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

“Jaunais laiks” gribētu atzīmēt savas bažas par to, ka šajā mājā joprojām daudzos jautājumos valda dubultā morāle. Kā tāds spilgts piemērs tam šodien tika demonstrēti noraidītie grozījumi kārtības rullī. Šie grozījumi ir jāskata ciešā saistībā ar pirms dažām nedēļām atbalstītajiem grozījumiem Satversmē. Ar grozījumiem deputāti paredzēja no Satversmes svītrot normu, kas paredz imunitāti par administratīvajiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka visos gadījumos, kad deputāts neizkar pie mājas karogu, nenoslauka savas mājas durvju priekšu vai pārsniedz ātrumu, braucot ar savu automašīnu, lai piemērotu sodu, vispirms par to, vai atļaut viņu sodīt, lemj Saeima. Mēs ļoti labi zinām, ka iepriekšējā Saeimā ne vienreiz vien bija gadījumi, kad deputāti savējos tomēr pažēloja un neizdeva šādai administratīvai sodīšanai, kas nekādā veidā neveidoja sabiedrības uzticēšanos deputātiem.

Viens no argumentiem, kāpēc daži eksperti iebilst pret šādu grozījumu izdarīšanu Satversmē, ir tas, ka gadījumā, ja šī norma tiktu svītrota, tad sabiedrībai tiktu liegta iespēja uzzināt, vai deputāti ir izdarījuši kādu pārkāpumu, lai izdarītu arī savu vērtējumu par šī deputāta morāli ētisko rīcību ārpus parlamenta. Tieši tāpēc arī tika izstrādāti šie grozījumi kārtības rullī, kas noteiktu kārtību, kā šādi pārkāpumi būtu publiskojami. Ar diezgan cinisku un demagoģisku viedokli šodien uzstājās Tautas partijas pārstāvji, kuri teica, ka tā ir brīnumaina izdoma, kas liecinot par to, ka cilvēkiem neesot ar ko nodarboties. Tas varbūt būtu pieņemami, ja nebūtu jau nākamo signālu par to, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo likumprojektu jau ir skatījusi un noraidījusi.

Tas varētu būt vēl viens signāls tam, ka vārdos mēs sakām, ka atbalstām normu un ka deputāti šajās attiecībās ar valsti būtu tieši tādā pašā situācijā kā ikviens mūsu valsts pilsonis, bet savos darbos parāda pavisam ko pretēju. Tāpēc mēs sekosim, lai šī norma tiktu izpildīta.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums, kuru es nevaru nepieminēt, ir pensijas. Arī te runātāji uzsvēra un stāstīja, cik tad labi pensionāriem klāsies pēc diviem vai pēc trijiem gadiem. Bet man šodien pirms plenārsēdes zvanīja cilvēki un teica: “Nu, bet pasakiet, mums jau ir tik daudz gadu un mums tās zāles un ēst vajag šodien. Mēs to nevaram gaidīt ne divus, ne trīs gadus!” “Jaunā laika” programmā un 4000 zīmju programmā uz šīs Saeimas vēlēšanām ir ierakstīta norma par to, ka mazākajai pensijai ir jābūt saistītai ar iztikas minimumu. Mēs vienmēr esam atbalstījuši normu, ka tas ir ļoti atkarīgs no nostrādātajiem gadiem un ka cilvēkam ir jāsaņem samaksa par nostrādātajiem gadiem.

Mēs arī saprotam, ka to nevar izdarīt pārsteidzīgi, sagraujot sociālo budžetu un nedomājot par to, vai pietiks ko maksāt arī nākamajām paaudzēm. “Jaunais laiks” šodien atbalstīja pozīcijas ierosinātos grozījumus un sekos tiem līdzi. Mēs katrā ziņā neatsakāmies no opozīcijas metodes un visiem spēkiem veicināsim, lai pensionāriem, kuri šajā valstī ir nodzīvojuši un nostrādājuši garu mūžu, atdodot tai savus spēkus, arī vecumdienās būtu cilvēka cienīga dzīve. Tā ka es ceru, ka šī nebūs atkal kārtējā dubultmorāle. Katrā ziņā opozīcijas partiju vārdā mēs tam sekosim līdzi.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

Arī es tomēr nevaru nepievērst uzmanību tam, ka šodien lielā vienprātībā, proti, 87 no 90 klātesošajiem deputātiem nobalsoja par valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Domāju, ka tas bija ļoti pozitīvi.

Man arī šķiet, ka ļoti svarīgi un visnotaļ vēsturiski ir tas, ka šodien Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts par Lisabonas līgumu. Lisabonas līgums tiek saukts arī par reformu līgumu. Un svarīgi arī tas, ka šī Saeima jau 2005.gadā ratificēja līgumu par Konstitūciju Eiropā. Problēmas radās Francijā un Nīderlandē, tāpēc tapa šis reformu līgums, kurš saglabā 90 procentus no iepriekšējā. Ir svarīgi, ka tas nodrošina nacionālo valstu, varētu pat teikt, ietekmi Eiropas Savienībā, nevis veido kaut kādu federatīvu valsti. Visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Īriju, ir nolēmušas ratificēt šo līgumu, nevis veikt referendumu. Iemesls – šis līgums neietekmē nacionālo valstu suverenitāti.

Mēs šeit, Saeimā – Eiropas lietu komisijā, esam bieži skatījuši šo reformu līgumu līdz brīdim, kad valsts galvas Lisabonā to parakstīja. Ir bijušas konferences un debates, kas, protams, turpināsies tagad, kad līgums Saeimai ir nodots. Mēs nevaram ietekmēt līguma būtību, bet mēs Saeimā varam debatēt par to, ko tas nozīmē mums katram – mūsu valsts iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iedzīvotājiem kopumā. Līgumā tiek paredzēta iespēja arī Eiropas Savienības pilsoņiem risināt un piedāvāt likumprojektus Eiropas Savienības līmenī. Svarīgi, ka šis līgums tiešām paredz lielāku demokrātiju, atklātību un atbildību no Eiropas Komisijas puses, Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu priekšā. Tāpēc būs ļoti svarīgi, ka mēs šo līgumu apstiprināsim mums un mūsu nākotnei Eiropas Savienībā.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien tika atbalstīti grozījumi Saeimas kārtības rullī. Likumprojekts paredz papildināt Saeimas kārtības rulli ar jaunu nodaļu “Ministru kabineta locekļu ziņojumi”, kas reglamentēs procedūru, kā Ministru prezidents un ministri sniegs ziņojumus par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šāda ziņojumu izskatīšana Saeimā un debašu organizēšana par tiem dos iespēju ikvienam Saeimas deputātam piedalīties valdības paveiktā darba novērtēšanā un iecerētās darbības apspriešanā. Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti vēl aktīvāk piedalīsies valdības darba novērtēšanā.

Otrkārt, gribētos runāt par ideju un projektu privatizēt namu pārvaldes Latvijā. Pašlaik Latvijas sabiedrībā diezgan plaši tiek debatēts jautājums par namu pārvalžu privatizācijas ideju. “Saskaņas Centrs” uzskata, ka, pirmkārt, ir nepieciešams izveidot efektīvu ap­saimniekošanas pakalpojumu izmaksu regulēšanas sistēmu un tikt skaidrībā ar tā dēvētajiem siltuma zudumiem gan Rīgā, gan Liepājā, gan Daugavpilī. Namu pārvalžu privatizācija, mūsuprāt, novedīs pie tā, ka nekontrolējami pieaugs apsaimniekošanas maksa. Jau tagad pašvaldībai piederošas namu pārvaldes, piemēram, Rīgā, palielinājušas apsaimniekošanas maksu no 14,8 līdz 35 santīmiem un vairāk par kvadrātmetru. Ja savlaicīgi netiks veiktas nepieciešamās darbības, tad pēc privātā kapitāla pie­saistes apsaimniekošanas maksa pieaugs. Piedāvātais namu pārvalžu privatizācijas projekts konkurences pastāvēšanas problēmas nerisina, bet tikai padara tās vēl lielākas, jo dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras vēlēsies saņemt līdzekļus no paredzētā apsaimniekošanas fonda, iespēja izvēlēties namu apsaimniekošanas uzņēmumu būs liegta. Piedāvātajā projektā, piemēram, Rīgā, ir arī vairāki citi būtiski trūkumi. Pirmkārt, juridiski apšaubāms ir mēģinājums apiet normatīvo aktu prasības pārskaitīt privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus pašvaldības vai valsts privatizācijas fondos. Līdz ar to ļoti iespējams, ka apsaim­niekošanas fonda izveide tiks pārsūdzēta un atzīta par nelikumīgu. Otrkārt, kompensācija par dzīvojamo māju slikto tehnisko stāvokli būtu jāpārskaita tieši dzīvojamo māju īpašniekiem bez apsaim­niekošanas uzņēmumu starpniecības. Turklāt apsaimniekošanas uzņēmumi būs ieinteresēti, lai māju īpašniekiem kompensācijas netiktu pārskaitītas, bet paliktu uzņēmumu rīcībā. Treškārt, apsaim­niekošanas fonda līdzekļus ir paredzēts sadalīt, neņemot vērā dzīvojamo māju esošos kontus, kurus vairāku gadu garumā ir izveidojušas namu pārvaldes. Tas, mūsuprāt, nav pieņemami.

“Saskaņas Centra” frakcija kategoriski iebilst pret piedāvāto pašvaldības namu pārvalžu privatizācijas projekta realizāciju un gatavo savus priekšlikumus.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima šodien pieņēma nelielus, bet vajadzīgus grozījumus pensiju likumā. Tie gan nebija valdības iesniegti, kā šeit runāja, bet gan Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoti.

Mēs uzskatām, ka arī turpmāk šādi priekšlikumi ir jāizskata un Saeimai droši vien ir jāuzņemas iniciatīva. Katrā gadījumā mūsu frakcija atbalstīs iespējami ātrāku neapliekamā minimuma noteikšanu strādājošo pensionāru algām, kam faktiski visi konceptuāli jau ir piekrituši. Tomēr šie grozījumi vēl joprojām nav sagatavoti un iesniegti Saeimā.

Saeima šodien atbrīvoja no darba Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Cērpa kungu. Tas nozīmē, ka tuvāko divu mēnešu laikā Saeimai būs jālemj par vēl ļoti nozīmīgas amatpersonas apstiprināšanu šajā amatā. Iniciatīva izraudzīties šo kandidātu ir finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta rokās.

Runājot par citu kandidātu, jāsaka, ka tuvākajā laikā mūsu frakcija izvērtēs mūsu partiju pārstāvošā tieslietu ministra Gaida Bērziņa sacīto pēc tikšanās ar SAB direktoru Kažociņa kungu. Viņš secina, ka kandidāts ir pietiekami profesionāls un iestāde ir strādājusi pietiekami labi, lai atbalstītu atkārtotu Kažociņa kunga ievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Tātad mūsu frakcija to izskatīs, un es prognozēju, ka šādu priekšlikumu arī atbalstīs.

Par citām lietām. Jāpiezīmē, ka mūsu frakcijas deputāti tikās ar akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vadītāju Kaijaka kungu un Okupācijas muzeja pārstāvi Rihardu Pētersona kungu, lai pārrunātu to, kā turpmāk varētu tikt izmantoti pagrabi Stabu ielā 61, kurus Policija atbrīvos līdz šī gada beigām, un kā paplašināt Okupācijas muzeju. Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka vēsturisko liecību iemūžināšana ir pietiekami svarīga un būtiska, kaut arī var būt dažādi viedokļi. Okupācijas muzejs atzīst, ka tam varētu būt interese par šīs ēkas pagrabstāva tālāku izmantošanu, taču muzejam vismaz šobrīd nav līdzekļu, lai risinātu jautājumu par tā paplašināšanu, jo viena rekonstrukcija jau ir paredzama vistuvāko gadu laikā. Bet, protams, ka ar valsts un Rīgas domes kopīgām pūlēm šāds atbalsts varētu būt veikts.

Savukārt attiecībā uz ēkas tālāku izmantošanu acīmredzot ir būtiski, lai tai tiktu piešķirts vēstures pieminekļa statuss. Tuvākajā laikā mūsu frakcijas deputāti tam sekos līdzi, jo nākamajam ēkas īpašniekam, ja valsts izdomās to pārdot, vai nomniekam, ja akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” to iznomās, tas tomēr liktu rēķināties ar to, ka atsevišķās ēkas daļās ar vēsturisku liecību saturu būs jāsaglabā zināma kārtība. Vienalga vai tur izveidotu patstāvīgu muzeju vai Okupācijas muzeja filiāli, vai arī ēkai būtu kāds cits mazliet atšķirīgs statuss.  

Saeimas preses dienests