Saeimas 2008. gada 28. februāra sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 14.laidienā (“LV”, Nr.37, 6.03.2008.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijām pieteikusies runāt deputāte Vaira Paegle. Vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! 2005.gadā Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, jo, esot jaunai dalībvalstij, tai bija svarīgi apliecināt uzticību Konstitūcijā iekļautajiem pamatprincipiem attiecībā uz atklātību, efektivitāti un atbildību Eiropas Savienības darbībā.
Manuprāt, šodien situācija ir analoga, jo Latvijas intereses saglabājas Reformu līgumā. It sevišķi tas attiecas uz Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienības Parlamentā un vienlīdzīgas rotācijas principu Eiropas Komisijā.
Cienījamie kolēģi! 90 procenti no Konstitūcijā ietvertajām normām saglabājas arī Lisabonas līgumā, kas pēc satura, kaut ne pēc formas, ir līdzīgs Konstitūcijai. Taču svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka iepriekšējais līdzsvars starp Eiropas Savienības institūcijām un nacionālo valstu institūcijām ir nosvēries par labu tieši mums, sniedzot nacionālajiem parlamentiem un sabiedrībai iespēju ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanu.
Šoreiz, izņemot Īriju, visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu ratificēt šo līgumu savos parlamentos, nevis nodot to tautas nobalsošanai, jo līgums būtiski nemaina dalībvalstu suverēnās tiesības. Piecas valstis, ieskaitot Franciju, jau ir ratificējušas šo līgumu. Tā ratifikācijas gaitā mēs, Latvijas Republikas Saeima, nevaram mainīt līguma tekstu, bet varam debatēt par to, ko šis līgums nozīmē Latvijai un kā ieviest Lisabonas līgumā iekļautās normas.
Viens no līguma pamatmērķiem ir īstenot lielāku demokrātisko pārskatu atbildību, stiprinot Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu, kā arī iedzīvotāju lomu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.
Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt šā līguma nodošanu komisijām. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātei Vairai Paeglei.
“Pret” runāt neviens nav pietiecies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Ulda Cērpa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ulda Cērpa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Helmuta Nagļa atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Lēmuma projekta iesniedzējs – Juridiskā komisija.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir lūdzis atkārtoti iecelt Helmutu Nagli par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija uzklausīja šo zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un aizklātā balsojumā atbalstīja viņa atkārtotu iecelšanu amatā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helmuta Nagļa atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt likumprojektus. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” otrajam, galīgajam, lasījumam Sociālo un darba lietu komisija saņēma sešus priekšlikumus.
Balstoties uz iepriekšēju vienošanos starp Sociālo un darba lietu komisiju, premjeru un viņa biroja vadītāju Juri Radzeviča kungu, šis likumprojekts otrajam lasījumam tika nosūtīts arī uz Ministru kabinetu un vakardien no rīta ir saņemts Ministru kabineta atzinums.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls precizējums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Barča.
2.priekšlikums. Iesniedzējs – Juridiskais birojs. Redakcionāls precizējums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnība!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Barča.
3.priekšlikums. Iesniegusi partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu būtība ir šāda: izlīdzināt Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, aprēķinot darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas. Tiek piedāvāts šīs tiesības dot arī ārzemniekiem, kuri atbilst visiem pārējiem likumā par nepilsoņa statusu minētajiem nosacījumiem. No 80 atšķirībām, kādas pastāv Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, vissāpīgākā varbūt ir tā, ka nepilsoņiem, aprēķinot darba stāžu, netiek ņemts vērā tas darba stāžs, kuru viņi līdz 1991.gadam ir uzkrājuši ārpus Latvijas robežām.
Pēc Labklājības ministrijas 2007.gada aplēsēm, to iedzīvotāju skaits, kuriem pensijas apmērs ir samazināts sakarā ar to, ka daļu darba stāža viņi ir uzkrājuši Krievijas teritorijā, ir apmēram 15 tūkstoši. Kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, sastāda aptuveni 6 miljonus latu gadā.
Divpadsmit gadu laikā no bijušajām PSRS republikām Latvijai tikai ar Igauniju, Lietuvu un Ukrainu ir noslēgti līgumi par šo darba stāžu. Pēc mūsu pašu vērtējuma, to nepilsoņu skaits, kuriem pensijā nav ieskaitīta tā darba stāža daļa, kas ir uzkrāta to republiku teritorijās, ar kurām Latvijai nav attiecīgu līgumu, ir 19 000. Tātad kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, ir 6,6 miljoni latu gadā, no kuriem jebkurā gadījumā pēc sociālā līguma ar Krieviju ratifikācijas būs jāmaksā 80%.
Kopš 2000.gada marta individuālā lieta “Andrejeva pret Latviju”, kurai piemīt precedenta raksturs, ir reģistrēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tiesas Lielā palāta šo lietu izskatīs atklātā procesā jau 23.aprīlī, un es esmu šīs lietas iesniedzējs, oficiālais pārstāvis.
Es neuzskatu, ka šajā procesā esmu nostājies pret Latviju. Manuprāt, es esmu iestājies par Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti, un šo PCTVL frakcijas priekšlikumu var pat uzskatīt par priekšlikumu mierizlīgumam šajā procesā. Apspriežamais ierobežojums ir acīm redzama Eiropas konvencijas Pirmā protokola tiesību uz īpašumu un 14.panta par diskriminācijas aizliegumu pārkāpšana.
Ir jau bijuši precedenti, kad dažas valstis tika zaudējušas šādās prāvās; piemēram, lietā pret Franciju, kurā uzvarēja Francijas nepilsonis, kas pēc savas izcelsmes bija nācis no Francijas bijušās kolonijas Kotdivuāras. Neskatoties uz to, ka viņš visu mūžu bija nodzīvojis Francijā un tika atzīts par invalīdu kopš bērnības, Francija atteicās viņam maksāt invaliditātes pensiju, jo saskaņā ar likumu tā tika maksāta vienīgi pilsoņiem. Francija paziņoja Eiropas Tiesai, ka pensija, konvencijas izpratnē, nav īpašums, ka ierobežojumi nepilsoņiem ir leģitīmi un samērīgi, ka nepilsoņiem ir bijušas tiesības naturalizēties un ka Francijai nav līguma ar Kotdivuāru sociālās aizsardzības jomā. Vai tad šādi argumenti mums visiem nav labi pazīstami? Tas tiesa! Tos mēs lasām avīzēs, dzirdam no Saeimas tribīnes un komisijās. Tomēr Eiropas Tiesa Francijas valdības argumentus neņēma vērā un pilnībā apmierināja invalīda prasības. Tiesa, piemēram, norādīja, ka līguma trūkums ar Kotdivuāru nav arguments, jo tad, kad Francija pievienojās Eiropas konvencijai, tā līdz ar to jau uzņēmās saistības atzīt tiesības, kas minētas šajā konvencijā, bez jebkādām atšķirībām gan attiecībā uz Francijas pilsoņiem, gan arī uz nepilsoņiem. Tātad, dāmas un kungi, jūs pašreiz pieņemat lēmumu pilnīgi apzināti.
Es vēlreiz atgādinu, ka šodien ir pēdējā iespēja atrisināt šo problēmu, izmantojot iekšējos līdzekļus un kārtējo reizi nepadarot Latvijai kaunu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Uldim Augulim.
U.Augulis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Cienītās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas iesniegtajā priekšlikumā skartais jautājums jau tiek risināts starpvalstu līgumos par sociālo drošību. Labklājības ministrija uzskata, ka šis likums nebūtu tā vieta, kur būtu jārisina šī problēma. Vēlos jūs informēt, ka jau šobrīd ir noslēgts līgums par sociālo drošību ar Ukrainu, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī ar Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju. Lai šīs problēmas risinātu, tiek plānots noslēgt šādus sadarbības līgumus arī ar Baltkrieviju un Austrāliju, kā arī Eiropas Savienības valstu ietvaros. Šis jautājums tiek risināts atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija regulai Nr.1408/71. Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies bijušajam kolēģim un pašreizējam Labklājības ministrijas pārstāvim! Viņš pārskaitīja līgumus ar Austrāliju, ar Kanādu, ar ASV, bet ir runa par darba stāžu, kas uzkrāts PSRS teritorijā. Un es gribu atgādināt Labklājības ministrijas pārstāvim, ka visas pārējās bijušās PSRS republikas šo jautājumu ir nokārtojušas savā iekšējā likumdošanā. Tās atzīst saviem iedzīvotājiem visu to stāžu, kas bija uzkrāts: darbos Krievijas teritorijā – ar Krievijas pensijām, ārpus Baltkrievijas – ar Baltkrievijas… un tā tālāk. Mēs esam vienīgais izņēmums.
Un es gribu vēlreiz atkārtot, ka šajā gadījumā ir pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Un Satversmes 89.pants aizliedz mums darīt to, jo mēs esam spiesti pildīt starptautisko likumdošanu.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Un iznāk tā, ka visas šīs Labklājības ministrijas pārstāvju runas ir faktiski arguments par labu mūsu priekšlikumam. Jo nav nekādas jēgas nepielīdzināt pilsoņu un nepilsoņu tiesības tieši likumā, ja mēs tik un tā esam spiesti samaksāt šo naudu.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir deputātei Barčai kas piebilstams?
A.Barča.
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šajā konkrētajā gadījumā piebildīšu gan komisijas vārdā.
Buzajeva kungs nepasaka visu patiesību līdz galam. Priekšlikumā, kuru vakardien ļoti nopietni izdiskutēja Sociālo un darba lietu komisija, ir vēl dažas ļoti interesantas lietas. Šajā gadījumā ir runa par 3.priekšlikumu. Ja piedāvātais likumprojekts tiktu pieņemts, tad tiem “Latvijas nepilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija neatkarīgi no…” …tālāk klausieties ļoti uzmanīgi!... “…pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā,…” Tas nozīmē – gādājiet izziņu!
Tālāk: “…vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā,…” Vēl vienu izziņu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupanti vienkārši!”)
Un tālāk: “…vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā.” Tātad dodieties vēl uz tiesu! Un tad ar visiem šiem dokumentiem – uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru! Un tad sāks ar jums runāt un jūs varēsiet pierādīt savu taisnību, jums varēs pārrēķināt pensiju, un jūs laimīgi varēsiet šo pārrēķināto pensiju saņemt.
Godātie kolēģi! Mēs taču esam Saeimā nobalsojuši, esam iepazinušies ar Latvijas un Krievijas līgumu – jau parakstīto līgumu, kurā ir atrunātas visas šīs lietas, tā ka cilvēkiem vairs nevajadzēs mocīties – skraidīt šurpu turpu, gādājot izziņas, un doties uz tiesu namu, lai vēl pierādītu, ka šos desmit gadus dzīvots Latvijā.
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es diemžēl aicinu 3.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča.
4.priekšlikums. Iesniedzējs – Saeimas Juridiskais birojs. Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Barča.
5.priekšlikums. Iesniegusi partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Nav balsojams, tādēļ ka mēs esam noraidījuši 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Jā… patiesi, šis priekšlikums vairs nav balsojams, jo 3.priekšlikums jau ir noraidīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Buzajev, sēdies! Sēdies!”)
A.Barča.
6.priekšlikums. (Starpsaucieni.) Priekšlikums nav balsojams. Priekšlikuma iesniedzējs – Juridiskais birojs – aicina noteikumu par likuma spēkā stāšanos izteikt šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par šo priekšlikumu.
A.Barča.
Sociālo un darba lietu komisija vēlas šodien izteikt atzinību, teikt paldies Labklājības ministrijas ierēdņiem, kuri ļoti īsā laikā palīdzēja mums sagatavot anotāciju šim likumprojektam. Saku paldies iesniedzējiem, tas ir, Juridiskajam birojam par precizējumu. Un aicinu kolēģus nobalsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Cukura nozares likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Saeima 2006.gada 7.martā saņēma Ministru kabineta sagatavotus grozījumus Cukura nozares likumā. Pa šo laiku ļoti daudzas pārmaiņas ir notikušas cukura nozarē, un nu mēs varam droši teikt, ka cukura nozare Latvijā vairs neelpo. Un tāpēc ir nepieciešami jauni precizējumi saskaņā ar Zemkopības ministriju. Mēs esam veselu gadu gaidījuši, kā šīs pārmaiņas risināsies, tomēr nu esam atzinuši, ka likumprojekts jāvirza izskatīšanai pirmajā lasījumā, un Zemkopības ministrija sola mūsu pašreizējai situācijai atbilstošus nosacījumus sagatavot kā likuma grozījumus un iesniegt tos, kad likumprojektu gatavosim izskatīšanai nākamajos lasījumos.
Kāpēc ir vajadzīgs vēl joprojām Cukura nozares likums, ja faktiski šīs nozares Latvijā vairs nav? Abas cukurfabrikas vairs nestrādā, tomēr risinās tiesvedības procesi. Tā, piemēram, risinās process par nelikumīgi uzkrāto cukuru – to cukuru, kas bija uzkrāts Latvijas teritorijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Un, lai šie procesi varētu virzīties atbilstoši toreiz spēkā esošajam likumam, nebūtu normāli, ja šis likums zaudētu spēku uzreiz. Tāpēc tajā ir vajadzīgi precizējumi, atsevišķas normas ir jāsaglabā.
Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Cukura nozares likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile.
6.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” ir jāskata kontekstā ar šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto nākamo likumprojektu, ko mēs tūlīt izskatīsim, proti, likumprojektu “Par nacionālās sporta bāzes statusu”. Jo, ja mēs atbalstīsim – un es ceru, ka tā būs, – nākamo likumprojektu, tad automātiski būs jāizdara arī grozījumi Sporta likumā.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.aprīli.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusu”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd spēkā esošais, vēl Latvijas Republikas Augstākās padomes laikā pieņemtais likums ir novecojis un mūsdienās ir grūti piemērojams. Valstī ir jābūt lielākai iespējai kontrolēt sporta bāzu skaitu, paredzēt augstāku prasību piemērošanu. Jābūt arī lietderīgai sporta bāzēs ieguldīto vai ieguldāmo valsts līdzekļu izmantošanai, lai iedzīvotājiem dotu iespējas nodarboties ar sportu.
Ir arī jāparedz precīzāki nosacījumi, kā sporta bāze var iegūt nacionālās sporta bāzes statusu, kā arī to zaudēt. Un ir jābūt arī skaidrākai, caurskatāmākai nacionālās sporta bāzes finansēšanas kārtībai.
Cienījamie kolēģi! Gan Sporta apakškomisija, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju rūpīgi izanalizēja izskatāmo likumprojektu. Mēs konstatējām atsevišķas nepilnības, kuras obligāti būtu jānovērš nākamajos lasījumos, bet, tā kā Saeimas Juridiskais birojs un speciālisti neiebilda, ka šo likumu varētu uzlabot, skatot to nākamajos lasījumos, es šodien aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nacionālās sporta bāzes statusu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Paldies, cienījamie kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 28.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.459/Lp9).
Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. – deputāta Agešina kunga priekšlikums – nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantu, kurā ir runa par sīko huligānismu, ar mērķi sodīt cilvēkus ne tikai par lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, bet arī par citas personas cieņu aizskarošu, nepieklājīgu žestu lietošanu sabiedriskās vietās.
Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams sākt diskusiju par šo problēmu, kura, bez šaubām, mūsu sabiedrībā pastāv. Un, mūsuprāt, tā traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
Lūdzu balsot “par” 1.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu iesniedzēju parādīt tos nepieklājīgos žestus, kuri būtu jāiekļauj likumos, jo, runājot par roku vai kāju kustībām, vienam var būt tāds izvērtējums, bet otram – pavisam citāds. Tā ka, godātie iesniedzēji, lūdzu, dodiet precīzu šo nepieklājīgo žestu fotogrāfijas un miniet, kādos gadījumos tos nedrīkst lietot.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Principā mans kolēģis Dobeļa kungs jau pateica to domu, kuru arī es gribēju pateikt. Mēs tiešām divas sēdes tikām veltījuši šim jautājumam, speciāli vienam šim priekšlikumam, uzaicinot attiecīgus profesionāļus – policistus no Valsts policijas un no pašvaldību policijas. Un tiešām, ja mēs pat nobalsosim “par” šo normu, problēmas radīsies tad, kad reāli policistam to vajadzēs piemērot. Tad mums būs jāizstrādā attiecīgas tabulas ar visiem šiem iespējamiem žestiem.
Ja jūs rūpīgāk izlasīsiet šo tekstu, kur ir teikts “citas personas cieņu aizskarošu”, tad redzēsiet, ka te ir runa par attieksmi. Dažu kāds žests var aizskart, bet citu var arī neaizskart, taču likuma norma attieksies uz pilnīgi visām personām. Līdz ar to šādā redakcijā šī norma pilnīgi nav pieņemama, un tāpēc arī komisijas vairākums to nav atbalstījis. Arī es aicinu jūs neatbalstīt šo normu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nē, es nerunāšu par kaut kādu okupāciju, jo tas atkal aizskars Dobeli… (No zāles dep. J.Dobelis: “Gan jau runās!”) Viņš kāps šinī tribīnē… kuras, teiksim tā, nebija…
Sēdes vadītājs.
Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!
A.Golubovs.
Bet es jau runāju par būtību. Šeit ir runa par žestiem. Jūs it kā nevarat tos piemērot, bet kāpēc jūs piemērojat necieņu pret latviešu valodu?
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai Stepaņenko kungam komisijas vārdā kaut kas ir piebilstams? Nē. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 40, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Stepaņenko.
2008.gada 15.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi, strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.603/Lp9).
Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt. Piedāvāju arī Saeimai minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Tas ir likumprojekts, kuru parakstījušas gandrīz visas Saeimā pārstāvētās frakcijas. Tajā ir runa par to, ka Kārtības rullis tiek papildināts ar jaunu nodaļu “Ministru kabineta locekļu ziņojumi”, un šis likumprojekts reglamentēs procedūru, saskaņā ar kuru Ministru prezidents un Ministru kabineta locekļi varēs uzstāties Saeimā ar saviem ziņojumiem. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Viņi jau tagad var! Kas viņiem liedz!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko.
2008.gada 15.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” . Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! 1972.gadā tālaika Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par to, ka tās izveidos Eiropas Universitātes institūtu, lai tālāk attīstītu gan Eiropas vēsturi, gan Eiropas ekonomiku, gan Eiropas kultūru, gan Eiropas tiesības.
Šajā institūtā tiek piedāvātas divas programmas: maģistra programma un doktora programma. Tās abas tiek apmaksātas. Ja mēs pievienosimies šai Konvencijai – un to dara arī visas pārējās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis –, tad mūsu cilvēkiem būs iespēja bez maksas studēt četru gadu ilgā doktora programmā un trīs gadu ilgā maģistra programmā šajā Eiropas Universitātes institūtā.
Komisijā mēs izskatījām šo jautājumu un nolēmām dokumentu virzīt uz Saeimas sēdi.
Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš.
Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar Valsts darba inspekcijas reorganizāciju, un tas paredz, ka turpmāk tās funkcijas, kuras ir saistītas ar bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību un kontroli, pārņems Valsts būvinspekcija.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs.
Šā gada 6.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labrīt, godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2085 – likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Orlovs.
Šā gada 14.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.2086 – likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.
Otrajam lasījumam tika iesniegti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres L.Silaraupas. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Arī 2.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Arī 3. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
4. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres L.Silaraupas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Savukārt 5. ir Sociālo un
darba
lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Orlovs.
Šā gada 14.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms sāku ziņot par konkrētiem grozījumiem, paskaidrošu situāciju. Šobrīd Saeimā ir atvērti divi Komerclikumi, un mums ir salīdzinoši ātri jāstrādā ar tiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar procedūru. Tāpēc šajā likumprojektā ir apkopoti priekšlikumi no diviem likumprojektiem, un tie visi ir jautājumi, kas attiecas uz Komerclikumā iekļautajām procedūrām. Tāpēc dažviet būs tādi Tieslietu ministrijas priekšlikumi, kuri ir salīdzinoši līdzīgi, bet ir atbalstīti tikai daļēji.
Sāksim. 1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13. – tieslietu ministra
priekšli-
kums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – tieslietu ministra
priekšli-
kums. Atbalstīts, taču redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, taču redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Zaķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25. – tieslietu ministra
priekšli-
kums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28. – deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
29. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
30. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš atbalstītajā 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
36. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37. un 38. – tieslietu ministra priekšlikumi. Daļēji atbalstīti un iekļauti 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
40. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 38, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
41. un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
43. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: “Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
44. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
48. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 50. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
51. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 55.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
52. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 54. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
55. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Sakarā ar to, ka zināma steiga tomēr saglabājas, šim likumprojektam būs visīsākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, respektīvi, 4.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā ziņos… Kurš
par šo likumprojektu ziņos? Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā? (No zāles: “Anna! Anna, celies un
ej!”)
Par likumprojektu ziņos deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi divus Ministru kabineta izstrādātus likumprojektus, kas ir ļoti būtiski lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Un tāpēc ir sagatavoti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Ir saņemts arī iesniegums, lai likumprojekts tiktu atzīts par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…
Sēdes vadītājs.
Par pieņemšanu pirmajā lasījumā mēs vēl nenobalsojām.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts varētu otrajā lasījumā tikt izskatīts Saeimas sēdē.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumi iesniedzami līdz 3.martam, un likumprojektu varētu izskatīt sēdē 13.martā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Likumprojekts “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” ir tieši saistīts ar iepriekš minēto likumu. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un lūdz vispirms piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars.
Komisija to ir izskatījusi un lūdz pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts varētu otrajā lasījumā tikt izskatīts Saeimas sēdē.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumi iesniedzami līdz 3.martam, un likumprojektu varētu izskatīt Saeimas sēdē 13.martā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju par to, ka šodien atbilžu sēdē uz deputātu jautājumiem bija paredzēts izskatīt piecu deputātu jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzējus šī atbilde apmierina, tāpēc šodien jautājumu izskatīšanas sēde nenotiks.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus. Viens ir piecu deputātu jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par autoceļu fonda līdzekļu sadali”. Tas tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.
Un otrs ir piecu deputātu jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam “Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem ieteikumiem”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Cienījamie kolēģi! Mūsu vidū ir kolēģi, kuri savu dzimšanas dienu var svinēt tikai reizi četros gados, jo tā ir 29.februārī. Un tāpēc es aicinu mūsu visu vārdā sveikt deputāti Silvu Bendrāti dzimšanas dienā, kas būs rīt! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās pulksten 10.30.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.30 – 106.telpā.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu pēc piecām minūtēm uz sēdi komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Mums sēde būs tūlīt, nekavējoties, Sarkanajā zālē – tepat blakus!
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde – pulksten 10.30, kā jau iepriekš ieplānots.
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Lūdzu nelielu uzmanību, jo nav reģistrējušies 25 deputāti: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs (No zāles: “Ir”!), Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles: “Es esmu!”), Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dalbiņš, Nikolajs Kabanovs, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums (No zāles: “Ir!”), Linda Mūrniece (“Ir!”), Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Einars Repše (“Ir!”), Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais (“Ir!”), Artis Pabriks (“Ir!”) un Imants Valers (“Ir!”).
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.