Par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos

Eiropas Komisija 5.martā pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos. Lai spētu stāties pretī aizvien pieaugošajām problēmām, ko rada dabas un cilvēka izraisītās katastrofas, paziņojumā ir ietverts priekšlikums stiprināt Eiropas Savienības spējas gādāt par civilo aizsardzību un humāno palīdzību gan uz vietas, gan citās valstīs. Eiropas Komisija ir sākusi visu tās resursu izpēti un kā pirmo soli ierosina īpašo pasākumu rīcības plānu, kas jāīsteno līdz 2008.gada beigām. Paziņojumā īpaša uzmanība pievērsta meža ugunsgrēkiem, kas kalpo par konkrētu paraugu, kā uzlabot Eiropas Savienības reaģēšanas spējas meža ugunsgrēku gadījumā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu norādīja: “Palīdzot cunami upuriem Dienvidāzijā, evakuējot ES pilsoņus no kara plosītās Libānas vai cīnoties ar plūdiem un meža ugunsgrēkiem Eiropā – tikai, darbojoties kopā un īstenojot solidaritāti, mēs varam aizsargāt mūsu pilsoņus un palīdzēt citiem. Reaģējot uz šādām katastrofām, Eiropa, tāpat kā daudzos citos gadījumos, kļūst stiprāka, ja mēs apvienojam mūsu spēkus un izmantojam mūsu dažādību un daudzveidīgo pieredzi.”

Ņemot vērā lielās dabas katastrofas, piemēram, 2004.gada cunami Indijas okeānā, tādas krīzes kā situācija Libānā vai nesenie meža ugunsgrēki un plūdi Eiropā 2007.gada vasarā un jūras piesārņošanas gadījumi trešajās valstīs, ir palielinājusies vajadzība pēc efektīvām ES reaģēšanas spējām katastrofu gadījumos. Mūsdienās draudiem bieži ir pārrobežu raksturs, un tāpēc nepieciešama daudzpusēja un koordinēta reakcija uz tiem. Tajā pašā laikā norobežot iekšējus un ārējus draudus kļūst aizvien grūtāk – cunami Indijas okeānā ietekmēja gan Eiropas tūristus, gan vietējos iedzīvotājus, plūdi un ugunsgrēki ietekmē gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan kaimiņvalstis un epidēmijas var izplatīties no viena kontinenta uz otru. Viss iepriekšminētais norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāsniedz tas, ko pilsoņi no tās sagaida, proti, efektīva atbildes reakcija uz šādiem draudiem ne tikai ES, bet arī citās pasaules malās, kur šāda palīdzība ir svarīgs Eiropas solidaritātes izpausmes veids.

5.martā pieņemtais paziņojums cita starpā paredz šādus priekšlikumus:

• pārveidot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (Monitoringa un informācijas centru – CIM) par īstu operatīvo centru un nodrošināt to ar rezerves resursiem, tas ir, gatavības moduļiem vai Eiropas papildresursiem;

• uzlabot humāno palīdzību, novēršot nepilnības piegādē, stiprinot reaģēšanas spējas pasaules mērogā (jo īpaši ANO un Sarkanā Krusta kustība) un uzlabojot dažādo humānās palīdzības dalībnieku savstarpējo koordināciju;

• izveidot Eiropas mācību tīklu reaģēšanai katastrofu gadījumos, izmantojot dalībvalstu pieredzi civilās aizsardzības mācību jomā;

• uzlabot pasākumus sagatavotībai katastrofām gan ES, gan trešajās valstīs, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmas (piemēram, attiecībā uz cunami Vidusjūrā) un vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta sistēmas 112 izmantošanu;

• īpaši tiek aicināts uzlabot iestāžu sadarbību, atbilstošos gadījumos izmantojot kopīgas plānošanas un rīcības vienības, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar īpašām katastrofām, kurām nepieciešami dažādi reaģēšanas instrumenti.

Šis paziņojums ir pirmais solis. Tas pamatojas uz pašreizējo institucionālo kārtību, un tajā nav priekšlaikus izmantotas Lisabonas līgumā paredzētās iespējas. Komisija uzskata, ka pašreizējās iespējas jau tagad var stiprināt ar jaunu sinerģiju un labākas resursu koordinācijas palīdzību.

Pēc Āzijas cunami Komisija pieņēma paziņojumu par ES reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu un krīžu gadījumos. ES prezidentūra un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs 2006.gada janvārī lūdza Mišelu Barnjē veikt pētījumu par ES lomu, reaģējot uz krīzēm. Tā paša gada maijā M.Barnjē iesniedza savu ziņojumu par Eiropas Civilās aizsardzības spēku izveidi. Komisija iesniedza vairākus priekšlikumus (jo īpaši konsulārās aizsardzības jomā) un pārskatīja tās iekšējās koordinācijas mehānismus. 2006.gada decembrī Eiropadome aicināja nākamās prezidējošās valstis turpināt darbu pie visiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības spēju rīkoties. Komisija izveidoja darba grupu ar mērķi panākt, ka Komisija spēj visefektīvāk reaģēt uz ārkārtas situācijām, krīzēm un katastrofām gan ES, gan ārpus tās.

Paziņojumā jēdziens “katastrofa” ar nodomu izmantots plašā nozīmē, aptverot gan dabas, gan cilvēka izraisītās katastrofas, kas norisinās ES un/vai ārpus tās teritorijas.