Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Mārtiņš Paparinskis. Piezīmes par vēstniecību imunitāti 

2007.gada 12.decembrī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta paplašinātais sastāvs taisīja spriedumu lietā Nr.SCK-237 (turpmāk tekstā – Krievijas vēstniecības lieta), vērtējot iespēju izskatīt Veras Č. prasību pret Krievijas vēstniecību par zaudējumiem, ko Krievijas diplomāts P.U. esot nodarījis prasītājas Krievijas vēstniecībai izīrētajam dzīvoklim. Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību, balstoties uz to, ka vēstniecība nav pakļauta Latvijas jurisdikcijai un ka tai jebkurā gadījumā ir diplomātiskā imunitāte. Senāts nepiekrita šim viedoklim un pēc izvērstas tiesiskas analīzes atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Senāta spriedums Krievijas vēstniecības lietā ir būtisks un izvērtējams vairāku iemeslu dēļ. Tas, šķiet, ir pirmais Augstākās tiesas spriedums, kurā tiek analizēts valsts un diplomātiskās imunitātes apjoms un saturs. Institucionālais aspekts, izvērtēts kopsakarā ar sprieduma taisīšanu paplašinātā sastāvā un izvērsto tiesisko analīzi, neizbēgami padara Krievijas vēstniecības lietu par autoritatīvāko judikatūras elementu starptautisko tiesību imunitātes normu piemērošanā Latvijas tiesībās. Visbeidzot (un vissvarīgāk) – Senāta spriedums Krievijas vēstniecības lietā ir arī pareizs pēc būtības, precīzi nošķirot un atrisinot strīda dažādos un sarežģītos tiesiskos elementus.

• Andrejs Judins. Par atkārtotību Krimināllikumā 

Latviešu valodas vārdnīcā vārds “atkārtoti” skaidrots kā tāds, kas veikts, realizēts vēlreiz vai vairākas reizes. Krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par nodarījumu atkārtotu izdarīšanu. Kaut gan pats jēdziens “atkārtoti” šķiet pietiekami skaidrs, krimināltiesībās saistībā ar tā izpratni un nozīmi pastāv vairākas problēmas.

Krimināllikumā jēdziens “atkārtoti” lietots dažādās nozīmēs. Pirmkārt, par atkārtotību runā saistībā ar situāciju, kad persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā Krimināllikuma pantā. Šāda noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir viens no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem, kas Krimināllikumā atzīts par atbildību pastiprinošo apstākli, bet vairākos KL sevišķās daļas pantos veido noziedzīgu nodarījumu kvalificēto sastāvu (piemēram, KL 148.panta otrajā daļā, KL 179.panta otrajā daļā, KL 320.panta otrajā daļā).

Otrkārt, jēdziens “atkārtotība” izmantots, konstruējot speciālu atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma sastāvu – vairākos KL sevišķās daļas pantos paredzēta atbildība par nodarījumu, kas izdarīts atkārtoti gada laikā (piemēram, KL 101.panta pirmajā daļā, KL 262.panta pirmajā daļā).

Treškārt, KL sevišķajā daļā ir panti, kas paredz atbildību par nodarījumu atkārtotu izdarīšanu, tieši nenosakot, ka nodarījumam jābūt izdarītam atkārtoti viena gada laikā. Šāds nosacījums, piemēram, ir iekļauts KL 104.pantā un 325.panta pirmajā daļā.

• Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas atsevišķās domas 

Satversmes tiesa 2007.gada 29.novembra spriedumā lietā Nr.2007-10-0102 nosprieda:

Pilnvarojuma likums atbilst Neatkarības deklarācijas preambulai un 9.punktam;

Robežlīgums atbilst Satversmes 3.pantam;

Ratifikācijas likums atbilst Satversmes 3.pantam;

Ratifikācijas likuma 1.pantā ietvertie vārdi “ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu” neatbilst Satversmes 68.panta pirmajai daļai.

Diemžēl nevaru piekrist vairākiem spriedumā minētajiem argumentiem un izdarītajiem secinājumiem.

“Jurista Vārda” redakcija