Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 6.martā

 

AM: Par iemaksu NATO/partnerattiecību Trasta fondā Azerbaidžānai un Gruzijai

6.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojums “Par iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO)/Partnerattiecības mieram Trasta fondā Azerbaidžānai” un “Par atbalstu un iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO)/Partnerattiecības mieram Trasta fondā Gruzijai”.

Ministru kabineta rīkojumi nosaka NATO/Partnerattiecības mieram Trasta fondā Azerbaidžānai no Aizsardzības ministrijas budžeta iemaksāt 10 542 latus, bet Gruzijai – 21 084 latus.

Azerbaidžāna un Gruzija ir NATO partnervalstis, kuras AM atbalsta aizsardzības reformu palīdzības un sadarbības jomā. Līdz šim sniegtais atbalsts Azerbaidžānai un Gruzijai lielākoties īstenots divpusējās aizsardzības sadarbības līmenī, tomēr vienlaikus Latvijai kā NATO dalībvalstij ir iespējas sniegt ieguldījumu starptautiskās iniciatīvās, kas nodrošina veiksmīgu drošības un aizsardzības sektora reformu norisi.

Trasta fonda Azerbaidžānai mērķis ir attīrīt 569 hektārus Agstafa reģiona zemes no nesprāgušas munīcijas un atrasto munīciju iznīcināt. Projektu sākotnēji bija plānots pabeigt 2007.gada maijā, bet tā darbība ir pagarināta vēl uz sešpadsmit mēnešiem nepietiekamā finansējuma dēļ.

Trasta fonda Gruzijai mērķis ir demilitarizēt 1080 S-8 nevadāmās gaiss–zeme kaujas raķetes militārajā bāzē Vartsikhē, kā arī 5724 “Alzan” tipa raķetes un 1976 “Kristall” tipa raķetes, kas atrodas Dedoplistkaro militārajā bāzē.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Finanšu ministrijas nolikuma aktualizēšanu

Lai aktualizētu Finanšu ministrijas (FM) nolikumu, 6.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par FM nolikumu.

Tā kā pērn valdība valsts investīciju politiku nodeva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē, ir jāveic atbilstoši grozījumi FM nolikumā, kas izslēdz pienākumu sagatavot Valsts investīciju programmas kopējā valsts budžeta ieguldījuma apjoma kontrolskaitļus un saskaņot tos ar Ekonomikas ministriju, kā arī izvērtēt finansiāli ekonomisko pamatojumu un veikt līdzekļu izlietojuma uzraudzību.

Izmaiņas nolikumā arīdzan precizēs īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās amata nosaukumu.

Amata nosaukums tiek mainīts no “īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās” uz “īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās”.

FM ir valsts kapitāla daļu turētāja AS “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”. Tā kā ir mainījies uzņēmuma statuss no “maksātnespējīgs” uz “maksātspējīgs”, līdz ar to atbilstoši ir nepieciešams veikt precizējumus nolikumā.

Tāpat paredzams, ka Ministru kabineta noteikumos par Finanšu ministrijas nolikumu tiks veikti citi redakcionāla rakstura labojumi.

 

FM: Par publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugiem

6.martā Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugiem.

Grozījumi nepieciešami, jo mainījušās publisko iepirkumu līgumcenas.

Šā gada 8.februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežām. Atbilstoši izmaiņām līgumcenu robeža piegāžu un pakalpojumu līgumiem tika noteikta 287 331 lats (iepriekš – 283 906 lati), savukārt būvdarbu līgumiem – 3 591 633 lati (iepriekš – 3 550 844 lati).

Tā kā publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugos minētas spēkā neesošas līgumcenu robežas, jāapstiprina jauni paziņojumu veidlapu paraugi atbilstoši grozītajām līgumcenu robežām.

Ministru kabineta noteikumi reglamentēs šādus publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugus, kas ir izmantojami, iepirkuma komisijas pilnvarotai personai aizpildot, parakstot un nosūtot tos publicēšanai Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā:

• informatīvais paziņojums par cenu aptauju;

• paziņojums par līgumu;

• vienkāršots paziņojums par līgumu;

• paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem;

• paziņojums par metu konkursu;

• paziņojums par metu konkursa rezultātiem.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 2.maija MK noteikumi Nr.363 “Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugiem”.

 

FM: Par Latvijas delegāciju Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ikgadējā sanāksmē

Valsts sekretāru sanāksmē 6.martā tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots rīkojuma projekts par Latvijas Republikas delegāciju Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē un Biznesa forumā, kas notiks šā gada 18. un 19.maijā Kijevā.

Paredzams, ka delegāciju vadīs finanšu ministrs Atis Slakteris.

Delegācijā iekļautas atbildīgas amatpersonas no Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kases:

• K.Āboliņš – Valsts kases pārvaldnieks;

• O.Barānovs – Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors;

• I.Gulbe – finanšu ministra padomniece;

• E.Lase – Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas departamenta Daudzpusējās sadarbības politikas nodaļas vadītāja;

• I.Rimšēvičs – Latvijas Bankas prezidents;

• A.Teteris – Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Energoapgādes drošības un politikas nodaļas vadītājs;

• R.Vanags – Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs;

• I.Vasaraudze – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece.

Paralēli ERAB pilnvarnieku ikgadējai sanāksmei norisināsies Biznesa forums, kura ietvaros plānotas diskusijas par enerģijas apgādes drošību, energoefektivitāti un tās ietekmi uz vidi.

ERAB tika izveidota 1991.gadā, lai sekmētu pāreju uz tirgus ekonomiku un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. ERAB ir starptautiska institūcija, kurā apvienojušies 60 biedri (58 dalībvalstis, kā arī Eiropas Kopiena un Eiropas Investīciju banka) un kuras centrālā pārstāvniecība atrodas Londonā.

2000.gadā ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksme notika Rīgā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas īstenošanu

Iekšlietu ministrija 6.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē informatīvo ziņojumu par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam īstenošanu 2007.gadā.

Ziņojums ļauj secināt, ka pēdējos gados ir būtiski paaugstinājusies tiesībsargājošo iestāžu profesionalitāte un aktivitāte nelegālās narkotiku aprites apkarošanā, taču vienlaikus pieaugusi arī nelegālo narkotiku plūsma caur un uz Latviju.

Iekšlietu ministrijas informācijas centra statistika liecina, ka 2007.gadā ievērojami palielinājies ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti saistīto reģistrēto un atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits, kas sasniedzis augstāko atzīmi pēdējos gados. Pērn reģistrēti 1470 ar narkotikām saistīti noziedzīgie nodarījumi – par 43,9% vairāk nekā 2006.gadā. 28% no tiem saistīti ar narkotiku realizāciju vai iegādāšanos un glabāšanu realizācijas nolūkos, 34% – ar narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu un 34,8% – ar narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu nelielā apmērā vai atkārtotu lietošanu bez ārsta nozīmējuma gada laikā.

Pērn pieaudzis arī tādu personu skaits, kurām Narkoloģiskās palīdzības dienestā konstatēts narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklis. Pagājušajā gadā reģistrēti 2366 administratīvie pārkāpumi saistībā ar narkotiku iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros, kā arī ar to lietošanu bez ārsta nozīmējuma – par 1136 pārkāpumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par 16% pieaudzis aizturēto personu skaits, kas vadījušas transporta līdzekļus narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī.

Ar katru gadu aizvien palielinās arī narkotiku nelegālā aprite ieslodzījuma vietās. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajām ziņām 2007.gadā pārvaldē saistībā ar narkotiku nelegālo apriti uzsākti 259 kriminālprocesi. 731 no visām 2008.gada 1.janvārī ieslodzījumā esošajām 6528 personām notiesāta par noziedzīgu nodarījumu saistībā ar narkotisko vai psihotropo vielu nelegālo apriti, bet 529 no visu ieslodzīto kopējā skaita atrodas operatīvajā uzskaitē kā narkomāni.

Situācijas analīze liecina, ka nelegālajā narkotiku tirgū vislielāko popularitāti joprojām saglabā amfetamīna tipa stimulanti un kannabis grupas narkotiskās vielas. Šīs narkotikas pārsvarā izvēlas gados jauni cilvēki, un parasti tās ir vielas, ar kurām tiek sākta pastāvīga narkotiku lietošana. Narkotiku tirgus analīze ļauj arī secināt, ka pieaudzis kokaīna pieprasījums, kaut arī kokaīns tiek uzskatīts par vienu no dārgākajām narkotiskām vielām. Pieaug arī heroīna aprite.

2007.gadā Latvijā tika veiktas kopskaitā 1764 narkotisko vai psihotropo vielu izņemšanas. Izņemtā kokaīna daudzums pieaudzis vairāk nekā 10,6 reizes (izņemti gandrīz 12 kg kokaīna), heroīna – vairāk nekā 11 reizes (izņemts 1,7505 kg heroīna); izņemto magoņu salmu daudzums – vairāk nekā 3 reizes (izņemts 74,611 kg magoņu salmu); izņemtās marihuānas daudzums – vairāk nekā 8 reizes (izņemti 52,34 kg marihuānas); izņemtā metamfetamīna daudzums – vairāk nekā pusotras reizes (izņemts 11,86326 kg metamfetamīna); izņemto ekstazī tablešu skaits – vairāk nekā 22 reizes.

Ziņojumā uzsvērts, ka, neraugoties uz lielo izņemto narkotiku daudzumu, narkotiku cenu svārstības nelegālajā tirgū nav novērotas, kas var liecināt, ka daudzās un lielās narkotisko vielu izņemšanas 2007.gadā nav būtiski ietekmējušas šo vielu cenu.

Analizējot valsts programmas izpildi, ziņojumā norādīts, ka 29 no programmā paredzētajiem uzdevumiem ir izpildīti vai to izpilde tiek turpināta saskaņā ar programmu, bet 20 uzdevumi joprojām nav uzsākti vai pabeigti, galvenokārt finansējuma trūkuma dēļ. Tomēr kopumā programmas uzdevumu izpilde 2007.gadā ir uzlabojusies, par ko liecina ne tikai izpildīto uzdevumu skaita pieaugums, bet arī tas, ka atbildīgās institūcijas bijušas aktīvākas uzdevumu finansiālās nodrošināšanas jautājumos un vairākus uzdevumus ir spējušas izpildīt vai uzsākt pildīt bez papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas, kārtējam gadam piešķirtā finansējuma iekšējās pārdales rezultātā.

Ziņojumā uzsvērts, ka līdz valsts programmas darbības beigām būtu nopietni un padziļināti jāizvērtē līdz šim īstenotā valsts politika narkotiku ierobežošanā, lai uz veiktā novērtējuma bāzes izstrādātu jaunu politikas plānošanas dokumentu. Gan novērtēšanai, gan jaunā politikas plānošanas dokumenta izstrādei nepieciešams paredzēt reālus un pietiekamus laika un personāla resursus.

 

IeM: Par papildsoda “policijas kontrole” realizēšanas kārtību

Iekšlietu ministrija 6.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Papildsoda – policijas kontrole – realizēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā Valsts policija realizē personai ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu “policijas kontrole”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta personai noteikto ierobežojumu grozīšana un policijas kontroles atcelšana, kā arī kārtību, kādā policijas kontrole tiek realizēta attiecībā pret nepilngadīgām personām.

Noteikumi arī regulēs sadarbību starp Valsts policiju un Valsts probācijas dienestu gadījumos, kad personas uzraudzību vienlaikus veic arī Valsts probācijas dienests.

Noteikumus izstrādāja starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas un biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” pārstāvji.

 

IeM: Par izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasībām

Iekšlietu ministrija 6.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības”.

Projekts paredz, ka Valsts robežsardze izmitināšanas centru iekārto atbilstoši viesnīcas tipa ēkai un tajā ir ārzemniekam paredzētās dzīvojamās telpas, ārzemniekam paredzētās koplietošanas telpas, apkalpojošā personāla darba telpas, saimnieciskās telpas, caurlaides telpa un pastaigu laukums.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka dzīvojamā platība centrā nedrīkst būt mazāka kā četri kvadrātmetri uz vienu aizturēto.

Pašlaik Latvijā ir viena vieta, kur ilglaicīgi tiek izmitināti aizturētie ārzemnieki, – Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Olaine”.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par darba drošības pārbaudēm izlases kārtībā skolās

Lai pārbaudes izglītības iestādēs būtu daudz efektīvākas, ļaujot novērtēt reālo situāciju darba aizsardzībā un riskus mācību laikā, kad izglītības iestādēs atrodas gan skolotāji, gan skolēni, plānots, ka Valsts darba inspekcija (VDI) turpmāk tās veiks izlases kārtībā. Līdz šim inspekcijai tas bija jādara reizi gadā.

Šim pienākumam veltīto laiku un resursus Valsts darba inspekcija varētu izmantot to uzņēmumu apsekošanai, kuros darba apstākļi ir daudz bīstamāki nekā skolās, piemēram, būvniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, paredz svītrot VDI neraksturīgo uzdevumu – ne retāk kā reizi gadā apmeklēt visas izglītības iestādes, novērtēt to atbilstību ekspluatācijas drošības prasībām un sniegt savu atzinumu. Grozījumi 6.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāsaskaņo valdībā.

Arī turpmāk atzinumus par izglītības iestāžu atbilstību noteikumos minētajām prasībām gatavos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Sabiedrības veselības aģentūra.

Saskaņā ar statistikas datiem VDI inspektori pērn augustā pirms mācību gada sākuma pēc izglītības iestāžu lūguma apmeklējuši gandrīz 800 skolas jeb gandrīz 30% no visām izglītības iestādēm. Tā kā augustā skolās vēl nenotiek mācības, speciālisti šajos apsekojumos nevar novērtēt un noteikt reālos skolēnu un skolotāju darba apstākļus – vai tiek ievērotas darba aizsardzības un darba tiesību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Atgādinām, ka saskaņā ar VDI likumu inspekcijas funkcija ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

 

LM: Par Dzimumu līdztiesības padomes darbības uzlabošanu

Lai veicinātu vienotas dzimumu līdztiesības politikas attīstību un īstenošanu valstī, Labklājības ministrija (LM) plāno uzlabot Dzimumu līdztiesības padomes darbību.

Tas noteikts LM izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Dzimumu līdztiesības padomes nolikums”, kas 6.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Izvērtējot līdzšinējo Dzimumu līdztiesības padomes darbību, noteikumu projektā padomei noteikti jauni uzdevumi un tiesības. Tie paredz, piemēram, ieteikt iespējamos attīstības virzienus un prioritātes dzimumu līdztiesības politikai, kā arī sniegt priekšlikumus dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai dažādu nozaru politikās.

Tāpat atbilstoši projektam paredzēts papildināt līdzšinējo Dzimumu līdztiesības padomes sastāvu, iekļaujot tajā augsta līmeņa amatpersonas no Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, kā arī pārstāvjus no dzimumu līdztiesības un sieviešu interešu sabiedriskajām organizācijām.

Tādējādi Dzimumu līdztiesības padomē veidotos diskusiju forums, kurā piedalītos amatpersonas, kas var sekmēt nozaru politiku veidošanu, atceroties par abu dzimumu tiesībām un interesēm. Savukārt sabiedriskajām organizācijām tā būtu iespēja regulāri paust savu nostāju par dzimumu līdztiesības jautājumiem un sniegt priekšlikumus to risināšanai dažādās nozarēs. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā struktūrfondu plānošanas periodā, lai līdzekļi tiktu ieguldīti sociāli atbildīgā veidā.

Saskaņā ar LM izstrādāto projektu paredzēts, ka turpmāk Dzimumu līdztiesības padomes sastāvu apstiprinās labklājības ministrs. Līdz šim to darīja Ministru prezidents.

Plānots, ka padomes sēdes notiks reizi ceturksnī.

Dzimumu līdztiesības padome tika izveidota 2002.gadā kā konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija. Tās lēmumiem bija ieteikuma raksturs.

 

LM: Par grozījumiem ar pensijām saistītos likumos

Lai cilvēki, kuri strādā Eiropas Savienības (ES) institūcijās un ir pievienojušies Eiropas Kopienu pensiju shēmai, varētu Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu nodot minētajai shēmai un, atgriežoties Latvijā, nodot to atpakaļ Latvijas valsts pensiju sistēmā, Labklājības ministrija ir ierosinājusi veikt grozījumus vairākos ar pensijām saistītajos likumos.

Saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Eiropas institūciju ierēdņu regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68 ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, sākot darbu noteiktās ES institūcijās, var izvēlēties pievienoties Eiropas Kopienu pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju Eiropas Kopienu pensiju shēmā rodas tad, ja cilvēks ir nostrādājis ES institūcijās vismaz 10 gadus.

Pievienojoties Eiropas Kopienu pensiju shēmai, cilvēkam ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrāto pensijas kapitālu pārskaitīt uz Eiropas Kopienu pensiju shēmu. Turpinot strādāt ES institūcijās 10 un vairāk gadus un turpinot uzkrāt savu pensijas kapitālu, pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas cilvēkam pensija tiek izmaksāta no Eiropas Kopienu pensiju shēmas.

Tie cilvēki, kuri ES institūcijās ir nostrādājuši mazāk par 10 gadiem, atgriežoties Latvijā, varēs pieprasīt, lai tur uzkrātais pensiju kapitāls tiktu pārskaitīts uz Latvijas valsts pensiju sistēmu (1. un 2.līmeņa pensijas shēmu) vai cilvēka izvēlēto privāto pensiju fondu (3.līmeņa pensiju shēmu).

Pēc grozījumu pieņemšanas tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā Eiropas Kopienu pensiju shēmai nododams un no Eiropas Kopienu pensiju shēmas ieskaitāms Latvijas valsts pensiju sistēmā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls.

Minētie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Valsts fondēto pensiju likumā un likumā “Par valsts pensijām” 6.martā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībā un Saeimā.

 

LM: Par iespējām palielināt garantētā minimālā ienākuma pabalstu

Lai pilnveidotu atbalstu trūcīgiem cilvēkiem un sniegtu arī mazturīgiem pensionāriem un invalīdiem iespēju saņemt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus risinājumus GMI pabalsta palielināšanai.

Viens no LM priekšlikumiem paredz trūcīgās ģimenes līmeni saglabāt 50% apmērā no attiecīgā gadā valstī noteiktās minimālās mēneša algas un noteikt atšķirīgu GMI līmeni darbspējīgiem cilvēkiem, pieaugušajiem, kuri nespēj strādāt, un bērniem. Tas veicinātu darbspējīgo cilvēku atgriešanos darbā. Tas nozīmē, ja, piemēram, 2009.gadā minimālā mēneša alga būtu 220 lati, kā to ierosina LM, tad trūcīgā cilvēka līmenis varētu sasniegt 110 latus.

Saskaņā ar šo LM ierosināto variantu:

• mazturīgo pensionāru un invalīdu GMI līmenis varētu būt 100% apmērā no trūcīgas ģimenes (cilvēka) ienākuma līmeņa,

• vienam trūcīgajam darbspējīgam pieaugušajam mājsaimniecībā 70%,

• katram nākamajam cilvēkam, tai skaitā bērniem, – 50% apmērā no trūcīga cilvēka ienākumu līmeņa.

Tāpat plānots pašvaldībām noteikt tiesības piešķirt pabalsta piemaksas 50% no trūcīga cilvēka ienākumu līmeņa, ja cilvēkam visi apgādājamie ir nepilngadīgi.

Savukārt citi LM ierosinājumi paredz GMI līmeni pirmajam cilvēkam mājsaimniecībā noteikt līdzvērtīgu nabadzības riska slieksnim, kas, pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 88 lati.

Pavisam Labklājības ministrija ir izstrādājusi četrus priekšlikumus GMI pabalsta palielināšanai.

Tāpat LM piedāvā izvērtēt arī vairākus pabalsta finansēšanas modeļus, proti, GMI pabalsts varētu tikt izmaksāts no pašvaldību līdzekļiem kā līdz šim vai no valsts līdzekļiem, vai arī pabalsta nodrošināšanā iesaistās abas puses – gan valsts, gan pašvaldība.

Šie ieteikumi ir iekļauti LM izstrādātajā koncepcijā par iespējām palielināt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, tās mērķis ir, izvērtējot pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības efektivitāti, sociālās sekas un riskus, rast iespējas sniegt atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuri nesaņem valsts sociālos pabalstus un paši nespēj nodrošināt sevi vai savu ģimeni.

Koncepcija 6.martā tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, to vēl skatīs valdībā.

GMI pabalstu varētu paaugstināt 2009.gadā. Pašlaik noteiktais GMI līmenis ir 27 lati. Pašvaldībām ir tiesības noteikt arī augstāku GMI līmeni.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par priekšlikumiem grozīt Teritorijas plānošanas likumu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Teritorijas plānošanas likumā, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un pašreizējo rajona pašvaldību funkciju nodošanu jaunveidojamajām novadu pašvaldībām.

Patlaban lielākajai daļai rajona pašvaldību ir izstrādāti un apstiprināti rajona pašvaldības teritorijas plānojumi, kuros ir ietverta informācija, kas nepieciešama plānošanas reģioniem to teritorijas plānojumu izstrādē.

Līdz ar rajona pašvaldību reorganizāciju zaudēs spēku arī visi rajona pašvaldību izdotie saistošie noteikumi.

Spēkā esošajos teritorijas plānošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā tiek pabeigta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai to grozījumu izstrāde, ja tās laikā vietējā pašvaldība tiek iekļauta novada pašvaldībā, kā arī turpmākā rīcība ar apstiprinātiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem.

Grozot Teritorijas plānošanas likumu, paredzēts noteikt pārejas nosacījumus rajona teritorijas plānojuma spēka zaudēšanai un to nodošanai plānošanas reģioniem. Tāpat tiks noteikts pilnvarojums novada domei apstiprināt novada teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus kā novada domes saistošos noteikumus.

Likumprojekts paredzēs arī kārtību, kādā tiek pabeigta vietējās pašvaldības sāktā teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrāde pēc tās iekļaušanas novada pašvaldībā.

Likumprojekts 6.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai vairākās institūcijās.

Kopumā nozaru ministrijām līdz šā gada 1.maijam valdībā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem 33 likumos, precizējot un pilnveidojot tiesisko regulējumu, kas nosaka vietējo pašvaldību, to institūciju kompetenci, kā arī pašvaldību darba organizāciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos starppilsētu autobusu maršrutos

No 2009.gada līgumus ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu maršrutos plānots slēgt uz 12 gadiem.

Līdz šim nebija noteikts termiņš, uz cik ilgu laiku jāslēdz šādi līgumi, līdz ar to pārvadātājiem reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu maršrutos nebija skaidrības par to, vai viņu pakalpojumi būs nepieciešami, piemēram, pēc gada.

Līgumu slēgšana ar pārvadātājiem uz 12 gadiem plānota Satiksmes ministrijas sagatavotajā un 6.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz nodot koncesijā uz 12 gadiem sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem sniegšanas tiesības reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, kā arī apstiprināt šo pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanas nosacījumus. Koncesijas piešķiršanas metode ir konkurss. Līgumus ar pārvadātājiem slēgs VSIA “Autotransporta direkcija”.

Ministru kabineta rīkojuma projektā noteiktas pārvadātāju tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus starppilsētu nozīmes maršrutos un kā atlīdzību par to gūt samaksu no sabiedriskā transporta pakalpojumu saņēmējiem (pasažieriem), kā arī no valsts saņemt zaudējumu kompensāciju – starpību starp pārvadātāja gūtajiem ieņēmumiem un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajiem izdevumiem.

Tiek prognozēts, ka par 2009.gadā sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas apmērs varētu būt 20,9 miljoni latu.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar Koncesijas likumu un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Latvijas gatavību izpildīt nosacījumus saistībā ar emisiju kvotu tirdzniecību

6.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar tās dalību starptautiskajā emisijas kvotu tirdzniecībā, par darbībām, kas saistītas ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu, emisijas kvotu tirdzniecību un siltumnīcefekta gāzu emisijas prognozēm.

Informatīvais ziņojums sagatavots, pildot Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamo darbu plāna (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) 16.1.punktu.

Informatīvā ziņojuma projekts apliecina Latvijas gatavību izpildīt nosacījumus saistībā ar emisiju kvotu tirdzniecību un sniedz pārskatu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu pirmajā (2005–2007) un otrajā (2008–2012) periodā, par darbībām ar emisijas kvotām pirmajā periodā, kā arī par starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību un siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaistes prognozēm Latvijā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta shēmā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, ko 6.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz nosacījumus lauksaimniekiem, kas pretendēs uz atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem, ja enerģētiskie kultūraugi tiek izmantoti vai pārstrādāti savā saimniecībā uz vietas. Tādā gadījumā lauksaimniekiem līdz kārtējā gada 15.maijam būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) daudzgadīgo enerģētisko kultūraugu platību deklarācija par gadiem līdz ražas novākšanai, kad daudzgadīgie enerģētiskie kultūraugi netika novākti. Tāpat arī līdz nākamā gada 1.aprīlim ražas novākšanas gadā jāiesniedz enerģētisko kultūraugu ražas novākšanas deklarācija.

Līdz ar to 2008.gadā paplašināsies atbalsta par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību saņēmēju loks, jo uz atbalsta maksājumu varēs pretendēt lauksaimnieki, kas enerģētiskos kultūraugus izmanto vai pārstrādā uz vietas saimniecībā. Lauksaimnieki būs motivēti vairāk ražot kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību izmantošanai bioenerģijas ražošanai.

Grozījumi noteikumu projektā papildināti ar jaunu nodaļu, kas paredz jaunu atbalsta veidu un nosaka atbalsta maksājuma saņemšanas nosacījumus par mīksto augļu (avenēm un zemenēm) platībām, kur ogas paredzētas pārstrādei. Tas nodrošinās Eiropas Savienības finansējuma piesaisti augļu un dārzeņu nozarei.

Lai samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem, normatīvā akta grozījumi paredz, ka turpmāk vairs nevajadzēs iesniegt atsevišķus iesniegumus atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par pienu un atsevišķajam maksājumam par cukuru. Līdz ar to lauksaimniekam, pretendējot uz atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu un atsevišķo maksājumu par cukuru, vairs nebūs jāiesniedz divi atsevišķi iesniegumi minēto atbalstu saņemšanai. Bet gan uz šiem atbalsta maksājumiem lauksaimnieks varēs pretendēt, jau iesniedzot platību maksājumu iesniegumu. Turklāt lauksaimnieki turpmāk iesniegumus varēs iesniegt elektroniski.

Atcelta prasība atbalsta pretendentiem uz papildu valsts tiešo maksājumu par zālāju un linu sēklām iesniegt informāciju par iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktisko realizācijas cenu.

Lai arī 2008.gadā jaunie lauksaimnieki varētu saņemt atdalītos maksājumus, grozījumi normatīvā akta projektā paredzēs, ka jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam Komercreģistrā reģistrēta persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par kārtējā gada atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmēm, ko aprēķina Lauku atbalsta dienests, normatīvā akta projektā ietverta prasība par šo likmju publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” līdz kārtējā gada 1.novembrim.

Grozījumi normatīvajā aktā tieši ietekmēs lauksaimnieku, īpaši augļu un dārzeņu ražotāju, dzīves līmeni – pieaugs to ienākumu apjoms, uzlabosies produkcijas ražošanas un realizācijas efektivitāte, mazināsies sociālā nevienlīdzība laukos.

 

ZM: Par platību maksājumu izmantošanu, maksājumu izmaiņām un ar to saistītajām investīcijām lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par platību maksājumu izmantošanu laikā no 2002. līdz 2007.gadam, maksājumu izmaiņām un ar to saistītajām investīcijām lauksaimniecībā, ko 6.martā iesniedza Valsts sekretāru sanāksmē.

Kopumā platību maksājumos no 2002.gada līdz 2007.gadam izmaksāti 417,8 miljoni latu.

Pamatā platību maksājumu izmaksu mērķi ir nodrošināt stabilus lauksaimnieku ienākumus, uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, saglabāt ainavu un bioloģisko daudzveidību.

Būtiski platību maksājumu apjoms ir pieaudzis kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Lai īstenotu Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, 2007.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, atbalsta apjoms ir palielinājies 20,7 reizes. Lielākā daļa platību maksājumu atbalsts līdz šim izmaksāts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda.

Vislielākā daļa finansējuma lauksaimniekiem izmaksāta vienotā platību maksājuma veidā un kā kompensācija par lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgajos apvidos, tāpat arī izmaksāts atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai un pēdējos divos gados – atbalsts erozijas ierobežošanai.

Pēdējos gados lauksaimniecībā ir veikti ievērojami ilgtermiņa kapitālieguldījumi. Investīciju pieaugumu veicinājis tiešais investīciju atbalsts nacionālo subsīdiju un ES atbalsta veidā.

Tomēr jāsecina, ka saimniecības investīcijās iegulda lielu daļu pašu līdzekļu, jo kopējās investīcijas lauksaimniecībā pēdējos gados ievērojami pārsniedz platību maksājumu apjomu. Tas liecina par platību maksājumu nozīmīgo lomu ar lauksaimniecību saistītajās investīcijās.

Lauksaimniecības ražošanai un lauksaimniecības produktu konkurētspējas paaugstināšanai no 2002. līdz 2007.gadam tika izmaksāts investīciju atbalsts 201,7 miljonu latu apjomā. 80,8% investīciju daļas tika novirzīti lauksaimniecības ražošanas attīstībai.

No 2002. līdz 2007.gadam ir vērojama atbalsta būtiska ietekme uz lauksaimniecības un lauku attīstību. To raksturo lauksaimniecības iekšējā kopprodukta (IKP) pievienotā vērtība, kas pieaugusi par 70%. Tāpat arī neto pievienotā vērtība uz vienu darbaspēka vienību lauksaimniecībā palielinājusies 4 reizes, neto ienākumi lauksaimniecībā palielinājušies 3,4 reizes. Savukārt investīcijas lauksaimniecībā palielinājušās 5,5 reizes, bet lauksaimniecībā neizmantoto zemju platības samazinājušās 2,3 reizes.

 

ZM: Par piena tirgu saistībā ar piena izveduma apjomiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izveduma apjomiem”, ko 6.martā iesniedza Valsts sekretāru sanāksmē.

Piena nozare Latvijā joprojām ir nozīmīgākā lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozare, un pēdējos gados tās loma pieaug. 2005.gadā no kopējās lauksaimniecībā saražotās pievienotās vērtības piena lopkopība deva aptuveni 40%. Nozarei ir arī lielākais īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaprodukcijā, piemēram, 2006.gadā tie bija 24%. Līdzīgi rādītāji vēl ir tikai graudaugu nozarei – 20%. Pārējo nozaru devums lauksaimniecības galaprodukcijā nepārsniedz 10%.

Ņemot vērā piensaimniecības nozares nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, 2007.gadā tika izstrādāta “Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, kuras mērķis bija veicināt Latvijas piensaimniecības nozares esošā potenciāla efektīvu izmantošanu, konkurētspējas nodrošināšanu vidējā termiņā un nozares sagatavošanu Kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanai un iespējamai tālākai piena Kopējās tirdzniecības organizācijas liberalizācijai.

Ziņojumā veikts Latvijas piena produktu ārējās tirdzniecības un tirdzniecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm izvērtējums, secinot, ka pēdējos trīs gados kopējais Latvijas piena un piena produktu eksports un izvedums uz ES dalībvalstīm pieaudzis apmēram 3,2 reizes un nozīmīgākā prece eksportā un izvedumā bijis siers, taču vienlaikus šajā laikposmā īpaši pieauguši nepārstrādātā piena pārdošanas apjomi.

Pēdējos trīs gados strauji pieaudzis arī piena un piena produktu ievedums un imports Latvijā, tomēr 2007.gadā ir novērojams piena importa samazinājums.

Ziņojumā izvērtēts pēdējo trīs līdz četru gadu laikā vērojamais būtiskais pieaugums piena izvedumam uz Lietuvu tālākai pārstrādei piena produktos šīs valsts uzņēmumos. Taču Latvijas un Lietuvas savstarpējā tirdzniecība ar piena izejvielu nav pirmais un vienīgais gadījums ES. Ņemot vērā vienotā tirgus principu, dalībvalsts jebkuru preci var brīvi pārdot citai dalībvalstij, ja vien attiecīgā ES likumdošana nenosaka citādi vai ja attiecībā uz pārtikas produktiem konkrētai dalībvalstij nav noteikts izveduma aizliegums kādam produktam no veterinārā, kvalitātes vai pārtikas drošības viedokļa.

Informatīvajā ziņojumā ir skaidrotas normatīvajos aktos noteiktās prasības pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem katrā piena aprites posmā (piena ražošana, savākšana, transportēšana un pārstrāde), kā arī prasības piena pircējam piena kvotu sistēmas ietvaros. Ziņojumā uzsvērts, ka neatkarīgi no tā, kur piens tiek realizēts – Latvijā vai citā dalībvalstī –, piena higiēnas (t.sk. kvalitātes) prasības ir jāievēro katrai piena apritē iesaistītajai personai un visos tā aprites posmos.

Ziņojums paredz, ka piena aprites jomā jāturpina valsts uzraudzības un kontroles pasākumu īstenošana, kā arī vienotās piena kvalitātes datubāzes izveide un uzturēšana, jāturpina arī iesāktais darbs normatīvo aktu bāzes uzlabošanā. Tā, piemēram, pašlaik pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ar ministrijām tiek saskaņots un gatavots iesniegšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projekts “Svaigpiena un piena produktu aprites veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības”. Noteikumu projekts nosaka svaigpiena un piena produktu higiēnas un nekaitīguma prasības atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem, paredz piena ražotājiem svaigpiena realizācijas atļaujas saņemšanas kārtību, darbības neatbilstību gadījumos un piena paraugu aprites kārtību, kā arī nosaka administrējošo un kontroles iestāžu darbības.

Turklāt 3.martā Valsts kancelejai tika iesniegts saskaņotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”, kurš paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā piena kvotu sistēmas administrēšanā Latvijā, tai skaitā vienkāršojot pieteikšanās procedūru piena pircēja statusa iegūšanai, bet vienlaikus arī nosakot stingrākas prasības šā statusa iegūšanai. Zemkopības ministrijai jāturpina darbs arī pie Ministru kabineta noteikumu projekta par kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena laboratoriskos izmeklējumus.

 

ZM: Par grozījumiem dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības apritē

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība”, ko 6.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Dzīvnieku barības aprites likumu.

Grozījumi nodrošinās dzīvnieku barības ar augstu kalcija saturu iekļaušanu diētiskās barības apritē, kas uzlabos iespēju efektīvi ārstēt vieglus piena triekas gadījumus un novērst slimības atkārtošanos slaucamām govīm. Grozījumu izpilde nodrošinās slaucamo govju piena triekas riska mazināšanu.

 

ZM: Par nodrošinājuma piemērošanas kārtību lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek piemērots nodrošinājums lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem”, ko 6.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā piemēros nodrošinājumu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem saskaņā ar Regulu, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, īstenojot lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju un tirgus veicināšanas pasākumus.

Normatīvais akts noteiks, ka galvotājs ir attiecīgās personas tiesisko statusu reglamentējošo normatīvo aktu kārtībā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas iesniegs galvojumu Lauku atbalsta dienestā.

Galvotājam, kurš reģistrēts Latvijas Republikā, pirms pirmā nodrošinājuma būs jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtās licences apliecināta kopija par tiesībām sniegt galvojumu, personu saraksts, kas tiesīgas parakstīt galvojumus, un to parakstu paraugi, kā arī būs jāiesniedz galvotāja zīmoga paraugs. Galvotājam, kurš reģistrēts kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, lai iegūtu apstiprinājumu pirms pirmā nodrošinājuma sniegšanas, Lauku atbalsta dienestā vajadzēs iesniegt tās valsts izsniegtās licences apliecinātu kopiju par tiesībām sniegt galvojumu, kurā attiecīgais galvotājs reģistrēts. Tāpat arī būs jāiesniedz personu saraksts, kuras tiesīgas parakstīt galvojumus, un to paraksta paraugi, galvotāja zīmoga paraugs.

Noteikumu projekts noteiks vienotu kopēju nodrošinājumu piemērošanas kārtību, kas attieksies uz vairākām lauksaimniecības jomām.

Nodrošinājumu piemērošana nepieciešama, lai garantētu lauksaimniecības politikas ietvaros paredzēto atbalsta un tirgus pārvaldības pasākumu īstenošanu atbilstoši to mērķiem un nosacījumiem. Latvijā nodrošinājumu administrējošā institūcija ir Lauku atbalsta dienests, kas veic nodrošinājuma galvotāju atzīšanu, nodrošinājuma pieņemšanu, atbrīvošanu un ieturēšanu.

Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz personas rakstisku pieprasījumu, atbrīvos daļu nodrošinājuma, ja ir iesniegts pierādījums par noteiktu saistību daļas izpildi, ja atbrīvojamā nodrošinājuma daļa nav mazāka par 100 eiro ekvivalentu un ja citos ES normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Lauku atbalsta dienests glabās noteikto informāciju un nepieciešamības gadījumā sniegs to Eiropas Komisijai.

 

ZM: Par Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanas kritērijiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība”, ko 6.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai precizētu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteju sastāvu, paredzot piešķirt balsstiesības pārstāvjiem no Vides ministrijas.

Turklāt grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka tiks papildināti esošie nosacījumi ar normām par finansēšanas kārtību budžeta iestādēm, pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļu turētāja ir ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam 4.ass “Leader pieejas īstenošana” vai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam 4.prioritārā virziena “Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” ietvaros un citām personām.

Tāpat grozījumu projektā noteiks, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda atpazīstamības nolūkā atbalsta saņēmējam, īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, vajadzēs lietot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda logotipus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa