Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 31. augustā

— Kā jaunā mācību gada priekšvakarā jūtas zinātnieks un pedagogs, kam jāsāk pildīt administratora pienākumi dekāna amatā?

— Ja nav lielākas iepriekšējas iestrādes, ir sarežģīti uzsākt jebkuru jaunu darbu. Vēl daudzas lietas jāpārdomā. Ja teiktu, ka man ir ļoti skaidra programma, tad tā nebūtu patiesība. Jā, man ir ieceres, kuras gribētu veikt gada, divu vai triju laikā.

Letonikas pētījumos disproporcija izveidojās jau padomju gados — bija eksaktās zinātnes, kas saistītas ar militārām lietām, tām deva priekšroku un nežēloja līdzekļus, bija vēl kādas izredzētas nozares. Pēdējās šajā rindā palika humanitārās nozares — tās saistītas ar politiku, nedrošas. Tur parasti pārsvarā strādāja vispelēcīgākie pedagogi, kas sagatavoja tādus pašus studentus.

Nāca jauni laiki, bet saglabājās tā pati disproporcija. Tikai šoreiz — ekonomisku apstākļu radīta. Ar to mēs vēl arvien saskaramies gan Vēstures fakultātē, gan Filoloģijas fakultātē.

Nupat trīs nedēļas biju Amerikā "Trīs reiz trīs" nometnēs Garezerā un Katskiļos. Un tur Viskonsinas universitātes profesore Rita Petere iepazīstināja ar kāda pētījuma rezultātiem par Baltijas valstu augstskolām, kas salīdzinātas vairākos parametros. Pirmajā vietā starp Baltijas valstu akadēmiskajām augstskolām ir Tartu universitāte, bet pēdējā — Latvijas Universitāte. Protams, varam teikt: tas ir skats no ārpuses, kas ne vienmēr ir objektīvs. Bet es, vēl padomju laikā mācoties Tartu universitātē, varu apliecināt, ka jau tad tā bija ļoti labā līmenī. Esmu Tartu viesojusies arī tagad. Jā, tur ir iespēts daudz izdarīt, lai novērstu padomju laika disproporcijas starp humanitārajām un eksaktajām nozarēm, tagad Tartu universitātē notiek līdzsvarota attīstība.

Atgriežoties pie jūsu jautājuma: es apzinājos, uz kurieni eju. Bet, tā kā mana sirdslieta ir latviešu filoloģija, es jutu iekšēju atbildības sajūtu — galu galā mums visiem dzīve nav bezgalīga. Varētu domāt, ka mana sirdslieta ir zinātne, ka man visvairāk patīk sēdēt un rakstīt. Bet tajā pašā laikā es jūtu, ka tad man nav tiesību kritizēt, ja es pati neiejaucos. Jo liela daļa tikai sēž un kritizē valdību, augstskolu vadību, izpildvaru, bet paši gaida, lai visu gatavu ieliek rokās. Jā, es droši vien arī nevarēšu izdarīt visu, ko esmu iecerējusi. Bet es gribu to izdarīt. Un te es esmu.

— Ir ziņas, ka nākamie žurnālisti no Filoloģijas fakultātes pāriet uz Sociālo zinātņu fakultāti. Kas jauns vēl gaidāms jūsu vadītajā fakultātē?

— Pagaidām viņi vēl neaiziet, kaut gan Universitātes Senāta lēmums par to ir. Ir jāatrisina, kā to tehniski izdarīt, kā sadalīt telpu noslogojumu utt. Bet jebkurā brīdī tas var notikt, un ar to ir jārēķinās. Tomēr mēs nedrīkstam gaidīt tikai līdzekļus no augšas — ja kopējais finansējums samazinās, tad jebkura līdzekļu pārdale atstāj tukšumu vai bedres sajūtu kur citur. Tāpēc arī mums pašiem ir jāmeklē atbalsts.

Vēl ir jāizskata, kas fakultātē notiks, ja stāsies spēkā grozījumi pensiju likumā. Jo arī mums ir mācību spēki pensijas gados, kas turpina strādāt. Reāli jārēķinās, ka pēc Jaungada būs jāatjaunina pedagogu sastāvs — to uzskatu par labu procesu.

Es nāku no Kultūras akadēmijas, kas man joprojām ir mīļa. Uzskatu, ka deviņos gados kopš pastāv šī augstskola ir daudz izdarīts, to iecienījuši arī nākamie studenti, par ko liecina lielais studētgribētāju konkurss. Tur ir panākts, ka līdzās akadēmiskajiem priekšmetiem, kas gadu no gada nemainās, par spīti līdzekļu trūkumam lekcijas lasa arī diezgan daudz vieslektoru. Un mācību spēki ir panākuši, lai lekcijās un semināros valdītu lielāka brīvība. Man ir iekšēja sajūta, ka pats galvenais Filoloģijas fakultātē un ne tikai tur (bet es nejūtos tiesīga runāt par citām fakultātēm) ir — veidot brīvāku nodarbību iekšējo sistēmu. Lai būtu radošāks darbs, nevis tikai tā, ka students noklausās kursu un semestra beigās to atbild. Lai students piedalās lekciju veidošanā, lai saglabā uztveres asumu visu laiku. Tā tas notiek arī Rietumvalstīs.