Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu*

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 3.punktu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir uzdots sagatavot un līdz 2008.gada 3.martam iesniegt Ministru kabinetā ar iesaistītajām institūcijām saskaņotu informatīvo ziņojumu par rajona pašvaldību funkciju nodošanu novada pašvaldībām, tai skaitā informāciju par rajona pašvaldību mantas, tiesību un saistību pārņemšanas principiem un termiņiem.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmo daļu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Savukārt minētā likuma 6.pants nosaka, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Lai pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām savu darbību efektīvi varētu uzsākt jaunievēlētās vietējās pašvaldības, administratīvi teritoriālās reformas gaitā savlaicīgi nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumos, kuriem jāstājas spēkā 2009.gadā, jaunievēlētām vietējo pašvaldību domēm uzsākot darbu.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs novadu un republikas pilsētu pašvaldības, jāprecizē un jāpilnveido tiesiskais regulējums, kas nosaka vietējo pašvaldību, to institūciju kompetenci, kā arī pašvaldību darba organizāciju.

Šā informatīvā ziņojuma A sadaļā ir raksturota pašvaldību kompetences, ieskaitot rajona pašvaldības funkciju, nodošana novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Šā informatīvā ziņojuma B sadaļā ir izklāstīti rajona pašvaldību mantas, tiesību un saistību pārņemšanas principi un termiņi, īpaša uzmanība ir veltīta jautājumam par atsevišķu īpašumu pārņemšanu un pašvaldības īpašuma reģistrāciju un pārreģistrāciju zemesgrāmatā.

Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, sabiedrības informēšanas pasākumu finansēšanu, ekspertu pakalpojumu apmaksu tiesiskā regulējuma izstrādei un juridiskai nodrošināšanai, no pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešams piešķirt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 75 000 latu.

Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka ir aprēķinājusi nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu, kas tai ir nepieciešams administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. Tieslietu ministrijai 2008.gadā no pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir nepieciešami 132 000 latu valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrēto adresācijas objektu adrešu pilnā pieraksta ģenerēšanas modifikācijai, valsts adrešu reģistra interneta apakšsistēmas funkcionalitātes paplašināšanai, programmēšanas darbu ārpakalpojumiem (LVL 55 000 Valsts zemes dienestam); Tiesu informatīvās sistēmas papildināšanai (LVL 70 000 Tiesu administrācijai); nepārtrauktu dzimtsarakstu nodaļu darba un kārtoto reģistru kvalitatīvas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai (LVL 7000 Tieslietu ministrijas centrālajam aparātam). Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai Tieslietu ministrijai 2009.gadā kopā nepieciešami LVL 531 240 (Valsts zemes dienestam LVL 148 824 atlīdzības izdevumiem speciālistiem, Uzņēmumu reģistram vesto reģistru sistēmas aktualizācijai LVL 382 416), 2010.gadā LVL 128 824 Valsts zemes dienestam atlīdzības izdevumiem speciālistiem.

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” Ministru kabineta 2008.gada 4.marta sēdē

 

A sadaļa

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izvērtējusi Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 1.pielikumā uzskaitīto likumu attiecīgo pantu spēkā esošo redakciju un sniegusi konkrētā jautājuma tiesiskā regulējuma konceptuālu piedāvājumu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

 

1. Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus 12 likumos, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Saskaņā ar tieslietu ministra un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2008.gada 19.februāra pārrunām par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, Tieslietu ministrija sniedza arī savu viedokli par tieslietu nozares normatīvajos aktos nepieciešamajiem grozījumiem.

1.1. Prokuratūras likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Prokuratūras likuma 27.panta pirmo daļu rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgā — atbilstoši Rīgas pilsētas tiesu rajoniem. Tās veic visas prokuratūras funkcijas rajonu (republikas pilsētu) teritorijās. Rajona (republikas pilsētas) prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Prokuratūras likumā ir nepieciešams precizēt 27.panta pirmo daļu, paredzot, ka rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras tiek nodibinātas atbilstoši rajona (pilsētu) tiesu izvietojumam, vienlaikus nosakot, ka rajonu (republikas pilsētu) prokuratūru darbības teritorijas saskan ar attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritoriju.

1.2. Likums “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 1.panta otro un trešo daļu par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju papildu vēlēšanu sarīkošanu šā likuma 7.pantā paredzētajos gadījumos un to laiku lemj attiecīgā rajona padome (pilsētas dome). Katras apgabaltiesas piesēdētāju un katras rajona (pilsētas) tiesas piesēdētāju skaitu, ko ievēlē attiecīgā rajona padome (pilsētas dome), nosaka tieslietu ministrs.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju papildu vēlēšanu sarīkošanu šā likuma 7.pantā paredzētajos gadījumos un to laiku lemj attiecīgā novada dome (republikas pilsētas dome). Jāizsvītro likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 1.panta trešā daļa, jo saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 64.panta pirmo daļu “rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets”.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 2.panta otro daļu rajonu padomēm un pilsētu domēm tiesas piesēdētāji ir jāievēlē divu mēnešu laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām novada domēm un republikas pilsētu domēm tiesas piesēdētāji ir jāievēlē divu mēnešu laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 3.pantu tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus ir: 1) reģistrēto politisko vai sabiedrisko organizāciju lēmējinstitūcijām un šo organizāciju teritoriālajām struktūrvienībām; 2) ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem; 3) attiecīgās padomes (domes) deputātam; 4) attiecīgā rajona pagastu padomēm vai pilsētu domēm.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus ir: 1) reģistrēto politisko organizāciju lēmējinstitūcijām vai nodibinājumiem un biedrībām un šo organizāciju teritoriālajām struktūrvienībām; 2) ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem; 3) attiecīgās domes deputātam; 4) attiecīgo novadu domēm vai republikas pilsētu domēm.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 4.pantu, lai pieteiktu tiesas piesēdētāja kandidātu, šā likuma 3.pantā minētās personas iesniedz rajona padomei (pilsētas domei): 1) attiecīga parauga pieteikumu; 2) ziņas par tiesas piesēdētāja kandidātu; 3) tiesas piesēdētāja kandidāta pašrocīgi parakstītu apliecinājumu. Tiesas piesēdētāju kandidāti ir piesakāmi mēneša laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma. Papildu vēlēšanu gadījumā pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka rajona padome (pilsētas dome).

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, lai pieteiktu tiesas piesēdētāja kandidātu, šā likuma 3.pantā minētās personas iesniedz novada domei (republikas pilsētas domei): 1) attiecīga parauga pieteikumu; 2) ziņas par tiesas piesēdētāja kandidātu; 3) tiesas piesēdētāja kandidāta pašrocīgi parakstītu apliecinājumu. Tiesas piesēdētāju kandidāti ir piesakāmi mēneša laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma. Papildu vēlēšanu gadījumā pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka novada dome (republikas pilsētas dome). Attiecīgi grozāmi likuma pielikumi.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 5.pantu tiesas piesēdētājus no pieteiktajiem kandidātiem ievēlē rajonu padomes un pilsētu domes. Par tiesas piesēdētājiem tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri ieguvuši balsu vairākumu. Ja balsu vairākumu ieguvušo pieteikto kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā brīvo piesēdētāju vietu skaitu, par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām tiesas piesēdētājus no pieteiktajiem kandidātiem ievēlē novadu domes un republikas pilsētu domes. Par tiesas piesēdētājiem tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri ieguvuši balsu vairākumu. Ja balsu vairākumu ieguvušo pieteikto kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā brīvo piesēdētāju vietu skaitu, par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 6.pantu atbilstoši vēlēšanu rezultātiem jāsastāda ievēlēto tiesas piesēdētāju saraksti, kuri jāparaksta attiecīgās rajona padomes (pilsētas domes) priekšsēdētājam. Šie saraksti nekavējoties nosūtāmi attiecīgajai tiesai.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām atbilstoši vēlēšanu rezultātiem jāsastāda ievēlēto tiesas piesēdētāju saraksti, kuri jāparaksta attiecīgās novada domes (republikas pilsētas domes) priekšsēdētājam. Šie saraksti nekavējoties nosūtāmi attiecīgajai tiesai.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 8.pantu sūdzības par rajona padomes (pilsētas domes) nelikumīgu rīcību tiesas piesēdētāju vēlēšanu organizēšanā un norisē izskata tiesa.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām sūdzības par novada domes (republikas pilsētas domes) nelikumīgu rīcību tiesas piesēdētāju vēlēšanu organizēšanā un norisē izskata tiesa.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” 9.pantu visi tiesas piesēdētāju vēlēšanu dokumenti glabājami rajonu (pilsētu) pašvaldību arhīvos.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām visi tiesas piesēdētāju vēlēšanu dokumenti glabājami novadu (republikas pilsētu) pašvaldību arhīvos.

1.3. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešams tiesiskais regulējums uzsākto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas pēctecībai – par ierosināto, bet līdz reformas pabeigšanai neizskatīto vai nepabeigto administratīvo pārkāpumu lietu turpmākajai gaitai. Visu rajona pašvaldību kompetenci pārņem vietējās pašvaldības – novadi un republikas pilsētas. Jāpapildina kodeksa pārējas noteikumus ar punktu, norādot administratīvo lietu izskatīšanas īpatnības pārejas periodā. Tāpat arī kodeksa pārejas noteikumos ir nepieciešams paredzēt pārejas periodu attiecībā uz tām lietām, kur rajona padomes lēmums ir pārsūdzēts tiesā, proti, kura pašvaldība pārstāvēs tiesā iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvo sodīšanu.

Tā kā rajona padomju kompetenci pārņem vietējās pašvaldības, tad Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir nepieciešams precizēt institūciju kompetenci piemērot administratīvo sodu, proti, attiecīgajos pantos jāaizstāj vārdi “rajonu padomju” ar vārdiem “vietējo pašvaldību domju” vai “republikas pilsētu un novadu domju” attiecīgajā locījumā.

1.4. Likums “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 25.panta otro daļu rajonu vēlēšanu komisijas atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā: rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām, kā arī informācijas apmaiņas kārtību; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus rajona vēlēšanu komisijai; noklausās pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu sagatavošanu; dod pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām; sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos; informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību; izskata sūdzības un iesniegumus par pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību; ir tiesīgas izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

Šobrīd saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 26.panta otro daļu, sagatavojot tautas nobalsošanu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas izskata jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā; kontrolē, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas balsošanas telpas; sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem; saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes un nogādā tās iecirkņu komisijām; pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbauda tos, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgi pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai; sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finanšu līdzekļu izlietošanu; pilda citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām rajona vēlēšanu komisijas funkcijas jāsadala starp Centrālo vēlēšanu komisiju un Centrālās vēlēšanu komisijas ieceltu administratoru, proti, jāsadala, kas noteiks kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām, kā arī informācijas apmaiņas kārtību; kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai; noklausīsies republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu sagatavošanu; dos republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām; sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīs vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos; izskatīs sūdzības un iesniegumus par republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību; būs tiesīgi izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; rūpēsies, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem; informēs vēlētājus par vēlēšanu kārtību; pildīs citus ar domes vēlēšanām saistītus pienākumus. Savukārt attiecībā uz tautas nobalsošanas sagatavošanu, kas izskatīs jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā; kontrolēs, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas balsošanas telpas; sniegs palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem; saņems no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes un nogādās tās iecirkņu komisijām; pēc balsošanas pabeigšanas saņems no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbaudīs tos, saskaitīs balsošanas rezultātus attiecīgi republikas pilsētā vai novadā, sastādīs par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādās Centrālajai vēlēšanu komisijai; sniegs Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finanšu līdzekļu izlietošanu; pildīs citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus. Centrālās vēlēšanu komisijas iecelts administrators varētu pildīt tādus pienākumus kā vēlēšanu un tautas nobalsošanas materiālu izdale, rezultātu apkopošana, dokumentu saņemšana no konkrētām novadu un republikas pilsētu vēlēšanu komisijām.

1.5. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 2.pantu domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā: līdz 2000 iedzīvotāju – 7 deputāti; no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju – 9 deputāti; no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 11 deputāti; no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti; vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti.

Piedāvātais regulējums. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku novada domes un republikas pilsētas domes darbību, domē ievēlējamo deputātu skaitu jāpalielina par noteiktu pāra ciparu (4), jo tiek veidotas teritoriālās komitejas, kā arī, veidojot lielus novadus, palielinās pašvaldības teritorija, bez tam palielinās novadu autonomo funkciju apjoms, līdz ar to pieaug darba apjoms komitejās. Priekšlikums palielināt deputātu skaitu tika izteikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas konsultāciju laikā rajona padomēs, piemēram, 2007.gada 11.oktobrī Rēzeknes rajona padomē, 2007.gada 12.oktobrī Daugavpils rajona padomē, 2007.gada 17.oktobrī Balvu rajona padomē.

Turklāt pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām nebūs pašvaldības, kurās Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts līdz 2000 iedzīvotāju. Līdz ar to tas ir jāizslēdz no normas un jāgroza, ka pirmais kritērijs ir līdz 5000 iedzīvotāju.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 23.panta pirmo un otro daļu republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie novada pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 44.panta pirmo, trešo un ceturto daļu vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Rajona pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un komisijas sēžu protokolus nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kas tos nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes ēkas.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie novada domes ēkas.

1.6. Saeimas vēlēšanu likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 7.panta otro daļu Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu; Vidzemes vēlēšanu apgabals – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu; Latgales vēlēšanu apgabals – Balvu rajonu, Daugavpils rajonu un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu, Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu; Kurzemes vēlēšanu apgabals – Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un Ventspils pilsētu; Zemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Tukuma rajonu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām tiesiskajā regulējumā veikt uzskaitījumu, katram vēlēšanu apgabalam norādot attiecīgos novadus un republikas pilsētas, saglabājot šobrīd vēlēšanu apgabala faktisko teritoriju.

1.7. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

Esošais regulējums. Šobrīd atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 42. un 43.pantam pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus kopā ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus novada vai republikas pilsētas vēlēšanu komisijai. Novadu un republikas pilsētu vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus kopā ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

1.8. Likums “Par zemes komisijām”

Esošais regulējums. Šobrīd likumā “Par zemes komisijām” noteikta pilsētas zemes komisijas kompetence.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām likuma “Par zemes komisijām” pārejas noteikumos jānosaka, ka to pilsētu, kuras pēc vietējās pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas ietilpst novadā, zemes komisijas turpina savu darbību jaunizveidotā novada sastāvā, tās kompetence izpildāma attiecīgajā pilsētā kā teritoriālā vienībā. Šī komisija izbeidz savu darbību atbilstoši likuma prasībām.

Esošais regulējums. Šobrīd pagastos zemes komisijas vairs nepastāv. Saskaņā ar likuma “Par zemes komisijām” sestā panta pirmo un otro daļu pagasta vai pilsētas zemes komisijas lēmumu par zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei) vai Centrālajai zemes komisijai. Pagasta padomes (pilsētas domes), kā arī Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Pagasta (pilsētas) zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesībām, samaksas (maksas) un kompensācijas apmēru viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei). Pagasta padomes (pilsētas domes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām likuma “Par zemes komisijām” pārejas noteikumos jāparedz, ka novadā ietilpstošo pilsētu zemes komisiju lēmumi pārsūdzami (jaunizveidotajai) novada domei.

1.9. Likums “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 17.panta otro daļu uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, arī bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantiniekiem, šādā secībā:

1) tās vietējās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

2) tā rajona teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

3) citu pašvaldību teritorijā.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāsaglabā nemainīga īpašuma tiesību atjaunošanas secība, kura atkarīga no pašreizējā administratīvi teritoriālā iedalījuma (vispirms pagastā; tad rajonā), jo pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas tiek izmainīts administratīvi teritoriālais iedalījums, jo Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības laika posmā no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim, bet pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām nebūs rajona pašvaldību un šādu vietējo pašvaldību: rajona pilsētu un pagastu pašvaldību. Centrālā zemes komisija savu darbību attiecībā uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vēl nebūs beigusi.

1.10. Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”   un likums “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”

Esošais regulējums. Šobrīd likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteikta pilsētas pašvaldības un pilsētas domes kompetence zemes reformā. Pilsētas dalās republikas pilsētās un rajona pilsētās. Rajonu pilsētas, izņemot Valmieru un Jēkabpili, administratīvi teritoriālās reformas ietvaros iekļaujas novados un iegūst teritoriālās vienības statusu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām nebūs rajona pilsētas pašvaldības, rajona pilsētas domes, bet būs novada pašvaldība un novada dome, tālab jānosaka, ka to pilsētu, kuras pēc vietējās pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas ietilpst novadā, pašvaldības un tās domes kompetencē esošie jautājumi piekrīt attiecīgajai jaunizveidotajai novada pašvaldībai un tās domei. Attiecībā uz republikas pilsētu pašvaldībām, ieskaitot jaunizveidotās republikas pilsētas (Valmieru un Jēkabpili), tiesiskais regulējums paliek nemainīgs – šobrīd spēkā esošais.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 34.pantu lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata un saskaņā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 7.pantu. Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam izskatīšanai Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojuma projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pārejas noteikumos jānorāda, ka Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes reformas pabeigšanu sagatavo atsevišķi katrai novada pilsētai (teritoriālai vienībai).

1.11. Valsts probācijas dienesta likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 21.pantu valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir: 1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis; 2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis; 3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis; 4) pašvaldības pārstāvis.

Piedāvātais regulējums. Ņemot vērā plānotās izmaiņas tiesu un prokuratūru nosaukumos, Valsts probācijas dienesta likuma 21.pantā nepieciešams veikt grozījumus, vienlaikus paredzot, kuru pašvaldību pārstāvju līdzdalība valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir nepieciešama.

 

2. Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus divos likumos, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

2.1. Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” 2.panta trešo daļu pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu veido:

1) valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi (60 procenti no ieņemtajām summām), kas izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) pašvaldības īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. No šiem līdzekļiem valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitāmi 10 procenti, ja sertifikātu izmantošanas apmērs nepārsniedz 50 procentus, vai 5 procenti, ja sertifikātu izmantošanas apmērs pārsniedz 50 procentus;

3) 10 procenti no attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta teritorijā esošo valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāprecizē pašvaldību veidi, to lēmējinstitūcijas atbilstoši vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

2.2. Likums “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”

Esošais regulējums. Saskaņā ar likuma “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” 23.panta otro daļu prasības pret Ekonomikas ministriju, ministriju, kuras pārziņā ir valsts uzņēmums, Privatizācijas aģentūru vai citu normatīvajos aktos noteiktu institūciju, kas veic uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju vai atsavināšanu, vai pašvaldības domi (padomi), kuras pārziņā ir pašvaldības uzņēmums, par tās bezdarbību rīcības (lēmumu) likumību, tās veikto mantas novērtēšanu, statūtsabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) sadalīšanu, kompensācijas aprēķināšanu, kā arī par termiņu neievērošanu un citiem ar īpašuma tiesību atjaunošanu saistītajiem jautājumiem izskata tiesa.

Piedāvātais regulējums. Likuma pārejas noteikumos ir nepieciešams paredzēt, kas pārstāvēs rajona padomi tiesā, ja prasība ir pret rajona padomi.

 

3. Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus četros likumos, lai rajonu pašvaldību kompetence autopārvadājumu jomā, sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē, valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu organizācijas un koordinācijas jomā, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, tiktu sekmīgi nodota attiecīgajām vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

3.1. Autopārvadājumu likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 30.panta pirmo daļu pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai novadu administratīvajās teritorijās vai republikas pilsētas domes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgās republikas pilsētas maršrutos. Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmo daļu pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu, kā arī nosaka pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu ārpusē uz taksometra virsbūves.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgā republikas pilsētas dome vai novada dome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu, kā arī nosaka pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu ārpusē uz taksometra virsbūves. Likuma pārejas noteikumos jānosaka konkrēts rajona padomes izsniegto speciālo atļauju (licenču) derīguma periods pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

3.2. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

Esošais regulējums. Šobrīd sabiedriskie transporta maršruti iedalās pilsētas nozīmes maršrutā, reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā un reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta trešo daļu rajona pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla reģionālos vietējās nozīmes maršrutus un – pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību – pilsētas nozīmes maršrutus rajona pilsētās un novados;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un – pēc saskaņošanas ar attiecīgām pašvaldībām – rajona pilsētas nozīmes maršrutos;

3) iesniegt Autotransporta direkcijai lēmuma projektu par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi un pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu;

4) ja Autotransporta direkcija nesaskaņo iesniegto lēmuma projektu vai pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu – lemt par tā tālāku neskatīšanu, grozīšanu vai saskaņošanas atteikuma iesniegšanu izskatīšanai Satiksmes ministrijā;

5) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai un republikas pilsētas pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu vai pilsētas nozīmes maršrutos;

6) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus.

Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta pirmās daļas 6. un 7.punktu Autotransporta direkcijas kompetencē ir saskaņot rajona pašvaldības lēmuma projektu par maršrutu tīklu vai maršrutu vai iesniegt pamatotus iebildumus pret šāda maršruta vai maršrutu tīkla izveidošanu un saskaņot rajona pašvaldības sagatavoto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma projektu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā jāparedz, ka par pilsētas (vietējās) nozīmes maršrutiem republikas pilsētas robežās būs atbildīgas republikas pilsētas, finansējumu saņemot 35% no valsts budžeta un 65% no pašvaldības budžeta. Savukārt par reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem (gan novadu robežās, gan starp novadiem viena pašreizējā rajona robežās) atbildēs plānošanas reģioni, finansējumu saņemot no valsts budžeta. Par reģionālajiem starppilsētu nozīmes maršrutiem atbildīga ir Autotransporta direkcija. Tā organizē gan tos maršrutus, kas ir starp republikas pilsētām, gan starpnovadu maršrutus, kas šķērso rajona robežas, finansējumu saņemot no valsts budžeta. Līdz 2020.gadam atbildību par starpnovadu maršrutiem, kas šķērso rajona robežas, nodod plānošanas reģioniem.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 7.pantu, ja maršrutu tīkla republikas pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju slēdz vienošanos par republikas pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām. Ja republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība viena mēneša laikā nepanāk vienošanos par maršruta tīkla robežām, tad šīs robežas nosaka Autotransporta direkcija. Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas rajona pašvaldība iepriekš minēto vienošanos slēdz, ja Rīgas pilsētas maršrutu tīkla vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām vairāk nekā par 15 kilometriem. Republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, izdara attiecīgus grozījumus vienošanās nosacījumos. Ja maršrutu tīkla reģionālais vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus rajona administratīvajām robežām, maršrutu tīkla reģionālā vietējās nozīmes maršruta robežas nosaka Autotransporta direkcija, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāparedz citu maršrutu tīkla robežu (Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 7.pants) noteikšanas kārtība. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi (Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.pants) pārveidojami atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 6. un 8.punktu pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajonu pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek nodota plānošanas reģioniem. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus rajonu pilsētās pilsētu nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutos pārvadātājiem kompensē no valsts budžeta 100 procentu apmērā līdz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāprecizē šie Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu punkti.

3.3. Dzelzceļa likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Dzelzceļa likuma 14.panta pirmo daļu par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Valsts dzelzceļa administrācijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kā arī attiecīgajai vietējai un rajona pašvaldībai. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai, ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām likumā par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Valsts dzelzceļa administrācijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kā arī attiecīgajai vietējai pašvaldībai. Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgās vietējās pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu.

Esošais regulējums. Šobrīd dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumus organizē un koordinē, kā arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumus slēdz rajona padome vai republikas pilsētas dome pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju – pašvaldības vārdā atbilstoši 2003.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.759 “Noteikumi par valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem”, kas izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 24.panta pirmo un septīto daļu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāmaina kārtība, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi un kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

3.4. Likums “Par autoceļiem”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešo daļu valsts autoceļi iedalāmi:

1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galveno ceļu tīklu un galvaspilsētu – ar nozīmīgākajiem rajonu administratīvajiem centriem;

2) 1.šķiras autoceļos, kas rajonu administratīvos centrus, kā arī citus valsts nozīmes administratīvos, saimnieciskos un kultūras centrus savieno savā starpā vai ar rajonu administratīvajiem centriem, vai ar galvenajiem vai 1.šķiras autoceļiem;

3) 2.šķiras autoceļos, kas pagastu vai novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar rajonu administratīvajiem centriem, vai ar citām vietējās nozīmes apdzīvotām vietām, saimnieciskajiem un kultūras centriem, vai ar valsts autoceļiem.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāprecizē šī norma par valsts autoceļu iedalījumu galvenajos autoceļos, 1.šķiras un 2.šķiras autoceļos, aizstājot jēdzienus “rajona administratīvais centrs” un “pagasta administratīvais centrs” ar jēdzieniem, kas atbilst administratīvi teritoriālajam iedalījumam pēc teritoriālās reformas.

Likumā “Par autoceļiem” jānosaka, ka valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ienākumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 100 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, tai skaitā: 2011.gadā – 85 procenti; 2012.gadā – 90 procenti; 2013.gadā – 95 procenti; 2014.gadā – 100 procenti.

 

4. Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai rajona pašvaldības funkcijas izglītības jomā nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

4.1. Izglītības likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta trešo, ceturto un piekto daļu rajona pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, izņemot valsts un privātās izglītības iestādes, rajona pašvaldības dibinātās izglītības iestādes ir tās pārziņā; pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju; uztur tās pārziņā esošās izglītības iestādes ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kontrolē finanšu līdzekļu izmantošanu; nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos; nodrošina ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā; nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju; organizē pieaugušo izglītību; organizatoriski palīdz savā administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem; organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu; koordinē obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; veido un uztur izglītības informācijas bāzi; nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs; koordinē bērna tiesību aizsardzību izglītības jomā. Vietējā pašvaldība, ieskaitot republikas pilsētas pašvaldību, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, bet, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes; nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai; pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājus — saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju; nosaka kārtību, kādā tās pārziņā esošās izglītības iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā; sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to racionālu izmantošanu; uztur tās pārziņā esošās pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas un citas izglītības iestādes, ievērojot, ka to finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto finansiālo nodrošinājumu; nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos; nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu saimniecisko (tehnisko) darbinieku darba samaksas finansēšanu; nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība; nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu; nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā; sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā; sekmē jauniešu interešu izglītību un profesionālo orientāciju, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai; veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmērus un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās pārziņā esošās izglītības iestādēs.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām rajona pašvaldību kompetence izglītības jomā pāriet novadu pašvaldībām, tādējādi republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, izņemot valsts un privātās izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

2) nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu, internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, profesionālo izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājus – saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju;

4) nosaka kārtību, kādā tās pārziņā esošās izglītības iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā; sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to racionālu izmantošanu; uztur tās pārziņā esošās izglītības iestādes ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kontrolē finanšu līdzekļu izmantošanu;

5) nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

6) nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu saimniecisko (tehnisko) darbinieku darba samaksas finansēšanu;

7) nodrošina izglītības ieguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, kā arī internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

8) nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

9) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

10) nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju, sekmē jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai;

11) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

12) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā, nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām;

13) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

14) nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmērus un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās pārziņā esošās izglītības iestādēs;

15) organizē pieaugušo izglītību;

16) piedalās savā administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem;

17) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu;

18) veido un uztur izglītības informācijas bāzi;

19) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs;

20) nodrošina valsts pārbaudes darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21) piedalās izglītības iestāžu akreditācijas rezultātu īstenošanā;

22) atbalsta izglītojamo dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, projektos, sporta sacensībās, kas sekmē bērnu un jauniešu garīgo un fizisko attīstību;

23) ievēro citas Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības jomā.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Izglītības likuma 18.pantu pašvaldības izglītības pārvaldi izveido rajona vai republikas pilsētas pašvaldība. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāju, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieceļ amatā attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta. Pašvaldības izglītības pārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina attiecīgā pašvaldība.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Izglītības likumā jāprecizē normas par pašvaldības izglītības pārvaldēm, izslēdzot rajona pašvaldību, vienlaicīgi nosakot, ka katrā pašvaldībā ir izveidojama institūcija, kura organizē pašvaldībām nodotās kompetences izpildi izglītības jomā. Pašvaldības lemj par minētās institūcijas struktūru un kapacitāti, taču katrā pašvaldībā obligāti jābūt vismaz vienam darbiniekam, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas attiecīgajā pašvaldībā.

4.2. Vispārējās izglītības likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma Pārejas noteikumu 3.punktu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.

Piedāvātais regulējums. No Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumiem jāizslēdz norma, kas nosaka, ka pašvaldību pārziņā esošo internātskolu finansēšana no valsts budžeta tiek pārtraukta pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

 

5. Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Bāriņtiesu likumā, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

5.1. Bērnu tiesību aizsardzības likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66.panta pirmo daļu pagasta un pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu, koordinē šo darbību izpildi.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.panta pirmo daļu par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām par bērna tiesību aizsardzību atbild republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas. Republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

5.2. Bāriņtiesu likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Pagastos un tajās pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī novados, izņemot administratīvā centra pilsētu, ja tajā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šajā likumā noteiktos uzdevumus. Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija. Vienā novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Novados bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šajā likumā noteiktos uzdevumus. Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Vienā novadā vai republikas pilsētā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.

 

6. Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus Augu aizsardzības likumā, lai rajona pašvaldības funkcijas invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanā nodotu vietējām pašvaldībām, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 18.¹ panta sesto daļu atsevišķu invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesaista rajona un vietējās pašvaldības. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai rajona pašvaldība: 1) pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgā rajona teritorijā un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

2) izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā iekļauj Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvi. Ekspertu grupa izstrādā attiecīgā rajona invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu; 3) organizē un koordinē sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu veikšanu, ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām atsevišķu invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesaista vietējās pašvaldības. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība: 1) pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; 2) izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā iekļauj Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvi. Ekspertu grupa izstrādā attiecīgās pašvaldības invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu; 3) organizē un koordinē sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu veikšanu, ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.

 

7. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus piecos likumos, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

7.1. Teritorijas plānošanas likums

Esošais regulējums. Šobrīd Teritorijas plānošanas likumā tiek paredzēti četri plānošanas līmeņi: nacionālais, reģiona, rajona un vietējais. Vietējām pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, jāņem vērā nacionālā, reģiona un rajona plānojuma prasības.

Piedāvātais regulējums. Tā kā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā nebūs vairs rajonu pašvaldību un rajona kā administratīvi teritoriālā iedalījuma, tad ir nepieciešams veikt grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, izslēdzot normas, kas attiecas uz rajona teritorijas plānojumu. Līdz ar to vietējām pašvaldībām pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, izstrādājot savus teritorijas plānojumus, būs jāvadās tikai no nacionālā un reģiona plānojuma. Ar grozījumiem ir paredzēts papildināt Teritorijas plānošanas likumu ar pārejas noteikumiem, kuros ir noteikts datums, līdz kuram rajona pašvaldības nodod savus teritorijas plānojumus plānošanas reģionam.

7.2. Likums “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”

Piedāvātais regulējums. Likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu” nepieciešamie grozījumi saistībā ar vietējo pašvaldību darbu un deputātu tiesību un pienākumu īstenošanu pēc 2009.gada vietējo domju vēlēšanām vērtējami kontekstā ar šobrīd Saeimā izskatīšanā esošajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” un izstrādājamiem grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

7.3. Likums “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”

Piedāvātais regulējums. Šobrīd tiek izstrādāts jauns likums “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Šā likuma mērķis ir noteikt objektīvu un stabilu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis ir izlīdzināt pašvaldību kompetenču īstenošanas iespējas, kas izriet no atšķirīgajiem vērtētajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot nelabvēlīgās sociālekonomiskās atšķirības starp pašvaldībām, lai sekmētu visas Latvijas teritorijas attīstību. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķa sasniegšana tiek nodrošināta ar daļēju ieņēmumu izlīdzināšanu, sekmējot pašvaldības ieinteresētību savu ieņēmumu pieaugumā.

Jaunās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtības sagatavošanā izmantotas jaunākās Eiropas Padomes rekomendācijas, kā arī pārņemtas pozitīvās esošās sistēmas iezīmes. Tai pašā laikā tā novērš galvenos esošās sistēmas trūkumus. Tā, piemēram, jaunā sistēma paredz, ka līdz 1998.gadam bērnu namos ievietoto bērnu un līdz 1998.gadam pansionātos ievietoto iemītnieku finansēšana paredzēta ar speciālu mērķdotāciju pēc reāliem normatīviem, novēršot esošās finanšu izlīdzināšanas sistēmas deformāciju, kā rezultātā ir izteikti nevienāds un neobjektīvs rajonu pašvaldību dotāciju apjoms.

Izlīdzināšanas ietvaros pašvaldību vērtētos ieņēmumus aprēķina kā ieņēmumu prognozi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījuma un no nekustamā īpašuma nodokļa. Kopējā izlīdzināmā finanšu nepieciešamība sistēmas ietvaros ir aprēķināts lielums – vērtēto ieņēmumu un valsts budžeta pamatdotācijas summa. Savukārt katras pašvaldības izlīdzināmā finanšu nepieciešamība tiek noteikta pēc astoņiem kritērijiem, kas raksturo pašvaldību izdevumu vajadzību atšķirības. Katram kritērijam ir noteikts svara koeficients. Šie kritēriji ir: iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā no 0–6 gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7–18 gadiem, iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma skaits (šo četru demogrāfisko kritēriju koeficientu kopsumma ir 0,87); teritorijas platība, attālums līdz Rīgai, pakalpojumu centru skaits novados, plašāku teritoriju apkalpojošs centrs (šo četru kritēriju koeficientu kopsumma ir 0,13). Kritēriju koeficienti noteikti, balstoties uz budžeta izdevumu analīzi, ar nelielu korekciju pēc politikas prioritātēm. Kritēriju koeficientus paredzēts pārskatīt pēc četriem gadiem.

Tās pašvaldības, kurām vērtētie ieņēmumi pārsniedz izlīdzināmo nepieciešamību, veic iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Atskaitījuma daļa no pārsnieguma ir mazāka nekā esošajā sistēmā. Dotāciju aprēķins pašvaldībām, kam vērtētie ieņēmumi ir mazāki par izlīdzināmo finanšu nepieciešamību, notiek divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē visu šo pašvaldību ieņēmumi ar likumā pēc noteiktas formulas aprēķinātu koeficientu tiek tuvināti izlīdzināmai nepieciešamībai. Šīs dotācijas kopējo apjomu veido pašvaldību iemaksas un valsts budžeta pamatdotācija. Pēc pirmās pakāpes izlīdzināšanas rezultātiem tās pašvaldības, kurām joprojām zemi ieņēmumi, saņem no valsts budžeta papildu dotāciju līdz 85% no izlīdzināmās nepieciešamības. Šāda dotācijas sadales sistēma motivē pašvaldības pašu ieņēmumu palielināšanā. Savukārt šobrīd ieteiktā robeža 85% no izlīdzināmās nepieciešamības nodrošina to, ka praktiski nevienai pašvaldībai pēc apvienošanās jaunā aprēķinātā dotācija nav mazāka (vai iemaksa nav lielāka) par šobrīd šajā teritorijā esošo dotāciju vai iemaksu summu, ņemot vērā arī rajona pašvaldības saņemto dotāciju. Veiktie aprēķini ar 2008.gada finanšu izlīdzināšanas datiem reformētām pašvaldībām 2008.gada situācijā parāda, ka no valsts budžeta nepieciešamais papildu finansējums ir 40 miljoni latu. Prognozētais nepieciešamais finansējums 2010.gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, saskaņā ar izstrādātajiem priekšlikumiem likumprojektam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, ir 47,15 milj. latu apmērā. Šobrīd apstiprinātajā ietvarā 2010.gadam valsts budžeta dotācija pašvaldību izlīdzināšanas fondam ir 7,15 milj. latu apmērā. Neparedzot šādu valsts budžeta dotācijas palielināšanu, jānosaka lielāka atskaitījuma daļa no pašvaldībām vai jāsamazina izmaksājamās dotācijas. Tas nozīmē, ka samazināsies finansējums atsevišķām administratīvajām teritorijām pēc pašvaldību apvienošanās, kas nebūtu pieļaujams.

7.4. Likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”

Piedāvātais regulējums. Šobrīd tiek izstrādāts jauns likums, kas nosaka, ka Latvijā ir novadu, republikas pilsētu un apriņķu administratīvās teritorijas un apdzīvotas vietas – pilsētas, ciemi un viensētas. Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka apriņķu administratīvās teritorijas izveido līdz 2012.gada 31.decembrim. Apriņķu pašvaldības uzsāk darbu pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām. Apriņķu administratīvās teritorijas veido, lai iedzīvotāju skaits tajās nebūtu mazāks par 150 tūkstošiem.

7.5. Reģionālās attīstības likums

Piedāvātais regulējums. Nepieciešams izdarīt grozījumus Reģionālās attīstības likumā, paredzot, ka rajonu pašvaldības spēkā esošas attīstības programmas nodos plānošanas reģionam, kura teritorijā atrodas attiecīgā rajona pašvaldība, izmantošanai turpmākajā plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības plānošanas procesā.

 

8. Kultūras ministrija

Kultūras ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus divos likumos, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

8.1. Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 6.pantu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā rajonā un republikas pilsētā ieceļ valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši inspekcijai un darbojas saskaņā ar dienesta instrukciju. Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešajai daļai kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli tā īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām jāgroza likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 6.pants, izsakot to šādā redakcijā: “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kultūras pieminekļu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai izveido reģionālās nodaļas, kas pakļautas tieši inspekcijai un darbojas saskaņā ar reglamentu.” Jāgroza likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešā daļa, izsakot to šādā redakcijā: “Kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli tā īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā reģionālā nodaļa ir apsekojusi kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.”

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7.panta trešo daļu, ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatas nodaļām iesniedz attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatas nodaļām iesniedz attiecīgā reģionālā nodaļa.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 20.pantu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors nosūta kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Šie norādījumi stājas spēkā brīdī, kad kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) tos saņēmis un ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām attiecīgā reģionālā nodaļa nosūta kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Šie norādījumi stājas spēkā ar brīdi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) tos saņēmis un ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 25.pantu naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, soda naudu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita pagasta vai pilsētas pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, soda naudu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita novada vai republikas pilsētas pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos.

8.2. Bibliotēku likums

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Bibliotēku likuma 6.panta ceturto daļu pašvaldības bibliotēkas likvidēšanas gadījumā reģiona – rajona vai republikas pilsētas galvenā bibliotēka (turpmāk – reģiona galvenā bibliotēka) organizē bibliotēkas krājuma nodošanu citām ieinteresētajām bibliotēkām, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību. Atbilstoši šā likuma 12.panta otrajai daļai rajona padome vai republikas pilsētas dome, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes ieteikumus un vienošanos ar attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku dibinātājiem, vienu no bibliotēkām izvirza reģiona galvenās bibliotēkas statusam, nosakot tās uzdevumus un nodrošinot tās darbībai nepieciešamos finanšu līdzekļus. Turklāt atbilstoši šā likuma Pārejas noteikumu 2.punktam Latvijas Bibliotēku padomes locekļu kandidātus izvirza kultūras ministrs – četrus pārstāvjus no lielākajām zinātniskajām bibliotēkām, četrus pārstāvjus no rajonu un republikas pilsētu bibliotēkām, trīs pārstāvjus no bibliotekāru sabiedriskajām organizācijām un vienu bibliotekārās izglītības pārstāvi.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām pašvaldības reģiona galvenā bibliotēka ir novada vai republikas pilsētas galvenā bibliotēka. Pašvaldības pieņem saskaņotus lēmumus par reģiona galvenās bibliotēkas statusa piešķiršanu un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Kultūras ministrijā, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes ieteikumus, nosakot tās uzdevumus un nodrošinot tās darbībai nepieciešamos finanšu līdzekļus. Bibliotēkas likvidēšanas gadījumā reģiona – novada vai republikas pilsētas galvenā bibliotēka organizē bibliotēkas krājuma nodošanu citām ieinteresētajām bibliotēkām, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību. Reģiona galvenās bibliotēkas darbību tās kompetences jautājumos finansē pašvaldības, kuras pieņēmušas lēmumu par reģiona bibliotēkas statusa piešķiršanu attiecīgajai pašvaldības bibliotēkai.

 

9. Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus Civilās aizsardzības likumā, lai rajona pašvaldības funkcijas sekmīgi tiktu izpildītas novados, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Esošais regulējums. Šobrīd saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 4.panta otro daļu civilās aizsardzības organizācijas pamatā ir administratīvi teritoriālais princips. Tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni un republikas pilsētas. Atbilstoši Civilās aizsardzības likuma 9.pantam pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs ir atbildīgs par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi: 1) izveidot un vadīt republikas pilsētas, rajona civilās aizsardzības komisiju (komisijas vadītāja vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attiecīgās struktūrvienības vadītājs). Pašvaldības civilās aizsardzības komisija darbojas atbilstoši nolikumam, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu; 2) ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā; 3) ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu; 4) nodrošināt darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicinātajam citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestu personālam; 5) sniegt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzturēšanu un uzglabāšanu kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par valsts materiālajām rezervēm; 6) pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai; 7) organizēt republikas pilsētas, rajona civilās aizsardzības komisijas locekļu mācības; 8) piedalīties civilās aizsardzības mācībās.

Piedāvātais regulējums. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Civilās aizsardzības likumā tiek precizētas normas par civilās aizsardzības komisiju, nosakot, ka civilās aizsardzības komisiju veido novadu un republikas pilsētu pašvaldību domes deleģētas amatpersonas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieks, novados, kuros nav Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta struktūrvienību, – Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta priekšnieka pilnvarota amatpersona. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi: ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā; ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu; nodrošināt darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicinātajam citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestu personālam; pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai; piedalīties civilās aizsardzības mācībās.

 

10. Finanšu ministrija

Finanšu ministrijas atbildības jomā ir nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par pašvaldību budžetiem”, lai pašvaldību kompetenci, ieskaitot rajona pašvaldības funkcijas, nodotu novadiem, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām no likuma tiek izslēgtas normas par rajona, pagastu un pilsētu pašvaldību budžetiem, iestrādājot likumā normas par republikas pilsētu un novadu pašvaldību budžetiem.

 

B sadaļa

1. Vispārējie nosacījumi rajona pašvaldības reorganizācijai

Saeima 2008.gada 21.februārī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts nosaka kārtību, kādā reorganizē rajonu pašvaldības, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības saskaņā ar rajona pašvaldības reorganizācijas plānu pārņem attiecīgā rajona pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības.

Likumprojekts paredz, ka rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās attiecīgā jaunievēlētā novada domes pirmo sēdi. Rajona pašvaldības institūcijas līdz 2009.gada 31.decembrim turpina pildīt bijušā rajona pašvaldības funkcijas, neskatoties uz to, ka šīs institūcijas pakāpeniski tiek nodotas vietējām pašvaldībām saskaņā ar rajona reorganizācijas plānu, kuru izstrādā un līdz 2008.gada 31.decembrim apstiprina rajona padomes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likumprojekts nosaka, ka, izstrādājot rajona reorganizācijas plānu, rajonu padomes locekļi vienojas par rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību sadali starp rajona teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām. Saskaņā ar likumprojektu, ja rajona padome likumā noteiktajā termiņā neapstiprina rajona pašvaldības reorganizācijas plānu vai apstiprinātais rajona pašvaldības reorganizācijas plāns pilnībā vai kādā tā daļā ir pretrunā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju lemj Ministru kabinets, izdodot attiecībā uz šo rajona pašvaldību īpašus noteikumus. Savukārt, ja rajona padome reorganizācijas plānā nav paredzējusi visu rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu, Ministru kabinets var lemt par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju, izdodot attiecībā uz šo rajona pašvaldību īpašus noteikumus. Rajonu pašvaldību reorganizācijas plāna izpilde notiek no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim. Ja rajona teritorijā izveidojas viens novads, rajona reorganizācijas plānu neizstrādā un ar 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novada domes pirmo sēdi rajona pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja ir attiecīgā novada pašvaldība.

 

2. Kritēriji rajona pašvaldības nekustamā īpašuma, saistību un kapitāldaļu sadalei

Ņemot vērā to, ka likumprojektā noteikts, ka izstrādās īpašus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks rajonu reorganizācijas izstrādāšanas kārtību un saturu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka šajos noteikumos jānosaka konkrēti kritēriji nekustamā īpašuma, saistību un kapitāla daļu sadalei, ja rajona pašvaldības padomes locekļi par to savstarpēji nevarēs vienoties, proti, šajā gadījumā rajona pašvaldības:

1) nekustamais īpašums piekrīt pašvaldībai atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai. Ja šis nekustamais īpašums atrodas republikas pilsētā, izņemot Valmierā un Jēkabpilī, tad tas paliek novadu un jaunizveidoto republikas pilsētu pašvaldību kopīpašumā;

2) saistības, kas izriet no nekustamā īpašuma, pārņem pašvaldība, kurai attiecīgais nekustamais īpašums ir nodots, bet pārējās saistības pārņem pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir saistību izpildes vieta;

3) kapitāla daļas sadala starp attiecīgā rajona teritorijā izveidotajām pašvaldībām proporcionāli iedzīvotāju skaitam pēc Iedzīvotāju reģistra datiem.

 

3. Nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā

Nekustamā īpašuma (zemes, ēku (būvju)) ierakstīšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda regulē likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Šajos normatīvajos aktos ir noteikta kārtība un dokumenti, kas ir par pamatu pašvaldības zemes un ēku (būvju) ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā var iedalīt divos veidos:

1) nekustamā īpašuma pirmreizējā ierakstīšana zemesgrāmatā;

2) zemesgrāmatā jau ierakstīta nekustamā īpašuma pārreģistrācija.

3.1. Nekustamā īpašuma pirmreizējā reģistrācija zemesgrāmatā

Nekustamā īpašuma pirmreizējā ierakstīšana zemesgrāmatā pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām tiks analizēta divos veidos: pilsētas/ pagasta pašvaldībai piekritīgā nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā uz novada pašvaldības vārda un rajona pašvaldībai piekritīgā nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā uz novada pašvaldības vārda.

Administratīvi teritoriālās reformas likuma Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka, ka novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja. Konkrētus novadus un to administratīvo teritoriju veidojošos pagastus un pilsētas nosaka Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.596 “Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”.

Jaunizveidotā novada pašvaldība nekustamo īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda, pamatojoties uz tiem pašiem dokumentiem (zemes robežu plāni; teritorijas plānojums funkcijām; īpašuma tiesību apliecinošie dokumenti u.tml.), kas būtu bijis par pamatu, lai šo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ierakstītu novadu veidojošā rajona pilsēta vai pagasts. Zemesgrāmatā reģistrācijas kārtība nemainās. Izņēmums pastāv attiecībā uz adreses piešķiršanu, jo, izveidojoties novadam, mainīsies adresācija. Vajadzēs pieņemt lēmumu par jaunās adreses piešķiršanu. Papildus nepieciešamos citus dokumentus pirmreizējai nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā, to veidu un apjomu jānosaka Rajonu reorganizācijas likumā.

Rajona pašvaldību reorganizācijas likuma projektā jānosaka, ka attiecībā uz rajona pašvaldības nekustamo īpašumu tiesību un saistību pārņēmēja ir tā novada pašvaldība, kura ir norādīta rajona reorganizācijas plānā. Novada pašvaldība (pašvaldības) rajona pašvaldības nekustamo īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda, pamatojoties uz tiem pašiem dokumentiem (zemes robežu plāni; teritorijas plānojums funkcijām; īpašuma tiesību apliecinošie dokumenti u.tml.), kas būtu bijis par pamatu, lai šo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ierakstītu rajona pašvaldība, bez tam tai jāpievieno rajona reorganizācijas plāns, kurā norādīts, ka attiecīgā novada pašvaldība (pašvaldības) ir rajona pašvaldības nekustamā īpašuma pārņēmēja. Zemesgrāmatā reģistrācijas kārtība nemainās, tikai jāpievieno rajona reorganizācijas plāns. Izņēmums ir attiecībā uz adreses piešķiršanu, ja nekustamais īpašums neatrodas republikas pilsētā. Atsevišķos gadījumos iespējams vajadzēs pieņemt lēmumu par jaunās adreses piešķiršanu.

Rajonu reorganizācijas likumā jānosaka šī kārtība nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz novada pašvaldības vārda.

Jautājums par to, vai rajona pašvaldības īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz novada pašvaldību vārda pašvaldības varēs veikt bez maksas, neietekmē valsts nodevas samaksu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, jo par pirmreizēju īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā ir maksājama tikai kancelejas nodeva.

3.2. Zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma pārreģistrācija

Zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma pārreģistrāciju attiecībā uz konkrēta pagasta, rajona pilsētas vārda reģistrētu nekustamo īpašumu veic pēc novada pašvaldības ieskatiem. Nekustamais īpašums saskaņā ar likumu jau pieder novada pašvaldībai. Ja pārreģistrē, tad vienlaicīgi arī ar adreses maiņu iesniedzot zemesgrāmatu nodaļai attiecīgu nostiprinājuma lūgumu, kurā norāda pamatojumu (tiesību un saistību pārņēmējs saskaņā Administratīvi teritoriālās reformas likuma Pārejas noteikumu 11.punktu, Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.596 “Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”, Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu). Nostiprinājuma lūgumam pievieno lēmumu par adrese piešķiršanu.

Zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma pārreģistrāciju veic attiecībā uz konkrētas rajona pašvaldības vārda reģistrētu nekustamo īpašumu, ja pārreģistrē, tad vienlaicīgi arī ar adreses maiņu, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļai attiecīgu nostiprinājuma lūgumu, kurā norāda pamatojumu (tiesību un saistību pārņēmējs saskaņā ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu). Nostiprinājuma lūgumam pievieno rajona reorganizācijas plānu, lēmumu par adreses piešķiršanu, ja mainās adrese.

Lai būtu vienveidīga prakse zemesgrāmatas nodaļās un nerastos problēmas, šo situāciju jānoregulē normatīvajos aktos, piemēram, Rajona pašvaldību reorganizācijas likumā.

Par nekustamā īpašuma pārreģistrāciju zemesgrāmatā ir maksājama tikai kancelejas nodeva ar nosacījumu, ka jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks ir bijušā īpašnieka saistību un tiesību pārņēmējs. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kopējais kancelejas nodevu apjoms ir tik liels, ka pašvaldības nespēs nodrošināt nekustamā īpašuma pārreģistrāciju, tad šis jautājums ir lemjams Ministru kabinetā par papildu līdzekļu piešķiršanu.

Nav iespējams un arī nav lietderīgi noteikt termiņu, kurā līdz reformas pabeigšanai vietējām un rajona pašvaldībām jāsakārto savas īpašuma tiesības, tādējādi nodrošinot rīcību ar jau zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu.

 

4. Mantas, institūciju un saistību sadale veselības aprūpes jomā

Ja rajona pašvaldības veselības aprūpes iestāde ir veidota kā pašvaldības iestāde (t.sk. pašvaldības aģentūra), tad šī iestāde, nekustamais īpašums, manta un saistības tiek atdotas pašvaldībai atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai.

Ja veselības aprūpes iestāde ir veidota kā kapitālsabiedrība, tās kapitāldaļas tiek nodotas, vienojoties starp rajona teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām. Ja vienošanos nevar panākt, tad kapitāldaļas tiek sadalītas starp vietējām pašvaldībām attiecīgā rajona teritorijā proporcionāli iedzīvotāju skaitam pēc Iedzīvotāju reģistra datiem.

Veselības ministrijai būs jāprecizē ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reģionālo struktūrvienību atrašanās vieta un apkalpojamās teritorijas pēc tam, kad būs izveidoti visi novadi un būs zināmi šo novadu administratīvie centri.