Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums -

 "LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267; "LV" 25.08.1999., Nr.270/273;

"LV" 26.08.1999., Nr.274

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

 

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

Nenoliedzami, ka pārejas ekonomikā ārvalstu investīcijām ir liela loma. Bet, lai sasniegtu stabilu ilgtermiņa izaugsmi, iekšzemes investīcijas ir jānodrošina ar nacionālajiem uzkrājumiem, jo kapitāla ieplūdei ir nepastāvīgs raksturs sakarā ar konjunktūras svārstībām starptautiskā kapitāla augstas mobilitātes apstākļos. Tāpēc stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošinājums ir iekšējie uzkrājumi. Lai saglabātu ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru, iekšējiem uzkrājumiem jāsedz investīcijas vismaz par 80%, jo tas neizraisa maksājumu bilances tekošā konta pārmērīgu deficītu un nerada draudus nacionālās valūtas stabilitātei. Latvijai šie rādītāji ir daudz zemāki (skatīt 3.11. zīmējumu).

3.11. zīmējums

Investīcijas, uzkrājumi un tekošā konta saldo

(procentos)

 

 

IKP - iekšzemes kopprodukts, S - uzkrājumi, CAB - tekošā konta saldo, I - kopējā kapitāla veidošanas izmaksas jeb nefinansu investīcijas, Ip - nefinansu investīcijas pamatlīdzekļos.

3.13. tabula

Ārvalstu investīcijas Latvijā

(perioda beigās, milj. latu)

	1995	1996	1997	1998
Tiešās investīcijas	330,5	520,5	750,3	846,4
tai skaitā:
pamatkapitālā	270,5	375,1	547,0	622,6
neto aizdevumi	60,0	145,4	203,3	223,8
Portfeļinvestīcijas	12,1	25,4	7,8	24,3
tai skaitā:
kapitāla vērtspapīri	3,7	2,5	5,5	23,6
parāda vērtspapīri	8,4	22,9	2,3	7,9
Citas investīcijas	694,9	964,8	1429,3	1522,6
Pavisam investīcijas	1037,5	1510,7	2187,4	2393,3

Kopējā pamatkapitāla veidošanas īpatsvars IKP 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 1,3 procentpunktiem un sasniedza 20,1%, savukārt uzkrājumu īpatsvars šajā periodā samazinājās par 4,7 procentpunktiem un 1998. gadā bija tikai 12%. Zemais nacionālo uzkrājumu līmenis ir ekonomiskās attīstības riska faktors, jo vēlme saglabāt izaugsmei nepieciešamo augsto investīciju līmeni pie zema uzkrājuma līmeņa var novest pie pieaugoša tekošā konta deficīta. Tekošā konta deficītu pēdējos gados, tai skaitā 1998. gadā nosedza kapitāla ieplūde. Tomēr 1997. gadā tās bija pārsvarā tiešās ārvalstu investīcijas, bet 1998. gadā jau gandrīz puse no ārvalstu investīcijām veidoja parādsaistības.

Kopīgās ārvalstu uzkrātās investīcijas Latvijā atspoguļotas 3.13. tabulā.

Kā redzams 3.13. tabulā, caurmērā 2/3 no ārvalstu investīcijām veido parādsaistības un 1/3 - parādu neradošās saistības, tas ir, ārvalstu tiešās investīcijas (skatīt 3.4.3. nodaļu) un kapitāla vērtspapīri. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas starptautisko investīciju bilances aktīvu daļā parādu radošās saistības ir gandrīz tikpat lielas kā pasīvu daļā. Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijai piesaistītās parādu radošās kapitāla plūsmas ļoti mazā mērā ir saistītas ar iekšzemes investīciju procesu un galvenokārt to no ārvalstu investīcijām nodrošina tiešās investīcijas. Šī situācija pakāpeniski sāk mainīties un, kā norādīts sadaļā par maksājumu bilanci (3.3.1. nodaļa), 1998. gada plūsmās neto īstermiņa kapitāla apjomi tuvojas neto tiešo investīciju apjomiem. Uzkrāto ārvalstu investīciju līmenī šī tendence vēl maz atspoguļojas.

1998. gada dati rāda, ka samazinās periodā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju, kā arī citu kapitāla plūsmu apjomi. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nacionālo uzkrājumu palielināšana. Tā kā nacionālie uzkrājumi ir starpība starp kopējiem ienākumiem un gala patēriņa izdevumiem (privātā un valsts), nacionālo uzkrājumu pieaugumu var sasniegt, palielinot ienākumus (iekšzemes kopproduktu) un vienlaicīgi samazinot patēriņa īpatsvaru tajos. Tas nozīmē, ka IKP jāpieaug straujākos tempos nekā patēriņam. Nepieciešama ekonomiskā politika, kas spētu palielināt globālo pašmāju preču un pakalpojumu pieprasījumu, tajā pašā laikā nepalielinot iekšzemes patēriņu. Šādu rezultātu var sasniegt, tikai uzlabojot Latvijas preču konkurētspēju kā iekšējā, tā ārējā tirgū. Tas prasa ievērojamas strukturālās izmaiņas un daudz vairāk laika nekā pieprasījuma ierobežošanas politika.

 

3.4.2. Valsts investīciju programma

Kopš 1995. gada valsts investīcijas Latvijā tiek ieguldītas, realizējot Valsts investīciju programmu (VIP). VIP ietver infrastruktūras investīciju projektus, kuri tiek finansēti no valstij pieejamiem finansu avotiem - valsts budžeta, garantētiem kredītiem, dāvinājumiem, projekta īstenotāju pašu resursiem.

VIP apjomi ar katru gadu ir auguši. 1998. gadā VIP kopējie finansu resursi no valsts pamatbudžeta, valdības aizdevumiem un garantētajiem kredītiem un citiem avotiem (speciālie budžeti, granti, projektu realizētāju pašu līdzekļi) sastādīja 2,9% no IKP, un tiek plānots, ka 1999. gadā finansu resursi no visiem avotiem kopā sastādīs 5,8% no IKP (skatīt 3.14. tabulu).

Valdības deklarācija paredz valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā, un, izstrādājot VIP, jāievēro reģionālās attīstības vajadzības un principi, par valsts prioritātēm jāuzskata investīcijas infrastruktūras attīstībā un izglītībā.

 

3.14. tabula

Valsts investīciju programma 1995.-2000. gadā

	1995*	1996	1997	1998	1999	2000 **
					(apstiprinātais	(projekts)
					plāns)
	(milj. latu)
VIP	28,5	47,4	88,3	108,4	231,7	219,4
tai skaitā
pamatbudžets	13,8	14,3	23,3	42,1	52,6	59,2
kredīts	10,3	12,3	36,7	31,5	104,5	80,3
citi resursi	4,4	20,8	28,3	34,8	74,6	79,9
	(% no IKP)
VIP	1,2	1,7	2,7	2,9	5,8	5,3
tai skaitā
pamatbudžets	0,6	0,5	0,7	1,1	1,3	1,4
kredīts	0,4	0,4	1,1	0,8	2,6	1,9
citi resursi	0,2	0,8	0,9	0,9	1,9	1,9

* 1995. gadā citi resursi ir tikai valsts speciālo budžetu līdzekļi.

** Atbilstoši valsts budžeta projektam 1999. gada jūnijā.

Valsts investīciju programmas izpilde 1998. gadā. Kopumā VIP ietvaros 1998. gadā tika realizēti 198 projekti, no tiem 56 bija pašvaldību projekti, pārējie - ministriju projekti. No realizētajiem

198 projektiem 51 projekts 1998. gadā tika pabeigts (1997. gadā tika pabeigti 44 projekti, 1996. gadā - 20 projekti). Raksturīgi, ka ar katru gadu arvien vairāk ir pašvaldību projektu (1997. gadā - 23), galvenokārt enerģētikas un ūdenssaimniecības sakārtošanai.

Gandrīz 60% no visa VIP finansējuma tika novirzīti valdības noteiktajiem prioritārajiem sektoriem - satiksmei, enerģētikai un vides aizsardzībai.

Galvenie enerģētikas projekti paredz uzlabot energoapgādes sistēmas pašvaldībās un rekonstruēt spēkstacijas.

Transporta projekti domāti Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūras atjaunošanai, tiek īstenoti valsts nozīmes informātikas projekti.

Vides aizsardzības projekti paredz galvenokārt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pilnveidošanu, atkritumu saimniecības sakārtošanu u.c. Vides projektiem ir liels neatmaksājams ārvalstu atbalsts, salīdzinot ar citiem sektoriem.

1998. gadā Valsts investīciju programmas projekti galvenokārt tika finansēti no valsts pamatbudžeta (39%), citiem līdzekļiem, kuru piesaistīšana ir projekta īstenotāju ziņā (32%), un no kredītu līdzekļiem (29%).

Valsts pamatbudžeta līdzekļi ir apgūti Ls 42,127 milj. apjomā jeb par 99% no plānotā. Vislielāko valsts pamatbudžeta finansējumu saņēma iekšlietu sektors (21% no kopapjoma) un finansu sektors (17%), mazāk - vides aizsardzības un reģionālās attīstības sektors (15%), labklājības sektors (11%), transporta sektors (11%) un izglītības sektors (8%) (skatīt 3.15. tabulu).

Kredītlīdzekļi tika apgūti tikai 41% apjomā no plānotā. Līdzekļu izmantošanas aizkavēšanās saistīta ar visu kredītus izmantojošo sektoru atsevišķiem projektiem, kuriem vai nu vispār nesāka izmantot 1998. gadā piešķirtos kredītlīdzekļus vai izmantoja tos nepilnos apjomos. Enerģētikas sektors izmantoja 51% no plānotajiem līdzekļiem - dažiem pašvaldību projektiem nesāka izmantot kredītus mainījušos apstākļu dēļ, savukārt apjomīgajam enerģētikas projektam Daugavas HES kaskāde līdzekļus izmantoja nepilnā apjomā. Labklājības sektorā kredītlīdzekļus 65% apmērā izmantoja vienīgajam kredītprojektam Labklājības sistēmas reforma , kas tiek finansēts arī no citiem avotiem. Vēl vājāka kredītu izmantošana novērojama transporta (37% no plānotā) un vides aizsardzības (31% no plānotā) projektos. Arī šajos sektoros galvenais kredītu neizmantošanas iemesls ir apjomīgu projektu, tādu kā Latvijas autoceļu projekts, Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora modernizācija realizācijas neuzsākšana vai kredītlīdzekļu izmantošana nepilnā apjomā ( Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts ).

Arī citi resursi netika apgūti pilnā apjomā - speciālo budžetu un projektu realizētāju pašu līdzekļi tika apgūti 57% apjomā no plānotā. Arī granti tika piesaistīti tikai 78% apjomā no plānotā. Tomēr turpmākajos gados ārvalstu palīdzībai kā Valsts investīciju projektus finansējoša avota īpatsvaram kopējā finansēšanas apjomā ir jāpieaug, izmantojot vairākas palīdzības programmas un ES pirmsstrukturālos fondus.

Valsts investīciju programma 1999. gadam . Valdība līdz ar likumu "Par valsts budžetu 1999. gadam" ir apstiprinājusi arī Valsts investīciju programmu 1999. gadam. VIP projektu finansējums no valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir pieaudzis par 25% (Ls 52,6 milj.). Lielāko budžeta finansējumu 1999. gadā VIP ietvaros piesaista iekšlietu (20% no kopapjoma) un finansu (21% no kopapjoma) sektori, kuru ietvaros tiek realizēti apjomīgi valstij nozīmīgi projekti, tādi kā Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība un Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide, kā arī Muitas posteņi uz robežām un Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma. Sakārtota valsts robeža un nodokļu maksājumu uzskaites sistēma veicinātu budžeta ieņēmumu daļas pieaugumu.

Labklājības sektorā tiek īstenots viens no lielākajiem sektora projektiem labklājības sistēmas reforma , kas ietver sociālas apdrošināšanas sistēmas izveidi, kā arī veselības sistēmas reformas projektu, kas paredz slimokasu attīstību, tāpat tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūras optimizāciju primārajā un sekundārajā veselības aprūpē. Šajos projektos tiek izmantoti Pasaules Bankas kredīti. Izglītības sektorā tiek īstenots Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošanas projekts skolu infrastruktūras informatizācijai. Otrs nozīmīgs projekts izglītības jomā, kuru paredz finansēt no Pasaules Bankas kredīta un valsts budžeta, ir Izmaksu efektivitātes palielināšana un izglītības kvalitātes paaugstināšana izglītības iestādēs . Projekta mērķis ir palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti un nodrošināt skolu ēku ekspluatāciju atbilstoši Rietumeiropas valstīs spēkā esošajiem standartiem.

Arī 1999. gadā VIP prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Aptuveni 70% no 1999. gadam paredzētā finansējuma tiks novirzīti satiksmes, vides aizsardzības un enerģētikas sektoriem, jo šajās nozarēs koncentrējas lieli kredītresursi, kas tiks atmaksāti no tarifiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Enerģētikas sektora projekti paredz elektrostaciju ( Daugavas kaskādes HES ) un siltumapgādes sistēmas modernizāciju pilsētās ārpus Rīgas.

Transporta sektorā tiks īstenoti valsts galveno autoceļu remontdarbi ( Valsts autoceļu projekts, Kuldīgas reģiona infrastruktūras projekti ) un ostu uzlabošanas projekti (Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas), kā arī valsts nozīmes informātikas projekti.

Vides aizsardzības sektorā galvenās prioritātes ir ūdensapgādes (programma 800+, kas ietver vairāku pašvaldību projektus) un atkritumu saimniecības sistēmas modernizēšana un attīstība. Paredzēts sakārtot siltumapgādes saimniecības, modernizēt ūdensapgādes sistēmas un atkritumu saimniecības. Latvijas mazpilsētās ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas projekti tiek īstenoti 800+ programmas ietvaros. Šī programma ir izveidota kā Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālās programmas apakšprogramma. Tās izveides mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana gan Latvijas iekšējos ūdeņos, gan Baltijas jūrā, kā arī ūdens ekosistēmas degradācijas novēršana un starptautisko saistību un programmu izpilde vides aizsardzībā. 800+ programmas ietvaros projekti saņem ievērojamu daļu dāvinājumu.

Atkritumu saimniecības apakšsektorā tiek īstenoti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides projekti, kas norisinās 500- programmas ietvaros. Tās mērķis ir samazināt piesārņojumu un kaitīgumu videi, kas rodas sadzīves atkritumu savākšanas un izvietošanas procesā.

Sākot ar 1997. gadu, liela uzmanība tiek pievērsta investīciju projektiem informātikas jomā. 1999. gadā informātikas projektiem (datu pārraides tīkls, reģistri un informatīvās sistēmas) no pamatbudžeta ir paredzēti vairāk kā 12 milj. latu.

Pamatbudžeta īpatsvars kopējā VIP 1999. gadam sastāda 23%, valdības garantētie kredīti un valsts aizdevumi - 45%, bet 32% sastāda projekta realizētāju pašu resursi (speciālie budžeti, pašvaldību budžeti, dāvinājumi un uzņēmumu pašu līdzekļi). Līdz ar to kopumā 1 valsts pamatbudžeta lats piesaista papildus 3 latus.

 

3.15. tabula

Valsts investīciju programma sektoru griezumā

	1998	1999 (apstipri-	2000 (VIP projekts
Sektors	(faktiskā izpilde)	nātais plāns)	uz 01.06.1999.)
	milj.	īpat-	milj.	īpat-	milj.	īpat-
	latu	svars, %	latu	svars, %	latu	svars, %
Aizsardzība	2,132	2,0	4,672	2,0	3,490	1,6
Ārlietas	0,243	0,2	0,000	0,0	2,000	0,9
Enerģētika	11,071	10,2	20,961	9,0	27,308	12,4
Finanses	9,516	8,8	14,681	6,3	10,237	4,7
Labklājība	9,925	9,1	20,505	8,9	17,090	7,8
Izglītība un zinātne	4,598	4,2	8,002	3,5	14,455	6,6
Kultūra	1,597	1,5	2,176	0,9	1,137	0,5
Iekšlietas	7,265	6,7	10,398	4,5	10,294	4,7
Satiksme	34,272	31,6	96,516	41,7	56,006	25,5
Tieslietas	2,743	2,5	2,536	1,1	2,963	1,4
Vides aizsardzība un
reģionālā attīstība	21,671	20,0	47,214	20,4	69,497	31,7
Zemkopība	1,165	1,1	2,373	1,0	2,197	1,0
Valsts zemes dienests	0,348	0,3	0,730	0,3	1,540	0,7
Citi sektori	2,051	1,8	0,862	0,3	1,187	0,6
Kopā	108,597	100	231,626	100	219,401	100

Pieaug arī pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no pamatbudžeta. 1997. gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 11% (Ls 2,808 milj.), 1998. gadā - 14% (Ls 5,886 milj.), 1999. gadā - 17% (Ls 9,123 milj.). Kopā pašvaldības projektu īstenošanā plānots novirzīt 55,5 milj. latu, kas sastāda 25% no kopējiem VIP finansu resursiem 1999. gadam. Skatot VIP finansējuma sadalījumu 1999. gadam pa reģioniem (ieskaitot visus VIP finansējuma avotus - valsts budžetu, kredītus, dāvinājumus, pašvaldību līdzekļus utt.), lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīti lielākajām pilsētām - Rīgai (17,1%), Ventspilij (9,8%), Liepājai (3,4%) Daugavpilij (2,4%) un Jelgavai (1%). Jāatzīmē, ka lielākā daļa projektu šajās pilsētās tiek īstenoti no kredītlīdzekļiem. Savukārt 45,8% no Valsts investīciju programmas līdzekļiem (kopsummā 50 projekti) tiek novirzīti programmām, kas sastāv no maziem projektiem un projektiem, kuri tiek īstenoti vairākās Latvijas teritorijās (piemēram, ceļu rekonstrukcijas projekti uz galvenajām maģistrālēm).

Valsts investīciju programma 2000. gadam. Pašlaik tiek gatavota Valsts investīciju programma 2000. gadam, kurā saglabāti iepriekšējos gados apstiprinātie ieguldījumu pamatvirzieni - enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Tiks turpināti iepriekšējos gados uzsāktie projekti, kā arī finansēti jauni.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot pieteiktos projektus 2000. gada VIP, ir atbalstījusi projektus realizācijai par kopējo summu no valsts pamatbudžeta - 59,2 milj. latu un kredītiem - 80,3 milj. latu, no citiem līdzekļiem - 79,9 milj. latu. Šie apjomi vēl jāapstiprina valdībai un Saeimai 2000. gada valsts budžeta sastādīšanas gaitā.

 

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

1998. gadā ārvalstu tiešo investīciju pieauguma temps samazinājās, salīdzinot ar rekordlielo pieaugumu 1997. gadā, kuru nodrošināja aktīva privatizācija. Tas izskaidrojams ar kopējo ekonomisko nestabilitāti pasaules finansu tirgos, kas bija saistīta ar finansu krīzi Dienvidaustrumu Āzijā un Krievijā, kā arī lielo uzņēmumu privatizācijas aizkavēšanos un 7. Saeimas vēlēšanu gaidām 1998. gada oktobrī.

 

3.12. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā

(milj. latu)

 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ekonomiskā krīze Krievijā bija iemesls vairāku investīciju projektu atlikšanai tajās nozarēs, kuru eksports orientēts uz NVS valstīm, - tas ir pārtikas rūpniecība, tekstils, elektrotehniskā rūpniecība. Kopumā ārvalstu investori investēja daudz piesardzīgāk, it īpaši projektos ar ieguldījumu no nulles cikla.

Ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju norāda, ka, lai arī Latvija šī rādītāja ziņā joprojām ir līderu grupā, tomēr distance starp sekmīgākajās valstīm (Ungārija, Slovēnija, Čehija) un Latviju 1998. gadā ir relatīvi palielinājusies.

Krievijas krīzes ietekmē atsevišķos tautsaimniecības sektoros, piemēram, finansu sektorā, pārtikas rūpniecībā, ir vērojams konsolidācijas process, kurš ietver arī stratēģisko investoru piesaisti.

Nozaru griezumā lielākas investīcijas 1998. gadā veiktas finansu sektorā (SEB iegādājas 48% no Unibankas akcijām, Merita Nordbanken nopirka 100% Latvijas Investīciju bankas akciju) un tirdzniecībā (piemēram, Linstow Varner, Coca-cola, Scania).

Citas lielākās investīcijas tika ieguldītas sektoros, kuros Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības: tranzītā/vairumtirdzniecībā (Noord Natie - Ventspils konteineru terminālā), kā arī atsevišķās rūpniecības nozarēs (piemēram, kokapstrādē sākts BSW TIMBER projekts, mašīnbūvē - Ziegler Mašīnbūve (Daugavpils), pārtikas rūpniecībā).

 

3.13. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas uz vienu iedzīvotāju

Centrāl- un Austrumeiropas valstīs 1997. un 1998. gadā*

(USD)

 

* Dati par Poliju uz 1997. gada decembri un 1998. gada martu, par Rumāniju - uz 1997. un 1998. gada martu, par Krieviju - uz 1997. un 1998. gada septembri.

Avots: Business Central Europe, June 1999; dati par Latviju no CSP.

 

3.14. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto

uzņēmumu pamatkapitālā sadalījumā pa nozarēm*

(gada beigas, milj. latu)

 

 

Ievērojama ārvalstu tiešo investīciju daļa tika ieguldīta nekustamajā īpašumā (biroju celtniecība/modernizācija - piemēram, Skanska, PK Latvija).

Domājams, ka arī 1999. gadā un turpmākajos gados lielākās ārvalstu investīcijas tiks veiktas sektoros, kuros Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, tas ir, ar izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli (transportā), ar pieejamiem dabas resursiem saistītās nozarēs (kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā) un nozarēs, kurās nodarbināts lēts, bet salīdzinoši izglītots darbaspēks (tekstilrūpniecībā, elektrotehnikas nozarē, metālapstrādē).

Tomēr, lai salīdzinošās priekšrocības tiktu izmantotas pilnībā, ir nepieciešama noteikta valsts politika atsevišķos sektoros (investīcijas ar tranzītu un loģistiku saistītā infrastruktūrā), kā arī lielākas investīcijas kvalitatīva darbaspēka sagatavošanā.

ES valstu ieguldījumu īpatsvars Latvijā sastāda vairāk nekā 50% no ārvalstu tiešo investīciju apjoma. Šāds investīciju sadalījums atbilst Latvijas ārējās tirdzniecības struktūrai. Piesaistītie resursi no Rietumeiropas ļauj Latvijai vieglāk atrisināt problēmas, kuras radās Krievijas krīzes dēļ, jo šāda veida ieguldījumi ir galvenokārt orientēti uz ES un iekšējo tirgu. Šie ieguldījumi nostiprina Latvijas reputāciju, un tā tiek uztverta kā valsts, kurā ir vērts ieguldīt līdzekļus.

Turklāt Latvijas ekonomikas stabilitāti un spēju pārvarēt Krievijas krīzes sekas apstiprina "Standard & Poor's" 1999. gada jūnijā noteiktais labvēlīgais kredītreitings (BBB - aizdevumiem ārvalstu valūtā, kā arī salīdzinoši zemā procentu likme, par kuru Latvija aizņēmās eiroobligācijas (325 bāzes punkti virs LIBOR).

 

3.15. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto

uzņēmumu pamatkapitālā sadalījumā pa valstīm*

(struktūra, procentos)

 

 

Galvenais ārvalstu un vietējās investīcijas piesaistošais faktors 1999. gadā un 2000. gadā būs Latvijas valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā. Kopš 1999. gada sākuma ir realizēti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kas varētu pozitīvi ietekmēt lēmumus par investīciju veikšanu Latvijā.

Balstoties uz Pasaules Bankas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta (Foreign Investment Advisory Service) kopīgi ar LAA izstrādāto pētījumu "Par administratīvajām barjerām investīcijām Latvijā", Ministru prezidents izveidoja darba grupu, kurā ir valsts institūciju un ārvalstu un vietējo uzņēmēju pārstāvji, lai izstrādātu pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. 1999. gada maijā Ministru kabinets apstiprināja pasākumu plānu, nosakot atbildīgās institūcijas un termiņus, kādā pasākumi ieviešami. Pasākumu plāns aptver vairākas jomas, tādos kā:

- muitas procedūru un nodokļu administrēšanas vienkāršošana;

- zemes tirgus veicināšana un būvniecības atļauju procesa vienkāršošana;

- uzņēmējdarbību ietekmējošo inspekciju darbības sakārtošana.

Pasākumi minētajās jomās ir paredzēti konsekventai un caurspīdīgai tiesību aktu piemērošanai, kā arī informācijas izplatīšanai par attiecīgajiem uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem procesiem (piemēram, eksports-imports, inspekciju darbība).

Nozīmīgs elements uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir uzņēmēju iesaistīšana strukturētā dialogā ar valdību, lai efektīvāk identificētu šķēršļus uzņēmējdarbībai. Līdz ar minēto darba grupu administratīvo šķēršļu novēršanai vēl piemērs valdības un ārvalstu uzņēmēju dialogam ir Ārvalstu investoru padomes Latvijā tikšanās ar Ministru prezidentu. Šajā padomē ietilpst lielāko ārvalstu kompāniju (piemēram, ABB, STATOIL, Stora-Enso, Coca-Cola, Readymix utt.) pārstāvji. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kuru atrisināšana veicinātu Latvijas konkurētspējas nostiprināšanos. Konkrētas rekomendācijas tika izteiktas izglītības sistēmas uzlabošanas, infrastruktūras attīstības, nodokļu politikas, kā arī finansu tirgus veicināšanas jomās. Konkrēto rekomendāciju ieviešanu ir paredzēts turpināt darba grupās, iesaistot valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvjus.

Šāda dialoga uzsākšana ir pamats konkrētu rekomendāciju izstrādei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, taču vēl svarīgāka ir šo rekomendāciju ieviešana un uzraudzība, lai konkrētie priekšlikumi tiek realizēti tādā formā, kādā tie izstrādāti.

 

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

Monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, kā arī banku uzraudzību Latvijā īsteno valsts centrālā banka - Latvijas Banka. Tā pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" un Kredītiestāžu likumu un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem.

Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Tas ir monetārās politikas ilgtermiņa mērķis.

Par vidējā laika termiņa monetārās politikas starpmērķi Latvijas Banka ir noteikusi valūtas kursa stabilitāti. Jau kopš 1993. gada Latvijā tiek īstenota uz valūtas kursu balstīta stabilizācijas programma, tā vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai un ierobežojot inflāciju. 1994. gada februāra vidū Latvijas Banka lata kursu stabilizēja pret SDR1 valūtu grozu (1 SDR = 0,7997 LVL), tādējādi de facto īstenojot fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Centrālajai bankai ir izdevies iegūt uzticību bez formālas valūtas sistēmas izmantošanas. Latvijā tiek nodrošināta pilna nacionālās valūtas konvertējamība, un nepastāv ierobežojumi tekošā konta vai kapitāla darījumiem.

Monetārās politikas realizēšanai Latvijas Banka izmanto netiešos regulācijas līdzekļus, kuri atbilst monetārās politikas instrumentiem, kas paredzēti izmantošanai Eiropas Centrālajā bankā (skatīt 3.4. ielikumu). Šie instrumenti ļauj regulēt iekšzemes naudas tirgu, neietekmējot procentu likmes politiku. To izmantošanas efektivitāte pieaugs līdz ar finansu un nekustamā īpašuma tirgus attīstību.

3.4. ielikums

Latvijas Bankas galvenie monetārās politikas instrumenti:

- ārzemju valūtas pirkšana un pārdošana , nodrošinot lata kursa stabilitāti, ieskaitot latu mijmaiņas darījumus, kas ļauj Latvijas Bankai izmantot savas ārvalstu valūtas rezerves iekšzemes naudas tirgus regulēšanai;

- atklātā tirgus operācijas. Latvijas Banka var palielināt vai samazināt banku sistēmas likviditāti, izmantojot valsts vērtspapīru pārdošanas vai pirkšanas darījumus ar sekojošu atpirkšanu vai atpārdošanu (tā saucamās repo un reverse repo izsoles ) , kā arī pērkot un pārdodot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes otrreizējā tirgū;

- lombarda kredīti, kas Latvijas Bankai nodrošina iespēju darboties kā pēdējās instances aizdevējam. Automātiskie lombarda kredīti tiek izsniegti uz vienu dienu, un to galvenā funkcija ir nodrošināt starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Pieprasījuma lombarda kredīti tiek piešķirti uz laiku, kas nepārsniedz 14 dienas, par soda procentu likmi;

- banku termiņnoguldījumi Latvijas Bankā kā banku sistēmas likviditātes samazināšanas instruments, tajā pašā laikā noguldījumu likmes kalpo par naudas tirgus likmju zemāko robežu;

- rezervju prasības (kopš 1993. gada 15. februāra - 8%), kas balstās uz vidējiem nebanku noguldījumiem bankās mēneša laikā.

 

1999. gada pirmajā pusgadā Latvijā darbojās 26 komercbankas , 1 ārvalstu bankas nodaļa un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība2. Divas no tām (Latvijas Industriālā banka un Rīgas Komercbanka) gada pirmajā ceturksnī tika atzītas par maksātnespējīgām un pašreiz atrodas sanācijas procesā.

Četru lielāko banku (Unibanka, Parekss, Rietumu banka, Hansabank-Latvija) aktīvi veido aptuveni pusi no banku kopējā aktīvu apjoma, bet 10 lielākajās bankās tie ir koncentrēti 80% apjomā. Aptuveni 2/3 no Latvijas kredītiestāžu apmaksātā pamatkapitāla ir nerezidentu ieguldījumi. 15 bankās ārvalstu akcionāriem pieder vairāk nekā 50% kapitāla, no tām 6 bankas ir ārvalstu banku meitasuzņēmumi. Gandrīz visas bankas ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā 1998. gada beigās bija 4,9% (1997. gada beigās - 6,8%). Ievērojamāka valsts kapitāla daļa ir tikai divās bankās (Latvijas Hipotēku un zemes bankā - 100% un Latvijas Krājbankā - 41,8%).

Latvijas banku sektora attīstību negatīvi ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze, jo vairākām bankām ievērojamu aktīvu daļu veidoja ieguldījumi NVS valstīs, kā arī samazinājās ar Austrumu tirgiem saistīto klientu noguldījumu un darījumu apjomi.

Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē 1998. gada augustā tika pārtraukta kredītiestāžu monetāro rādītāju augšupejošā līkne, kura bija vērojama vairāk nekā divus gadus. Bankrotēja divas mazas bankas, samazinājās banku kopējie aktīvi un noguldījumi, lielākā daļa banku 1998. gadu beidza ar zaudējumiem, kuru kopējā summa pārsniedza 100 milj. latu. Tomēr kreditēšanas apjomi turpināja pieaugt.

Lai gan Krievijas krīze būtiski ir skārusi daudzas Latvijas bankas, finansu sistēma kopumā ir stabila. Vairums banku Krievijas radītos zaudējumus ir spējušas pārciest, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. Banku sistēmas nostiprināšanos sekmē respektablu ārzemju banku (Skandinaviske Enskilda Banken, MeritaNordBanken) ienākšana Latvijas finansu sektorā. 1999. gada 1. ceturksnī lielākā daļa banku guva peļņu.

Relatīvi mazie Latvijas banku zaudējumi Krievijas krīzes dēļ ir izskaidrojami arī ar komercbanku stingro uzraudzību. Tā, pēc daudzu ārvalstu ekspertu novērtējuma, ir viena no stingrākajām visā Centrāl- un Austrumeiropā. Daudzas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības Latvijā ir stingrākas nekā ES valstīs, piemēram, aizdevumu klasifikācija un uzkrājumu veidošanas noteikumi.

Latvijā ir ierobežots to komercbanku skaits, kurām ir atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus (1999. gada vidū 22 komercbankas). 1998. gada 1. oktobrī stājās spēkā Fizisko personu noguldījumu garantijas likums. Tas nosaka, ka bankas bankrota gadījumā fiziskās personas, kas tajā ieguldījušas naudu, saņems no Noguldījumu garantiju fonda garantētu atlīdzību 500 latu apmērā. Atlīdzības apjoms pakāpeniski pieaugs, un 2008. gadā tas sasniegs 13 tūkst. latu.

Latvijas banku sistēmas galvenās problēmas ir šādas: bankas ir salīdzinoši mazas un pārspecializētas, trūkst ilgtermiņa resursu. Lai gan kredīti pēdējos gados ir strauji pieauguši, banku aizdevumu īpatsvars attiecībā pret banku aktīviem un IKP vēl joprojām ir zems. Banku sistēmas efektivitātes paaugstināšana ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstību, struktūrreformām, kapitāla un nekustamā īpašuma tirgus attīstību.

Banku turpmāko attīstību lielā mērā ietekmēs banku konsolidācijas un restrukturizācijas procesi, kam pamatā ir gan Krievijas krīzes radītās sekas, gan arī Kredītiestāžu likuma prasība par minimālā dibināšanas pamatkapitāla palielināšanu līdz 5 milj. ekiju 1999. gada beigās.

Attīstītajās pasaules valstīs iekšējo un ārējo investīciju piesaistē svarīga loma ir vērtspapīru tirgum . Latvijā šobrīd ir radīta nepieciešamā vērtspapīru tirgus attīstības tiesiskā bāze, kas atbilst ES direktīvu prasībām, un izveidotas tās funkcionēšanai nepieciešamās institūcijas (skatīt 3.5. ielikumu). Tomēr fondu tirgus Latvijā ir sākotnējā stadijā, tāpēc tā ietekme uz valsts makroekonomisko stāvokli ir neliela.

3.5. ielikums

Vērtspapīru tirgus institūcijas

1995. gadā darbību uzsāka Rīgas Fondu birža (RFB), kas organizē atklātu un regulāru tirdzniecību ar publiskiem vērtspapīriem, un Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD), kas reģistrē publiski piedāvātos vērtspapīrus, ir kontu turētājs finansu starpniekiem, nodrošina biržas darījumu un ārpusbiržas darījumu norēķinus, kārto privatizējamo akciju sabiedrību sākotnējo akcionāru sarakstu, saņem un izmaksā dividenžu maksājumus. 1996. gada beigās tika izveidota Vērtspapīru tirgus komisija, kuras uzdevums ir uzraudzīt vērtspapīru tirgus dalībnieku - emitentu, brokeru sabiedrību, banku, RFB, LCD darbību vērtspapīru tirgū.

 

1999. gada marta beigās Rīgas Fondu biržā (RBF) kapitalizācija bija 492 milj. latu (1998. gada beigās - 391 milj. latu jeb 10,4% no IKP, 1997. gada beigās - 199 milj. latu jeb 6,1% no IKP). 1998. gada beigās RFB tika kotētas gandrīz 70 uzņēmumu akcijas.

Austrumāzijas un Krievijas finansu krīze negatīvi ietekmē arī Latvijas vērtspapīru tirgu. RFB indeksi samazinās jau vairāk nekā gadu. Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss ir sarucis no 345,9 1997. gada beigās līdz 98 1998. gada beigās un 81,9 1999. gada marta beigās. Saistībā ar Krievijas krīzi šobrīd būtiskākās problēmas vērtspapīru tirgū ir kvalitatīvu investīciju objektu skaita samazināšanās (uzņēmumu finansu rādītāju pasliktināšanās), ievērojami vietējo investoru zaudējumi, ārvalstu investoru uzticības trūkums pret attīstības valstīm un tai skaitā Latviju. Cita problēma, kas pagaidām kavē vērtspapīru tirgus attīstību, ir tā, ka Latvijā nav likumdošanas, kas aizsargātu akcionāru mazākuma tiesības.

Īpašs ieguldījums Latvijas vērtspapīru tirgus attīstībā ir privatizācijai, kad tās procesā privatizējamo valsts uzņēmumu akcijas nonāk fondu biržā. Ekspertu aprēķini rāda, ka pēc PVAS Latvenergo, a/s Latvijas Gāze un a/s Latvijas Kuģniecība akciju kotēšanas uzsākšanas RBF kapitalizācija sasniegs 1,5 mljrd. latu.

Tāpēc kapitāla tirgus izaugsme tuvākajos gados būs atkarīga no privatizācijas plānu izpildes un no tā, cik aktīvi uzņēmumi izmantos vērtspapīru tirgu kapitāla piesaistīšanai. Pozitīvi finansu attīstību varētu ietekmēt arī tādu stabilu investoru kā pensiju fondi un ieguldījumu sabiedrības ienākšana vērtspapīru tirgū.

Vidēja laika termiņa periodā ir paredzēts izveidot harmonizētu un vēlāk vienotu Baltijas vērtspapīru tirgu, kā arī integrēties Ziemeļeiropas finansu tirgū. Tas veicinās lielu starptautisko investīciju kompāniju piesaisti Latvijai.

Lai palielinātu finansu sistēmas drošumu, šobrīd tiek strādāts pie jaunas neatkarīgas finansu uzraudzības institūcijas izveides, apvienojot Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas funkcijas.

 

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

Tautsaimniecības aktivizācija un uzņēmējdarbības vides uzlabošanās 1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē sekmēja strauju plašās naudas apjoma, apgrozībā esošās skaidrās naudas, uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu, kā arī uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieaugumu.

Monetāro rādītāju pieauguma tendence tika pārtraukta 1998. gada augustā, kad Krievija pārtrauca pildīt finansu saistības un notika rubļa devalvācija. Krievijas krīzes dēļ samazinājās banku aktīvi, sašaurinājās klientu nerezidentu loks, palielinājās kredītprocentu likmes.

1999. gada aprīļa beigās, salīdzinot ar 1998. gada jūlija beigām, plašās naudas apjoms bija samazinājies par 8,1%, skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) - par 0,4%, uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms - par 12,4%. Taču kredīti uzņēmumiem un privātpersonām turpināja pieaugt, tikai lēnākos tempos. Minētajā laika periodā tie palielinājās par 9,8%. Kopš 1998. gada novembra Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme uz monetārajiem rādītājiem ir sākusi mazināties.

3.16. zīmējums

Plašās naudas (M2X) un tās sastāvdaļu dinamika ceturkšņu griezumā

(perioda beigās, milj. latu)

4 Speciālās aizņemuma tiesības (Special Drawing Rights - SDR; saskaņa ar starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 - XDR).

5 Salīdzinājumam Igaunijā ir 6 bankas, Lietuvā - 10.

Turpinājums - seko