Tiesībsarga birojs: Par bērnudārzu pakalpojumu ierobežošanu

Rīgas domes lēmums vairākos bērnudārzos neuzņemt bērnus līdz trīs gadu vecumam rada bažas par situācijas pasliktināšanos bērnu iestāžu attīstības jomā. Tiesībsarga biroja eksperti norāda, ka šāds lēmums ir neizprotams situācijā, kad daudzi vecāki nevar atļauties algot aukli vai apmaksāt privātu bērnudārzu.

“Atzīstami ir Rīgas domes centieni risināt problēmas bērnu iestāžu jomā – galvenokārt garās rindas, taču konkrētais lēmums drīzāk samazina, nevis attīsta pakalpojumu sniegšanu,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta vadītājas p.i. Līga Ķikute. Tāpēc nepieciešams rast piemērotākus mehānismus, kompleksi risinot pedagogu algu, telpu piemērotības un citus problemātiskos jautājumus, kas rada pašreizējās problēmas sistēmā.

Tiesībsarga biroja eksperti savas kompetences robežās plāno izvērtēt bērnu tiesības saņemt izglītību pirmsskolas vecumā. Ar secinājumiem un rekomendācijām tiks iepazīstinātas atbildīgās iestādes un amatpersonas.

Šāds pašvaldības lēmums ir pretrunā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kuras 18.pantā norādīts – valstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu bērnu iestāžu tīkla attīstību. Latvijā šīs funkcijas deleģētas pašvaldībām, tādējādi arī tām konvencija ir saistoša. Tāpēc bērnudārzu pakalpojumu ierobežošana nav savienojama ar bērnu iestāžu attīstības veicināšanu.

“Visbiežāk tieši bērna māte ir tā persona, kas aprūpē mazuli. Taču viņa nevar atgriezties darba tirgū, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam nav vietas bērnudārzā, bet aukli algot ģimene nevar atļauties. Tādējādi sieviete nonāk diskriminējošā situācijā, kas nenāk par labu ne bērnam, ne ģimenei, ne valstij kopumā. Sevišķi problemātiski tas ir viena vecāka ģimenēs,” norāda L.Ķikute. Nepieciešams, lai valsts un pašvaldības veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kas nodrošinātu abu dzimumu līdztiesību darba tirgū, kā arī sociālo nodrošinājumu un labklājību ģimenēs.

Arī valsts mērogā ir uzstādīts mērķis radīt atbalstošus apstākļus, lai indivīds varētu saskaņot ģimenes un darba dzīvi – tas norādīts Labklājības ministrijas izstrādātajā Programmā dzimumu līdztiesības nodrošināšanai 2007.–2010.gadam. Turpat teikts, ka politika, kas veicina darba un ģimenes saskaņošanu, nāktu par labu arī ekonomiskajai situācijai kopumā. “Valsts un pašvaldību institūcijām būtu jāievēro arī nacionālie politikas plānošanas dokumenti un jādara viss iespējamais, lai nepieļautu darbības, kas ir pretrunā ar tiem,” uzsver L.Ķikute.