Ar astoņiem gadalaikiem vienā koncertā

Pasaules pirmā vijole Gidons Krēmers savā Latvijā

Kā ievadot jauno mācību gadu, šovakar, 1.septembrī, Ventspils kultūras namā "Jūras vārti", bet rīt, 2.septembrī, Latvijas Nacionālajā operā atkal dzirdēsim pasaules pirmo vijoli Gidonu Krēmeru un viņa lolojumu — Baltijas valstu jauniešu izlases orķestri "KREMERata Baltica". Tādu iespēju izcilā mūziķa un viņa orķestra cienītājiem sarūpējusi aģentūra "Rīga 800" un Hermaņa Brauna fonds. Koncertprogramma visai savdabīga — itāļu klasiķa Antonio Vivaldi "Gadalaiki" un argentīniešu tango meistara Astora Pjacollas "Gadalaiki". Vienā vakarā. Vienā koncertā. Jo, kā izrādās, divreiz četri gadalaiki nav nekas neiespējams. Arī zemeslodei taču ir divas puses.

Rīga un Latvija Gidonam Krēmeram, šeit mūziķu ģimenē uzaugušam un bērnībā pirmās skatuviskās ugunskristības guvušam, allaž nozīmē ļoti daudz. Vienmēr tā ir atgriešanās bērnībā. Atgriešanās pilsētā, par kuru visus šos ilgos gadus mākslinieks bieži jo bieži piedomājis. Kādā mūsu tikšanās reizē, kad vaicāju, kādā valodā runāsim, viņš atbildēja: "Protams, latviski. Man ļoti patīk runāt latviski."

Pēc aizbraukšanas no Rīgas (astoņpadsmit gadu vecumā) Gidons Krēmers piecpadsmit gadus dzīvoja un mācījās Maskavā. Pēc tam — Šveice, Amerika, Francija. Kādi desmit gadi saistīti ar Parīzi. Taču, lai kur arī mākslinieks dzīvotu, mājās viņam iznāk būt pavisam nedaudz. Vienīgi, lai pārkravātu čemodānus. Un mūziķim grūti, šķiet, pateikt, kur īsti ir viņa Mājas. Jā nu varbūt — kopā ar "KREMERata Baltica". Jo īpaši, ja tas pierakstīts Rīgā, Latvijā. Tur, kur tam īstā mājvieta.

Savu bērnību Gidons Krēmers pavadījis Rūpniecības, vēlāk Ausekļa ielā. Mīļu vietu viņam Rīgā esot daudz. Un žēl, ka atbraucot uz Latviju, laika vienmēr tik maz (kā arī, protams, citviet pasaulē, jo tāds reiz ir izcilu mākslinieku liktenis). "Man ļoti tuva ir muzikālā un teatrālā Rīga, jo ar to saistītas daudzas atmiņas," sacīja mākslinieks.

Kad vaicāju Gidonam Krēmeram, kas ir viņa Skolotājs ar lielo burtu, viņš teica: "Dāvids Oistrahs un Voldemārs Stūresteps. Taču sākumā mācījos pie Jakova Targonska." Par dvēseliski sev tuvākiem komponistiem mākslinieks uzskata Šūbertu, Šostakoviču, Mocartu, Bēthovenu, Šūmani... Par zināmu viņa radošās dzīves centru pēdējā laikā kļuvis Astors Pjacolla. "Ļoti augsti vērtēju latviešu komponistu Pēteri Vasku, kurš speciāli "KREMERata Baltica" orķestrim rakstīja skaņdarbu. Turklāt viņš pirmais komponējis mūsu orķestrim. Viņa vijoļkoncertu "Tālā gaisma" pirmo reizi spēlējam Zalcburgas festivālā. Manuprāt, Pēteris Vasks ir viens no brīnišķīgākajiem komponistiem. Un ne tikai Baltijas valstīs."

Pēc koncertiem Latvijā, pēc divu "Gadalaiku" virtuozas apvienošanas Gidons Krēmers ar orķestri "KREMERata Baltica" jau 5.septembrī uzstāsies Londonas "Albertholā", nākamajā vakarā — Ludvigsburgā. Bet mēs gaidīsim mūziķu nākamo ierašanos Latvijā.

Armīda Priedīte,

"LV" nozares redaktore

Foto: Ilgvars Gradovskis