Saeimas 2008. gada 6. marta sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi.

Pirms mēs skatām apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Ir saņemts deputātu Aijas Barčas, Intas Feldmanes, Andra Bērziņa (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Gunta Jāņa Eniņa, Māra Grīnblata, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova un Ērikas Zommeres iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” pirms 1.punkta – likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” – iekļaut deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.652/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 90.pantu Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Civillikumā” līdz 2008.gada 1.jūnijam, kā arī izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 6.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai minēto lēmuma projektu. Vai deputāti iebilst pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā pirms likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” otrreizējas caurlūkošanas. Vai deputāti iebilst pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Feldmanes, Bērziņa, Eniņa, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” šo likumprojektu, tā nodošanu komisijām runāt ir pieteikusies deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Likumprojektu sagatavoja un iesniedza deputāti, kuri strādā Sociālo un darba lietu komisijā, un es vēlos jūs informēt par situāciju, kādā tapa šis likumprojekts.

Tātad vairākkārt notika diskusija Sociālo un darba lietu komisijā, arī apakš­komisijās. Tika panākts saskaņojums ar Labklājības ministriju un ar Finanšu ministriju, bet pēdējās dienās arī ar Ministru prezidentu un viņa biroja vadītāju Juri Radzeviča kungu. Mūsu diskusijās piedalījās arī Ministru prezidenta padomnieks Pēteris Leiškalna kungs.

Par situāciju, kāda tā ir pašreiz. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau tajā senajā 1996.gada 19.decembrī tika izdarīti grozījumi, kuri stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī, un tie paredzēja fiziskajām personām viņu ienākumos, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iekļaut arī pensijas, vienlaikus nosakot arī pensiju neapliekamo minimumu,
kas, starp citu, pašreiz ir 165 lati mēnesī. Tātad tāds ir pensiju neapliekamais minimums.

Spēkā esošajā likumā mēs skaidri un gaiši redzam, ka tad, ja pensionārs ir represēta persona, viņam ir tiesības saņemt atvieglojumu – šo neapliekamo minimumu no darba algas, kas strādājošajiem ir 96 latu apmērā. Arīdzan I un II grupas strādājošiem invalīdiem tas ir 96 latu apmērā, bet III grupas invalīdiem – 76 latu apmērā.

Jautājuma būtība ir satraukums par tiem cilvēkiem, kuri saņem valsts vecuma pensiju vai arī valstī noteikto izdienas pensiju. It sevišķi par tiem cilvēkiem, kuru pensijas nepārsniedz šo neapliekamā minimuma daļu, tas ir, 165 latus. Un šeit ir runa par to, kas ir noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.pantā. Un tāpēc, lūk, mēs savā likumprojektā aicinām svītrot 12.panta trešo daļu, bet tas vēl ir par maz – svītrot šā panta trešo daļu, un tāpēc diskusiju rezultātā tapa jaunā – panta piektā – daļa, ko sagatavoja komisijas deputāts Māris Grīnblats.

Tātad arī šajā jaunajā daļā – 12.panta piektajā daļā – mēs gribam pateikt to, ka tad, ja personai, kas saņem valsts pensiju, ir vēl citi ienākumi, kas ir algas nodokļa objekts, viņai piemēro šā panta pirmajā daļā minēto neapliekamo minimumu. Tātad pašreiz mēs šajā savā likumprojektā runājam par valstī noteikto neapliekamo minimumu strādājošai personai, kas patlaban ir 80 lati.

Diskusijās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem mēs esam noskaidrojuši, ka pamatā strādā tie vecuma pensionāri, kuriem ir mazas vai ļoti mazas pensijas. Savukārt no apmēram 10 tūkstošiem izdienas pensiju saņēmēju strādā tikai nedaudz vairāk par 1500 izdienas pensiju saņēmēju un šodien vēl piedalās darba tirgū. Taču, zinot situāciju, kāda tā ir Latvijā, un zinot arī to, ka cilvēkiem, kuri saņem izdienas pensiju, ir tiesības strādāt, bet ne vairs viņu ieņemamajā amatā, kāds tas ir bijis pirms izdienas pensijas saņemšanas, mēs esam pārliecināti, ka šie pensionāri pašreiz var dot ļoti daudz mūsu darba tirgū, jo pensionāri nekautrējas arī no mazāk atalgota darba, taču arī šajā gadījumā, kolēģi, viņi ir sociāli neaizsargāti, tāpēc mēs saskatām, ka šeit ir netaisnība, un līdz ar to šī netaisnība mums būtu jānovērš.

Es aicinu, kolēģi, šajā gadījumā atbalstīt mūsu sagatavoto priekšlikumu, jo tā veidošanā nav piedalījušies tikai deputāti, kuri kopā ar saviem frakcijas kolēģiem iesniedza citu priekšlikumu. Saņemot to, mēs Finanšu ministrijai izvērtēšanai nodevām abus likumprojektus – tātad arī to, ko deputāti sagatavoja Sociālo un darba lietu komisijā. Ministrijas atzinums vakardien bija tāds, ka šeit tomēr ir pateikts arī nākamais solis, kā mums vajadzētu rīkoties, lai, protams, uzlabotu šo likumprojektu.

Tāpēc es mūsu, iesniedzēju, vārdā lūdzu nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija, jo tas ir viņu piekritības likums.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Barčai.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: “Nav!”) Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles: “Nē!”) Paldies. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Štokenberga, Pabrika, Āboltiņas, Bendrātes un Kalnietes iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Es šeit runāju to cilvēku vārdā, kuri iepriekš ir piedalījušies dažādu parakstu vākšanā – gan par Pensiju likuma grozījumiem, gan arī par citām lietām, kā arī mūsu sabiedriskās organizācijas “Cita politika” vārdā un to deputātu vārdā, kuri šeit apakšā ir parakstījušies.

Kāpēc mēs rosinām mainīt Notariāta likumu? Proti, tādēļ, ka pagājušā gada beigās, mūsuprāt, ir noteikti nepamatoti finansiāli ierobežojumi parakstu vākšanai. Proti, par viena paraksta apliecināšanu pie notāra ir jāmaksā 12 lati, kas nav atbilstoša cena, tāpēc mēs uzskatām, ka tā ir administratīva un finansiāla vēršanās pret iespējām cilvēkiem demokrātiskā sabiedrībā paust savu viedokli un kaut vismazākajā mērā mēģināt ietekmēt valsts politiku. Tas ir mūsu arguments numur viens; proti, mēs uzskatām, ka tas nav demokrātiski.

Otrām kārtām mēs uzskatām, ka tas nav arī pamatoti, jo mēs zinām, ka viens no argumentiem, kādēļ šī summa tika pēkšņi pacelta pirms parakstu vākšanas, bija tāds, ka šajā gadījumā vajagot šos dokumentus… šīs pases salīdzināt, vai tās ir īstas… Es domāju, ka tas ir absurdi, jo mēs jau zinām, ka šāda attieksme visur nav vienāda. Bāriņtiesās šos parakstus vai dokumentus salīdzināt nevajag.

Un visbeidzot. Ja jau mēs neticam savas valsts pasēm, tad mēs varam arī pateikt, ka līdzīgā kārtā mums dokumenti ir jāsalīdzina, piemēram, arī lūdzot atļauju ieiet Ministru kabinetā un izņemot šo apmeklētāja atļauju, un tā tālāk.

Līdz ar to es vēlreiz aicinu Juridisko komisiju ļoti rūpīgi un pozitīvi izvērtēt šo mūsu iesniegumu, jo mēs nevēlamies, ka Latvijā vara pieder tikai dažiem. Mēs vēlamies, lai iespējas ietekmēt politiku būtu vairākumam Latvijas pilsoņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Runājot par iesniegto likumprojektu, izbrīnu rada tas, kādēļ šo dokumentu neprezentē nedz Štokenberga kungs, kas darbojas Juridiskajā komisijā, nedz Āboltiņas kundze, kas arī darbojas Juridiskajā komisijā un kas piedalījās vienā… nē – divās no mūsu komisijas sēdēm, kuras mēs veltījām tieši šiem jautājumiem.

Runājot konkrēti par likumprojektu, es atzīmēšu, ka mēs uz komisiju uzaicinājām Zvērinātu notāru padomes pārstāvjus, kuri informēja mūs par to, ka, veicot pārbaudes, apmēram divos procentos gadījumu atklājās vai nu viltoti, vai nederīgi dokumenti. Es nezinu, vai tad, ja šādā veidā tiek savākti paraksti – izmantojot dokumentus, kuri, teiksim, divos procentos gadījumu ir viltoti… Vai šis process tiešām būs tad krietni demokrātiskāks, nekā tas ir tagad, kad pieprasa to pārbaudi, vai ne? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nebūs!”) Es domāju, ka ne.

Otrkārt. Apspriedes gaitā tika konstatēts, ka zvērināti notāri atbilstoši likumam ir valsts amatpersonas, kurām visas šīs datubāzes, arī tās divas, kas minētas likumprojektā, būtu pieejamas bez maksas. Lielās apspriešanas rezultāts ir tas, ka tika panākts šāds secinājums: Juridiskās komisijas vārdā uzrakstīt vēstuli Ministru kabinetam, izklāstīt visus savus secinājumus. Tas arī tika izdarīts. Vēl vairāk! Parasti komisijas vadītājs vienkārši paraksta saskaņotu vēstuli un nosūta. Šoreiz mēs veltījām atsevišķu sēdi vēstules apspriešanai un gandrīz katru vārdu trijos variantos izmēģinājām šajā vēstulē. Un apspriešanas rezultāts ir tas, ka komisijas locekļi vienbalsīgi, ieskaitot Štokenberga kungu un Āboltiņas kundzi, nobalsoja par šādu vēstuli. Līdz ar to šis risinājums bija pieņemams visiem Juridiskās komisijas locekļiem.

Man rada izbrīnu šis likumprojekts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Man arī!”) Aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Štokenberga, Pabrika, Āboltiņas, Bendrātes un Kalnietes iesniegtā likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 42, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Reira un Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” (Nr.645/Lp9) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj un godātie kolēģi deputāti! Ministru kabineta deklarācijā Ivara Godmaņa vadībā ir ierakstīts: “Uzturēsim sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās attīstību.” Un turpat blakus ir 2.4.punkts: “Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.”

Es gribētu šajā sakarā atgādināt tikai četras lietas.

Proti, pirmā lieta ir ārkārtīgi zemais, katastrofāli zemais, dzimstības līmenis mūsu valstī salīdzinājumā ar 1990.gadu. Toreiz bija 40 000, bet 2007.gadā tikai 23 000 – tātad tikai puse no tā, kas jau bija sasniegts.

Otrā lieta ir satriecoši lielais darbaroku trūkums valstī sakarā ar strādāt uz ārzemēm izbraukušo latviešu lielo īpatsvaru. Ievestais darbaspēks nespēj glābt stāvokli valstī.

Un tāpēc, kā Verzes kundze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja, saka, Latvijā ir vairāk nekā 100 000 strādājošo pensionāru. LETA ziņo, ka Latvijā gados vecāko cilvēku nodarbinātības līmenis ir par 10 procentiem augstāks nekā visā Eiropas Savienībā. Tas ir milzu skaitlis, ja zinām, ka vismaz 30 procentu ir to, kas ir nereģistrētajā darba tirgū un kas nemaksā nodokļus. Nodokļos nenomaksāti ir apmēram 300 miljoni latu, kā to mums apstiprina Valsts darba inspekcijas dati. Tie ir oficiālie. Es nezinu, kādi ir neoficiālie dati.

Un pati pēdējā – ceturtā lieta. Te es gribētu runāt par amoralitāti un negodīgumu. Kā to arī Verzes kundze saka, pensija – tā nav pamatdarba alga. To vajadzētu atcerēties! Un nākamais darbs nav papildu darbs. Pensija – tā ir jau nopelnīta ar nodokļu uzkrājumiem, par to nodoklis jau ir samaksāts. Un tātad samaksa par darbu, ko cilvēks strādā pēc aiziešanas pensijā, nedrīkst būt aplikta ar nodokli. Tas nav papildu darbs, tas ir pamatdarbs – kā jebkuram strādājošam cilvēkam!

Un tāpēc viņu, strādājošo pensionāru, nedrīkst… tas ir kauns! Tas ir negodīgi, ja mēs viņu apliekam ar nodokli, runājam par šo neapliekamo minimumu… ja mēs viņam neatstājam šo naudiņu.

Es jūs lūdzu šo likumu pieņemt, lai tas stātos spēkā no 2009.gada 1.janvāra, un es lūdzu visas frakcijas Saeimā to atbalstīt. Labosim netaisnību, izdarīsim šo humāno un cilvēciski lielo lietu, kas mums katram guļ uz sirdsapziņas, lai mums nav vienkārši kauns!

Paldies. Uz cerību, ticību un sadarbību! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es aicinu otru – Ausmas Ziedones-Kantānes kundzes nupat prezentēto likumprojektu nenodot komisijai, jo pirmajā darba kārtības punktā jau tikko kā Saeima nodeva atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kuru, es vēlreiz atgādinu un atkārtoju, ir sagatavojuši Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kuri pārstāv Tautas partijas frakciju, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakciju, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju un politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakciju.

Godātie kolēģi! Ļoti uzmanīgi noklausījos kolēģi Ausmu Ziedoni-Kantāni. Es tomēr uzskatu par nepieciešamu piebilst, ka diezin vai neapliekamais minimums strādājošiem pensionāriem tik tieši būs saistīts ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijas valstī. Jo mūsu valstī ir noteikts šāds pilnais pensijas vecums: 62 gadi vīriešiem un 62 gadi sievietēm (sievietēm paredzēts to sasniegt šā gada 1.jūlijā). Kolēģi, es neapšaubu vīriešu spēju kļūt par tēviem arī lielākā vecumā, taču sievietēm… nu, diezin vai... Tāpēc es jūs, kolēģi, aicinu tādas domas… (Troksnis zālē.)… ne sevišķi skaļi izteikt no Saeimas Sēžu zāles tribīnes.

Taču tā ir taisnība, ka likumprojekts dažos aspektos ir pareizs un vienāds ar likumprojektu, kuru, kā to jums, kolēģi, vēlreiz atgādinu, mēs gatavojām Sociālo un darba lietu komisijā un par kuru ļoti nopietni diskutējām. Un tāpēc es šobrīd izmantoju šo iespēju – šodien teikt kolēģiem arī no opozīcijas partijām: būsim tik solīdi un koleģiāli un iesniegsim sagatavotus likumprojektus, jo tomēr ir nepieciešams saskaņojums gan ar atbildīgo ministriju (šajā gadījumā tā ir Finanšu ministrija), gan arī ar Labklājības ministriju un Ministru prezidentu un viņa biroja atbildīgajiem darbiniekiem!

Es aicinu: kolēģi, centīsimies būt maksimāli korekti un izstrādāsim likumprojektus tā, lai par tiem pēc tam nav pašiem drusku jākautrējas!

Es aicinu likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli””, kuru prezentēja iesniedzēju vārdā Ausma Ziedones-Kantānes kundze, komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Aijai Barčai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Reira un Kampara iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 10, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim nelielajam likumprojektam, nelielajam dokumentam. Tas ir neliels, bet varētu izmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem simtiem miljonu latu.

Kāda ir šā likumprojekta būtība? Pirmais moments: salīdzinot ar esošo likumu, redzams ka esošajā likumā ir norma, ka projekts, Nacionālās bibliotēkas celtniecība, īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim. Savukārt likumprojekts ierosina pagarināt šo termiņu līdz 2012.gadam.

Jāņem vērā, ka esošais likums tika pieņemts pirms pieciem gadiem. Pagājuši jau pieci gadi! Pieci gadi ir tāds termiņš, par kuru varam izdarīt kādus secinājumus. Pa šiem pieciem gadiem ir iztērēti 15 miljoni, izveidota birokrātiska struktūra – aģentūra “Jaunie Trīs brāļi” –, kura ilgi un dikti strādāja… Tika nojaukta ēka Viestura ielā – kultūras piemineklis, kur dzīvoja Aspazija. Un viss! Rezultātu nav.

Kolēģi, atcerēsimies, kā mēs pirmo reizi diskutējām par šo projektu pirms pieciem gadiem! Ja nebūtu šīs piesaistes pie Gunāra Birkerta projekta, šīs nostājas, ka būtu realizējams tieši šis projekts, tad tagad, pa visiem šiem pieciem gadiem, jauna bibliotēka jau būtu uzcelta.

Otrs moments, kuram es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir ļoti svarīgs. Likumprojektā ir rakstīts: “…projekta īstenošanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem un ar Ministru kabineta lēmumu piešķirtiem atskaitījumiem no privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem.” Tātad finansēšanas avots būtu šāds. Spēkā esošā redakcija savukārt paredz, ka projekta īstenošanu finansē no privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas Kuģniecība” privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem un valsts budžeta ieņēmumiem no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, un likuma “Par Latvijas Banku” 18.¹ pantā paredzētajiem līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti loterijās un no ziedojumiem. Arī pašvaldības, ja grib, var piedalīties.

Situācija ir šāda: likumprojektā ir skaidri pateikts, ka finansējums būs no valsts budžeta vai no tiem privatizācijā gūtajiem līdzekļiem, kuri nebūs ieskaitīti valsts budžetā.

Vienīgais objekts, kurš tiks privatizēts tuvākajā laikā un kurš varētu dot pietiekamus līdzekļus, ir “Lattelekom”. Tātad ir runa par “Lattelekom” valsts daļas privatizāciju. Un, kā mēs dzirdējām, šo daļu varētu pārdot par 500 miljoniem latu. Dīvainā kārtā šī summa sakrīt ar to summu, kura ir nepieciešama, lai uzbūvētu Nacionālo bibliotēku.

Tātad, godātie kolēģi, mēs no valdības daudz dzirdējām, ka šis finansējums nebūs no valsts līdzekļiem, bet būs no tiem līdzekļiem, kuri ir iegūti no privatizācijas. To mēs varētu salīdzināt ar tādu rīcību, ka Valsts ieņēmumu dienests savāc nodokļus no nodokļu maksātājiem, neieskaita tos valsts budžetā, bet pēc tam iztērē kādas ēkas būvniecībai, pasakot, ka tie nav bijuši budžeta līdzekļi – ka tie ir līdzekļi no kaut kādiem maksājumiem un ka tiem nav nekāda sakara ar budžetu.

Tātad, godātie kolēģi, pievērsiet, lūdzu, uzmanību šim likumprojektam! Šis likumprojekts nodokļu maksātājiem izmaksās simtiem miljonu latu.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Sokolovskim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 21, atturas – 20. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Skatīsim nākamo darba kārtības punktu – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam. Deputāts Kārlis Leiškalns lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 13.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, sāksim izskatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Valmieras rajona tiesas tiesneša amatā Marutu Ilgažu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marutas Ilgažas apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Kristīnes Konderko apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tieslietu ministrs ieteica Juridiskajai komisijai apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma arī Kristīni Konderko. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu – apstiprināt Kristīni Konderko par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Konderko apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, sākam šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta, ar kuru strādāsim, numurs ir 2050B. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam saņēma septiņus priekšlikumus. Visi priekšlikumi tika izskatīti.

1.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, bet tas nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums – piešķirt visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – ir ne tikai ārkārtīgi aktuāls, bet arī pilnībā loģisks un pamatots. Es minēšu tikai dažus argumentus, kuri pamato mūsu pozīciju.

Saskaņā ar Eiropā vispāratzīto viedokli ne tikai valsts pilsoņu, bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās ir pats svarīgākais faktors to personu integrācijā valsts sabiedriskajā dzīvē, kuras nav šīs valsts pilsoņi. Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka alternatīva nepilsoņu dalībai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija. Šis viedoklis ir absolūti pretējs visas pārējās Eiropas viedoklim, kura uzskata, ka, jo vairāk mūsu nepilsoņiem būs tiesību, jo ciešāk viņi integrēsies Latvijas sabiedrībā un jo stiprāk vēlēsies kļūt par pilsoņiem. Proti, tas ir tas pats, ko jūs tikai vārdos deklarējat, bet praksē tam liekat dažnedažādus šķēršļus.

2007.gadā naturalizācijas pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2004.gadu ir samazinājies gandrīz septiņas reizes un trīs reizes – vidēji visa naturalizācijas procesa laikā. Trīspadsmit gadu laikā ir naturalizējušies tikai 8000 pusmūža gadu nepilsoņu, un viņi veido tikai 7 procentus no pašreizējā kopējā naturalizējušos skaita, respektīvi, tas ir noticis pa pusprocentam gadā un 5 procentiem desmitgadē. Lūk, tādi ir naturalizācijas tempi, kuri patiesībā jūs apmierina. Tieši naturalizācijas procesa apstāšanās tad arī padara arvien aktuālāku jautājumu par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību samazināšanu.

Eiropas viedoklis šajā jautājumā ir skaidri izteikts veselā virknē dokumentu, no kuriem minēšu tikai vienu, un tā ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendācija ar nosaukumu “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, kurā izskan aicinājums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm dot vēlēšanu tiesības tiem imigrantiem, kuri konkrētajā valstī ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus. Kā redzams, tas pilnībā saskan ar PCTVL frakcijas priekšlikumiem šajā jautājumā.

Interesanti, ka Eiropas dokumentos ir runāts arī par īstajiem ārvalstniekiem, turpretī Latvijas nepilsoņus atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim par tādiem uzskatīt nevar. Nepilsoņi ir personas ar īpašu statusu, ko speciāli nosaka Latvijas likumi. Viņi Latvijā dzīvoja jau tajā brīdī, kad tika pasludināta neatkarība, un piedalījās gan Augstākās padomes vēlēšanās, gan 1991.gada 3.martā rīkotajā tautas aptaujā par valstiski neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Lielākā daļa ārvalstnieku, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, arī ir pieskaitāmi pie šīs kategorijas.

Demonstratīva nevēlēšanās atjaunot šiem piekrāptajiem cilvēkiem kaut vai daļu viņu politisko tiesību liecina par to, ka Latvijas valsts pamatā ir likti, atvainojiet, klaji meli. Tāda valsts nevar normāli attīstīties, un visas šīs valsts mūsdienu un nākotnes krīzes ir šo totālo melu, kas sākās pirms 17 gadiem, tiešas negatīvas sekas.

Tātad Eiropas pieredze rāda, ka nepilsoņiem un ārvalstniekiem šajās valstīs dod tiesības vēlēt pašvaldības. Ja mūsu nepilsoņi ar savu violeto pasi šodien dzīvotu Vācijā vai Norvēģijā, viņiem būtu šādas tiesības, bet Latvijā viņiem tādu nav.

Es domāju, ka tas dara kaunu mūsu valstij un beigu beigās Latvijai ir jākļūst demokrātiskai. Jau sen ir pienācis laiks pārtraukt šo absurdu, un es aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vienlaikus es tomēr vēlētos aizrādīt, ka no Saeimas tribīnes nav pieļaujams lietot izteicienus, kas nav savienojami ar deputāta ētiku.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums pēdējo starptautisko rekomendāciju, kas publicēta šā gada 12.februārī. Tas ir Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību trešais ziņojums par Latviju.

Citēju: “Komisija atzīmē, ka atšķirība attiecībā uz dažādām politiskajām, pilsoniskajām, sociālajām un citām tiesībām starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem joprojām ir milzīga. Būtiska atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tajā apstāklī, ka nepilsoņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās ne kā vēlētājiem, ne arī kandidātiem. Visas šīs būtiskās atšķirības ir jo grūtāk pieņemt pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gadā.

Daudzi nepilsoņi, kas dzīvojuši visu savu dzīvi un maksājuši nodokļus Latvijā, nesaprot, kādēļ netiek piešķirtas tiesības, kuras viņi lūguši kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā (piemēram, tiesības vēlēt pašvaldības vēlēšanās) un kuras tagad pieejamas visiem ES pilsoņiem.”

Komisija uzskata, ka nepieciešams steidzami atrisināt iepriekšminētās, ar nepilsoņu statusu saistītās problēmas. Šī situācija pastiprina starpetnisko attiecību spriedzi Latvijā, un ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju (aptuveni 17 procentu) jūtas labākajā gadījumā pieciesti sabiedrībā, kurā tie ilgu laiku dzīvojuši.

Komisija mudina Latvijas varas iestādes iedziļināties nepilsoņu statusa problēmā, lai atrastu ātrāku un humānāku risinājumu attiecībā uz personām, kas dzīvo ar šādu statusu. Komisija atkārtoti uzsver, ka ir jārisina jautājums par nelīdzsvarotību pilsoņu un nepilsoņu situācijā vairākās jomās un attiecībā uz vairākām tiesībām, un tam jāpiešķir prioritārs statuss.

Ļoti īsi par Eiropas Parlamenta rekomendāciju no rezolūcijas par Latvijas gatavību iestājai Eiropas Savienībā. Citēju: “Eiropas Parlaments aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; ierosina Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.”

Jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta Petīciju komisija plāno nākamā mēneša laikā izskatīt 15 000 Latvijas iedzīvotāju petīciju jeb pieprasījumu vai nu dot iespēju nepilsoņiem balsot jau tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, vai izslēgt Latviju no Eiropas Savienības.

Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt Eiropas viedokli apspriežamajā jautājumā. Es gribētu, lai jūs sadzirdētu arī Latvijas tautas viedokli šajā jomā. Vismaz tās tautas daļas, kas runā krieviski.

Lūk, jūs vakar savās kastītēs atradāt sešpadsmit krievu sabiedrisko organizāciju vēstuli katram Saeimas deputātam, tajā par šo jomu ir Rīgas, Jēkabpils, Jelgavas, Olaines un Liepājas sabiedrisko organizāciju viedokļi. Šeit pārstāvēti praktiski visi Latvijas reģioni – gan Kurzeme, gan Vidzeme, gan Zemgale, gan arī, protams, Latgale, kur simtiem gadu dzīvo krievi (un viņi pārsvarā tomēr ir pilsoņi).

Ko teic šie cilvēki Saeimai? Pirmkārt, viņi atšķirībā no latviešu izcelsmes iedzīvotājiem zina par šo Eiropas rekomendāciju eksistenci. Citēju: “Mēs pievēršam jūsu uzmanību tam faktam, ka pastāv daudzas Latvijai adresētas rekomendācijas no ANO komiteju, Eiropas Parlamenta, dažādu Eiropas Padomes struktūru puses, kuras aicina Latviju atļaut nepilsoņiem un citiem tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.”

Pēdējā šāda rekomendācija tika publicēta šā gada 12.februārī Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību trešajā ziņojumā. Jūs šīs rekomendācijas daļu jau dzirdējāt no Buhvalova kunga. Pēc mana uzskata, ir ļoti svarīgi, lai arī latvieši būtu iepazīstināti ar visām šīm rekomendācijām, lai viņi nedomātu, ka visa Eiropa ir pret to, ka nepilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Es ceru, ka tad, kad tās izskanēs no Saeimas tribīnes, varbūt latviešu žurnālisti tomēr atspoguļos visu šo rekomendāciju daudzveidību, jo slēpt tās no tautas – tas, pēc mana uzskata, ir nelietderīgi un negodīgi.

Tālāk. Citēju: “Patlaban jebkuri ārvalstnieki var piedalīties pašvaldību vēlēšanās 13 ES dalībvalstīs no 25 (līdz pēdējai paplašināšanai), tajā skaitā arī kaimiņvalstī Igaunijā, kura ārkārtīgi līdzinās Latvijai gan vēstures ziņā, gan iedzīvotāju etniskā sastāva un to personu, kuras nepieder pie pamatnācijas, izcelsmes ziņā. Turklāt visās ES dalībvalstīs pašvaldību vēlēšanās var kandidēt jebkurš ES pilsonis ar minimālo uzturēšanās stāžu šajā valstī.”

Un šīs organizācijas aicina jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt likuma grozījumus, kuri paredz valsts pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās.

Un es aicinu jūs pievienoties šim sabiedrisko organizāciju viedoklim!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Es aicinu partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvjus rūpīgāk izlasīt to, kas ir rakstīts Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, un neiesniegt šādus priekšlikumus. Tie ir pretrunā ar Satversmi.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. V.Lācis: “Es esmu atteicies!”) Ā! Viņš atsauc savu vēlēšanos runāt debatēs.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam – otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gribētu ļoti īsi atbildēt uz pārmetumu, ka mūsu likumprojekts it kā pārkāpj Satversmi.

Tiešām Satversmē ir iekļauts pants, kur ir rakstīts, ka tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un ārzemniekiem, tātad Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet šis saraksts nav izsmeļošs. Un, pēc mūsu uzskata, tas nozīmē, ka šīm cilvēku kategorijām nevar ierobežot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās bez ļoti svarīga iemesla (teiksim, iekļaut kaut kādus ierobežojumus sakarā ar to, ko viņi darīja pirms septiņpadsmit gadiem un kādā partijā viņi tajā laikā bija). Tas ir mūsu viedoklis.

Turklāt es gribētu turpināt citēt šo sabiedrisko organizāciju aicinājumu. Pēdējā frāze tur ir tāda: “Mēs aicinām jūs atbalstīt grozījumus likumā un nepieciešamības gadījumā iniciēt attiecīgos grozījumus valsts Satversmē.” Es ceru, ka Saeimas vairākums var izdarīt to pēc pašu iniciatīvas, vēl pirms stingriem Eiropas Savienības ieteikumiem.

Aicinu tomēr atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputātam Hankam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

2.priekšlikums arī saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

3.priekšlikums arī saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

4.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija to neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

5.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Arī 6.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija šo priekšlikumu neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

7. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies referentam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 14. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģistrācijas Nr.634/Lp9).

Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir izstrādājusi pati Juridiskā komisija un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – Juridiskās komisijas 8.priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9., pēdējais, priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu 1970B. Par šo likumprojektu kopumā ir saņemti 35 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šajā priekšlikumā ir definēts, kas ir applūstošā teritorija. Jāteic, ka šis priekšlikums ir diezgan būtisks visā likuma tālākajā apspriešanā. Ir paredzēts, ka applūstošo teritoriju robežas, lai tās iezīmētu teritoriju plānojumos, noteiks īpaša metodika, kuru izstrādās Vides ministrija un apstiprinās Ministru kabinets. Pēdējā pārejas noteikumu punktā ir iestrādāts arī termiņš, līdz kuram šiem noteikumiem jāstājas spēkā.

Kāpēc ir vajadzīga šāda īpaša definīcija? Acīmredzot tāpēc, ka, lai izpildītu tos nosacījumus, kas ir izvirzīti šo applūstošo teritoriju iezīmēšanai teritorijas plānā, ir jābūt ekspertu un speciālistu slēdzieniem, ir jābūt šai metodikai. Ir jāpasaka arī tas, ka būs īpaša Eiropas Savienības direktīva, kurai gan ir vēl tikai projekts, par plūdu risku novērtējumu un pārvaldību, un Latvija to varēs atbalstīt. Līdz ar to tiks izstrādāti speciāli nosacījumi mūsu plūdu risku novērtēšanas nacionālajā plānā. Šis plāns ir jāizstrādā Vides ministrijai līdz nākamā gada decembrim. Tātad mums būs speciālistu slēdzieni par lielajiem plūdiem, kādi Latvijā notiek ļoti reti, bet Eiropā gadās diezgan bieži. Un tā ir pavisam cita situācija, ja plūdus izraisa kādas dabas katastrofas, piemēram, kalnos strauji kūst ledāji vai sniegi, tāpēc ielejas pārplūst.

Pie mums, Latvijā, šī situācija ir citādāka. Un tāpēc mums ir jāpasaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt upju un ezeru aizsargjoslās, lai nebūtu tā, ka, Latvijas Dabas fonda vārdiem runājot, šajās aizsargjoslās būvē ēkas un pirtiņas. Tāpēc mēs esam radījuši īpašus nosacījumus, ko tur drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. Par to mēs runāsim arī turpmākajā tekstā. Tad nebūs tā, kā saka Latvijas Dabas fonda speciālisti, ka katru gadu ir jāsauc “Panorāma”, lai parādītu, vai skapis ir ūdenī un vai kurpes ir saliktas uz plauktiem.

Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, godātie deputāti!

Kā jūs jau dzirdējāt, Seiles kundze pil­nīgi pamatoti uzsvēra, ka šis priekšlikums ir jāvērtē sistēmiski – kopsakarā ar likumprojekta 7. un 37.pantu.

Kā zināms, grozījumu iemesls šajā likumā ir vairāki Satversmes tiesas spriedumi saistībā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu, kas noteica ierobežojumus šādā redakcijā (citēju): “Aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.”

Es esmu pētījusi un atradusi ziņas, ka šī norma tika ieviesta 2002.gadā pēc tā laika vides ministra Makarova kunga priekšlikuma un ka Saeima to ir akceptējusi pilnīgi bez jebkādām debatēm. Un tāpēc, atbalstot šo normu, kas tomēr varētu būt strīdīga, es gribētu, lai stenogrammā paliek arī šī vēsturiskā interpretācija, kāpēc komisija ir atbalstījusi tieši šādu un ne citādu redakciju.

Kā jūs zināt, saistībā ar Satversmes tiesas diviem spriedumiem Garkalnes un Ādažu lietā no Ministru kabineta uz Saeimu atnāca faktiski diezgan primitīvs šā jautājuma risinājuma piedāvājums – lai Saeima likvidē ostu teritorijās esošās virszemes ūdens objektu aizsargjoslas. Tātad bija tikai viena doma – interese vienīgi par ostām.

Tas, protams, arī bija atbalstāmi, bet pēc tam gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan arī Vides ministrija piedāvāja dažādus citus risinājumus. Proti, ar šo definīciju, kuru mēs tagad redzam 1.priekšlikumā, likumā tiek piedāvāts ietvert applūdinājuma varbūtību vismaz divdesmit reižu simts gados. Taču, lai varētu spriest par šādu priekšlikumu, komisijasprāt, ir jābūt skaidrībai un samērībai starp valsts interesēm uz labvēlīgu dzīves vidi un īpašuma tiesību ierobežojumiem. Komisija tomēr nesaņēma absolūti nekādu ticamu pamatojumu, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds tiesiskais regulējums. Agrāk Saeima bez jebkādiem iebildumiem pieņēma, ka šajā gadījumā ierobežojumi ir tad, ja kāda teritorija ir applūdusi vienreiz simts gados, turpretī tagad tiek piedāvāts, ja applūšana notiek vienreiz piecos gados. Tātad šīs teritorijas applūšanas iespēja faktiski tiek samazināta divdesmit reižu.

Mēs komisijā šiem speciālistiem un ierēdņiem jautājām, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds applūšanas biežums, kāpēc nav pieņemami, piemēram, seši vai septiņi gadi, kāpēc tie nevarētu būt desmit gadi vai divdesmit gadi. Mēs šādu pamatojumu nesaņēmām.

Turklāt mēs nesaņēmām arī pietiekamu informāciju par piesārņojuma risku, par ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem. Mēs nesaņēmām arī informāciju par īpašuma tiesību aizskārumu un vēl par citiem faktoriem.

Un tāpēc, komisijasprāt, 37.pantā norādītie ierobežojumi, kuri tika skatīti vēlāk, ir jāattiecina uz applūstošām teritorijām, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā saskaņā ar Vides ministrijas izstrādāto metodiku, kas tā visa rezultātā varētu pārvērsties arī par Ministru kabineta noteikumiem.

Tāpēc es aicinu jūs balsot “par” šo priekšlikumu (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag balsot, neviens neiebilst!”), jo par šiem konkrētajiem gadiem ir jālemj profesionāļiem, nevis deputātiem balsojot.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vai kāds iebilst pret atbildīgās komisijas 1.priekšlikumu? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles: “Nē!”) Tātad deputāti neiebilst un nelūdz balsot par priekšlikumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile.

2.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāna kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un jau iestrādājusi iepriekšējā – 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, cienījamie klātesošie! Vispirms jau paudīšu prieku par to, ka ilgās un vētrainās diskusijās tomēr ir izdevies izstrādāt dokumentu, kurš laikam jau pilnībā neapmierina nevienu, bet tomēr nevienam nešķiet arī diskriminējošs un nepieņemams. Tātad tas vieš cerību, ka patiesi tiks līdzsvarotas vides aizsardzības prasības un ekonomiskās attīstības priekšnosacījumi.

Grozījumus Aizsargjoslu likumā, sākot jau ar applūstošo teritoriju definējumu līdz pat to aizsardzības nepieciešamības pamatojumam, it īpaši jau runājot par ostu teritorijām, ir pavadījušas bailes. Daži muskuļoti un, protams, “nesavtīgi” politiķi nobaidījās, ka “zaļie” piebāzīs kabatas, ostās attīstot atpūtnieku, gājputnu, viesnīcu un rekreācijas biznesu, savukārt dabas sargi ļoti baidījās kārtējo reizi tikt apmānīti. Un ne jau bez pamata, jo ne vienu vien ūdenstilpi vai ūdensteci no sabiedrības piekļuves šobrīd “sargā” droša un necaurejama greznu privātmāju aizsargjosla, bet citviet pavasara pali upēs dāsni saskalo ateju mēslus, pagalmu atkritumus, paķerot līdzi arī dažu labu mājiņu.

Šajā Aizsargjoslu likuma grozījumu punktā ir runāts par ilgtspējīgas attīstības interesēm, un ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumi ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ūdeņu kvalitātes un iedzīvotāju psiholoģiskā komforta aizsardzība. Protams, arī ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana.

Lai likumdošanā tiktu respektēti visi manis jau minētie un arī neminētie nosacījumi, ir jābūt pastāvīgam dialogam starp dažādi domājošajiem. Ir jāpanāk šis kompromiss. Aizsargjoslu likuma grozījumu sagatavošanas process parādīja, ka Saeima ir uz pareizā ceļa. Un uz šā ceļa “buldozeru” satiksme ir aizliegta. Tāpēc es saku lielu paldies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Vides ministrijas speciālistiem, kā arī daudzo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par ieguldījumu un aizrautīgo darbu, pabendētajiem nerviem un iztērētajām emocijām, sagatavojot šos likuma grozījumus.

Saka jau, ka strīdos dzimstot patiesība, un es ceru, ka Aizsargjoslu likuma grozījumi patiesi ir radīti sabiedrības interesēs. Es ceru, ļoti ceru, ka bailēm nav pamata, tāpēc aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas akceptētos priekšlikumus, ieskaitot arī šo, kurā ir noteikta aizsargjoslu aizsardzības nepieciešamība.

Paldies. Tātad es aicinu atbalstīt visus priekšlikumus, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Seile vēlas ko piebilst?

A.Seile.

Aicinu balsot un atbalstīt, ja nav iebildumu. (No zāles: “Nevajag!”)

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti pieprasa balsojumu? (No zāles: “Nē!”) Vai kādam ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile.

4.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs. Komisija ir nedaudz precizējusi šo priekšlikumu un izteikusi 5.priekšlikumā savā sagatavotajā redakcijā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Arī 6.priekšlikumu ir iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, izstrādājot precīzu definējumu un iekļaujot to savā 7.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt. Taču es gribu uzsvērt arī to, ka šajā priekšlikumā ir lasāmas arī jaunas normas, kuras vajadzētu ievērot, jo tās nosaka, ka aizsargjoslas gar ūdens objektiem var noteikt līdz uzbērumiem vai aizsargdambjiem, kuri teritoriju aizsargā pret plūdiem. Šī ir jauna norma, un tā zināmā mērā atvieglo iespējas iedzīvotājiem, kas te dzīvojuši līdz šim, būvēt aizliegtajās teritorijās.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

A.Seile.

8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to neatbalstīja. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu ne jau principā, bet gan tāpēc, ka tiek plānota jauna šā Aizsargjoslu likuma atvēršana. Tad Ministru kabinetā kopīgi izvērtēs visus šos priekšlikumus, kuri ir saistīti ar drošības un ekspluatācijas aizsargjoslām.

Tāpēc komisija šajā likumprojektā ierosina neatbalstīt Leiškalna priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Piekrītu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

Tālāk ir 9., 10. un 11.priekšlikums, kuri arī attiecas uz drošības un tehniskajām aizsargjoslām. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

12.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns, šajā priekšlikumā ir runa par darbībām tajās ostu daļās, kas atrodas applūstošajās teritorijās, un ir noteikts, ka ostās, arī aizsargjoslās, var celt tikai tādas ēkas un būves, kuras ir nepieciešamas ostu darbības nodrošināšanai.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 14. – atbildīgās komisijas apkopojošajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

13.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī ir komisijas atbalstīts un arī iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un 14.priekšlikumā tātad nosaka visu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ostu teritorijās. Komisija ir priekšlikumu ļoti rūpīgi izvērtējusi, un lūdzam to atbalstīt arī Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

15.priekšlikumu ir sagatavojis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Nākamo priekšlikumu – 16.priekš-­li­kumu  – ir iesnieguši deputāti Ģīlis un Daudze, un tajā ir runāts par peldvietu un jahtu ostu ierīkošanu. Komisija to ir ņēmusi vērā, vienīgi ir precizējusi, ka par jahtu ostām ir uzskatāmas tādas ostu teritorijas, kurās ir “ne mazāk kā 25 atpūtas kuģu stāvvietas ūdenī”. Šāds precizējums ir izdarīts tādēļ, lai sakarā ar to, ka jahtu ostas nevienā likumā nav definētas un tāpēc nav saprotams, kas tās ir, pie katras mājas neizveidotu jahtu ostu vienai vai divām jahtām. Aicinu atbalstīt 17. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

18.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tie ir papildu aizliegumi 10 metru platajā aizsargjoslā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

19.priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šeit ir runa par tiem nosacījumiem, kādi ir papildu jāizvirza attiecībā uz aizsargjoslām (piemēram, aizliegts būvēt nožogojumus, degvielas uzpildes stacijas un tamlīdzīgi). Un ir atļāvumi, atsauce uz atļāvumiem, kādi jau ir iepriekš pieņemtajās šā likuma redakcijās noteikti. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

20.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Priekšlikumā ir noteikts, ka visas iepriekšējās darbības, kas saistās ar pilnīgi nepieciešamām būvēm gan applūstošajās zonās ostās, gan ārpus tām, faktiski ir jāizvērtē teritorijas plānojumā un, ja ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, tad arī tas ir jāizdara.

To paredz šis – 20.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

21., 22.priekšlikums… visi šie turpmākie priekšlikumi, līdz pat 32.priekšlikumam, attiecas uz tehniskajām un drošības aizsargjoslām. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, un tie ir izskatāmi nākamajā atvērumā, kad mēs runāsim par par tehniskajām aizsargjoslām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile.

Tātad tālāk ir 32.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī šis priekšlikums attiecas uz tehniskajām joslām. Komisija to neatbalsta. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Piekrītu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Seile.

33.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Priekšlikums ir atbalstīts daļēji, komisija to ir precizējusi, jo tie ir pārejas noteikumi, kuri paredz teritorijas plānojuma izstrādi. Komisija ir Zalāna kunga priekšlikumu papildinājusi ar nosacījumiem, ka tad, ja ir nepieciešams, teritorijas plānojumā labojumi ir jāveic ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad spēkā stāsies šis likums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Lūdzam atbalstīt 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

35.priekšlikums. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija, nosakot, ka līdz 2008.gada 1.jūnijam ir jāizdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika, tas ir, Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs šādu ierosināto normu nebūtu ietvēruši pārejas noteikumos, tad sakarā ar likuma izmaiņām Ministru kabinetam tik un tā vajadzētu vismaz trīs mēnešu laikā izdot šādus noteikumus. Mēs esam konsultējušies arī ar Vides ministrijas speciālistiem, un darbs ir uzsākts. Protams, tas nav vienkāršs darbs – visu šo jautājumu saskaņošana, metodikas izstrāde –, bet tas nav neiespējami, ja Ministru kabinets nāks pretī un ātrā tempā izskatīs šos grozījumus, lai nekavētu teritorijas plānojuma izstrādi, jo bez šīs metodikas faktiski grozījumus teritorijas plānojumā nevar ieviest.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies visiem, kas piedalījās likumprojekta grūtajā tapšanā.

Aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Likumprojektā ietvertais grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošām personām, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu apdzīvotu vietu, tiesības ārpus kārtas iekārtot savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē.

Izstrādājot un iesniedzot šo likumprojektu, komisija realizēja Valsts prezidenta Valda Zatlera saskaņā ar Satversmes 47.pantu ierosināto likumdošanas iniciatīvu, kas izteikta, nododot otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē šo likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja.

Aicinām Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likums “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinksim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts un grozījumi ir analogi, kā iepriekš mēs jau dzirdējām. Bet, kā jūs atceraties, iepriekš Saeimā tika nolemts, ka šos grozījumus, priekšlikumus skatīs vēl divas komisijas, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šī vēsture jums jau zināma. Valsts prezidents iepriekšējos grozījumus bija atsūtījis atpakaļ, lai mēs pārskatītu šīs normas, un komisiju kopējā sēdē, uz kuru tika ataicināti eksperti no dažādām ministrijām un arī no Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī no atbildīgajiem dienestiem un iekšlietu struktūras, notika diskusija par šo jautājumu.

Mēs uzskatām, ka šā jautājuma risinājums tomēr īsti nav sagatavots, jo tas tomēr liek domāt, ka tiek uzliktas pašvaldībām papildu funkcijas, bet netiek nodrošināts attiecīgs finansējums. Turklāt šāda veida grozījumi liek domāt, ka var arī zināmā mērā rasties precedents, jo tad arī citas ministrijas, teiksim, Veselības ministrija, pieprasīs tādā pašā formā nodrošināt vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Un var arī būt tāds gadījums, ka, lai gan robežsargs strādā jau kādu ilgāku laiku un, tā teikt, stāv rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi, tomēr tad, ja tur ierodas vēl kāds cits robežsargs, kas pārcelšanas kārtībā tiek atsūtīts, tad tā otrā bērns tiks pirmām kārtām nodrošināts ar šo vietu.

Un arī tad, ja no valsts puses tomēr būtu lielāks atbalsts pirmsskolas izglītības iestādēm, nebūtu šo milzīgo rindu. Tad jautājums varbūt nebūtu tik aktuāls. Taču valsts atbalsts patlaban ir ļoti minimāls.

Es komisijas vārdā uzsveru, ka nevajadzēja tādā formā izskatīt šo jautājumu. Tātad mūsu komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – uzskata, ka jautājums par to amatpersonu bērnu iekārtošanu pirmsskolas izglītības iestādē, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu apdzīvotu vietu, pēc būtības prasa kompleksu risinājumu. Tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Dukšinskim.

Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi!

Dukšinska kungs! Es laikam nesapratu kaut ko. Jūs pārstāvat Daugavpili. Vai tiešām Daugavpilij ir problēmas pildīt valstiskās funkcijas? Ludzai nav problēmu pildīt valstisko funkciju, ja ir kāds cilvēks, kuram valsts interesēs ir jāmaina sava darbavieta un jādodas pildīt savas funkcijas, valsts noteiktās funkcijas, kādā citā vietā.

Es domāju, vispār mums vajadzētu pavisam nopietni pārskatīt savu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri dodas pildīt civildienesta pienākumus. Šajā konkrētajā gadījumā tie ir robežsargi. Tā ir valsts drošības lieta. Un, ja viņiem savi profesionālie pienākumi ir jāpilda kādā citā vietā, nevis tajā, kurā viņi to ir darījuši pirms tam, vai tad valstij un pašvaldībām nav nekādas atbildības par to? Kā valsts un pašvaldības palīdz šiem cilvēkiem nokārtot visas šīs lietas, apmierināt viņu sociālās vajadzības, kuras viņiem nav ne par gramu mazākas kā visiem pārējiem, kuri var brīvi pārvietoties un atrast sev darbavietas visā Latvijas teritorijā?

Es apmulsu, klausoties jūsu argumentāciju, un nevaru jums piekrist. Ir ne tikai jāatbalsta, lai būtu šīs sociālās garantijas, bet jārisina arī jautājums par to, kā valdība nokārtos arī citas lietas. Ir jārūpējas ne tikai par bērnu izvietošanu bērnudārzos, bet arī par dzīvojamās platības piedāvājumu, jo sakarā ar to, ka šiem cilvēkiem pārvietošanās brīvība ir, tā teikt, zināmā mērā ierobežota, viņiem ir šāds valsts sniegts nodrošinājums, tā ir valsts sniegta garantija. Viņiem ir jāsaņem arī tāda palīdzība, lai viņi var dzīvot dienesta dzīvoklī. Kā to nokārtot – tas ir liels jautājums. Tas jautājums ir valdības ziņā, un ne šodien mēs par to debatēsim. Taču jebkuru no šiem sociālās nodrošināšanas jautājumiem mēs pierobežas pilsētā Ludzā esam gatavi risināt.

Es brīnos, ka otrajai lielākajai Latvijas pilsētai Daugavpilij ar to ir problēmas. Bet var būt, ka tas ir pārpratums.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Rugātei.

Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim – otro reizi.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Es daļēji piekrītu Rugātes kundzei, ka jādomā valstiski. Un mēs cenšamies domāt valstiski, jo Daugavpils bija Latvijā vienīgā pilsēta, kurā vispār nebija nekādu problēmu ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Citās pašvaldībās slēdza… Bet patlaban mums arī ir simts bērnu rindā. Un Rīgā ir 4000 rindā.

Šie grozījumi netika saskaņoti ar pašvaldībām, vismaz ar lielākajām pašvaldībām, kur ir milzīgas rindas.

Es aicinu nevis pilnīgi noraidīt šo valstisko jautājumu, bet to kompleksi atrisināt, palīdzēt, risināt visu kompleksi kopā.

Tāpēc es palieku pie sava priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Vai deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu teikt, ka nav nekāda pamata bažām, ka komisija nav ņēmusi vērā arī Latvijas Pašvaldību savienības nostāju šajā jautājumā. Sēdē, kurā apspriedām jautājumu par to, kā otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ atsūtīto likumu tālāk skatīt, kādi būs priekšlikumi, konsultējāmies arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Viņu pārstāvji bija klāt.

Ja mēs precīzi runājam par konkrētām lietām, tad nevajag sacīt, ka ir tūkstošiem personu, kuras ir gatavas pretendēt uz tām sociālajām garantijām, ko nodrošinātu šī norma, kuru pašreiz gatavojamies iestrādāt likumā un kuru jau iebalsojām likumā par dienesta gaitu. Jo šeit ir runa par to, ka, saskaņā ar Šengenas līgumu zūdot robežām šeit, daļa mūsu robežsargu tiek pārvietoti uz Austrumu robežu. Šinī brīdī notiek process, kas ir saistīts ar robežu atcelšanu.

Tas skaits nebūt nebūs tik liels, kāds tas varbūt ir šinī brīdī; šeit nav arī runa par kaut kādiem simtiem cilvēku. Šeit ir runa par dažiem desmitiem.

Nākamais. Ja mēs loģiski domājam, tad skaidri redzam, ka nekādā gadījumā šī norma nevar attiekties uz Rīgas pilsētu, jo šeit ir runa par to, ka cilvēku pārvieto no vienas dzīvesvietas uz otru. Ja Rīgā viņš saņem amatu kādā citā struktūrā vai, teiksim, pārvaldē un tas notiek kāda cita dienesta interesēs, tad viņam nav iespējas pretendēt uz šo ārpuskārtas rindu.

Un nobeigumā es gribētu vēl pasvītrot sekojošo. Es personīgi uzskatu, ka drošība ir visa pamatā. Un, ja jau mēs šinī brīdī runājam par drošības jautājumiem, tad ir pēdējais brīdis domāt par to struktūru darbiniekiem, kas šo drošību mūsu valstij nodrošina.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Tātad vispirms balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu… Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 33, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Acīmredzot 2.priekšlikumu mēs skatāmies jau pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 – 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas kolēģus aicinu tūlīt uz nelielu apspriedi Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz sēdi komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pēc desmit minūtēm sāksies komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi no Juridiskās komisijas! Komisijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm tepat augšā.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Juris Dobelis (dep. J.Dobelis no zāles: “Ir!”), Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Māris Grīnblats, Nikolajs Kabanovs, Jānis Šmits, Vents Armands Krauklis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Oskars Spurdziņš, Viktors Ščerbatihs un Dainis Turlais.

Paldies.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas šodienas sēdi.

Pirms mēs turpinām skatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu, ka, ņemot vērā neskaidrību par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” 1.priekšlikuma balsošanas motīviem, ir lūgums pārbalsot minētā likumprojekta 1.priekšlikumu. Tāpēc es gribētu dot vārdu motivācijai pirmajam iesnieguma parakstītājam – deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir radušies zināmi pārpratumi… Es pats vakar piedalījos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas apvienotajā sēdē, un es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis lēmums, pie kura mēs tur nonācām vienojoties, ir tāds, ka tiks izdarīti arī citi grozījumi. Iespējams, tie tiks izdarīti Civildienesta likumā vai vēl kādā citā. Tas viss šobrīd tiek pētīts, un mēs vismaz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā apņēmāmies šos grozījumus virzīt tālāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tieši tāpēc mēs bremzējam esošo grozījumu virzību un nebūtībā aizlaižam šo lietu. Es ticu, ka vairāk pie tās neviens nekad vairs neatgriezīsies. Taču tas viss neliedz mums turpināt diskusijas un izstrādāt tādu normu, kas attiektos ne tikai uz robežsardzi, bet arī uz Valsts ieņēmumu dienestu, uz visiem tiem, kuri dienesta pienākumu pildīšanas laikā tiek pārcelti uz citu vietu. Taču šajā gadījumā man šķiet, ka mums nebija saprotams, par ko mēs balsojām, jo Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nemaz nav izskatījusi… šobrīd tai nav bijis pat laika un iespēju izskatīt tos priekšlikumus, ko vakar atbalstīja apvienotajā komisiju sēdē.

Paldies. Es tomēr aicinu atbalstīt pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Neiebilstot pret to, ka mums ir jārisina ar robežsargiem, ar iekšlietu sistēmā, kā arī ar citiem speciālajā valsts dienestā strādājošiem cilvēkiem, kuri tiek pārcelti no vienas vietas uz otru, saistīti jautājumi, tostarp bērnudārza jautājums, es tomēr gribētu atgādināt, ka mums pašvaldību bērnudārzos jau ir savas rindas, un ja, piemēram, tiek pārcelti simts cilvēki no Rīgas uz Daugavpili, tad Daugavpils pilsētai būs pienākums simts cilvēku bērnus iekārtot savā bērnudārzā. Kur tad lai paliek tie 140 cilvēki, kuru bērni gaida rindu bērnudārzā, kuri ir saplānojuši savu dzīvi, lai normāli strādātu, lai ietu darbā, paredzot, ka viņu bērni varēs iet bērnudārzā?

Dzirdot to, ko teica Kučinska kungs, un pieņemot to, ka atbildīgā komisija plāno sagatavot citus nepieciešamos grozījumus, lai atrisinātu šo jautājumu ar valsts līdzdalību pašvaldību bērnudārzu attīstības programmā, uzskatu, ka mēs varētu nobalsot pozitīvi, bet tad mums ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tas tik tiešām tiks izdarīts.

Es gribu teikt, ka normāli būtu, ka klajā nāk nevis šāda veida likumprojekti, bet gan jau iepriekš sagatavotu likumprojektu pakete, lai katra pašvaldība skaidri saprastu, ka tās savu cilvēku bērnus, kuri dzīvo šo pašvaldību teritorijās, būs spiestas atbīdīt kaut kur tālāk bērnudārza rindā. Taču tad būs arī skaidrs, ka pašvaldību rokās līdz ar to nonāks zināmi resursi, ar kuriem tās varēs veidot nākamos bērnudārzus, atvērt kādas papildu grupiņas vai darīt ko citu. Pagaidām atbildīgā komisija neko tamlīdzīgu nepiedāvā. Savukārt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas viedoklis pagaidām tiek ignorēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim… vai mēs piekrītam tam, ka mēs pārbalsojam 1. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tātad mēs balsosim nevis par priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, bet gan par to, vai mēs veiksim pārbalsošanas procedūru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai mēs atkārtoti balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – 12. Tātad ir nobalsots par to, ka mēs vēlreiz liksim uz balsošanu 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Dalbiņa kungs, lūdzu atgādiniet, kāda ir šā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma būtība un kāds bija komisijas viedoklis par to.

J.Dalbiņš.

Saeimas Juridiskais birojs pēc saņemšanas no Prezidenta Kancelejas otrreizējai caurlūkošanai atsūtīto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”, kurā tālaika iekšlietu ministrs Godmaņa kungs bija iesūtījis ierosinājumu un kurš paredzēja visu robežsargu bērniem iespēju pretendēt uz ārpuskārtas rindu pirmsskolas bērnu iestādēs, piedāvāja svītrot šo normu.

Tātad Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja svītrot šo normu, bet deputāts Juris Dalbiņš piedāvāja šo normu pārveidot – tas ir redzams 2.priekšlikumā – un ļaut pretendēt tikai to robežsargu bērniem, kuri ir pārvietoti dienesta nepieciešamības kārtībā.

Tātad 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija šādā veidā neatbalstīja… kā šīs normas pilnīgu izslēgšanu. Savukārt deputāts Dalbiņš pēc tam piedāvāja citu formulējumu, par kuru mums būtu jābalso nākamajā piegājienā, un kuru šādā formulējumā tieši jūs pirms tam atbalstījāt likumā par dienesta gaitu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Šobrīd mēs balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Ja gadījumā tiks atbalstīts šis deputāta Dalbiņa priekšlikums, tad deputāts Jānis Lagzdiņš iesniegs priekšlikumus arī citos likumos, lai analoģiskas garantijas tiktu noteiktas arī citām amatpersonām, kuras arī pārceļ dienesta pienākumu veikšanai uz citu apdzīvotu vietu. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Pareizi, Jāni!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es gribētu atbildēt Jānim Lagzdiņam un atbalstīt šo priekšlikumu. Pieņemsim, ka šodien robežsargs, kuram ir 30-35 gadi, kopā ar sievu un bērnu dzīvo Rīgā. Augsti priekšnieki vai komandieris pieņem lēmumu, ka šo cilvēku vajag “aizrotēt” uz Daugavpili. Viņš izņem savu bērnu no bērnudārza un brauc uz Daugavpili.

Lagzdiņa kungs, kurš sēdēs ar šo bērnu? Viņš taču brauks uz Daugavpili strādāt, nevis tāpēc, ka viņam ir gribējies būt tuvāk Krievijas robežai. Viņu tur aizsūtīja, lai viņš pildītu savus dienesta pienākumus. Un līdz ar to, ja valsts viņu tur sūta, tad valstij arī vajag sarunāt ar pašvaldību, kā viņam varētu kompensēt… vai kā šim cilvēkam varētu nodrošināt sociālo garantiju, lai viņa bērns apmeklētu bērnudārzu. Ja valsts nevar vienoties ar pašvaldību, kā tiks apmaksāts šis sociālais pakalpojums, vai valsts nevarētu atrast kādu citu mehānismu? Labi, uzbūvēsim katrā lielā pilsētā vienu bērnudārzu, kurš speciāli piederēs Iekšlietu ministrijai vai Tieslietu ministrijai, un tad policijas darbinieku, ugunsdzēsēju vai citu šīs sistēmas darbinieku bērni varēs apmeklēt šos bērnudārzus.

Mēs nevaram cilvēku izraut no viņa vides, atņemt viņa bērnam sociālās garantijas – vietu bērnudārzā un pēc tam negarantēt to citā vietā. Šis cilvēks tur aizbrauc nevis tāpēc, ka viņš to gribētu, bet gan tāpēc, ka viņam to piespiedu kārtā liek darīt priekšnieks.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! No Lagzdiņa kunga teiktā es sapratu, ka arī citos likumos tiks iestrādāta un pilnveidota šī norma, bet tas pašvaldībām negarantē absolūti nekādu finansējumu.

Es tikai atgādināšu, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā darbojas darba grupa, kurai bija dots uzdevums atrisināt pirmsskolas iestāžu pieejamības jautājumu. Šīs darba grupas ziņojuma sadaļā, vai ir nepieciešams finansējums, visur ir rakstīts: “Finansējums nav nepieciešams… finansējums nav nepieciešams.”

Salīdzināsim, kā līdzīgu jautājumu risina igauņi. 68 miljonus eiro trijiem gadiem valsts iegulda bērnudārzu programmā ar mērķi katram bērnam nodrošināt vietu pirmsskolas iestādē.

Tāpēc es lūdzu atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Ziedonim Rubezim.

Z.Rubezis (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām es gribu pateikties par to, ka jūs pirmajā lasījumā atbalstījāt šo iesniegto priekšlikumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.

Runājot par Robežsardzes likumu, es varu pateikt skaitļus, cik tad ir šo pirmsskolas vecuma bērnu, kuriem būtu nepieciešams bērnudārzs ārpus rindas. Un tie ir šādi: 2006.gadā tādi ir tikai 13 bērni. 2007.gadā sakarā ar to, ka Latvija pievienojās Šengenas zonai, protams, šī rotācija robežsardzē bija daudz lielāka, un līdz ar to šādu bērnu skaits bija 57 bērni. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos tādi ir 6 bērni.

Tā ka jūs redzat, ka normālā gadā, kad nav kaut kādu īpašu politisku situāciju vai izmaiņu, šādu bērnu skaits nav liels.

Tāpēc es jūs Iekšlietu ministrijas vārdā ļoti aicinu atbalstīt šo normu attiecībā uz robežsargiem. Domāsim kopīgi par mūsu valsts robežu, par tās drošību un vienlaikus arī par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies parlamentārajam sekretāram Ziedonim Rubezim.

Vārds debatēs deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.

V.E.Bresis (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, protams, ir jārisina. Un ir pilnīgi saprotams, ka tad, ja robežsargs aizbrauc strādāt uz Daugavpili, Ludzu vai kur citur, viņam bērni ir kaut kur jāliek, taču uzlikt faktiski valsts intereses uz pašvaldības pleciem, man šķiet, ir pil­nīgi negodīgi.

Mēs kā īslaicīgu varam atbalstīt šo normu, bet tikai tādā gadījumā, ja mēs pēc tam paredzam zināmu kopdarbību – to, ka no valsts budžeta tiks novirzīti līdzekļi tām pašvaldībām, kuras ceļ bērnudārzus šādām vajadzībām.

Vai tad tiešām tas ir tik grūti – iedot katrai pašvaldībai, teiksim, kaut vai 100 tūkstošus latu, kuri būtu domāti šādiem bērnudārziem? Es to pilnīgi nesaprotu, kāpēc mēs vienmēr gribam spēlēt uz vieniem vārtiem. Un ar varu… protams, ar varu.

Tāpēc man šis lēmums liekas ļoti apšaubāms, jo tajā netiek atrunāta kaut kāda atkāpe šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Bresim.

Vārds debatēs deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, mēs patlaban nodarbojamies ar to, ka mēģinām noskaust bērnudārzu 15 bērniem šajā gadā, mēģinām robežsargus nostādīt beztiesiskā stāvoklī. Es atļaušos aizrādīt, ka robežsargi tomēr – atšķirībā no jebkura cita darbinieka – atrodas valsts dienestā, viņi dien šajā valstī. Viņiem līdz ar dienestu ir uzlikti ļoti daudzi ierobežojumi: robežsargi nedrīkst apvienoties arodbiedrībās, robežsargiem ir nenormēts darba laiks, robežsargi var tikt pakļauti rotācijai – dienesta vajadzībām viņi var tikt nosūtīti uz jebkuru Latvijas vietu, un tā tālāk, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka robežsargi, veicot savus dienesta pienākumus, ir ierobežoti savā brīvajā izvēlē. Un tāpēc mums viņiem ir pretī jādod vismaz tas nepieciešamais minimums, ko viņi būtu nopelnījuši.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – tieši tāpat, kā mēs jau atbalstījām likumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām; arī tajā jau ir paredzēta šāda norma. Es atļaušos arī aizrādīt, ka iepriekšējā reizē, kad mēs debatējām par šo likumu, Saeima ar 90 balsīm atbalstīja to, turklāt tādā redakcijā, ka bērnu iekārtošana bērnudārzā bez rindas pienāktos visiem robežsargiem. Iepriekšējā reizē Saeima atbalstīja 2000 bērnu iekārtošanu bez rindas dārziņos, bet šobrīd ir runa par 15 bērniem. Tā ka neesiet, lūdzu, skaudīgi un atstājiet šo normu likumā, un rūpējieties arī par citiem bērniem tieši tāpat, kā mēs šodien to darām attiecībā uz robežsargu bērniem!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šķiet, ka Valsts prezidents, nosūtīdams šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, ir rīkojies ļoti pareizi, jo Satversmes 91.pants aizliedz diskrimināciju. Savukārt mēs šeit ar balsu vairākumu, šķiet, esam gatavi, kā Linda Mūrniece teica, iestāties par nelielu diskrimināciju. Jo – kas tad ir šie piecpadsmit bērni? Man šķiet, ka, ja mēs sekojam Satversmes garam, tad diskriminācija Latvijā ir vispār aizliegta.

Godātie kolēģi! Ir pilnīgi vienalga, vai robežsargs, kas ir valsts dienestā, tiek pārcelts dienesta pienākumu pildīšanai uz citu vietu vai, piemēram, civildienesta ierēdnis, kurš ir tieši tāpat valsts dienestā, tiek pārcelts uz citu darba vietu. Valstij pret saviem darbiniekiem un ierēdņiem ir jāizturas absolūti vienlīdzīgi un taisnīgi.

Ļoti labs ir tas ierosinājums, ko Lagzdiņa kungs izteica, sacīdams, ka viņš iesniegs priekšlikumus attiecībā uz visiem likumiem, kas skar citas ierēdņu un darbinieku kategorijas. Bet, godātie kolēģi, mums ir vēl arī Pašvaldību likums. Ja valsts uzliek pašvaldībai (un pirmsskolas izglītības iestāde ir pašvaldības iestāde) kādu funkciju, tad ir jābūt iedotam arī finansējumam tās veikšanai. Tāpēc vienīgais risinājums ir šāds: ja valsts iestāde pārceļ savu darbinieku vai ierēdni, tad tieši šai pašai valsts iestādei ir jānodrošina šo personu bērniem vieta bērnudārzā, bet, ja bērnudārzā nav brīvas vietas, tad jānodrošina finansējums auklītes algošanai; ir jānodrošina arī visas pārējās dzīvei nepieciešamās funkcijas šim darbiniekam vai ierēdnim, kas tiek pārcelts. Un ir pilnīgi vienalga, vai tas ir robežsargs vai karavīrs, vai policists, vai civildienesta ierēdnis. Valstij ir jābūt taisnīgai pret visiem, un tātad valstij ir jābūt taisnīgai arī pret pašvaldībām. Mēs nevaram uzlikt pašvaldībām šo funkciju, neiedodot līdzi finansējumu. Nevaram to vienkārši nogrūst uz pašvaldību pleciem! Un ir pilnīgi vienalga, vai tie ir tūkstoš bērni vai piecpadsmit bērni.

No negodīguma, kas ir mazos sīkumos, ceļas diemžēl lielas negodīgas lietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir ļoti jauki, ka mēs debatēs aizstāvam dažādas ierēdņu vai civildienestā esošu iedzīvotāju kategorijas un runājam par nepieciešamo minimumu tiem cilvēkiem, kuri ir ierobežoti savās tiesībās brīvi izvēlēties sev dzīves un darba vietu. Taču gribu jums pateikt: kolēģi, būsim pragmatiski! Problēma pēc būtības nav atrisināta. Attiecībā uz tām vietām, tām pašvaldībām, kur bērnudārzos ir vietas, šāds likuma grozījums nemaz nav vajadzīgs. Savukārt tajās pašvaldībās, kur uz vietām bērnudārzos ir rindas, šie robežsargi arī pēc šā labojuma iebalsošanas bērnus bērnudārzos tomēr nevarēs ielikt, jo bērnudārzi tur ir pilni un brīvu vietu tur nav. Neviens taču neizņems nevienu bērnu ārā no bērnudārza, lai ieliktu tur iekšā robežsarga bērnu!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Ja nebūs kompleksa risinājuma, ja netiks paredzēta konkrēta kārtība, kā ieinteresēt pašvaldības, lai tās ātri atrisinātu problēmas, kas saistītas ar rindām uz bērnudārziem, un tādējādi nodrošinātu arī visus tos cilvēkus, kuri tiešām ir ierobežoti savās tiesībās, kuri tiek komandēti darbā uz to vai citu vietu, rezultāta nebūs. Nemānīsim sevi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs lieki tērējam laiku un lieki strīdamies par šo jautājumu.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis izvirzīja jautājumu par to, ka valstij ir jāuzņemas atbildība. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Protams!”) Kas tad ir valsts? Mēs paši esam valsts. Un tajā brīdī, kad robežsargu ģimene tiek pārcelta, pieņemsim, uz kādu no austrumu robežas pašvaldībām, šī ģimene kļūst par nodokļu maksātāju tajā pašvaldībā. Līdz ar to viņa, savus nodokļus tur maksādama, ir tiesīga saņemt šo pakalpojumu.

Ar ko robežsargi atšķiras no civildienesta iestādēs strādājošajiem? Robežsardze ir militāra struktūra. Robežsargi pakļaujas pavēlēm. Jebkuru robežsargu var ar pavēli pārcelt uz citu vietu dienēt. Atšķirība ir tā, ka civildienesta ierēdņu pārcelšanai ir jāsaņem viņu piekrišana. Nevar pārcelt civildienesta ierēdni, ja tā ģimene nepiekrīt pārcelties, bet robežsargu var pārcelt ar pavēli. Tā ir atšķirība!

Ja mēs šodien runājam par 15 bērniem, zinot to, ka šīs ģimenes kļūst par nodokļu maksātājiem tajās konkrētajās pašvaldībās, es tur neredzu nekādas problēmas. Tā ir vienkārši viena elementāra sociāla garantija robežsargu ģimenēm, lai tām nebūtu no pirmās dienas jādomā, kā risināt savas ģimenes problēmas. Un diez vai mums ir vērts šeit stundu debatēt par šo vienkāršo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka padomju laikos bija likums, kas armijā un milicijā dienošajiem obligāti deva iespējas bērnus bez rindas iekārtot bērnudārzā. Tautas izglītības nodaļas (tā saucās attiecīgās iestādes toreiz) bija spiestas likuma noteiktā kārtībā piešķirt viņu bērniņiem bez rindas vietas bērnudārzā. Starp citu, tas neprasa papildu līdzekļus. Bērnudārzā, piemēram, ir 140 vietu. Ja ir brīva vieta, pirmo būtu jāņem tādu bērniņu, ja mēs pieņemtu izskatāmo likumprojektu. Papildu līdzekļus, atkārtoju, tas neprasa. Likums pašvaldībām un pirmsskolas izglītības iestādēm jāpilda, ja bērnudārzā atbrīvojas vieta. Un, ja patiešām pārceļ gadā 15 tādu bērnu, tad tādu bērnu skaits gadā var dažādās vietās būt trīs, pieci vai septiņi.

Taču ir viens “bet”. Pieņemsim, Ludzā dzīvo robežsardzes leitnants, kura trīsgadīgais bērniņš gaida rindā. Bet citu leitnantu vai vecāko leitnantu pārcēla, teiksim, no Daugavpils uz Ludzu… un tātad vienam robežsardzes leitnantam ir jāstāv rindā, bet pieņems otra pārcelta leitnanta bērniņu… Ja atbrīvosies vietiņa, paņems nevis tā cilvēka bērnu, kurš jau stāv rindā samērā ilgi – gadu, divus vai trīs gadus –, bet paņems tā nupat pārceltā bērnu.

Kučinska kungs jums šeit paziņoja, ka divu komisiju lēmums bija atlikt lēmuma pieņemšanu, domāt par visiem un meklēt citu lēmumu. Kādreiz, pašā sākumā, es domāju, ka es balsošu “par”. Nav žēl! Valsts, kura rūpējas par savu drošību, rūpējas pirmām kārtām par kareivjiem un virsniekiem, policistiem un robežsardzes darbiniekiem. Bet, no otras puses, tajā gadījumā, kuru es jums nupat izstāstīju, tajā piemērā par šiem diviem leitnantiem, tomēr ir netaisnība. Tā būtu vērsta varbūt pret vienu dienošo vai varbūt, teiksim, pret septiņiem dienošajiem. To mēs nezinām. Bet netaisnība tad noteikti būs. Un tāpēc varbūt derētu šoreiz atturēties un iet pa to ceļu, par kuru runāja Kučinska kungs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar interesi klausos šīs debates. Mēs neviens laikam negaidījām, ka tās būs tik karstas. Es gribētu uzsvērt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pirmajā reizē arī bija šādas debates. Toreiz bija ieradušies arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas zināmā mērā cēla iebildumus, runājot par šīm rindām un par to slodzi, ko šāds risinājums varētu uzlikt pašvaldību budžetiem. Es biju viens no komisijas locekļiem, un, ņemot vērā šos Latvijas Pašvaldību savienības teiktos vārdus, atturējos.

Bet pēc tam sekojošajās debatēs mani kolēģi, šīs komisijas vadītājs Dalbiņa kungs un arī citi, pārliecināja mani, nopietni pārliecināja. Un tagad pārliecināja arī deputāts Kalvītis ar šiem argumentiem, ka robežsargs ir militarizēta perona, savā ziņā apdraudēta persona. Tur nav nekāda pārspīlējuma! Viņu ar pavēli var jebkurā brīdī pārcelt, viņš var vienu mēnesi būt tajā vietā, bet jau nākamajā mēnesī viņam pavēl, un viņam atkal jāpārceļas. Nevienu skolotāju, nevienu ārstu, nevienu valsts iestādes darbinieku, nevienu pašvaldības darbinieku ar pavēli nevar pārcelt. Mēs jau šeit redzam… Ar šo piemēru vien pietiek, lai saprastu robežsardzes izņēmuma stāvokli.

Tātad ar to, ka mēs dodam viņiem šīs tiesības, mēs izpildām ļoti svarīgu funkciju: mēs parādām šajā dienestā strādājošajiem, ka valsts par viņiem domā. Man ir liels prieks, ka pat parastie opozīcijas pārstāvji to ir sapratuši.

Es aicinu atbalstīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu un dot robežsargiem šīs tiesības. Tas ir ļoti svarīgi – dot viņiem šīs tiesības, lai šajā grūtajā dienestā strādājošie zinātu, ka valsts viņus atbalsta. Arī tālāko mēs varam – atrast budžetā attiecīgus līdzekļus un tos sadalīt, kad vien to vēlamies.

Mazs aizrādījums kolēģim Plineram, ka viņam tomēr ir veco laiku domāšana. Plinera kungs, nav vairs vecāko leitnantu, ir virsleitnanti.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Neatkārtošos jautājumā par nodokļiem. Nodokļu nauda patiešām galu galā atnāk līdzi cilvēkam: ja cilvēks ar pietiekamu, normālu, nopietnu algu tiek pārvietots uz kādu citu vietu, pašvaldība šos nodokļus arī saņem.

Es gribētu uzrunāt jūs, Šadurska kungs. Esiet, lūdzu, drosmīgs! Tie nav sīkumi. Atzīstieties un pasakiet skaļi, tikpat skaļi, kā jūs iepriekš teicāt savu sakāmo no tribīnes, – pasakiet, ka tad, kad jūs vadījāt Izglītības un zinātnes ministriju, jūs pārtraucāt sniegt pašvaldībām jebkādu valsts palīdzību šīs funkcijas nodrošināšanā, ko sauc par bērnudārzu atjaunošanu jeb renovāciju un visāda citāda veida savešanu kārtībā pēc absolūti neprātīgā privatizācijas buma, kura rezultāts bija tas, ka ļoti daudzi bērnudārzi diemžēl tika izmantoti pavisam citām vajadzībām un pašvaldībās radās šo vietu trūkums, un pašvaldības nevarēja šīs funkcijas pietiekami kvalitatīvi pildīt.

Diemžēl tikai tagad, pēdējos pāris gados, ir atjaunota tā programma, ko sauc par palīdzību pašvaldībām; tiek veiktas investīcijas, lai pašvaldības varētu sakārtot bērnudārzus. Pašvaldību funkcija ir nodrošināt bērnudārzus, savukārt valsts funkcija ir tām palīdzēt. Ja tas viss notiek un ja līdz ar tiem cilvēkiem atnāk arī to nodokļu nauda, kurus viņi maksā pašvaldībai, tad nav pamata liegt tiem šīs tiesības. Ja viņi, pildot dienesta pienākumus, ierodas kādā vietā, tur viņiem ir jānokārto visas savas sociālās saistības un jāsaņem visas sociālās garantijas, kā jau cilvēkiem, kuri spēj veikt valsts aizsardzības funkcijas, un tādi ir robežsargi. Nav nekāda pamata mums šeit turpināt debates un apstrīdēt šo cilvēku pienākumu un šo cilvēku lielās tiesības, kuras viņiem patiešām pieder. Viņi tās saņēmuši nevis diskriminācijas kārtā, uz kādu citu rēķina, bet tāpēc, ka šīs tiesības valsts viņiem garantē. Garantē gluži tāpat kā garantē viņu pienākumu.

Lūdzu atbalstīt Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dīvaini dzirdēt šo maldīšanos trijās priedēs, pie tam – no vienas frakcijas deputātiem. Jo viss taču ir elementāri skaidrs! Ne jau velti Valsts prezidents ir atsūtījis šo likumu atpakaļ, lai Saeima vēlreiz caurlūkotu to. Un Juridiskais birojs ir ļoti precīzi pateicis: “Izslēgt 46.¹ pantu!” Lai šīs lietas risina atbildīgā ministrija, nevis pašvaldības! Lai ministrija prasa valdībai, Finanšu ministrijai attiecīgos līdzekļus, lai palīdzētu – vienalga, kādā veidā palīdzētu, – šiem cilvēkiem – robežsargiem! Lai ministrija nodrošina viņu bērnu atrašanos vai nu attiecīgajā bērnu iestādē, vai mājās, dodama attiecīgu pabalstu, lai finansētu auklīti! Tā ir ministrijas atbildība. Ministrijas, nevis kāda cita! Tas ir tik ļoti vienkārši. Jūs gribat padarīt vienus laimīgākus uz citu nelaimes rēķina. Kāpēc gribat diskriminēt tos cilvēkus, kuri stāv rindā, ieskaitot to pašu robežsargu, kurš strādā tur, tajā pašvaldībā?! Viņš tur dzīvo un gaida rindā, kad atbrīvosies bērnudārzā vieta, bet viņš atkal tiek nobīdīts malā, jo tas, kas nupat atbrauca, ieņem viņa vietu.

Tās taču ir elementāras lietas, draugi mīļie! Nav ko maldīties trijās priedēs! Dosim ministrijai uzdevumu, lai ministrija atrisina šīs lietas! Un lai neuzveļ pašvaldībām atbildību! Tā ir viņas atbildība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šobrīd ir izveidojusies diezgan paradoksāla situācija, jo deputātam, kas ir pret valsts iejaukšanos pašvaldību darbībā, izdevīgāk ir atbalstīt cienījamā Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Pirmkārt, salīdzinājumā ar esošo likuma tekstu šis priekšlikums ierobežo iejaukšanos pašvaldību dzīvē.

Un, otrkārt, ja izmainīsim likumā kaut vienu burtu, tad Valsts prezidents zaudēs tiesības atkārtoti atsūtīt šo likumu atpakaļ uz Saeimu.

Sakarā ar to tiem cilvēkiem, kurus neapmierina viss likumprojekts, ir lietderīgi atbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, daudz kas te izskanēja, un var pievienoties gan vienas puses argumentiem, gan otras puses argumentiem. Taču neapstrīdams ir fakts, ka mēs esam pievienojušies Šengenas līgumam. Neapstrīdams ir fakts, ka robežsardzē notiek pārgrupēšanās. Neapstrīdams ir fakts, ka Ziemeļvidzeme un Zemgale kļūst mazāk noslogotas un vairāk noslogota kļūst Latgale. Tie visi ir neapstrīdami fakti. Taču es nesaprotu, kāpēc te runā pārsvarā par tām pašvaldībām, kuru bērnudārzos nāks klāt šie mazie bērniņi, bet nerunā par tām pašvaldībām, no kurām šie bērniņi pārcelsies. Tur taču atbrīvosies šīs vietas! Vai tā tas nav? Tur šīs vietas atbrīvosies.

Es pilnīgi piekrītu, ka tam novadam, kurā tiks vairāk koncentrēti šie robežsardzes spēki, ir jāsniedz atbalsts. Tas ir valsts parāds, kurš ir jāatlīdzina. Es noteikti atbalstu šādu palīdzību robežsargiem.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 17.laidienā