Latvijas inteliģence uz labklājības kāpnēm

Inta Ciemiņa, Dr. oec., LU asociētā profesore,

Oļģerts Krastiņš, Dr. hab. oec., LU profesors,

— "Latvijas Vēstnesim"

1997.gadā to mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, kuru galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, bija 1,33 reizes lielāks nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. 1998.gadā — jau 1,42 reizes lielāks. Augstākā izglītība pakāpeniski sāk attaisnoties. Vai pietiekami? Tomēr, kā rāda labklājības deciļgrupējums, arī no tām mājsaimniecībām, kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība, vairāk nekā puse 1998.gadā dzīvoja zem iztikas minimuma (Ls 82,15 mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli), bet viena ceturtdaļa — arī zem krīzes iztikas minimuma (Ls 55,69). Laba izglītība labklājību vēl negarantē.

Deciļgrupējums un labklājības kāpnes

Deciļgrupējumu veido, sakārtojot visas mājsaimniecības no visnabadzīgākās līdz visturīgākajai labklājības augošā secībā, piemēram, pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, un katrā grupā secīgi ņemot tieši 10% no visām mājsaimniecībām (1.tabulas 2.–4.aile).

Šādu grupējumu var attēlot grafiski ar t.s. labklājības kāpnēm. Attēlu viegli iedomāties, to nemaz neuzzīmējot.

Katru no desmit stabiņiem attēlā zīmē tā, lai tā augstums būtu proporcionāls atbilstošās grupas rīcībā esošajam ienākumam. Stabiņi, ja tos zīmē cieši blakus citu citam, veido kāpņveida figūru, kas arī ir labklājības kāpnes. Tēlaini domājot, uz katra no pakāpieniem stāv tieši viena desmitdaļa sabiedrības — vai nu no visas Latvijas, vai kādas šaurākas izpētes kopas mājsaimniecībām.

Šajā rakstā ir izmantotas divas izpētes kopas: 1) mājsaimniecības, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība (tabulu aiļu virsrakstos — "augstākā izglītība"), un 2) mājsaimniecības, kur galvenais pelnītājs strādā vadošu darbu vai ir vecākais speciālists ("vadošs darbs"). Salīdzinājuma jeb kontroles kopu veido visas Latvijas mājsaimniecības.

Aplūkojot tabulas datus un iedomājoties attiecīgas "labklājības kāpnes", viegli konstatēt, ka abās izpētes kopās visi atbilstošo numuru pakāpieni ir daudz augstāki nekā vidēji Latvijā. Tiklab augstākā izglītība, kā augstākā līmeņa garīgs darbs vidēji dod lielākas iespējas uzlabot ģimenes labklājību.

Tomēr arī izpētes kopās pirmie divi līdz trīs pakāpieni ir nepiemēroti zemi. Grūti pat noticēt, ka desmitā daļa no tiem, kas strādā vadošu darbu vai ir vecākie speciālisti, spēj savām ģimenēm nodrošināt tikai Ls 25 mēnesī!? Šajā grupā varētu būt sakoncentrējušās skaitliski lielas mājsaimniecības ar tikai vienu pelnītāju, turklāt šis pelnītājs savu "vadošo" darbu pilda kā daļlaiku vai citādi. Varētu šī skaitļa pareizību pat apšaubīt, ja vien arī otrā pakāpiena ienākumi nebūtu negaidīti zemi.