Ministru kabineta rīkojums Nr.123

Rīgā 2008.gada 12.martā (prot. Nr.15 10.§)

Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu

 

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes sapulces 2006.gada 7.jūnijā pieņemto Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000.gada 26.jūlija rīko­jumu Nr.364 “Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.; 2002, 34.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 
 

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2008.gada 12.marta rīkojumu Nr.123

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversme

PREAMBULA

Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sākotnēji dibināta kā profesionālās izglītības koledža 1992.gada 09.septembrī sadarbībā ar Mančestras vadības un tehnoloģijas koledžu (Manchester College of Arts and Technology- MANCAT).

1994.gada 19.oktobrī koledža pārveidota par augstskolu.

1996.gada 19.martā saņemta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas licence augstākās izglītības studiju programmas īstenošanai biznesa izglītības jomā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Augstskolas pirmā Satversme pieņemta 1996.gada 4.janvārī.  

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (turpmāk – Augstskola) ir autonoma augstākās izglītības institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīviem aktiem un Augstskolas Satversmi.

2. Augstskolas dibinātājs ir juridiskā persona – sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1992.gada 09.septembrī, reģistrācijas Nr. 000309001. 2001.gada 18.aprīlī reorganizēta par bezpeļņas organizāciju akciju sabiedrību “Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola”, kā akciju sabiedrība ierakstīta komercreģistrā 2005.gada 07.janvārī.

3. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas tiesības, to raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

4. Augstskola sniedz augstāko izglītību biznesa organizācijas jomā atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, izmantojot Eiropas izglītības iestāžu pieredzi ekonomikas un izglītības jomā (afilizācijas līgums ar Solfordas Universitāti (Salford University), akadēmiskās sadarbības līgums ar Nīderlandes un Polijas izglītības iestādēm).

Augstskola īsteno studiju programmu šādās izglītības tematiskajās grupās:

1) humanitāras zinātnes;

2) sociālās zinātnes, komerczinības;

3) informācijas tehnoloģijas;

4) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

5) pakalpojumi.

5. Augstskolas pilns nosaukums ir:

“Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola” (saīsinātais nosaukums – RSEBAA) latviešu valodā;

“Riga International School of Economics and Business Administration” (saīsinātais nosaukums – RISEBA) – angļu valodā;

“Rigaer Internationale Oekonomik-und Businessverwaltungshochschule” – vācu valodā;

“Рижская Международная высшая шко­ла экономики и управления” – krievu valodā.

6. Augstskolas un tās dibinātāja juridiskā adrese ir:

Meža iela 3, Rīga, LV – 1048, Latvijas Republika.

7. Augstskola darbībā īsteno akadēmiskās brīvības principus:

7.1. studējošiem ir tiesības brīvi izvēlēties studiju programmu, klausīties lekcijas citās programmās, izstrādāt individuālu studiju palīgprogrammu;

7.2. akadēmiskajam personālam ir tiesības izvēlēties mācību metodes, zinātniskās un pētnieciskās darbības tematiku un virzienu.

8. Augstskola darbojas pēc pašpārvaldes principiem. Akadēmiskam personālam un studējošiem ir tiesības piedalīties akadēmisko lietu vadīšanā un Augstskolas pārvaldē, būt ievēlētiem Augstskolas pārvaldes institūcijās.

9. Augstskola ir komercsabiedrība – akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ar savu zīmogu un simboliku. Simbolika apstiprināta Augstskolas Satversmes sapulcē pēc aptaujas rezultātiem.

10. Personām, kas apguvušas akreditētu studiju programmu, piešķir kvalifikāciju un izsniedz valsts atzītu diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

11. Augstskolas atklāšanas diena – l.oktobris ir Augstskolas dibināšanas diena.  

2. DARBĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

12. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību. Augstskola organizē zinātnisko un pētniecisko darbību ekonomikas un biznesa administrācijas jomā.

13. Augstskolas mērķis ir dot studējošiem iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi biznesa vadības un finanšu jomā atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Eiropas kultūras tradīcijām, kā arī apgūt studiju programmas savstarpēji atzītās Latvijas un ārvalstu augstskolās. Augstskola organizē speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu. Augstskola izstrādā un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

14. Augstskola savieno studijas ar pētniecisko un zinātnisko darbību, sadarbojas šajos virzienos ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātnes iestādēm. Augstskolas, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai Augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gada grāmatu), kas publicējams un glabājams Augstskolas bibliotēkā.

15. Augstskola atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

15.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;

15.2. nodibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas.

16. Pildot savus uzdevumus, Augstskolai ir tiesības:

16.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;

16.2. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām iestādēm;

16.3. veikt saimniecisko darbību, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus;

16.4. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju principiem un uzdevumiem.

17. Augstskola var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju. Lēmumu par dibināšanu vai izstāšanos no tām pieņem Senāts.

18. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem.  

3. AUGSTSKOLAS PERSONĀLS

19. Augstskolas personālu veido:

19.1. akadēmiskais personāls – Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

19.2. vispārējais Augstskolas personāls;

19.3. pilnā laika studējošie: bakalaura studiju programmu studenti, profesionālo studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti.

20. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, kā arī personām, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

21. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis vidējo izglītību. Studējošiem nepieciešamas latviešu valodas zināšanas un vēl vismaz divu plaši pielietojamo valodu prasme, t.i., angļu, franču, krievu vai spāņu valodas. Augstskola nodrošina studējošiem šo valodu apguvi speciālos kursos.

22. Studējošo imatrikulācijas kārtību apstiprina Senāts.

23. Augstskolas studējošiem ir tiesības:

23.1. iegūt augstāko profesionālo izglītību;

23.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un atpūtas objektus;

23.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

23.4. saskaņā ar Augstskolas Satversmes 7.punktu izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;

23.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar studijām;

23.6. Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

23.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldes institūcijās;

23.8. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

24. Studējošiem mācību maksu nosaka ar Augstskolas rektora rīkojumu vienu reizi gadā. Mācību maksa tiek maksāta kārtībā, kuru nosaka līgums par studijām starp Augstskolu un studējošu vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Augstskolā.

25. Personu var izslēgt no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu ja:

25.1. tā pati to vēlas;

25.2. noskaidrojās, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

25.3. tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

25.4. tā pārkāpusi Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

26. Augstskolas akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbību un piedalās zinātniskajos pētījumos. Darba samaksas principus nosaka Senāts. Augstskolas rektors slēdz ar katru akadēmiskā personāla pārstāvi individuālo līgumu par izglītošanas darbību un zinātnisko pētījumu veikšanu, nosakot darba samaksas apmēru atbilstoši kvalifikācijai

27. Augstskolas akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Augstskolas akadēmiskā personāla uzdevumus un ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas nolikums par akadēmiskā personāla vēlēšanām.

28. Ja Augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgs amats, Senāts var nolemt bez vēlēšanām pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru, bet uz laiku līdz diviem gadiem. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā vēlētiem. Viņi piedalās Augstskolas pārvaldes institūciju darbā tikai ar padomdevēja tiesībām.

29. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz attiecīgā akadēmiskās sadarbības līguma pamata un darba līguma pamata, ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus.

30. Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums saskaņā ar Augstskolu likumu, ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai. Profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

31. Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs. Augstskolas vispārējā personāla skaitu, štata sarakstu, darba apmaksas apmēru un kārtību nosaka rektors.

32. Personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, Augstskolas izdotos administratīvos aktos vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Rektora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijās pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. AUGSTSKOLAS STRUKTŪRA

33. Augstskolas pamatstruktūrā ir katedras un fakultātes. Struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Senāts apstiprina katrai struktūrvienībai īpašu nolikumu.

34. Katedra īsteno studiju programmu vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās un veic zinātniskos pētījumus. Katedras akadēmiskā personāla sēde tiesīga patstāvīgi lemt akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas nav Augstskolas augstākās pārvaldes pārziņā. Katedru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma. Katedras vadītāju aizklāti balsojot Senāts ievēlē uz laiku līdz pieciem gadiem.

35. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila katedras un laboratorijas un koordinē atbilstošas studiju programmas, kā arī pētniecības un zinātnisko programmu īstenošanu.

36. Fakultāti dibina un tās nolikumu apstiprina Senāts. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome un dekāns.

37. Fakultātes Domi veido visi tās profesori, kā arī citi akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji, kurus aizklāti balsojot ievēlē uz trīs gadiem katedru un citu struktūrvienību pārstāvju sapulcē. Fakultātes Dome ir tiesīga lemt visus akadēmiskās un zinātniski pētnieciskās darbības jautājumus, ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.

38. Fakultātes dekānu tās struktūrvienību pārstāvju sapulcē aizklāti balsojot ievēlē no profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir fakultātes pārstāvis visās lietās, organizē Domes lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

39. Fakultātes sastāvā var būt zinātniskās un pētnieciskās laboratorijas, kuras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes Domes priekšlikuma.

40. Kā struktūrvienību augstskola var izveidot zinātnisko institūtu. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu un nolikumu par zinātnisko institūtu pieņem augstskolas Senāts. Institūta pārvaldes, finansēšanas un uzraudzības kārtību, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts.

41. Pirmā līmeņa profesionālas augstākās izglītības programmas apguvei Augstskola var izveidot koledžu, kurai studiju laiks ir trīs gadi. Koledžai izglītības programma ir daļa no Augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

5. AUGSTSKOLAS PĀRSTĀVĪBAS UN VADĪBAS INSTITŪCIJAS

42. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

42.1. Satversmes sapulce;

42.2. Senāts;

42.3. Rektors;

42.4. Revīzijas komisija;

42.5 Akadēmiskā Šķīrējtiesa.

Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs.

43.Satversmes sapulce ir Augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulci ievēlē uz trijiem gadiem aizklāti balsojot, no:

43.1. akadēmiskā personāla;

43.2. studējošiem;

43.3. vispārējā personāla pārstāvjiem.

44. Satversmes sapulce sastāv no 30 pārstāvjiem, no kuriem 18 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 6 studējošo pārstāvji un 6 vispārējā personāla pārstāvji.

45. Pārstāvjus Satversmes sapulcē izvirza katedras, filiāles, nodaļas, studējošo pašpārvalde un ievēlē augstskolas personāla sapulce, aizklāti balsojot.

46. Satversmes sapulce uz trijiem gadiem ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

47. Satversmes sapulce tiek sasaukta vismaz reizi gadā. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam vai Rektoram.

48. Satversmes sapulce:

48.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

48.2. ievēlē un atceļ Rektoru;

48.3. noklausās Rektora pārskatu;

48.4. ievēlē Senātu;

48.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko Šķīrējtiesu;

48.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un akadēmiskās Šķīrējtiesas nolikumus.

49. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce. Lēmumus par Augstskolas Satversmes grozījumiem sapulce pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Satversmes sapulce ir lemtspējīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

50. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

51. Senāta darbības kārtību un kompetenci reglamentē nolikums par Senātu. Senātu ievelē uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot. Senāta sastāva ir 15 senatori, no kuriem vienpadsmit ir akadēmiska personāla pārstāvji, trīs studējošo pārstāvji un viens administrācijas pārstāvis. Satversmes sapulce ar motivētu lēmumu ir tiesīga atsaukt jebkuru senatoru priekšlaicīgi no Senāta sastāva. Senāta lēmumu ir tiesīga apstrīdēt jebkura ieinteresēta persona. Sūdzību viena mēneša laikā izskata Satversmes sapulce, tās lēmums ir galīgs.

52. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievelē priekšsēdētaju un sekretāru.

53. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk, ka viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk, ka reizi divos mēnešos. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti balsojot.

54. Senāts apstiprina:

54.1. studiju plānus, programmas;

54.2. Augstskolas struktūrvienību, padomju un domju statūtus vai nolikumus;

54.3. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

54.4. studējošo pašpārvaldes nolikumu;

54.5. studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību.

55. Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas akadēmiskās darbības jautājumus.

56. Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, ierosina jautājumu izskatīšanu Senāta un Satversmes sapulcē.

57. Padomnieku konventu piecu locekļu sastāvā ievēlē Senāts.

58. Padomnieka konventa darbību vada priekšsēdētājs. Padomnieka konventa sēdes notiek pēc tās priekšsēdētāja un vismaz trešdaļas konventa locekļu ierosinājuma.

59. Nolikumu par padomnieka konventu apstiprina Senāts.

60. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

61. Rektoru aizklāti balsojot ievēlē Sa­tversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par Rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Nedēļas laikā pēc Rektora vēlēšanām Augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.

62. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc Augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

63. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita.

64. Rektors:

64.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

64.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

64.3. nodrošina Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

64.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

64.6. veic citus pienākumus, kas noteikti likumos, citos normatīvajos aktos, Augstskolas pārvaldes institūciju lēmumos.

65. Rektoram ir tiesības izdot Augstskolas personālam obligātus rīkojumus par visiem Augstskolas pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē.

66. Revīzijas komisiju ievēlē un atsauc saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. Revīzijas komisiju aizklāti balsojot ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem triju locekļu sastāvā. Administratīvā personāla pārstāvji nedrīkst būt Revīzijas komisijas sastāvā.

67. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimniecības darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei.

68. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

69. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā vienu reizi gadā. Rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Augstskolas Senātam.

70. Augstskolas Akadēmiskās Šķīrējtiesas sastāvā ir divas personas no akadēmiskā personāla, kuras uz trim gadiem aizklāti balsojot ievēlē Satversmes sapulce, un viens studējošo pārstāvis, kuru ievēlē studējošo pašpārvalde.

71. Akadēmiskā Šķīrējtiesa izskata:

71.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

71.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

72. Akadēmiskās Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un tos izpilda administrācija.

73. Augstskolas izdotos administratīvus aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls var apstrīdēt Augstskolas akadēmiskajā Šķīrējtiesā. Akadēmiskās Šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

74. Akadēmiskās Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

75. Augstskolas studējošiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī, ja pašpārvaldes darbības mērķis ir prettiesisks.

76. Augstskolas studējošo pašpārvalde:

76.1. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

76.2. aizstāv un pārstāv viņu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās valsts institūcijās;

76.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

77. Augstskolas Satversme garantē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kas lemj par akadēmiskās darbības jautājumiem, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Senātā, fakultātes domē, Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

6. AUGSTSKOLAS ĪPAŠUMS UN DARBĪBAS FINANSĒJUMS

78. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais un nekustamais, un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

79. Augstskolas īpašumu veido:

79.1. Augstskolas dibinātāju ieguldītais īpašums;

79.2. īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

79.3. īpašums, ko Augstskola iegādājusies par pašiem līdzekļiem;

79.4. Augstskolas intelektuālais īpašums;

79.5. līdzekļi no maksas par studijām un ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Augstskola veic saimniecisko darbību saskaņā ar Augstskolu likumu un Komerclikumu.

80. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Augstskolas dibinātāja finansējumus.

81. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka Augstskolas Senāts. Budžeta izpildi organizē rektors un kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi Rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Augstskolas dibinātājam.

82. Augstskola ar savu īpašumu garantē, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā, studējošiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā. Izmaksas studiju turpināšanai sedz studējošais.

7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

83. Lēmumu par Augstskolas likvidāciju vai reorganizāciju pieņem tās dibinātājs.

84. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājās spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.