Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 10.martā

 

AM: Par līdzfinansējumu 24 sporta veidu atbalstam

10.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

MK rīkojums nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 1 616 460 latus 24 sporta veidu attīstībai.

Šogad vislielākais finansējums 300 000 latu apmērā novirzīts basketbola komandai “Armijas sporta klubs (ASK) Rīga”; 50 000 latu – basketbola komandai “Bumerangs/Gulbene/ASK”; 40 000 – Latvijas Biatlona federācijai; 10 000 – Latvijas Bobsleja federācijai; 10 000 – futbola klubam “Ādaži”; 50 000 – futbola klubam “Olimps”; 130 000 – Latvijas Handbola federācijai; 200 000 – hokeja klubam “ASK/Ogre”; 10 000 – hokeja klubam “Pērkons”; 25 000 Latvijas Kamaniņu sporta federācijai; 80 000 – Latvijas Modernās pieccīņas federācijai; 25 000 – Latvijas Motosporta federācijai; 70 000 – SAF Moto Team RIGA; 30 000 – Latvijas Peldēšanas federācijai; 16 460 – regbija klubam “Miesnieki”; 25 000 – Latvijas Riteņbraukšanas federācijai; 40 000 – Latvijas Spēka atlētu federācijai; 55 000 – Latvijas Šaušanas federācijai; 80 000 – Latvijas Ūdens motosporta federācijai; 200 000 – Latvijas Vieglatlētikas savienībai.

Līdzfinansējums sporta veidu atbalstam piešķirts, lai celtu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) prestižu, popularizētu sportu NBS karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību starptautiskajās sacensībās.

Galvenie kritēriji finansējuma apjoma noteikšanai un piešķiršanai ir katra konkrētā sporta veida piesaiste militārajam sporta veidam un tā popularitāte, kā arī iepriekšējo gadu sadarbība ar attiecīgā sporta veida administrējošo organizāciju.

AM finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan arī starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī veidot fiziski un garīgi attīstītu jauniešu plūsmu profesionālajā militārajā dienestā NBS.

Aizsardzības ministrijas sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem tiek īstenota kopš 2002.gada.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par līdzekļu pārdali ministriju budžetu ietvaros

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojumu par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Rīkojums 10.martā tika apstiprināts valdībā.

Atbilstoši MK rīkojumam no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Eiropas Bēgļu fonds” paredzēta līdzekļu pārdale 179 042 latu apmērā, lai varētu veikt transferta pārskaitījumus uz iestādēm, kurām jānodrošina Eiropas Bēgļu fonda vadības komitejā apstiprināto projektu īstenošana:

• Tieslietu ministrijas pakļautībā esošai tiešās pārvaldes iestādei – Tiesu administrācijai – projektam “Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību uz taisnīgu tiesu ieviešanas pasākumi” paredzēts transferta pārskaitījums 16 072 latu apmērā;

• Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam – projektam “Jauno sabiedrības locekļu integrācija” paredzēts transferta pārskaitījums 87 773 latu apmērā;

• AS “Datorzinību centrs” – projektam “Interaktīva elektroniska latviešu valodas apguves mācību kursa izveide bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijas veicināšanai” paredzēti izdevumi subsīdijās un dotācijās 75 197 latu apmērā.

Tāpat paredzēts pārdalīt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas “Eiropas Reģionālās attīstības fonda izglītības projekti 2004.–2006.gada periodā” līdzekļus 6133 latu apmērā, lai struktūrfondu finansējuma saņēmējs 2008.gadā varētu sekmīgi īstenot projektu “Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija”.

No Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Eiropas teritoriālā sadarbība” līdzekļu pārdale nepieciešama Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadības nodrošināšanai, tās administrēšanai un īstenošanai:

• Apvienotā tehniskā sekretariāta darbības nodrošināšanai – pamatlīdzekļu iegādes deviņu darba vietu aprīkošanai un pārdala apropriāciju uz pozīciju “izdevumi pamatkapitāla veidošanai” 40 000 latu apmērā;

• Programmas tehniskās palīdzības budžetam plānoto finansējumu – no izdevumiem starptautiskajai sadarbībai uz izdevumiem precēm un pakalpojumiem 47 050 latu apmērā;

• Finansējuma maksājuma nodrošināšanai vadošajiem partneriem Eiropas teritoriālās sadarbības projektu ietvaros jānovirza līdzekļi no izdevumiem precēm un pakalpojumiem 103 767 latu apmērā un no izdevumiem atlīdzībai 20 240 latu apmērā uz izdevumiem subsīdijām un dotācijām, atlīdzības ietvaros 3868 latu apmērā samazinot izdevumus atalgojumiem.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 10.martā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 1,9 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Zemkopības ministrija (ZM) un Veselības ministrija (VM).

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no FM budžeta:

• IZM – 533 455 latus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• ZM – 1 369 345 latus ERAF un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai;

• VM – 2842 latus ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

 

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2008.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa

Tā kā biedrība “Latvijas jaunatnes padome” (LJP) neatbilst kritērijiem, lai saņemtu atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājuma, 10.martā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2008.gadā atbrīvoti no NĪN maksājumiem par tiem piederošām ēkām.

Likums par NĪN paredz, ka ar nodokli netiek apliktas biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un tiek iekļautas apstiprināto organizāciju sarakstā.

Ministru kabineta noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, reglamentē, ka ar nodokli neapliek biedrībām piederošās ēkas un būves, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un būves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Ar Finanšu ministrijas 2008.gada 7.janvāra lēmumu Nr.6 LJP tika atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Lēmumu LJP viena mēneša laikā varēja pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Tā kā lēmums netika pārsūdzēts, LJP 2008.gadā netiek piešķirts nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma atbrīvojums (NĪN maksājums organizācijai 2008.gadā ir 371 lats).

 

FM: Par dārgmetālu nozares normatīvo regulējumu

Lai sakārtotu saimnieciskās darbības vidi dārgmetālu nozarē, Ministru kabinetā (MK) 10.martā tika apstiprināti Valsts proves uzraudzības inspekcijas (VPUI) sagatavoti un Finanšu ministrijas virzīti grozījumi likumā par valsts proves uzraudzību.

Lai gan dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecība Eiropas Savienībā (ES) ir neharmonizēta un to nereglamentē kopējas direktīvas un regulas, nepārtraukti notiek dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu sakārtošana un tuvināšana šajā jomā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu brīvu preču kustību, kā arī samazinātu administratīvās barjeras un vienlaikus saglabātu augstu patērētāju interešu aizsardzības līmeni, ievērojot Eiropas Kopienas tiesas spriedumus, kas tieši saistīti ar atkāpšanos no brīvas preču kustības nosacījumu ievērošanas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecības jomā.

Šobrīd spēkā esošais likums nav pretrunā ar EK tiesas spriedumiem, tomēr, lai nodrošinātu nepārprotamu un precīzu likuma tulkošanu, sagatavoti grozījumi likumā par valsts proves uzraudzību.

Likumā precizētas dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanai izmantojamo zīmogu definīcijas un Latvijā izmantojamo zīmogu vizuālie apraksti. Ar izmaiņām likumā arīdzan tiek saskaņoti provju nomināli, ar kuriem dārgmetālu saturu izstrādājumos apzīmē VPUI, ar provju nomināliem, kuri minēti Latvijas standartā LVS EN 29202:2000 “Rotaslietas – Dārgmetālu sakausējumu tīrība” un Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu.

Likumā iestrādātas normas, kas paredz uzdot MK apstiprināt ES, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices konfederācijas un Turcijas pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu (publisku un privātu) sarakstu, ar kuru zīmogiem vai proves zīmogiem zīmogotus izstrādājumus var realizēt Latvijā.

Tāpat MK apstiprinās kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi līdz šo proves uzraudzības iestāžu iekļaušanai sarakstā.

Šobrīd spēkā esošais likums paredz, ka personisko zīmogu VPUI var reģistrēt vienīgi izgatavotājs, taču atsevišķas ES dalībvalstis pieprasa, ka izstrādājumiem, kuri tiek realizēti to teritorijā, jābūt zīmogotiem ar reģistrētiem atbildības zīmogiem (responsibility mark). Šobrīd Latvijas Republikas saimnieciskās darbības veicējiem, ja tie vēlas realizēt savus izstrādājumus valstīs, kuras izvirza šādas prasības, savus personiskos zīmogus nav iespējams reģistrēt Latvijā. Saskaņā ar grozījumiem likumā paredzēts reģistrēt personiskos zīmogus ne vien dārgmetālu izstrādājumu izgatavotājiem, bet arī citiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem Krimināllikumā prostitūcijas ierobežošanai

Ministru kabinets 10.martā atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir ierobežot prostitūciju un bargāk sodīt personas, kas to veicina.

Grozījumi paredz Krimināllikumu papildināt ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par bordeļa uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Paredzēts, ka par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Grozījumi arī paredz noteikt kriminālatbildību par jebkāda veida personas iesaistīšanu prostitūcijā un palielināt sodu par to, nosakot, ka par šādām darbībām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. Šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā tikai gadījumā, ja notikusi vardarbība vai tas darīts iedzīvošanās nolūkā. Pēc grozījumu pieņemšanas krimināli sodāmas būs jebkādas darbības, kas veicinājušas personas iesaistīšanos prostitūcijā, pat ja tas noticis ar pašas personas piekrišanu. Līdz ar to Latvija izpildīs ANO 1950.gada konvencijas “Par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu” prasības.

Savukārt brīvības atņemšanas soda palielināšana padarīs iesaistīšanu prostitūcijā par smagu noziegumu, ļaujot policijai tā izmeklēšanā izmantot speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, noklausīšanos, izsekošanu un citas.

Grozījumus Krimināllikumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Pēdējā gada laikā Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi virkni grozījumu normatīvajos aktos, kuru mērķis ir ierobežot prostitūciju un sodīt tās veicinātājus. 22.janvārī Ministru kabinets atbalstīja jaunus “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumus”, kas apgrūtina seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaro atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem.

Jaunie noteikumi paredz, ka seksuālos pakalpojumus drīkst piedāvāt, sniegt un saņemt tikai dzīvojamā telpā, kas ir šo pakalpojumu sniedzēja īpašums vai par kuru tam ir noslēgts īres līgums. Jebkurā citā vietā – uz ielas, striptīza klubos, masāžas salonos, mājās pie klienta un tamlīdzīgi – seksuālo pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana un saņemšana ir aizliegta. Strikti nosakot vietu, kur atļauts piedāvāt, sniegt un saņemt seksuālos pakalpojumus, tiks samazināta ielu prostitūcija un apgrūtināta seksuālo pakalpojumu pieejamība, tā ierobežojot prostitūciju kā parādību kopumā.

Jāuzsver, ka atbildība par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu gulstas ne vien uz prostitūcijas pakalpojumu sniedzēju, bet arī klientu. Saņemot seksuālos pakalpojumus vietās, kur noteikumi to aizliedz, piemēram, izsaucot prostitūtu pie sevis uz mājām, klientu var sodīt administratīvi, bet, ja šāds pārkāpums pieļauts atkārtoti gada laikā, – arī ar kriminālsodu. Tāpat sodāma ir jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, piemēram, šo pakalpojumu popularizēšana vai starpniecība.

Turklāt Iekšlietu ministrijas izstrādātie un Saeimā 1.lasījumā atbalstītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt bargākus sodus par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpumiem, nosakot, ka fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem. IeM ierosinātie grozījumi paredz ieviest arī juridisko personu atbildību, kuras varēs sodīt ar naudas sodu no 500 līdz 1000 latiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

 

IeM: Par piemaksu un kompensāciju palielināšanu misijās dienošajiem iekšlietu struktūru darbiniekiem

Ministru kabinets 10.martā atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātos grozījumus MK 2007.gada 22.maija noteikumos Nr.340 “Kārtība, kādā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī dalības finansēšanas kārtība”.

Grozījumi paredz ar šā gada 1.martu palielināt IeM darbiniekiem izmaksājamo piemaksu par piedalīšanos starptautiskajā misijā vai operācijā no 900 līdz 1000 latiem. Tāpat palielināts dienas naudas apmērs un dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īres un komunālo pakalpojumu izdevumu kompensācijas apmērs.

Normatīvais akts izstrādāts, paredzot Iekšlietu ministrijas spēju nosūtīt starptautiskajās misijās un operācijās 25 darbiniekus – pa 10 no Valsts policijas un Valsts robežsardzes un piecus no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par Hokeja un slidošanas sporta skolu kā aģentūru

Reorganizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) specializēto sporta skolu “Latvijas bērzs”, ar 2008.gada 1.maiju tiks izveidota valsts aģentūra “Hokeja un slidošanas sporta skola”.

Viens no galvenajiem aģentūras uzdevumiem būs sagatavot Latvijas nacionālās izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas nacionālās izlases rezervi hokejā, šorttrekā un daiļslidošanā.

Aģentūras uzdevums būs arī sagatavot augstas klases sportistu rezervi Latvijas nacionālās izlases komandu papildināšanai hokejā, šorttrekā un daiļslidošanā, nodrošināt iespēju audzēkņiem pilnveidot sporta meistarību, attīstīt fiziskās īpašības un spējas, kā arī nodrošināt atbilstošu materiāltehnisko bāzi.

Hokeja un slidošanas sporta skola nodarbinās dažāda vecuma bērnus un jauniešus hokeja, šorttreka un daiļslidošanas sporta nodarbībās (aģentūras pakalpojumu saņēmēju loks būs 259 bērni un jaunieši), veicinās sporta izglītības programmās iesaistīto pedagogu tālākizglītības iespējas, kā arī īstenos profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, kurās iesaistītajiem bērniem un jauniešiem tiks nodrošināta iespēja bez maksas piedalīties sporta pasākumos, kuri saistīti ar attiecīgās programmas īstenošanu.

Skolas pārveidi par aģentūru atbalsta Latvijas Hokeja federācija un Latvijas Slidošanas asociācija.

IZM izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par specializētās sporta skolas “Latvijas bērzs” reorganizāciju un valsts aģentūras “Hokeja un slidošanas sporta skola” izveidi” 10.martā apstiprināts MK.

Ar šī rīkojuma pieņemšanu Izglītības un zinātnes ministrija būs pilnībā izpildījusi MK 2004.gada 5.marta rīkojumā “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu” Izglītības un zinātnes ministrijai doto uzdevumu – pārveidot IZM padotībā esošās sporta skolas par valsts aģentūrām, tādējādi nodrošinot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par kārtību, kādā piešķirs valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem

10.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināta kārtība, kādā tiks piešķirts valsts budžeta finansējums filmu nozares projektiem. No valsts budžeta šogad kino nozarei paredzēts finansējums 3,2 miljonu latu apmērā, tas ir divreiz vairāk nekā pērn. Finansējums kino nozarei pēdējos gados ir gandrīz desmitkāršojies. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vairs nav iespējams atlikt kino nozares atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, kā to prasa Eiropas Savienības direktīvas.

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kura šobrīd nav saskaņojusi nacionālos normatīvos aktus par filmu nozares atbalstu ar Eiropas Komisiju. Šo saskaņošanas procedūru ilgums ir aptuveni trīs četri mēneši (pēc citu valstu pieredzes). Šīs saskaņošanas procedūras ir saistošas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka Eiropas Savienības Romas līgums paredz kultūras izņēmuma stāvokli valsts atbalsta ziņā, ir pareiza, taču atbalsts kultūrai saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju gadījumā, ja atbalsta saņēmējs pēc savas juridiskās formas ir privāta komercsabiedrība (kādi ir kino producenti).

Tāpēc Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, lai noteiktu pagaidu kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem līdz brīdim, kad spēkā stāsies ar Eiropas Komisiju saskaņotā finansējuma sadales kārtība.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējums tiks sadalīts saskaņā ar Nacionālā kino centra izstrādātajiem projektu konkursu nolikumiem. Pretendēt uz finansējuma saņemšanu filmu nozares projektiem varēs filmu producētāji vai filmu izplatītāji.

Paredzēto finansējumu Nacionālais kino centrs finansējuma saņēmējam sniegs saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra regulā (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam noteiktajām prasībām, kas paredz finansējuma, kura piešķiršana nav jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, saņemšanu līdz 200 000 eiro (140 000 latu).

Šos līdzekļus kino veidotāji varēs saņemt nekavējoties, tādējādi Ministru kabineta pieņemtajā rīkojumā ir novērstas kino nozares sabiedrisko organizāciju iepriekš izteiktās bažas par finansējuma aprēķināšanas kārtību.

Jāuzsver, ka de minimis atbalsts tiks piemērots pagaidu kārtībā, un pēc trim četriem mēnešiem, kad būs notikusi saskaņošana ar Eiropas Komisiju, pretendentiem būs iespēja saņemt pārējo piešķirtā finansējuma daļu (ja tāda būs). Finansējums projektiem vienmēr ir ticis piešķirts pa daļām, tādēļ lielas izmaiņas kino finansējuma sadalē šogad nenotiks.

Gadījumā, ja pieteicējam būs objektīvs pamatojums, kādēļ finansējums vairāk nekā 200 000 eiro apmērā nepieciešams nekavējoties, Kultūras ministrija un Nacionālais kino centrs izskatīs iespēju šo situāciju risināt.

Kultūras ministrija uzsver, ka kino nozares pārstāvjiem nav pamata bažīties par regulas de minimis atbalsta mehānisma ilglaicīgu piemērošanu, jo tas paredzēts kā pagaidu mehānisms.

Jau tuvākajā laikā tiks izstrādāts un saskaņošanai ar Eiropas Komisiju nosūtīts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā nebūs paredzēti nekādi ierobežojumi finansējuma apmēram. Starplaikā, kamēr šis jaunais noteikumu projekts tiks saskaņots, finansējums tiks sadalīts saskaņā ar de minimis mehānismā paredzēto.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta

Lai uzlabotu jauno vecāku sociālo drošību, arī par vecāku pabalsta saņēmējiem valsts turpmāk veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kas 10.martā apstiprināti valdībā.

Atbilstoši grozījumiem par cilvēkiem, kuri kopj bērnu vecumā līdz viena gada vecumam un saņem vecāku pabalstu, tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļiem.

Līdz šim valsts sociālās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai tika veiktas par bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem. Taču, tā kā no šā gada 1.janvāra daļai cilvēku bērna kopšanas pabalstu aizstāj jaunais vecāku pabalsts, arī par šā pabalsta saņēmējiem valsts maksās sociālās iemaksas.

Sociālās iemaksas tiek veiktas cilvēku pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabineta noteikumus saskaņotu ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas ar 2008.gada 1.janvāra paredzēja ieviest jauno valsts sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu.

Atgādinām, ka saistībā ar jauno vecāku pabalstu tika paplašināti arī sociālās apdrošināšanas veidi, kuriem var pievienoties pašnodarbinātā laulātais. Cilvēki brīvprātīgi var pievienoties pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai un no šī gada – arī vecāku apdrošināšanai.

 

LM: Par valsts atbalstu bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem

Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalstu bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem un novērstu viņu “izkrišanu” no darba tirgus, Labklājības ministrija (LM) ieviesīs vairākus jaunus preventīvos bezdarba mazināšanas un aktīvos nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem.

Paredzēts, ka ar valsts atbalstu bezdarbnieki īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem, varēs izmēģināt vairākas sevi interesējošas profesijas. Pavisam gada laikā viņiem būs iespējams strādāt trīs profesijās. Tas nodrošinās bezdarbniekiem iespēju praktiskā darbā noteikt sev piemērotāko profesiju, kā arī atrast savām spējām un interesēm atbilstošu darbu.

Tāpat ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu darba devēji varēs profesionāli sagatavot un apmācīt sev noteiktās profesijās nepieciešamos speciālistus. Šāda iespēja tiks piedāvāta darba devējiem praktiskās apmācības veidā. Tajā varēs iesaistīties tie bezdarbnieki, kuriem nav darbam nepieciešamās profesionālās izglītības vai tā ir iegūta, bet zaudētas darba prasmes un iemaņas, kā arī tiem, kuri vēlas apgūt jaunu profesiju.

Savukārt, lai veicinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku (cilvēku ar invaliditāti, zemu izglītības līmeni, atkarības problēmām) iekļaušanos darba tirgū, viņiem paredzēti kompleksi atbalsta pasākumi. To ietvaros bezdarbnieki saņems vairākus savstarpēji saistītus pakalpojumus, t.sk. speciālisti palīdzēs bezdarbniekiem risināt viņu personiskās problēmas, uzlabot un atjaunot viņu darba spējas, kā arī veicinās viņu iesaistīšanos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, piemēram, apgūt valsts valodu vai datorzinības.

Līdztekus minētajam plānoti preventīvi bezdarba samazināšanas pasākumi reģionālās mobilitātes veicināšanai cilvēkiem, kuri atraduši darbu citā pilsētā vai rajonā. Paredzams, ka pārbaudes termiņa laikā jaunie darbinieki varēs saņemt transporta un dzīvokļa īres izmaksu kompensāciju. Tas būs iespējams tajos gadījumos, ja darba vieta atradīsies ārpus deklarētās dzīvesvietas un ceļā uz darba vietu jāpavada vairāk nekā stunda vienā virzienā. Darbinieku reģionālās mobilitātes veicināšanai nākamajā gadā paredzēti 500 tūkstoši latu.

Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajos noteikumos “Aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un pasākumu realizētāju izvēles principi”. Tie 10.martā apstiprināti valdībā.

 

LM: Par piemaksām sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem

Lai stimulētu sociālos darbiniekus strādāt savā profesijā un veicinātu sociālā darba attīstību kopumā, arī šajā gadā sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, varēs saņemt piemaksas.

Piemaksu saņems sociālie darbinieki, kuri to saņem jau patlaban, kā arī jauni sociālie darbinieki, par kuriem pašvaldības iesniegs pieprasījumu.

Lai saņemtu papildu atalgojumu, šiem sociālajiem darbiniekiem ir jābūt atbilstošai izglītībai vai arī jāmācās atbilstošā studiju programmā, kā arī jāstrādā normālais darba laiks (astoņas stundas dienā) ar ģimenēm un bērniem.

Piemaksas apmērs paliks nemainīgs – 124 lati mēnesī, ieskaitot 24,09 latus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Piemaksu nodrošināšanai šogad nepieciešami papildu 200 tūkstoši latu. Tās plānots piešķirt katru mēnesi visa gada garumā.

Patlaban sociālajiem darbiniekiem algu maksā no pašvaldības budžeta, bet minēto piemaksu izmaksā mērķdotāciju veidā no valsts budžeta.

Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par valsts mērķdotāciju apmēru un nosacījumiem sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai, kas 10.martā apstiprināti valdībā. No 2007.gada septembra sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, saņem LM noteikto piemaksu pie atalgojuma. Pagājušā gada oktobrī to saņēmuši gandrīz 200 sociālie darbinieki kopumā 97 pašvaldībās.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam

Valdība 10.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”.

Grozījumi izstrādāti, lai noteiktu, ka suņa īpašnieks par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, maksās valsts nodevu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam”. Noteikumos norādīts, ka suņa īpašnieks par suņa reģistrāciju datubāzē maksās valsts nodevu, pirms sāk apmācīt suni uzbrukt cilvēkam.

Iepriekš bija noteikts, ka suņa īpašnieks par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, veic samaksu saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” maksas pakalpojumu cenrādi, kas līdz šim noteikts Ministru kabineta noteikumos “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”. Grozījumi noteikumos bija jāveic, jo saskaņā ar likumu “Par nodevām un nodokļiem” par suņa, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam, reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa