Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 11.martā

EM: Par jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu attīstību

11.martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja ekonomikas ministra Kaspara Gerharda iniciatīvu nekavējoties sākt darbu pie divu jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu projektiem.

Ministru kabineta sēdē tika uzdots Ekonomikas ministrijai sagatavot valdības lēmumprojektu par konkursa izsludināšanu elektroenerģijas jaunu jaudu ieviešanai. Lēmumprojekts jāiesniedz pēc Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs aicina sākt darbu pie divu jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu projektiem. K.Gerhards uzsvēra, “ka neatkarīgi no Ignalinas AES projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas Latvijā jāattīsta jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu projekti. EM piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā – 400 megavatu cietā kurināmā stacijas Kurzemē un 400 megavatu gāzes stacijas Rīgā”.

Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi – resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi – nepieciešams vairāk CO₂ kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Paralēli darbam pie jaunu bāzes jaudu stacijām jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Vienlaikus MK 11.martā nolēma: lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, ar valsts līdzdalību nepieciešams secīgi sākt šādus priekšdarbus:

• izvērtēt situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību;

• veikt pētījumu par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, kā arī elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz attiecīgās teritorijas ekonomisko attīstību;

• izstrādāt elektrostacijas priekšprojektu, saistot to ar iespējamo Latvijas un Zviedrijas sistēmu starp savienojumu;

• veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu strādājošiem pensionāriem

Lai veicinātu pensionāru ieinteresētību turpināt strādāt un būt ekonomiski aktīviem arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, no nākamā gada plānots noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildu atvieglojumu apmēru personām, kas saņem pensiju un turpina strādāt. Tā 11.martā nolēma valdība pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu.

Šobrīd, ja persona vienlaikus saņem vecuma pensiju un strādā algotu darbu, tai tiek piemērots viens neapliekamais minimums pensijai, t.i., pensiju neapliekamais minimums – 165 lati mēnesī, savukārt darba alga tiek aplikta ar normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļiem. Šāda pieeja tika izvēlēta, lai ievērotu IIN sistēmas pamatprincipus – viena fiziskā persona var pretendēt tikai uz vienu neapliekamo minimumu.

Neapliekamais minimums ir ienākuma daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi un kura, nenosakot katrai fiziskajai personai individuāli nepieciešamo līdzekļu daudzumu, tādēļ ir izslēdzama no aplikšanas ar IIN.

Tomēr daļai pensionāru pensija nesasniedz valstī noteikto neapliekamo minimumu pensijai, un līdz ar to viņi nevar pilnībā izmantot neapliekamo minimumu. Pašreiz spēkā esošais likums par IIN neparedz iespēju neizmantoto neapliekamo minimumu pensijām piemērot darba algai vai citam ienākuma veidam, ja persona vienlaikus gūst algota darba ienākumus vai citus ienākumus un saņem pensiju.

Lai novērstu šādu situāciju, FM ierosina ieviest nodokļa papildu atvieglojumu personām, kam piešķirta pensija un kas turpina strādāt, tomēr, vadoties no taisnīguma apsvērumiem, atvieglojuma apmēram nevajadzētu būt lielākam par nodokļa maksātāja vispārējā neapliekamā minimuma apmēru.

Tas nozīmē – ja persona vienlaikus saņem vecuma pensiju un strādā algotu darbu vai gūst citu ar ienākuma nodokli apliekamu ienākumu, tad pensijai tiks piemērots pensiju neapliekamais minimums, savukārt darba algai vai citam ienākumam – IIN papildu atvieglojums.

Ieviešot šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu, jāpiemēro tas pats princips, kāds tiek piemērots pārējiem nodokļa papildu atvieglojumiem (par invaliditāti un politiski represētās personas statusu), t.i., gadījumos, kad personai ir tiesības uz vairākiem nodokļa papildu atvieglojumu veidiem, var tikt izmantots tikai viens no tiem.

Tā kā 2008.gada budžetā ieņēmumu prognozē nav ņemts vērā šo papildu atvieglojumu dēļ iespējamais IIN ieņēmumu samazinājums, šis nodokļu atvieglojums var stāties spēkā tikai ar 2009.gadu. Finanšu ministrija līdz 2008.gada 1.septembrim izstrādās tiesību akta projektu, paredzot likumā par IIN deleģējumu MK noteikt nodokļa papildu atvieglojumu apmēru pensionāriem, kas turpina strādāt.

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ēku kompleksa būvniecību

Valdība 11.martā nolēma atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veikt darbības, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa būvniecību Rīgā, Rusova ielā, un iznomāšanu VID.

Pērn VNĪ izsludināja konkursu par privātā partnera piesaisti VID ēku kompleksa izveidošanai. Konkursa nolikums paredzēja vairākus nosacījumus:

• VNĪ un privātajam partnerim ir jāizveido kapitālsabiedrība – SIA ar pašu kapitālu 12 000 000 latu apmērā;

• kapitālsabiedrībai jāveic ēku kompleksa ar kopējo platību 70 000 m² projektēšana un būvniecība (47 000 m² VID ēku kompleksam un 23 000 m² perspektīvajai apbūvei citām valsts iestādēm);

• kapitālsabiedrībai jāveic uzbūvētā administratīvo ēku kompleksa apsaimniekošana un iznomāšana VNĪ ar tiesībām nodot apakšnomā VID un citām valsts iestādēm, un telpu nomas maksa nosakāma, ņemot vērā apstākli, ka VNĪ tiks nodota un tās pamatkapitālā iekļauta VID valdījumā esošā ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1a. Nosakot nomas maksu, VNĪ to samazinās par minētā nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Ar konkursa nolikumu iepazinās pieci iespējamie pretendenti, tomēr piedāvājumu dalībai konkursā iesniedza tikai divi pretendenti. Par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts SIA “Mežaparks SPV” iesniegtais piedāvājums.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, tika ņemti vērā vairāki kritēriji: kopuzņēmuma pamatkapitālā ieguldāmā zemesgabala vērtība, piedāvātā kopuzņēmuma gada peļņas norma, projekta atmaksāšanās periods, pretendenta pieredze līdzīgu projektu realizācijā, VID ēku kompleksa būvniecības pabeigšanas termiņš, procentuālā līdzdalība kopuzņēmuma pamatkapitālā.

Par konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA “Mežaparks SPV”, kas piedāvāja šādus nosacījumus:

• kopuzņēmuma pamatkapitālā ieguldāmā zemesgabala vērtība – 6 960 000 latu;

• projekta atmaksāšanās periods – 15 gadi;

• Valsts ieņēmumu dienesta ēku kompleksa būvniecības pabeigšanas termiņš – 2010.gada 31.decembris;

• Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” procentuālā līdzdalība kopuzņēmuma pamatkapitālā – 31,5%.

Paredzams, ka VNĪ ieguldījums jaunās kapitālsabiedrības pamatkapitālā būs 3,2 miljoni latu, kas veidos 31,5% līdzdalību, bet SIA “Mežaparks SPV” ieguldījums veidos līdzdalību 68,5% apmērā. Plānotais kapitālsabiedrības pamatkapitāls uz dibināšanas brīdi, ievērojot kapitāla daļu procentuālo sadalījumu, būs 10 158 730 lati. Kapitālsabiedrības pašu kapitāla (12 000 000 latu) un pamatkapitāla (10 158 730 lati) starpību 1 841 270 latu apmērā pamatkapitāla palielināšanas procesā papildus segs SIA “Mežaparks SPV”.

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 11.martā apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 31,5 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Finanšu ministrija (FM), Zemkopības ministrija (ZM) un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS).

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• FM – 53 000 latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• ZM – 31 377 513 latus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības pasākumiem;

• ĪUMSILS – 52 877 latus Eiropas Bēgļu fonda projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Latvijas pagājušajā gada dalību Eiropas Kopienu tiesas lietās

11.martā Tieslietu ministrija informēja valdību par Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienu tiesas (EKT) lietās pagājušajā gadā.

Ziņojumā teikts, ka pērn pret Latviju EKT nav celtas prasības par Eiropas Kopienas (EK) tiesību pārkāpumiem, savukārt Latvijas Republika ir cēlusi vienu prasību pret EK (T-369/07 Latvija pret Komisiju), kurā ir strīds par Latvijai noteikto emisijas kvotu apjomu.

Tāpat ziņojuma autori informēja valdību, ka pagājušajā gadā Latvija ir sniegusi mutvārdu apsvērumus “Laval un partneri” un “Skoma Lux” prejudiciālā nolēmuma lietās. Prejudiciālā nolēmuma lieta ir EKT tiesvedības veids, kurā dalībvalstu tiesas uzdod EKT jautājumus par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību.

Saskaņā ar EK Līgumu dalībvalstīm, ES iestādēm un noteiktos gadījumos arī fiziskām un juridiskām personām ir tiesības celt prasības EKT par ES iestāžu pieņemto tiesību aktu atcelšanu. Ja šāda prasība ir celta, ES dalībvalstīm, saņemot EKT prezidenta atļauju, ir tiesības iestāties šajās lietās, atbalstot prasītāja vai atbildētāja pozīciju.

Latvija pērn sniegusi divus rakstveida apsvērumus. Lietā “Komisija pret Itāliju” tiek apstrīdēts Itālijas nacionālais tiesiskais regulējums par privātu aptieku darbību, savukārt lietā “Slovākija pret Komisiju” ir strīds par Slovākijai noteikto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu apmēru. Latvija arī iesniegusi EKT lūgumu iestāties vēl divās lietās.

Ziņojumā teikts, ka pērn Eiropas Kopienu tiesas sešās lietās, kurās piedalās Latvija, pasludināti ģenerāladvokāta secinājumi un sešās lietās – spriedumi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa