Eiropas Komisija: Par Eiropas iedzīvotāju viedokli par reģionālo politiku

Par reģionālo politiku atbildīgā komisāre Danuta Hībnere 7.martā iepazīstināja ar rezultātiem, kas gūti, veicot Eirobarometra aptauju, lai noskaidrotu Eiropas iedzīvotāju viedokli par šo politiku. Rezultāti liecina, ka vairākums iedzīvotāju ir pārliecināti par priekšrocībām, ko viņu pilsētai vai reģionam nodrošina reģionālā politika, kurai atvēlēta vairāk nekā trešdaļa Eiropas budžeta. Viņi vēlas, lai šai politikai tiktu izvirzīti vēl augstāki mērķi un tā risinātu tādas jaunas problēmas kā klimata izmaiņas, globalizācija un demogrāfiskās tendences. 

Danuta Hībnere sacīja: “Šīs aptaujas rezultāti liecina par Eiropas iedzīvotāju ticību kohēzijas politikas jomā veiktajai darbībai. Iedzīvotāji uzskata, ka ir jāturpina atbalstīt ne tikai Eiropas nabadzīgākos reģionus, lai tiem palīdzētu panākt pārējos, bet šai politikai arī jāturpina atbalstīt visus Eiropas reģionus. Viņi vēlas, lai Eiropas rīcībai tiktu izvirzīti aizvien augstāki mērķi un tā spētu risināt jaunās XXI gadsimta problēmas, piemēram, klimata izmaiņas, demogrāfiskās problēmas un globalizācijas sekas. Tādēļ ir jānodrošina līdzekļi, ar kuriem šīs problēmas varētu risināt.”

Eirobarometra aptauja, ko janvārī veica 27 dalībvalstīs, ir daļa no Danutas Hībneres septembrī sāktās sabiedriskās apspriešanas par reģionālās politikas nākotni. Mērķis ir šajās diskusijās iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.

Puse no aptaujātajiem apgalvo, ka ir informēti par kohēzijas politikas sniegto atbalstu to reģionam vai pilsētai. Šī informētība ir lielāka 12 jaunajās dalībvalstīs (60%) nekā vecajās dalībvalstīs (47%). Vislielākā informētība ir Slovēnijā (66%), Lietuvā (65%), Austrijā (64%) un Īrijā (64%), bet vismazākā – Bulgārijā (35%), Kiprā (35%) un Nīderlandē (30%). Informētība Vācijā (46%), Francijā (45%) un Apvienotajā Karalistē (38% ) ir zemāka par Kopienas vidējo rādītāju.

Tie iedzīvotāji, kas ir informēti par šo darbību, pārsvarā (70%) uzskata, ka tā ir labvēlīga. Tikai katrs piektais aptaujātais (22%) atbildēja, ka reģionālā politika nedod labumu viņa reģionam (šāda atbilde pārsvarā saņemta galvenokārt no francūžiem, nīderlandiešiem, bulgāriem un slovēņiem). Turpretim Lietuva un Īrija minamas kā valstis, kuru iedzīvotāji gandrīz vienbalsīgi atzīst Eiropas atbalsta labvēlīgo ietekmi.

Eiropas iedzīvotājiem ir pieņemams arī reģionālās politikas pastāvēšanas pamatojums, jo 85% atbalsta prioritārā statusa piešķiršanu nabadzīgākajiem reģioniem, lai palīdzētu tiem panākt attīstītākos reģionus. Turklāt 58% iedzīvotāju uzskata, ka šai politikai jāturpina atbalstīt visus Eiropas reģionus, ne tikai nabadzīgākos.

Eiropieši vēlas, lai Eiropas ieguldījumi tiktu veikti galvenokārt tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, sociālā infrastruktūra, vides aizsardzība un risku novēršana. Viņi uzskata, ka ir jāatbalsta arī profesionālā izglītība un mazie uzņēmumi.

Vairākums eiropiešu gribētu, lai ar reģionālo politiku turpmāk tiktu risināti tādi jautājumi kā klimata izmaiņas, globalizācija un demogrāfiskās izmaiņas. 85% par prioritārām (pirmā vai otrā atbilde) uzskata klimata izmaiņas, 54% – globalizāciju, bet 52% – demogrāfiskās problēmas.

Eiropas iedzīvotāji atbalsta arī “partnerības” principu, kas ļauj līdzekļu pārvaldībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Piemēram, 82% eiropiešu pozitīvi vērtē to, ka projektu izvēlē uz vietas ir iesaistītas uzņēmumu asociācijas, arodbiedrības un organizācijas, kuras iestājas par iespēju vienlīdzību un vides aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, viņi atbalsta “daudzpakāpju” pārvaldības principu, kas piešķir oriģinalitāti kohēzijas politikai.

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm jāturpina uzsāktais, lai iedzīvotājus labāk informētu par tūkstošiem finansēto projektu, kuri tiek īstenoti viņu labā, pateicoties Eiropas ieguldījumiem.

Kopienas noteikumi par līdzekļiem 2007.–2013.gadam pirmo reizi nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpublicē Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu saraksts, norādot saņemtās summas un atbalsta saņēmējus. Turklāt dalībvalstis pašlaik Komisijai iesniedz komunikācijas plānus par katru no 450 programmām, kuras saskaņā ar kohēzijas politiku finansēs laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam. Komisāre D.Hībnere uzsver, ka līdz šim iesniegto plānu kvalitāte norāda uz dalībvalstu aizvien pieaugošiem centieniem uzlabot saziņu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa