Latvijas Valsts ieņēmumu dienests

Padomes sēdes protokola Nr.3 izraksts

Rīgā 1999.gada 14.jūlijā

Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta muitas darbības stratēģija

Apspriešanā piedalījās: A.Sončiks, A.Krastiņš, V.Gromule, A.Drulle, M.Dzērvīte, A.Anspoks, J.Liepiņš, L.Skreija, J.Stoļarova, V.Gurkovska, E.Tauriņš

Nolēma:

1. Apstiprināt Valsts ieņēmumu dienesta muitas darbības stratēģiju, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus.

2. Galvenajai muitas pārvaldei kopā ar Sabiedrisko attiecību un Starptautisko attiecību daļām līdz 19.07.1999. sastādīt valsts institūciju sarakstu muitas stratēģijas nosūtīšanai.

3. Uzdot Galvenajai muitas pārvaldei kopā ar Sabiedrisko attiecību daļu un Saimniecisko lietu pārvaldi nodrošināt VID muitas darbības stratēģijas poligrāfisko un brošēto darba eksemplāru sagatavošanu, tai skaitā arī dokumenta elektronisko variantu.

4. Konspektīvo materiālu sagatavot mēneša laikā divās valodās un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. VID CA patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem un teritoriālo iestāžu direktoriem iepazīstināt savus darbiniekus ar VID muitas darbības stratēģiju.

6. Padomes locekļiem divu nedēļu laikā izskatīt VID stratēģisko plānu 1999.—2003.g. un iesniegt ģenerāldirektora vietniecei M.Dzērvītei.

7. Iesniegt VID stratēģisko plānu 1999.—2003.g. un VID muitas darbības stratēģiju izskatīšanai valdībā.

VID padomes priekšsēdētājs — ģenerāldirektors A.Sončiks

Valsts ieņēmumu dienesta muitas darbības stratēģija

Ievads

Pēdējos gados Latvija veiksmīgi attīsta savu ekonomiku atbilstoši brīvā tirgus principiem. Latvijai ir liela nozīme reģiona tranzīta kravu kustībā, un tā ir vārti ceļā starp Rietumiem un Austrumiem. Efektīvas transporta infrastruktūras un tirdzniecības attīstība ievērojami ietekmē biznesa aktivitātes. Tas savukārt nozīmē ārvalstu investīciju iesaisti, ekonomiskus darījumus un valsts ieņēmumu pieaugumu. Valsts ekonomiskās attīstības nosacījumus ietekmē arī Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā, pieņemot tās prasības un principus.

Tādai attīstībai ir vajadzīga mūsdienīga un labi strukturēta muitas organizācija, kas vienlaikus veicinātu tirdzniecību un uzturētu valsts ieņēmumu efektīvu iekasēšanas sistēmu. Šajā nolūkā jābūt skaidrai nākotnes perspektīvai un labi pārdomātam stratēģiskam plānam.

Šis dokuments, kas ir apstiprināts VID Padomes sēdē 1999.gada 14.jūlijā, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbības stratēģiju turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Tajā analizēti muitas dienesta sasniedzamie mērķi un uzdevumi, kā arī noteiktas tā vajadzības un paredzamo pārmaiņu prioritātes. VID muitas darbības stratēģija balstās uz VID stratēģisko plānu 1999.-2003.gadam.

I. Muitas dienesta uzdevumi

Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

Muitas dienests sastāv no centrālā aparāta - VID Galvenās muitas pārvaldes (Galvenā muitas pārvalde) - un VID reģionālajām un teritoriālajām muitas iestādēm. Galveno muitas pārvaldi vada direktors, kas vienlaikus ir arī VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks. Galvenajai muitas pārvaldei funkcionāli ir pakļautas VID reģionālās un teritoriālās iestādes – juridiskās personas muitas lietās. Muitas dienests, ko vada Galvenā muitas pārvalde, ir atbildīgs par muitas maksājumu iekasēšanu, kurus piemēro, preces importējot un eksportējot, kā arī par to, lai pāri Latvijas Republikas robežām netiktu nelegāli pārvietotas ievešanai vai izvešanai aizliegtas preces.

Valsts ekonomiskās suverenitātes un iekšējā tirgus aizsardzība

Viens no Latvijas Republikas neatkarības garantiem ir tautsaimniecība, kas atbilst Latvijas sabiedrības vajadzībām un organiski iekļaujas pasaules tirgū. Tā ir jāaizsargā no negodīgas konkurences, samazinot iespējas veikt nelikumīgas darbības preču apritē.

Sabiedrības aizsardzība, kontrolējot konvencionāli aizliegto preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai

Narkotiku, psihotropo vielu, prekursoru, stratēģiskās nozīmes preču, kodolmateriālu, ieroču un radioaktīvo vielu kontrole, kad šīs vielas tiek pārvietotas pāri robežai, ir viena no muitas darbības prioritātēm. Tāpēc muitas dienestam ir jāuzlabo to kontrole, izmantojot jaunākās riska analīzes metodes un aprīkojumu.

Pāri Latvijas Republikas robežai pārvietojamo preču un priekšmetu muitas kontroles nodrošināšana

Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un samazinātu robežšķērsošanas laiku, muitas kontrole vairāk jābalsta uz riska analīzi, kā arī vairāk attīstāma pēcmuitošanas pārbaužu sistēma. Jābūt vienotai un korektai attieksmei no muitas amatpersonu puses pret uzņēmējiem preču uzrādīšanas un deklarēšanas brīdī.

Muitas maksājumu iekasēšana

Tuvākajā nākotnē šis ir īpaši svarīgs uzdevums. Muitai piešķirtais finansējums jāizmanto tā, lai nodrošinātu visu aprēķināto maksājumu iekasēšanu, kā arī jācenšas iekasēt pēc iespējas vairāk attiecībā pret ieguldījumu muitas pamatdarbības finansējumā. Muitai jāpiedalās Valsts ieņēmumu dienestā esošās maksājumu uzskaites sistēmas uzlabošanā.

Preču pārvietošanas pāri Latvijas Republikas robežai un muitas maksājumu iekasēšanas kārtības nodrošināšana, lai veicinātu ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstību

Muitas dienests ir atbildīgs, lai muitas maksājumu iekasēšanas un muitas procedūru piemērošanas kārtība būtu viegli saprotama, droša un ātra. Muitai jāvienkāršo procedūras un jāpilnveido muitas atļauju sistēma. Jāstimulē arī godprātīga muitas maksājumu kārtošana.

Muitas lietās spēkā esošo starptautisko saistību izpilde

Viens no muitas dienesta uzdevumiem ir īstenot valsts ārējās tirdzniecības politikas saistības attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kā arī, realizējot valsts muitas politiku, ievērot galvenās starptautiskās attīstības tendences ārējās tirdzniecības normu un tiesību jomā.

Sadarbība ar ārvalstu muitu administrācijām muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā un profilaksē

Muitas dienesta pienākums ir gatavot jaunus un pilnveidot jau esošos savstarpējās sadarbības līgumus un saprašanās memorandus, kā arī ātri un precīzi apmainīties ar tajos paredzētajām izziņām un informāciju, lai sekmīgi atklātu un novērstu muitas noteikumu pārkāpumus.

Sadarbība ar VID struktūrvienībām un citām Latvijas valsts institūcijām, lai novērstu muitas noteikumu pārkāpumus un izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Muitas dienesta, it īpaši Galvenās muitas pārvaldes, pienākums ir nodrošināt, lai visas valsts institūcijas, kas saistītas ar preču un personu plūsmu pāri robežām, būtu informētas par muitas noteikumiem un atbildību par šo noteikumu neievērošanu. Svarīgi, lai muitas dienests nodrošinātu informācijas pieejamību un sadarbotos ar šīm institūcijām, garantējot vislielāko atdevi un kontroli.

Ārējās tirdzniecības un muitas statistikas apkopošana

Deklarāciju apstrādes kārtība dod labu iespēju importa un eksporta statistikas datu uzkrāšanai. Muitas dienests ir atbildīgs par datu precizitāti un to ātru nodošanu LR Centrālajai statistikas pārvaldei.

Konsultācijas valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrībai

Galvenās muitas pārvaldes pienākums ir nodrošināt valdības noteiktās muitas politikas realizēšanu. Galvenajai muitas pārvaldei jāizstrādā ieteikumi muitas procedūru piemērošanā, kā arī jāsniedz konsultācijas par šo procedūru iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tai jāziņo arī par grūtībām, ko varētu radīt muitas un nodokļu likumu piemērošana, kā arī jāsniedz ieteikumi par iespējamiem grozījumiem muitas normatīvajos aktos.

 

II. Stratēģiskie mērķi

Galvenais mērķis turpmāko trīs līdz piecu gadu laikā ir izveidot tādu muitas dienestu, kas atbilstu Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, nodrošinātu valsts ekonomiskās politikas īstenošanu muitas jomā, aizsargātu Latvijas Republikas muitas teritoriju, tautsaimniecības un sabiedrības intereses, kā arī nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus.

1. Efektīva resursu izmantošana

Svarīgākais un arī dārgākais resurss ir personāls. Lai nodrošinātu muitas dienesta efektivitāti, lietderību un spēju īstenot valdības noteiktās prioritātes, tiks ieviesta efektīva personāla vadības sistēma, kas nosaka tiesības un atbildību visos līmeņos. Tas nozīmē resursu novirzīšanu uz augstākā riska pakāpes jomām, kā arī personāla mācīšanu un nodrošināšanu ar tehnisko aprīkojumu, lai veiksmīgi darbotos šajās riska sfērās. VID teritoriālo muitas iestāžu vadībai jāzina stratēģiskās prasības un jāplāno to realizēšana. Vadības informācijas sistēmai jāsniedz precīza informācija, lai nodrošinātu skaidru izpratni par Galvenās muitas pārvaldes mērķiem un uzdevumiem.

Lai izveidotu optimālo vadības organizatorisko struktūru, Galvenajai muitas pārvaldei jāpārskata pašreizējās funkcijas un daļa kontroles un preventīvo darbību jānovirza reģioniem. Galvenās muitas pārvaldes kompetencē paliks darbības stratēģijas veidošana un tās realizācijas kontrole.

Tiks risināti jautājumi par neadekvātu atalgojumu un motivācijas trūkumu. Galvenā muitas pārvalde atzīst, ka darba apstākļi, kā arī ētikas normu neievērošana no darbinieku puses un nepietiekama kontrole, veicina korupciju Latvijas muitas dienestā. Lai muita piemērotos strauji augošās tautsaimniecības prasībām, bet nevis to ierobežotu, ir jāmaina darba samaksas sistēma, kā arī darba organizācija. Ja darbinieku alga būs atbilstoša viņu atbildības līmenim, izglītībai un iemaņām, samazināsies arī korupcijas iespējas.

2. Organizācija un procedūras

Šajā stratēģiskajā dokumentā jau minēts, ka mūsdienīga muitas dienesta uzdevums ir arī uzņēmējdarbības veicināšana. Vienlaikus jācenšas pilnveidot muitas maksājumu iekasēšanu. Tam būs vajadzīgas nozīmīgas pārmaiņas muitas dienestā, vārdam "dienests" piešķirot jaunu nozīmi. Paredzēts, ka "dienests" veiks ne tikai ontroles pasākumus, bet arī palīdzēs uzņēmējiem, ar kuriem muitai ir jārēķinās, piemērojot muitas procedūras tā, lai nevēlami neietekmētu tirdzniecības aktivitātes. Jāatceras arī, ka Muitas likums ir veidots, lai aizsargātu legālo tirdzniecību, taču muitas pilnvaras tiks aktīvi izmantotas, kad būs atklāti atkārtoti vai apzināti pārkāpumi.

Muitas deklarācijas aizpildīšanas procedūrai un prasībām attiecībā uz dokumentāciju, kas jāpievieno deklarācijai (kā noteikts Muitas likumā), katrā muitas punktā jābūt vienādām. Galvenā muitas pārvalde pārskatīs visu procedūru piemērošanas kārtību, lai tā atbilstu vienotām prasībām un pēc iespējas vairāk veicinātu uzņēmējdarbību. Informācija par procedūrām tiks publicēta, un personālam izsniegs instrukcijas par šo procedūru vienādu piemērošanu. Darbiniekus pilnībā sagatavos procedūru noformēšanai, bet vadībai savukārt tiks mācītas vadības metodes, kas nodrošinās procedūru vienādu piemērošanu.

Galvenā muitas pārvalde nodrošinās šo publikāciju un informācijas sagatavošanu, papildināšanu ar jaunāko un pieejamību, kā arī izstrādās ieteikumus un sniegs konsultācijas gan fiziskām, gan juridiskām personām.

3. Mācības un jaunu darbinieku pieņemšana

Muitas mērķis nākošo 3-5 gadu laikā ir uzlabot personāla pārvaldību, pilnveidojot personāla sastāvu un tā kompetenci, sekmējot personāla spēju pašizglītoties, būt godīgiem, atbalstīt valsts politiku un efektīvi pildīt amata pienākumus.

Galvenajai muitas pārvaldei jānodrošina sistemātiska pieeja muitas darbinieku profesionālās izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanai, nepārtraukti uzlabojot mācību sistēmu. Galvenā muitas pārvalde noteiks svarīgākos uzdevumus un prioritātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī iekļaus attiecīgajā laika posmā svarīgākos jautājumus esošajās mācību programmās.

4. Muitas noteikumu pārkāpumu atklāšana un profilakse

Pieaugot kravu un personu plūsmai caur Latvijas Republikas teritoriju, palielinās arī iespējamo pārkāpumu skaits. Ierobežoto resursu dēļ pilnīgi kontrolēt visu šo plūsmu nav iespējams, arī tās ierobežošana nav pieļaujama. Tāpēc muitas dienestam sava kontrole arvien vairāk jābalsta uz riska analīzi un pēcimporta pārbaudēm.

Latvijas Republikas muitas dienestā ir izveidotas mobilās vienības, kuras veic aktīvu darbu visā Latvijas muitas teritorijā. Nepieciešams paplašināt šīs vienības un pilnveidot darba metodiku, lai, izmantojot riska novērtēšanas pamatprincipus, muitas dienests spētu realizēt efektīvu muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu.

Lai nodrošinātu riska faktoru noteikšanu precēm, uzņēmējiem, privātpersonām un eksportētājvalstīm, tiks izmantota moderna informācijas tehnoloģija - Tirdzniecības informācijas vadības un ASYCUDA++ deklarāciju apstrādes sistēmas. Tiks izveidota visaptveroša informācijas sistēma, kurā integrēs VID rīcībā esošās, kā arī citu valsts iestāžu datu bāzes.

Lai attīstītu riska analīzes un noteikšanas metodes, ir svarīgi laikus saņemt precīzu un operatīvu informāciju. Galvenā muitas pārvalde nodrošinās operatīvas informācijas koordinēšanu un tās pieejamību visiem darbiniekiem, kam ir likumīgas tiesības to izmantot. Šajā nolūkā ar citu valstu muitas administrācijām jānoslēdz savstarpējās palīdzības vienošanās un saprašanās memorandi.

5. Aprīkojums un datorizācija

Galvenās muitas pārvaldes mērķis ir visu attiecīgo muitas procedūru datorizācija. Ir izveidota VID kopējā Informācijas sistēmas (IS) stratēģija. Tajā definēta IS organizācija un struktūra, kas nepieciešama, lai ieviestu un uzturētu datorsistēmu visā VID. Jebkura jauna sistēma un pārmaiņas esošajās sistēmās, ko ievieš Galvenā muitas pārvalde, būs saskaņota ar šo stratēģiju.

VID pēc vienošanās ar Lietuvas un Igaunijas muitu administrācijām nolēma ieviest ASYCUDA++ deklarāciju apstrādes sistēmu. Trīs Baltijas valstis sadarbojas jaunās sistēmas ieviešanas koordinēšanā, lai veicinātu datu apmaiņu. To pilnībā ieviesīs 2 līdz 3 gadu laikā; ASYCUDA++ sistēma nodrošinās muitas IS galvenās prasības un veidos informatīvās sistēmas kodolu.

Galvenajai muitas pārvaldei jānodrošina, lai muitas dienestam piešķirtais tehniskais aprīkojums tiktu izmantots paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī jāveic sistemātiska muitas rīcībā esošā tehniskā aprīkojuma uzskaite un jāpiedalās tā inventarizācijā.

6. Muitas normatīvie akti

Muitas normatīvie akti, kuros paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām, ir ietverti vairākos likumos - gan Administratīvajā kodeksā, gan Krimināllikumā. Tādēļ tie ir grūti piemērojami muitas dienesta vajadzībām. Muitas dienesta uzdevums ir veicināt likumdošanas sakārtošanu, lai atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem, kā arī ar tiem saistītās procesuālās darbības būtu vienādi reglamentētas tikai vienā normatīvajā aktā, kā tas ir Eiropas Savienības dalībvalstīs.

VID publicēs saskaņā ar Muitas likumu izstrādātus aktus un instrukcijas. Tie viegli uztveramā veidā tiks izskaidroti gan uzņēmējiem, gan pārējai sabiedrībai.

7. Muitas normatīvo aktu ievērošana

Muitas dienesta galvenais mērķis ir panākt, lai uzņēmēji un citi sabiedrības locekļi ievērotu Muitas likuma un citu pieņemto normatīvo aktu muitas jautājumos prasības. Lai to sasniegtu, Galvenā muitas pārvalde darbosies divos virzienos:

1) nodrošinās informāciju un atbalstu preču importētājiem un eksportētājiem, lai dotu tiem iespēju preces precīzi deklarēt. Galvenā muitas pārvalde izskatīs iespējas liberalizēt muitas kontroles pasākumus uzņēmējiem, kas godprātīgi izpilda muitas noteikumus. Tiks sagatavoti viegli saprotami bukleti par visām muitas procedūrām, bet Muitas konsultatīvā padome apspriedīs piedāvātās procedūru un citas nepieciešamās pārmaiņas;

2) uzlabos muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanas metodes un aprīkojumu, lai noteiktu tos uzņēmējus, kas ar nolūku neievēro likumu vai regulāri ir nolaidīgi. Iepriekšējos punktos minētajās muitas darba pārmaiņās iegūtos ietaupījumus varēs izmantot šo uzlabojumu finansēšanai.

8. Korupcijas novēršana

Galvenā muitas pārvalde atzīst, ka korupcijas novēršana muitas dienestā ir nepieciešama. Tā apņemas veikt šādus pasākumus, lai samazinātu korupcijas gadījumus un iespējas:

• cīņā pret muitas amatpersonu pārkāpumiem kā efektīvu līdzekli attīstīt muitas iekšējo inspekciju;

• pamatojoties uz VID darbinieku Ētikas kodeksu, izstrādāt un ieviest Muitnieka uzvedības kodeksu;

• pārskatīt disciplināros pasākumus un sniegt atbilstošu informāciju visiem vadītājiem;

• uzlabot jaunu darbinieku pieņemšanas, mācību un darba samaksas kārtību muitas dienestā;

• pārskatot darba organizāciju un procedūras, apsvērt korupcijas iespēju samazināšanu;

• mudināt importētājus (ar Muitas konsultatīvās padomes starpniecību) veidot "godīguma zonas" un ziņot Galvenajai muitas pārvaldei par visiem iespējamās korupcijas gadījumiem;

• iesniegt tiesību aizsardzības institūcijām materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret darbiniekiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie var būt iesaistīti korupcijā.

Nobeigums

Latvijas Republikas muitas dienestu sagaida visaptverošs darbs, lai sasniegtu izvirzīto mērķi un kļūtu par dienestu, ko var nākotnē salīdzināt ar labākajiem Eiropas Savienības valstu muitas dienestiem.

Šis dokuments apliecina Latvijas muitas stingru apņemšanos uzsākt un īstenot intensīvu pārmaiņu programmu. Muitas darbības stratēģija mainās un attīstās, tāpēc, lai tā atbilstu LR valdības politikai un prioritātēm, pēc noteikta laika tā tiks pārskatīta.

 

 

State Revenue Service Customs Business Strategy

 

Introduction

In recent years the Republic of Latvia has been making steady progress in developing its economy on free-market principles. Latvia now handles a substantial share of transit trade for the region, as it is a focal point between East and West. Development of effective and efficient infrastructures in transportation and trade are two of the most important requirements for the promotion of business activities leading to the expansion of foreign investment, economic contracts, and increased revenue. Latvia’s decision to apply for accession to the European Union is likely to be the main influence on its future economic development.

Such development needs the support of a modern and well-structured Customs organisation which will facilitate trade whilst maintaining a sound performance in revenue collection. To achieve the changes necessary to provide such an organisation requires a vision and sound planning.

The present document approved in the session of the SRS Council on July 14, 1999 outline the State Revenues Service (SRS) Customs Business Strategy for the following three to five years. It states the objectives and tasks to be achieved by the customs service, as well as specifying the needs and priorities of required changes. The SRS Customs Business Strategy is based on the SRS Strategic Plan for 1999 – 2003.

 

I. Responsibilities of the Customs Service

The State Revenue Service is the state administrative institution, operating under the supervision of the Ministry of Finance. It is responsible for ensuring the registration of taxpayers; the collection of state taxes, duties and other state compulsory payments on the territory and customs borders of the Republic of Latvia, and implementing state customs policy and settling customs matters.

The Customs Service consists of its central headquarters – the SRS National Customs Board - and SRS regional customs units. The Director manages the National Customs Board, being also the First Deputy Director General of the SRS. In the SRS regional units – customs matters are functionally subordinated to and managed by the National Customs Board. The Customs Service managed by the National Customs Board is responsible for collection of duties and taxes due on the importation and exportation of goods; and for the protection of the customs border from the movement of goods, which are prohibited from entering or leaving Latvia. The responsibilities of the Customs Service are:-

The protection of state economy, and of the domestic market

One of the safeguards of the independence of the Republic of Latvia is the development of a national economy which can operate in the global market, whilst meeting the needs of Latvian society. The economy must be protected against unfair competition, reducing opportunities for the circulation of goods, which have not borne the required duties and taxes

The protection of society by controlling the movement of prohibited goods across the border of the Republic of Latvia

The control of drugs, psychotropic substances, precursors, strategic goods, nuclear materials, weapons and radioactive substances, when such substances are carried across the border, is a key priority in customs activities. Therefore the Customs Service must improve control over such goods, using advanced risk analysis techniques and the latest equipment.

The control of goods imported to, and exported from the Republic of Latvia

In order to support business activities and speed up border crossing, customs control must be based on the increased use of risk analysis, and advanced post-importation verification systems. The approach of customs officers to traders must be based on unified procedures and sound training.

The collection of customs payments

This will be a high priority task for the foreseeable future. The role of the National Customs Board must be to manage its allocated budgets in such a way as to maximise the amount of revenue collected.

The administration of Customs procedures and of collecting customs payments in such a way as to promote the development of foreign trade and transit

The Customs Service must provide systems and procedures which are easily understood, reliable, and fast. Improved trade compliance must be encouraged by the simplification and publication of customs procedures.

The compliance with international agreements in customs matters

In implementing customs policy the Customs Service must ensure compliance with state foreign trade policy concerning international treaties and conventions; and the observance of basic trends in the international development of trade regulations and laws.

The co-operation with foreign customs administrations in discovering and preventing infringements of customs rules

The Customs Service is obliged to seek new agreements for mutual co-operation and memoranda of understanding and to update current ones, as well as to quickly and precisely exchange references and information stated therein, in order to successfully discover and prevent infringements of customs rules.

The co-operation with appropriate divisions of the SRS and other Latvian state institutions for prevention of infringements of customs rules and tax evasion.

The responsibility of the Customs Service, especially the National Customs Board of Latvia, is to ensure that all state institutions connected with movement of goods and people across the border are familiarised with the customs regulations and liability for failure to comply with these regulations. It is important that the Customs Service ensures availability of information and co-operates with these institutions providing maximum efficiency and control.

The Collection of foreign trade and customs statistics

The nature of the declaration processing system makes it an ideal vehicle for the collection of import and export statistical data. The Customs Board is responsible for checks on the accuracy of the data, and for the speed of transmission to the Latvian Central Statistics Board.

Consultations with the Latvian Government institutions and society

The principal obligation of the National Customs Board is to implement the policies on customs matters as stated by the Government. The National Customs Board should advise the Government on the practical application of proposed customs procedures, and on their possible effects on business activities. The National Customs Board should also make reports on difficulties that might be caused by application of customs and tax laws, and provide recommendations on possible amendments to customs regulations.

 

II. Strategic Approach

The main objective over the next three to five years must be to establish a Customs Service corresponding to standards set by the European Union, which will ensure implementation of state economic policy in the customs area; protect the customs territory of the Republic of Latvia, with regard to the interests of national economy and society; and provide high-quality services.

1. Effective use of resources

The main, and most expensive, resource is personnel. Effective personnel management and accountability will be introduced , to create a customs service, which is efficient, effective, and able to fulfil Government priorities. This involves directing resources to the areas of greatest risk, and training and equipping staff to meet those risks. Senior Managers of the SRS Regional Customs Units must be aware of the strategic requirements and plan well ahead to meet those requirements. Management information systems will be required to provide the precise information in order to ensure that the intentions of the National Customs Board are clearly understood.

In order to establish the most effective management structure, the National Customs Board will review its current functions and assign part of its control and preventive activities to regional customs. The competence of the National Customs Board will continue to include strategic development of activities, and control over its implementation.

Issues concerning inadequate remuneration and lack of motivation will be addressed. The National Customs Board recognises that working conditions, failure by officers to observe ethical norms, and inadequate control promote corruption in the Latvian Customs Service. For the Customs to conform to the growing requirements of the national economy, rather than to adversely affect its growth the system of remuneration, as well as work organisation must be changed. If officers’ pay will approximate to the level of their responsibility, education and skills, the risk of corruption will be reduced.

2. Organisation and procedures

It has already been stated earlier in this strategic document that a modern customs service must also facilitate trade. This must be done whilst maintaining significant improvements in the amount of revenue collected. This will require attitudinal changes in the Customs Service, with another meaning being attached to the word "service". The "Service" envisaged is not only to perform control measures, but also to provide assistance to the trade, in the application of customs procedures. However, it will also bear in mind that the Customs Law is designed to protect legitimate trade, and Customs’ powers will be applied vigorously where persistent or intentional non-compliance is identified.

The National Customs Board recognises that it is essential that wherever a declaration is made the procedures and documentation in respect of any particular customs "procedure" (as defined in the Customs law) should be the same. The National Customs Board will review all procedures to establish that they are still appropriate, and to ensure that they facilitate trade wherever possible. SRS will publish, in an appropriate manner, the procedures to be adopted, and will issue instructions to staff as to their common application. Staff will be fully trained in the procedures, and managers will be trained in supervisory techniques to ensure uniform application.

The National Customs Board will undertake the preparation and wide distribution of such publications and information, supplementing them with recent amendments. It will also provide facilities for consultation and advice to both the public and the trade.

3. Training and recruitment of new officers

In the following 3 – 5 years, the aim of the National Customs Board is to improve personnel management by introducing new standards of recruiting and competence, promoting self-education, honesty, support of state policy, and the effective fulfilment of official responsibilities.

The National Customs Board must ensure regular access of customs officers to professional education and qualification upgrading, and the continuous improvement of the training system. The National Customs Board will state the most important tasks and priorities in the development of the training programme, and will ensure that training is given at the right time, particularly in relation to organisational and procedural changes.

4. Detection and prevention of infringements of customs rules

As the movement of goods and people through the territory of the Republic of Latvia grows, the number of possible infringements will increase. This will necessitate either a considerable increase in staff or a change in the way in which controls are applied. The former will not be economical or efficient so the latter is inevitable. Therefore the Customs Service will increasingly base its control on risk analysis and post-import verification.

The Customs Service of the Republic of Latvia has established mobile units, which are active throughout the customs territory of Latvia. Such units need extension and improvement of their working methods, for the Customs Service to be able to effectively discover and prevent fraud.

In order to facilitate the determination of risk factors concerning goods, businesses, private persons, and exporting countries, modern information technologies will be applied. These include the Trade Information Management System and the ASYCUDA++ declaration processing system. A comprehensive information system will be established to integrate all databases being at the disposal of the SRS, as well as of other state law enforcement institutions.

The provision of accurate and timely operational information is essential to the development of risk analysis and profiling techniques. The National Customs Board will ensure that, as far as possible, operational intelligence is co-ordinated and made available to all officers who have a legitimate need. In order to achieve this it will develop mutual assistance agreements and memoranda of understanding with foreign customs administrations.

5. Equipment and computerisation

The Customs Board intends that all appropriate Customs procedures will be computerised. An Information Systems Strategy for the whole of the State Revenue Service has been produced which defines the IS organisation and infrastructure which is required to introduce and support computer systems throughout the SRS. Any new systems, and changes to existing systems, introduced by the National Customs Board will comply with this strategy.

The State Revenue Service, in an agreement reached with Estonia and Lithuania, decided to adopt the ASYCUDA ++ declaration processing system. The three Baltic states are co-operating in the implementation of the system in order to facilitate the future exchange of data. The system, which will be implemented over the next year, will provide nearly all the IS requirements of the Customs Service and will form the core of the information system. The National Customs Board will ensure that hardware assigned to the Customs Service is used only for the purposes and tasks envisaged. It will register all hardware allocated to the Customs Service, and will introduce systems of regular stocktaking.

6. Customs Regulations

Legislation covering offences and penalties against customs laws are included in two separate legal acts – the Administrative Code, and the Criminal Law. Therefore it is difficult to apply them for needs of the Customs Service. It is the task of the Customs Service to promote the proper arrangement of laws, so that responsibility for infringements of customs rules, as well as legal proceedings related to them would be regulated in a single act, as it is in member countries of the European Union.

The SRS will publish acts and instructions developed according to the Customs Law. They will be explained in easily understandable form to both the trade, and members of the public.

7. Compliance with Customs Regulations

The ultimate aim of any Customs service must be to achieve a high rate of compliance with Customs Laws and other customs regulations by trade and members of the public. The National Customs Board will direct effort to achieve the rate of compliance in two ways: -

• by providing information and assistance to importers and exporters to enable those who wish to be compliant to achieve a greater accuracy in making declarations. The National Customs Board will examine ways in which compliant traders can be facilitated by a reduction in controls. Leaflets on all Customs procedures will be produced in an easily understood form, and the newly formed Customs Consultative Council will be used as a forum to discuss proposed changes to procedures and policy.

• by improving detection and anti-smuggling techniques and equipment, to identify and penalise those traders who are intentionally non-compliant, or habitually careless. The savings made by reviews detailed in earlier paragraphs may be used to finance the required improvements.

8. Prevention of corruption

The National Customs Board acknowledges that prevention of corruption is required in the Customs Service, and will implement the following measures in order to reduce the incidence of, and opportunity for, corruption:

• to develop customs internal audit as an effective means in the fight against corrupted customs officers;

• to develop and implement the Customs Officer’s Code of Conduct on the basis of the SRS Code of Ethics;

• to review disciplinary measures and to supply such information to all managers;

• to review the recruiting, training, and pay structures of the Customs Service;

• in reviewing organisation and procedures, to consider ways of reducing the opportunity for corruption;

• to encourage importers (through the medium of the Customs Consultative Council) to form "Islands of Integrity", reporting incidents of possible corruption to the National Customs Board;

• to submit material to law enforcement institutions for criminal inquiry against officers who are considered being involved in corruption.

 

Conclusion

The Customs Service of the Republic of Latvia has a major task ahead of it to achieve its aim to become a service, which can be favourably compared with the best customs services of the European Union.

This document indicates a firm commitment by the Latvian Customs to commence and to implement an intensive program of change. The strategic direction of the service will be subject to change, so will the Customs Business Strategy need to reflect those changes. Therefore it will be reviewed at regular intervals to ensure its continuing compliance with policy and priorities of the Government of the Republic of Latvia.