Ministru kabineta rīkojums Nr.120
Rīgā 2008.gada 12.martā (prot. Nr.14 10.§)
Par pārskatu sniegšanu par Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteikto uzdevumu īstenošanu
1. Ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un citām valsts pārvaldes iestādēm katru gadu līdz 1.jūlijam iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā pārskatu par Latvijas Nacionālajā attīstība plānā 2007.–2013.gadam noteikto uzdevumu īstenošanu (1.pielikums).
2. Ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un citām valsts pārvaldes iestādēm informāciju iesniegt atbilstoši Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteikto uzdevumu sadalījumam starp ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm (2.pielikums).
3. Sākot ar 2009.gadu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai katru gadu līdz 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam īstenošanas gaitu.
Ministru prezidents I.Godmanis
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 12.marta rīkojumam Nr.120
Pārskats par Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteikto uzdevumu īstenošanu
I nodaļa. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam (turpmāk – NAP) noteiktās prioritātes vai priekšnosacījuma risināmais uzdevums |
|
1.punkts |
NAP prioritāšu vai priekšnosacījumu ietvaros noteiktā joma |
Piemēram, 1.1.sadaļa – Kvalitatīva un pieejama pirmsskolas izglītība un pamatizglītība, obligāta vidējā un konkurētspējīga augstākā izglītība |
|
2.punkts |
NAP risināmais uzdevums |
Piemēram, 1.uzdevums – panākt kvalitatīvu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, tai skaitā dabaszinātņu, vides zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos, pilnveidojot mācību saturu, metodiku un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē |
|
II nodaļa. Īstenotie pasākumi pārskata periodā1 |
|
1.punkts |
Īstenotie pasākumi pārskata periodā – norāda pārskata periodā īstenotos pasākumus, kas ir veicinājuši pārskata I nodaļas 2.punktā norādītā NAP risināmā uzdevuma īstenošanu. Informāciju nepieciešams sniegt koncentrētā veidā: pasākuma nosaukums, mērķis un īss tā apraksts. Ja norādītā pasākuma ietvaros tiek nodrošināta citu NAP uzdevumu īstenošana, šajā punktā nepieciešams norādīt atsauci uz visiem tiem NAP uzdevumiem, kas ir saistoši un kurus nodrošina konkrētais pasākums |
2.punkts |
Īstenoto pasākumu rezultatīvie rādītāji – norāda rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas ir sasniegti pārskata periodā, īstenojot pārskata II nodaļas 1.punktā norādītos pasākumus. Šajā punktā norāda 3–5 rādītājus, ievērojot tiešās darbības, darbības un politikas rezultātu savstarpējo hierarhiju. Rezultāti (rādītāju nosaukumi) tiek ņemti no valdības apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, ciktāl tas ir iespējams. Minot rādītājus, nepieciešams balstīties uz NAP īstenošanas uzraudzībai noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem (Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra sēdes protokols Nr.56 61.§), iespēju robežās norādot sniegto ieguldījumu NAP noteikto rādītāju sasniegšanā |
3.punkts |
Izmantotais finansējums pārskata periodā – norādīt finansējumu (LVL), kas ir izmantots pārskata periodā II nodaļas 1.punkta norādīto pasākumu īstenošanai. Šajā punktā nepieciešams norādīt finansējuma summu (LVL) un finansēšanas avotu (valsts budžets, Eiropas Savienības fondi vai citi finanšu avoti). Ja pasākuma īstenošanai tika izmantots finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem, nepieciešams norādīt plānošanas periodu: 2004.–2006.gads vai 2007.–2013.gads |
III nodaļa. Plānotie pasākumi līdz 2013.g. |
|
1.punkts |
Plānotie pasākumi līdz 2013.gadam – norāda informāciju par pasākumiem, kuru izpilde ir plānota līdz 2013.gadam (norādot izpildes termiņu) un kuru mērķis ir veicināt pārskata I nodaļas 2.punktā norādītā NAP risināmā uzdevuma īstenošanu. Šajā punktā norāda tos pasākumus, kas ir noteikti atbildīgās institūcijas gada darba plānā, institūcijas vidēja termiņa darbības stratēģijā, kā arī politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos. Informāciju nepieciešams sniegt koncentrētā veidā: pasākuma nosaukums, mērķis un īss apraksts |
|
|
2.punkts |
Plānoto pasākumu darbības un politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji – norāda darbības un politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ko institūcija plāno sasniegt līdz 2013.gadam, īstenojot pārskata III nodaļas 1.punktā norādītos pasākumus. Šajā punktā norāda 3–5 rādītājus, ievērojot darbības un politikas rezultātu savstarpējo hierarhiju. Rezultāti un to rādītāji tiek ņemti no valdības apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, ciktāl tas ir iespējams. Ja ir noteikti sasniedzamie rādītāji un to starprezultāti vairākiem gadiem, nepieciešams norādīt visas to sasniedzamās vērtības sadalījumā pa gadiem. Norādot rādītājus, nepieciešams balstīties uz NAP īstenošanas uzraudzībai noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem (Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra sēdes protokols Nr.56 61.§), iespēju robežās norādot to ieguldījumu NAP noteikto rādītāju sasniegšanā |
|
|
3.punkts |
Plānotais finansējums līdz 2013.g. – norādīt politikas plānošanas dokumentos un citos tiesību aktos plānoto finansējumu, kurš tiks izmantots līdz 2013.g., īstenojot pārskata III nodaļas 1.punktā norādīto pasākumu. Šajā punktā nepieciešams norādīt plānotā finansējuma summas (LVL) sadalījumā pa gadiem un finansēšanas avotiem (valsts budžets, Eiropas Savienības fondi vai citi finanšu avoti) |
|
|
IV nodaļa. Normatīvais regulējums |
|
1.punkts |
Spēkā esošie politikas plānošanas dokumenti vai tiesību akti – norāda spēkā esošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, kas nosaka institūcijas kompetencē esošos pasākumus, kuri norādīti pārskata II nodaļas 1.punktā un III nodaļas 1.punktā. Šajā punktā norāda tos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, kas tieši skar pārskata II nodaļas 1.punktā un III nodaļas 1.punktā norādītos pasākumus |
2.punkts |
Priekšlikumi par jauniem politikas plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem – sniegt priekšlikumus par jauniem politikas plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem tajos, lai nodrošinātu pārskata I nodaļas 2.punktā noteikto NAP risināmo uzdevumu veikšanu. Šajā punktā norāda arī tos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, kuru izstrāde ir plānota tuvāko divu gadu laikā (norāda mēnesi un, ja iespējams, datumu, kad attiecīgais dokuments iesniedzams Ministru kabinetā). Ja politikas plānošanas dokumenta un tiesību akta izstrādi nosaka augstākstāvošs dokuments, kurā ir konkrēts termiņš tā izstrādei, nepieciešams norādīt iesniegšanas datumu Ministru kabinetā. Citos gadījumos konkrēts datums jānorāda tikai iespēju robežās |
V nodaļa. Konstatētās problēmas un priekšlikumi to risināšanai |
|
1.punkts |
Konstatētās problēmas, kas kavē NAP risināmā uzdevuma īstenošanu, – sniegt informāciju par konstatētajām problēmām, kas pārskata periodā ir kavējušas NAP risināmā uzdevuma īstenošanu. Gadījumos, ja kādu no 1.pielikuma ailēm (t.sk. par īstenotajiem pasākumiem) nav bijis iespējams aizpildīt, šajā punktā nepieciešams norādīt uzdevuma izpildes statusu un sniegt pamatotu skaidrojumu |
2.punkts |
Priekšlikumi NAP risināmā uzdevuma izpildes nodrošināšanai – norādīt priekšlikumus par iespējamajiem pārskata V nodaļas 1.punktā konstatētās problēmas risināšanas variantiem. Ja pārskata V nodaļas 1.punktā nav norādīta problēma, šajā punktā var sniegt ieteikumus sekmīgai NAP pasākumu īstenošanai |
Piezīme.
1 Pārskata periods ir viens gads, sākot ar 2007.gada 1.janvāri.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 12.marta rīkojumam Nr.120
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam noteikto uzdevumu sadalījums starp ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm
NAP risināmais uzdevums |
Par informācijas iesniegšanu atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes1 |
1.1. Sadaļa – Kvalitatīva un pieejama pirmskolas un pamatizglītība, obligāta vidējā un konkurētspējīga augstākā izglītība |
|
1. uzdevums – panākt kvalitatīvu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, tostarp dabas zinātņu, vides zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos, pilnveidojot mācību saturu, metodiku un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – panākt obligātu pamata izglītības iegūšanu un pakāpeniski pāriet uz obligātu vidējo izglītību (vidējā vispārējā, vidējā profesionālā). Veikt preventīvu darbu ar nesekmīgiem skolēniem un viņu vecākiem pamatizglītības un vidējās izglītības apguves līmenī; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
3. uzdevums – pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās un pētnieciskās kvalifikācijas paaugstināšana līdz kompetencei, kas nodrošina konkurētspēju ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā, tā veicinot pedagogu un izglītībā nodarbināto prestiža paaugstināšanos, nodrošinot nepārtrauktu būtisku darba samaksas paaugstināšanu; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – profesionālās izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošana, pilnveidojot profesionālās izglītības programmu saturu, profesiju standartu, audzēkņu un absolventu kvalifikācijas sistēmu, nodrošinot kvalifikācijas un mūsdienu tautsaimniecības prasībām atbilstošas praktiskās apmācības un prakses iespējas; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrijā |
5. uzdevums – regulāri izvērtēt un atjaunot mācību saturu, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem, un nodrošinātu tā sasaisti ar austāka līmeņa mācību saturu; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
6. uzdevums – izglītības iestāžu, universitāšu un augstskolu vadības, kā arī izglītības politikas veidošanas un novērtēšanas institūciju darboties spējas (kapacitātes) stiprināšana; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
7. uzdevums – augstskolu studiju modernizācija, īpašu vērību veltot inženiertehnisko zinātņu un dabas zinātņu izglītības programmu pievilcības paaugstināšanai un profesionālo studiju programmu piedāvājuma paplašināšanai, kā arī prakses vietu nodrošināšana studentiem; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Zemkopības ministrija; Veselības ministrija; Iekšlietu ministrija |
8. uzdevums – valsts atbalsts maģistra un doktora studijām, jo īpaši inženiertehnisko un dabas zinātņu programmās; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
9. uzdevums – augstākās izglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšana, tās integrēšana vienotajā Eiropas (pasaules) izglītības telpā; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
10. uzdevums – e-resursu pilnveide un izmantošanas paplašināšana, informācijas tehnoloģiju prasmju uzlabošana visos izglītības līmeņos; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
11. uzdevums – nodrošināt personām ar speciālām vajadzībām izglītības pieejamību visos tās veidos un pakāpēs; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
1.2. Sadaļa - Darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam |
|
1. uzdevums – izveidot darba tirgus analīzes un vidēja un ilgtermiņa prognožu sistēmu, veikt regulāru darba tirgu ietekmējošo faktoru, tostarp Eiropas un globāla mēroga, izpēti un monitoringu, nodrošinot tautsaimniecības pieprasījuma un izglītības sektora piedāvājuma sabalansētību, pilnveidot profesionālās un augstākās izglītības institūciju finansēšanas un studentu motivēšanas sistēmas; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija |
2. uzdevums – iesaistīt sociālos partnerus un attīstīt valsts un privātās partnerības iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai (piemēram, iesaistot uzņēmējus/to pārstāvjus profesiju standartu izstrādē, kā lektorus mācību procesā un kā praktiskās apmācības un prakses vadītājus). Veidot uzņēmumos apmācību prakses vietas; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Ekonomikas ministrija |
3. uzdevums – veicināt izpratni/vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā un panākt līdzsvarotu inženierzinātņu, dabas zinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un veselības aprūpes un vides zinātnes izglītības tematisko grupu programmu apguvušo skaitu profesionālajā un augstākajā izglītībā; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – pilnveidot augstākās izglītības piedāvājumu darba tirgum, izstrādājot starpdisciplināras un starpaugstskolu studiju programmas; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija |
5. uzdevums – modernizēt profesionālās izglītības sistēmu, lai nodrošinātu izglītības programmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija; Kultūras ministrija |
6. uzdevums – pilnveidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, nodrošinot profesionālās orientācijas un karjeras konsultācijas iedzīvotājiem izglītības iestādēs un dzīves vietās; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija |
7. uzdevums – izveidot valsts atbalstītu profesionāli orientētu mūžizglītības piedāvājumu un ieviest neformālās izglītības rezultātu atzīšanas sistēmu; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
8. uzdevums – atbalstīt strādājošo apmācību kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai uzņēmumos un nozaru darba devēju organizācijās; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija |
9. uzdevums – nodrošināt atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iekļaušanas darba tirgū veicināšanai. |
Labklājības ministrija |
1.3. Sadaļa - Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei |
|
1. uzdevums – stiprināt sabiedrībā izpratni par mūžizglītību kā zināšanu sabiedrības attīstības pamatnosacījumu un izveidot visos reģionos daudzpusīgu kvalitatīvas mūžizglītības piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina augstas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai sociālai iekļaušanai un personiskai pašpilnveidei; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – attīstīt formālās un neformālās, tai skaitā pamata prasmju un profesionālās, izglītības piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, sociālām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē, un tiem, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto, dzīves vietās (tai skaitā rehabilitācijas iestādes, cietumi, armija utml.) un darba vietās, nodrošināt elastīgu un kvalitatīvu piedāvājumu „otrās iespējas” vispārējās un profesionālās izglītības ieguvei (piemēram, e-mācības, vakara (maiņu) vidusskolās un nepilna laika studijās); |
Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija; Tieslietu ministrija |
3. uzdevums – ieviest mūžizglītības stratēģiju, izveidojot mūžizglītības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvam un elastīgam mūžizglītības programmu piedāvājumam; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – izmantot izglītības un kultūras potenciālu harmoniskas personības izaugsmei visa mūža garumā, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un risinājumiem paplašinot kultūras resursu pieejamību cilvēka radošo spēju un talantu izkopšanai un zināšanu padziļināšanai; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija |
5. uzdevums – veidot zināšanu sabiedrības vajadzībām atbilstošu un pieejamu kultūras informācijas sistēmu un pakalpojumus, attīstīt dažādu mūžizglītības programmu un sabiedrības grupu vajadzībām atbilstošus kreatīvus un interaktīvus e-satura produktus; |
Kultūras ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
6. uzdevums – palielināt esošo rajonu, pilsētu un pagastu bērnu/jauniešu un pieaugušo izglītības centru kapacitāti un atbalstīt jaunu centru izveidi; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
7. uzdevums – sniegt valsts atbalstu pieaugušo izglītības piedāvātājiem (cilvēkresursi, mācību līdzekļi, programmu pasūtījums) un pieaugušo neformālās izglītības atbalsta institūcijām. |
Izglītības un zinātnes ministrija; |
1.4. Sadaļa - Izglītības infrastruktūras modernizācija |
|
1. uzdevums – universitāšu, augstskolu un koledžu ēku atjaunošana/jaunbūves (studiju un zinātniskā darba telpas), pieejas nodrošināšana personām ar funkcionālajiem traucējumiem; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Labklājības ministrija; Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, |
2. uzdevums – iekārtu, piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju iegāde, modernizēšana un uzstādīšana augstākās izglītības iestādēs, tajā skaitā tādus, kas nodrošina izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Veselības ministrija; Zemkopības ministrija; Iekšlietu ministrija; |
3. uzdevums – visu līmeņu valsts un pašvaldību izglītības iestāžu ēku renovācija, iekārtu un aprīkojuma atjaunināšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācija, pieejas nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
4. uzdevums – valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvai dabas zinātņu apguvei nepieciešamo materiālo bāzi; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
5. uzdevums – nepieciešamās modernas IKT infrastruktūras nodrošināšana visu pakāpju un veidu izglītības iestādēs; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
6. uzdevums – skolu bibliotēku, mācību video un fonotēku fondu un elektronisko apmācības programmu atjaunināšana un papildināšana; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
7. uzdevums – sporta infrastruktūras uzlabošana un/vai pieejas nodrošināšana izglītības iestādēs; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
8. uzdevums – nodrošināt mācību iestāžu fizisko pieejamību bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem un uzlabot speciālās izglītības infrastruktūru. |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2.1.
Sadaļa - Lietišķās zinātnes rezultātu
komercializācija, |
|
1. uzdevums – sekmēt augstākās izglītības un zinātnes institūciju pētījumu rezultātu īstenošanu komercsabiedrībās, piemēram, veicinot lietpratības (kompetences) centru attīstību; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – izveidot zināšanu pārneses un komercializācijas atbalsta sistēmu (infrastruktūru), lai nodrošinātu Latvijas zinātnes potenciāla realizāciju jaunos produktos, uzlabot Latvijas uzņēmumiem pieeju jaunām tehnoloģijām, un veicinātu Latvijā radītu tehnoloģiju pārdošanu ārvalstīs; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
3. uzdevums – palielināt atbalstu lietišķajai zinātnei un motivēt zinātniekus pievērsties uzņēmumu problēmu risināšanai; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – sekmēt jaunu tehnoloģiju absorbciju un pārnesi uz Latvijas uzņēmumiem no ārvalstīm, veicinot ārvalstu investīciju piesaisti tehnoloģiju intensīvās nozarēs. |
Ekonomikas ministrija |
2.2. Sadaļa - Zināšanu pielietošana uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai |
|
1. uzdevums – uzlabot uzņēmumu tehnoloģiskās kompetences un zināšanu pārvaldības prasmes, atbalstot pasākumus, kas palielina produktivitāti, inovāciju realizēšanu ražošanā un pakalpojumos; |
Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – attīstīt jaunas ražotāju, piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu kooperatīvās sadarbības formas, atbalstot industriālo klasteru (puduru) veidošanu un konkurētspējas attīstīšanu eksportspējīgās tradicionālajās un jaunās ražošanas un pakalpojumu nozarēs (IKT, kokapstrāde, mašīnbūve, elektronika, pārtikas, radošās industrijas, farmācija, biomedicīna un biotehnoloģijas, kā arī finanšu, transporta un loģistikas, medicīnas un tūrisma pakalpojumi u.c.); |
Ekonomikas ministrija |
3. uzdevums – nodrošināt Latvijas klātbūtni un interešu tiešu pārstāvniecību ārvalstu tirgos, veicinot jaunu eksporta tirgu apgūšanu un stiprinot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju; |
Ekonomikas ministrija; Ārlietu ministrija; Kultūras ministrija |
4. uzdevums – nodrošināt regulāru dialogu ar Latvijas ekonomikai nozīmīgāko partnervalstu valdībām, lai efektīvi pārstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses pasaules tirgū; |
Ekonomikas ministrija; Ārlietu ministrija |
5. uzdevums – sasniegt ES vidējos produktivitātes rādītājus tradicionālajās nozarēs, uzlabot uzņēmumu kompetences ārējo tirgu apgūšanai, veicināt Latvijas eksportētāju integrāciju globālajās piegādes ķēdēs. |
Ekonomikas ministrija |
2.3. Sadaļa - Jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu radīšana |
|
1. uzdevums – veicināt sabiedrības, īpaši jauniešu, interesi kļūt par uzņēmējiem un izveidot savus uzņēmumus, ceļot uzņēmējdarbības prestižu un reputāciju, kā arī realizējot uzņēmējdarbības uzsākšanas motivācijas programmas, apmācības un konsultācijas; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – nodrošināt vienotu un efektīvu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai (mentoru konsultācijas2, finanšu atbalsta mehānismi - pirmssēklas granti3, „biznesa eņģeļu” tīklu4 atbalstīšana, sēklas fondi5, mikrokredīti, investīciju garantijas, riska kapitāla fondi, resursu centri6 u.c.); |
Ekonomikas ministrija |
3. uzdevums – izveidot atbalsta infrastruktūru jaunajiem uzņēmumiem to agrīnās attīstības etapos (biznesa inkubatori u.c.); |
Ekonomikas ministrija |
4. uzdevums – palielināt finanšu resursu (starta kapitāls, kredīti) pieejamību, mazināt administratīvās barjeras nacionālajā un pašvaldību līmenī uzņēmējdarbības uzsācējiem; |
Ekonomikas ministrija |
5. uzdevums – īpaši sekmēt uzņēmumu veidošanos Latvijas reģionos, tostarp jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidi tradicionālajās nozarēs. |
Ekonomikas ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
2.4. Sadaļa -Radošo industriju attīstība |
|
1. uzdevums – veidot radošās uzņēmējdarbības kultūru sabiedrībā un veicināt izpratni par radošo industriju specifiku, struktūru un potenciālu Latvijā; |
Kultūras ministrijas; Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – radīt labvēlīgu vidi un institucionālo atbalstu jauniem radošiem profesionāļiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un konkurētspējīgas radošās industrijas izveidei, un tās atzīšanai par līdzvērtīgu citām sevi jau apliecinājušām tautsaimniecības nozarēm; |
Ekonomikas ministrija; Kultūras ministrija |
3. uzdevums – veidot aktīvu publisko un privāto partnerību radošā potenciāla komercializācijai; |
Ekonomikas ministrija Kultūras ministrija; |
4. uzdevums – sekmēt nākotnes tehnoloģiju savlaicīgu iekļaušanu radošo nozaru produktu izstrādē un sadarbību ar citām nozarēm, kur Latvija ir apliecinājusi savu konkurētspēju; |
Ekonomikas ministrija; Kultūras ministrija; |
5. uzdevums – veicināt divu virzienu starpnozaru kooperāciju apmaiņu: Latvija – ārvalstis un otrādi; |
Ekonomikas ministrija Kultūras ministrija; Ārlietu ministrija |
6. uzdevums – izveidot radošo nozaru klasteri (puduri), iekļaujot tā nepārtrauktu darbību nodrošinošu MVU daudzumu, iesaistot izglītības iestādes un augstskolas, piegādātājas nozares, valsts institūcijas un izstrādājot nozares ilgtermiņa stratēģiju. |
Kultūras ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
2.5. Sadaļa - Dabas un enerģētisko resursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana |
|
1. uzdevums – attīstīt augstākas pievienotās vērtības radīšanu, īpaši mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos dabas resursus; |
Zemkopības ministrija |
2. uzdevums – stimulēt ar dabas un energoresursu intensīvu izmantošanu nesaistītu inovatīvu uzņēmējdarbības veidu attīstību un samazināt vidē novadīto piesārņojumu, veicinot labāko tehnisko risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ražošanā; |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija |
3. uzdevums – veicināt atjaunojamo dabas resursu un alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu siltumapgādē un enerģijas ražošanā, tajā skaitā veicināt biomasas izmantošanu koģenerācijā; |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija; Zemkopības ministrija |
4. uzdevums – saglabāt lauksaimniecības zemes lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī palielināt lauksaimniecības nozares ieguldījumu kurināmā un transporta degvielu izejvielu ražošanā; |
Zemkopības ministrija; Ekonomikas ministrija |
5. uzdevums – ieviest ekodizaina principus ražošanā un patērētāju izglītošanā; |
Ekonomikas ministrija |
6. uzdevums – nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu resursu izmantošanu tautsaimniecībā; |
Vides ministrija; Ekonomikas ministrija |
7. uzdevums – veicināt resursu atkārtotu vai otrreizēju izmantošanu, kā arī atkritumu, t.sk. pārtikas pārstrādes blakus produktu, utilizāciju un pārstrādi; |
Vides ministrija; Zemkopības ministrija |
8. uzdevums – atbalstīt vides pārvaldības sistēmu un citu brīvprātīgu uz vides aizsardzību vērstu instrumentu ieviešanu uzņēmumos un iestādēs, kā arī turpināt vides aspektu integrēšanu nozaru politikās. |
Vides ministrija |
3.1. Sadaļa - Fundamentālās zinātnes izcilība |
|
1. uzdevums – pieaugošs finansējums zinātnei fundamentālo pētījumu kvalitātes paaugstināšanai; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – koncentrēt akadēmiskos resursus un fundamentālo zinātni starptautiskā akadēmiskā vidē konkurētspējīgās universitātēs kā Latvijas attīstības garantijā, kā arī reģionu augstskolu zinātnes izcilības centros; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
3. uzdevums – atbalstīt zinātnisko izcilību prioritārajās jomās; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – sekmēt Latvijas zinātnes integrāciju Eiropas un pasaules zinātnes telpā. |
Izglītības un zinātnes ministrija; Ārlietu ministrija |
3.2. Sadaļa - Fundamentālās un lietišķās zinātnes un pētniecības potenciāla atjaunošana un attīstība |
|
1. uzdevums – veikt pasākumus zinātniskā personāla atalgojuma palielināšanai (atalgojuma sistēmas reforma); |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – izmantot visas iespējas, ko piedāvā Latvijai pieejamās starptautiskās studentu un zinātnieku apmaiņas programmas; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
3. uzdevums – pilnveidot doktorantūras grantu un stipendiju sistēmu un veidot valsts atbalsta programmas augstākā līmeņa profesionālo studiju nodrošināšanai Latvijā un ārvalstīs, izveidot pētījumu atbalsta sistēmu jaunajiem zinātniekiem pēc doktora grāda iegūšanas; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – veicināt pētniecību augstskolās, popularizējot zinātnes sasniegumus sabiedrībā un raisot jauniešu, interesi par zinātnes studijām; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
5. uzdevums – nodrošināt studiju un pētniecības vienotību augstskolās; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Zemkopības ministrija; Veselības ministrija; Iekšlietu ministrija; |
6. uzdevums – izstrādāt intelektuālā īpašuma (piemēram, patentu veidā) aizsardzības, transakciju un finansēšanas sistēmu; |
Atbildīgās institūcijas tiek noteiktas atbilstoši „Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm 2007.-2012.gadam” |
7. uzdevums – piesaistīt viesprofesorus un ārvalstu zinātniekus darbam Latvijas augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
8. uzdevums – stimulēt no Latvijas izbraukušo zinātnieku un jauno speciālistu atgriešanos darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās. |
Izglītības un zinātnes ministrija; Iekšlietu ministrija; Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts |
3.3. Sadaļa - Zinātniskās infrastruktūras modernizācija zinātniskajās institūcijās |
|
1. uzdevums – modernizēt zinātnisko infrastruktūru augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās visos reģionos; |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2. uzdevums – veicināt inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
3. uzdevums – atbalstīt uzņēmēju investīcijas zinātnē (pētniecības centru izveidošana, iekārtu iegādāšana utt.), nodrošinot dažādus (finanšu, administratīvos) atbalsta instrumentus; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – nodrošināt zinātnisko kolekciju, bibliotēku, arhīvu u.c. informācijas nesēju kā zinātniskās infrastruktūras sastāvdaļu saglabāšanu un attīstību. |
Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija. |
4.1. Sadaļa - Laba pārvaldība kā ilgtspējīgas izaugsmes politikas nodrošinājums |
|
4.1.1.
Sadaļa - Uz stabilitāti un sabalansētu izaugsmi
vērsta |
|
1. uzdevums – nodrošināt cenu stabilitāti un maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanu; |
Finanšu ministrija; Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – nodrošināt ar produktivitāti sabalansētu algu pieaugumu; |
Finanšu Ministrija Ekonomikas ministrija; |
3. uzdevums – palielināt darba tirgus elastību; |
Labklājības ministrija Ekonomikas ministrija; |
4. uzdevums – veicināt konkurenci produktu tirgos. |
Ekonomikas ministrija; |
4.1.2. Sadaļa -Plānošanas un prognozēšanas sistēmas pilnveide |
|
1. uzdevums – ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu un finanšu vadību; |
Finanšu ministrija |
2. uzdevums – pilnveidot attīstības plānošanas sistēmu; |
Valsts kanceleja; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
3. uzdevums – pāriet uz valsts attīstības ilgtermiņa plānošanu, savstarpēji sasaistot sociālo un ekonomisko procesu un teritoriju attīstības plānošanu un plānoto pasākumu finansēšanu; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Finanšu ministrija |
4. uzdevums – noteikt un atbalstīt prioritāras nozares, kas nodrošina ilgtspējīgas attīstības iespējas; |
Ekonomikas ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Valsts kanceleja |
5. uzdevums – ieviest stratēģisko plānošanu reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī, nodrošinot to sasaisti ar valsts un nozaru stratēģijām un programmām; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Valsts kanceleja |
6. uzdevums – stiprināt plānošanas, pētniecības un prognozēšanas zināšanas, prasmes publiskajā pārvaldē. |
Valsts kanceleja; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
4.1.3. Sadaļa - Rīcībspējīgas pašvaldības un reģioni |
|
1. uzdevums – pabeigt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot darboties spējīgas vietējās pašvaldības – pilsētas, novadus; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. |
2. uzdevums – pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. |
3. uzdevums – īstenot reģionālo reformu, izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgus reģionus un reģionālās pašvaldības; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. |
4. uzdevums – panākt valsts pārvaldes personālvadības principu attiecināšanu uz pašvaldībās nodarbinātajiem; |
Valsts kanceleja; Valsts civildienesta pārvalde; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
5. uzdevums – panākt stratēģiskās vadības un uzņēmējdarbības principu (metožu) izmantošanu pašvaldībās; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. |
6. uzdevums – veicināt pašvaldību un reģionu iesaistīšanos sociālajā dialogā. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
4.1.4. Sadaļa - Valsts pārvaldes darboties spējas uzlabošana |
|
1. uzdevums – uzlabot rīcībpolitikas plānošanas un normatīvo aktu kvalitāti atbilstoši labas regulācijas principiem; |
Valsts kanceleja. |
2. uzdevums – plašāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus rīcībpolitiku izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos; |
Valsts kanceleja |
3. uzdevums – uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un informācijas apriti attīstot E-pārvaldes risinājumus; |
Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Ekonomikas ministrija; Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts; |
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministrijas Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās; Valsts kanceleja |
|
4. uzdevums – samazināt administratīvos šķēršļus uzņēmējiem un iedzīvotājiem; |
Ekonomikas ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministrijas Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās; Valsts kanceleja |
5. uzdevums – nodrošināt ES fondu un citu finanšu resursu efektīvu vadību; |
Finanšu ministrija. |
6. uzdevums – izveidot mūsdienīgu personālvadības, darba samaksas un kvalifikācijas celšanas sistēmu valsts pārvaldē strādājošajiem; |
Valsts kanceleja; Finanšu ministrija; Valsts civildienesta pārvalde |
7. uzdevums – ieviest kvalitātes vadības sistēmu visās publiskās pārvaldes institūcijās; |
Valsts kanceleja |
8. uzdevums – novērst korupciju publiskās pārvaldes institūcijās. |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; |
4.2. Sadaļa - Droša pilsoniska un saliedēta sabiedrība |
|
4.2.1. Sadaļa - Publiskā nevalstiskā un privātā sektora sadarbība |
|
1. uzdevums – nodrošināt nevalstisko organizāciju efektīvu iesaistīšanu likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, palielinot nevalstisko organizāciju aktivitāti un līdzatbildību lēmumprojektu apspriešanas procesā; |
Īpašo uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts; Valsts kanceleja; |
2. uzdevums – stiprināt arodbiedrības un darba devēju organizācijas, kā arī to apvienības, deleģējot tām plašākas funkcijas, piemēram, darba tirgus vajadzību prognozēšanu savā kompetences jomā, un iesaistot tautsaimniecības ilgtermiņa plānu izstrādes procesā; |
Ekonomikas ministrija; Labklājības ministrija; Īpašo uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts |
3. uzdevums – atbalstīt bērnu un jauniešu NVO darbību, tādējādi veicinot klaiņojošu bērnu skaita samazināšanos un sekmējot jauniešu aktīvas un lojālas dzīves pozīcijas veidošanu; |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. |
4. uzdevums – izveidot ilgtspējīgu modeli sabiedriskai ES politiku veidošanai un nacionālo interešu aizstāvībai. Izstrādājot nacionālās pozīcijas un veidojot ES politikas, jānodrošina pēc iespējas plašāka sabiedrības līdzdalība, ieskaitot sociālos partnerus un NVO; |
Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Īpašu uzdevumu ministrijas Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās |
5. uzdevums – veicināt nevalstisko organizāciju tīklu un to kapacitātes izlīdzināšanos Latvijas teritoriālajā griezumā; |
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. |
6. uzdevums – patstāvīgu un neatkarīgu finanšu līdzekļu nodrošināšana vietējo sabiedrības grupu (t.s. kopienu fondu) iniciatīvu atbalstam; |
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. |
7. uzdevums – veicināt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu nevalstiskajām organizācijām, veidot aktīvu sadarbību starp publisko un privāto sektoru, panākt, ka partnerība kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā. |
Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Īpašu uzdevumu ministrijas Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās, Valsts kanceleja |
4.2.2. Sadaļa - Vienotas kultūras telpas veidošana |
|
1. uzdevums – veicināt sabiedrības iesaistīšanu un aktīvu līdzdalību daudzveidīgos kultūras procesos, tajā skaitā paplašināt kultūras resursu izmantošanu līdzvērtīgu attīstības iespēju nodrošināšanai sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām; |
Kultūras ministrija; |
2. uzdevums – saglabāt un attīstīt latviešu valodas bagātību un tās izteiksmes daudzveidību, nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas - funkciju īstenošanu, juridisko nodrošinājumu, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju; |
Tieslietu ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija |
3. uzdevums – sekmēt starpkultūru dialogu un saprašanos starp dažādām Latvijas sabiedrības etniskajām, reliģiskajām un sociālajām grupām; |
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts; Kultūras ministrija; |
4. uzdevums – uzturēt un atbalstīt izcilas nacionālās kultūras vērtības; |
Kultūras ministrija |
5. uzdevums – pilnveidot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti un pieejamību, īpašu uzmanību veltot sabiedrības izglītošanai par kultūras mantojuma lomu valsts ilgtspējīgā attīstībā. |
Kultūras ministrija |
4.2.3. Sadaļa - Iekšējās drošības nodrošināšana |
|
1. uzdevums – veicināt struktūrvienību veiksmīgāku sadarbību, tajā skaitā sadarbību ar starptautiskajām noziedzības apkarošanas institūcijām; |
Iekšlietu ministrija |
2. uzdevums – pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un veicināt starpinstitūciju sadarbību šajā jomā; |
Iekšlietu ministrija |
3. uzdevums – uzlabot pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību; |
Iekšlietu ministrija; Aizsardzības ministrija |
4. uzdevums – pilnveidot un modernizēt sistēmu cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību un ekonomiska rakstura noziegumiem; |
Iekšlietu ministrija |
5. uzdevums – uzlabot starpinstitūciju sadarbību patvēruma jomā; |
Iekšlietu ministrija |
6. uzdevums – uzlabot tiesībsargājošo institūciju materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī pilnveidot informātikas un sakaru tehnoloģijas; |
Iekšlietu ministrija |
7. uzdevums – attīstīt apdraudējuma pārvarēšanā iesaistītā personāla sagatavošanu; |
Iekšlietu ministrija |
8. uzdevums – veicināt institūciju sadarbību autortiesību, blakustiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzībā, pilnveidojot esošo sistēmu cīņā pret pārkāpumiem šajā jomā; |
Iekšlietu ministrija; Tieslietu ministrija; Kultūras ministrija |
9. uzdevums – uzlabot tiesībsargājošo institūciju kapacitāti un attīstīt kontaktus ar sabiedrību. |
Iekšlietu ministrija. |
4.3. Sadaļa - Latvijas izaugsmes starptautiskā dimensija |
|
1. uzdevums – pilnībā izmantot Latvijas dalības ES sniegtās iespējas, efektīvi pārstāvot Latvijas nacionālās intereses, izmantojot visus pieejamos ES instrumentus – vispārējās politikas, likumdošanu, finansiālo atbalstu; |
Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Īpašu uzdevumu ministrijas Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās, Valsts kanceleja |
2. uzdevums – turpināt aktīvu dialogu ar ES dalībvalstīm un citiem partneriem, nodrošinot regulāru vizīšu apmaiņu un diplomātisko pārstāvniecību tīkla attīstību; |
Ārlietu ministrija |
3. uzdevums – veicināt NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijas lomu Latvijas un pasaules drošības stiprināšanā, kā arī sniegt ieguldījumu Eiropas Drošības un aizsardzības politikas attīstībā; |
Ārlietu ministrija; Aizsardzības ministrija. |
4. uzdevums – aktīvi veicināt divpusējo ekonomisko attiecību attīstību un pārstāvēt Latvijas intereses starptautisko ekonomisko organizāciju ietvaros; |
Ārlietu ministrija; Ekonomikas ministrija |
5. uzdevums – veidot un aktīvi īstenot Eiropas Kaimiņu politiku, kā arī veicināt Latvijas kā jauna donora iesaisti attīstības sadarbības īstenošanā; |
Ārlietu ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
6. uzdevums – īstenot pasākumus ārvalstīs dzīvojošo latviešu etniskās, lingvistiskās un kultūras identitātes saglabāšanai un attīstībai, ka arī to piederības sajūtas savai etniskajai dzimtenei stiprināšanai; |
Ārlietu ministrija; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts; Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija |
7. uzdevums – izstrādāt un īstenot vienotu valsts tēla koncepciju, lai sekmētu Latvijas atpazīstamību. |
Ārlietu ministrija |
5.1. Sadaļa - Izaugsme reģionos |
|
5.1.1. Sadaļa - Policentriska attīstība – iespēja reģioniem |
|
1. uzdevums – nodrošināt vienotas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu valstī, lai panāktu vertikālo un horizontālo sadarbību visos plānošanas līmeņos, pamatojoties uz regulāru valsts attīstības analīzi un paredzot iespēju nepieciešamības gadījumā koriģēt nozaru attīstības plānus atbilstoši reģionu līdzsvarotas attīstības vajadzībām; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Valsts kanceleja |
2. uzdevums – izstrādāt un īstenot teritoriāli diferencētus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus, nodrošināt to savstarpējo papildinātību, veidojot labvēlīgus priekšnosacījumus (sakārtota infrastruktūra, uzņēmējdarbību veicinošo un tās uzsākšanu atvieglojošo īpašo pasākumu un pakalpojumu esamība u.c.) tautsaimniecības attīstībai; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
3. uzdevums – stiprināt reģionu kapacitāti plānošanas jomā, nodrošinot reģionos gan materiāli tehnisko bāzi, gan cilvēkresursus; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
4. uzdevums – sekmēt pilsētu – lauku sadarbības veidošanos, radot jaunas un nostiprinot esošās funkcionālās saites starp pilsētu un lauku teritorijām; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
5. uzdevums – akcentēt un iekļaut teritoriālajā plānošanā reģiona un lokālās kultūrvides savdabību un kvalitāti kā ilgtspējīgas teritoriju attīstības un konkurētspējas nosacījumu. Dažādot un pastiprināt kultūrvēsturiskā mantojuma un laikmetīgās kultūrvides sociālekonomisko ietekmi; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Kultūras ministrija |
6. uzdevums – PPP principa plaša izmantošana reģionu attīstības nodrošināšanai. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Ekonomikas ministrija. |
5.1.2. Sadaļa - Rīga – Baltijas jūras reģiona biznesa, zinātnes un kultūras metropole |
|
1. uzdevums – nodrošināt Rīgas reģiona kvalitatīvu un funkcionējošu telpisko struktūru, kas garantētu kvalitatīvus un pieejamus transporta pakalpojumus Rīgas reģiona un visas valsts iedzīvotājiem, kā ari viesiem, panākot efektīvu Rīgas reģiona sasaisti ar Trans-Eiropas transporta tīklu; |
Satiksmes ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
2. uzdevums – veicināt Rīgas kā ekonomiski konkurētspējīgas Baltijas jūras reģiona metropoles izaugsmi, attīstot sadarbību starp uzņēmējiem un pētniecības iestādēm, elastīgi reaģēt spējīgu uzņēmējdarbības vidi, uz inovatīvām tehnoloģijām balstītu ražošanu un pakalpojumus, loģistikas pakalpojumus un tūrisma pakalpojumus; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Ekonomikas ministrija; Satiksmes ministrija; |
3. uzdevums – sekmēt Rīgas kā Latvijas izglītības, zinātnes un izcilības centra attīstību, veicinot sadarbību starp atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem un NVO, kā arī studentu, mācībspēku un zinātnieku, dažādas ievirzes NVO starptautisko sadarbību un apmaiņu; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts |
4. uzdevums – nodrošināt daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves un kultūras vides attīstību Rīgas reģionā, attīstot pakalpojumus, veicinot dažādus plaša mēroga pasākumus, cita starpā, veidojot to norisei nepieciešamo infrastruktūru, saglabājot un attīstot Rīgas kultūrvēsturiskās vērtības. |
Kultūras ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
5.1.3. Sadaļa - Reģionu savstarpējā, pārrobežu un transnacionālā sadarbība konkurētspējai Eiropas Savienībā |
|
1. uzdevums – turpināt Latvijas un tās atsevišķu teritoriju integrēšanos starptautiskās sadarbības tīklojumos un veicināt policentriskas konkurētspējīgu pilsētu sistēmas veidošanos Baltijas jūras reģionā, vienlaikus veicinot vienotas Ziemeļeiropas identitātes izveidi; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Ārlietu ministrija |
2. uzdevums – stiprināt pašvaldību un reģionu iekšējo un starptautisko sadarbību risinot reģionālās un Trans – Eiropas tīklu attīstīšanas politikas jautājumus, kā arī uzlabojot sasaisti (loģistisko, fizisko) starp starptautiskajiem/nacionālajiem/reģionālajiem/vietējiem transporta tīkliem; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Satiksmes ministrija; Ārlietu ministrija |
3. uzdevums – stiprināt sadarbību attīstības stratēģiju izstrādē, ieviešanā un telpiskajā plānošanā izmantojot kaimiņu politikas un pārrobežu, un transnacionālās sadarbības iespējas; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Ārlietu ministrija |
4. uzdevums – veicināt kaimiņvalstu vides monitoringa sistēmas tuvināšanu ES prasībām vides kvalitātes saglabāšanai, t.sk. pārrobežu emisiju samazināšanai. |
Vides ministrija |
5.2. Sadaļa - Moderna infrastruktūra un pakalpojumi |
|
5.2.1. Sadaļa - Attīstību veicinošs energonodrošinājums |
|
1. uzdevums – sekmēt Baltijas un Eiropas enerģijas sistēmu starpsavienojumu attīstību, kas vērsti uz Baltijas enerģijas apgādes sistēmu integrēšanos Eiropas sistēmās; |
Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – dažādot primāro enerģijas resursu piegādes un paaugstināt elektroenerģijas pašnodrošinājumu; |
Ekonomikas ministrija |
3. uzdevums – atbalstīt investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamajiem enerģijas resursiem; |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija |
4. uzdevums – sekmēt konkurētspējīgas biodegvielas ražošanu un plašāku pielietošanu. |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija; Zemkopības ministrija |
5.2.2. Sadaļa - IKT infrastruktūras un pakalpojumu attīstība un vispārēja pieejamība publiskiem tīkliem |
|
1. uzdevums – veicināt valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un attīstību; |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
2. uzdevums – nodrošināt valsts un pašvaldību informācijas sistēmu savstarpējo savietojamību un veicināt valsts un pašvaldību informācijas sistēmu attīstību; |
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
3. uzdevums – nodrošināt izglītības sistēmas informatizāciju un uzlabot izglītības iestāžu darbinieku prasmes darbam ar jaunajām IKT; |
Izglītības un zinātnes ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
4. uzdevums – nodrošināt valsts un pašvaldību iestādes, tai skaitā, veselības, nodarbinātības, sociālās, kultūras un citās nozarēs, ar nepieciešamo IKT infrastruktūru un interneta pieslēgumu un uzlabot iestāžu darbinieku prasmes darbam ar jaunajām IKT; |
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija; Veselības ministrija, Labklājības ministrija; Kultūras ministrija |
5. uzdevums – nodrošināt pieeju platjoslas datu pārraides tīkliem un publisko interneta pieejas punktu attīstību, veicinot reģionu līdzsvarotu attīstību; |
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts; Satiksmes ministrija |
6. uzdevums – veicināt IKT pielietojumu uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās, lai nodrošinātu plašu pieeju pakalpojumiem un informācijai. |
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
5.2.3.
Sadaļa - Multimodāla, integrēta, iedzīvotājiem
pieejama |
|
1. uzdevums – nodrošināt starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu un attīstību, tai skaitā sakārtojot visus valsts galvenos autoceļus, modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, ostas, lidostas, uzturot pilnīgu Latvijas un ES gaisa satiksmes vadības sistēmu savietojamību, tādējādi nodrošinot to pilnvērtīgu iekļaušanos Trans Eiropas transporta tīklā un tā savienojumos ar Austrumu kaimiņvalstīm; |
Satiksmes ministrija |
2. uzdevums – nodrošināt reģionālā un vietējā līmeņa transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, atvēlot pietiekamu finansējumu autoceļu uzturēšanai un lauku autoceļu sakārtošanai; |
Satiksmes ministrija |
3. uzdevums – paaugstināt satiksmes drošību un uzturēt to tādā līmeni, lai vismaz uz pusi samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu; |
Satiksmes ministrija; Iekšlietu ministrija |
4. uzdevums – sekmēt valsts un pašvaldību sadarbību, lai veicinātu līdzsvarotas un integrētas transporta sistēmas attīstību valstī; |
Satiksmes ministrija |
5. uzdevums – nodrošināt transporta un loģistikas pakalpojumu dažādošanu, veidojot integrētu un multimodālu valsts transporta sistēmu, kas nodrošina konkurētspējīgu darbību Eiropas un pasaules transporta pakalpojumu tirgū; |
Satiksmes ministrija |
6. uzdevums – pozicionēt Latviju kā tranzīta un loģistikas centru Āzijas un Eiropas preču tirdzniecības plūsmā; |
Satiksmes ministrija; Ekonomikas ministrija; Ārlietu ministrija |
7. uzdevums – nodrošināt sabiedriskā transporta sistēmas attīstību: sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos, optimizējot maršrutu tīklu, nosakot prioritāros transporta veidus, saglabājot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus un nodrošinot to pieejamību visām sociālajām grupām; |
Satiksmes ministrija; |
8. uzdevums – veicināt videi draudzīga transporta attīstību un mazināt riskus, kas saistīti ar bīstamo kravu pārvadājumiem; |
Satiksmes ministrija; Vides ministrija |
9. uzdevums – attīstīt velotransporta infrastruktūru, īpaši Latvijas pilsētās, un veicināt velotransporta izmantošanu kā alternatīvu un līdzvērtīgu pārvietošanās līdzekli. |
Satiksmes ministrija; Ekonomikas ministrija |
5.2.4. Sadaļa - Sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, siltumapgāde u.c.) attīstība |
|
1. uzdevums – sakārtot ūdenssaimniecības infrastruktūru atbilstoši vides aizsardzības prasībām; |
Vides ministrija |
2. uzdevums – uzlabot komunālās infrastruktūras kvalitāti, novēršot nelietderīgu energoresursu izmantošanu; |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija |
3. uzdevums – izstrādāt vienotu atbalsta politiku energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai; |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija |
4. uzdevums – izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, t.sk. sadzīves, bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas atbalsta infrastruktūru valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; |
Vides ministrija |
5. uzdevums – nodrošināt līdzvērtīgus komunālos pakalpojumus visiem valsts iedzīvotājiem atbilstoši valsts apdzīvojuma struktūrai. |
Ekonomikas ministrija; Vides ministrija |
5.2.5.
Sadaļa - Infrastruktūra un pakalpojumi dažādiem cilvēku
darbības veidiem |
|
1. uzdevums – nodrošināt visa veida pakalpojumu „minimālā groza” izstrādi atbilstoši katra centra līmenim un radīt priekšnosacījumus šo pakalpojumu saņemšanai, vienlaicīgi nosakot par katra pakalpojumu veida nodrošināšanu atbildīgo institūciju; |
Ekonomikas ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
2. uzdevums – mazināt starp Latvijas reģioniem pastāvošās atšķirības visa veida pakalpojumu kvalitātē un sasniedzamībā; |
Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājība ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu |
3. uzdevums – atpūtas un aktīvā dzīvesveida pakalpojumu klāsta dažādošana, t.sk., izmantojot vietējos kultūrvēsturiskos un dabas resursus; |
Vides ministrija; Veselības ministrija; Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
4. uzdevums – radīt iespējas iedzīvotājiem nodarboties ar dažāda veida un līmeņa fiziskajām aktivitātēm, tādējādi attīstot katra cilvēka garīgo un fizisko potenciālu. |
Veselības ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
6.1. Sadaļa - Vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā |
|
6.1.1. Sadaļa - Cilvēka veselība kā vērtība |
|
1. uzdevums – uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, jo īpaši pievēršot uzmanību primārajai veselības aprūpei un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai; |
Veselības ministrija |
2. uzdevums – ilgtermiņā nodrošināt un attīstīt cilvēkresursus veselības aprūpē; |
Veselības ministrija |
3. uzdevums – veidot sabalansētu valsts un indivīda atbildību par veselības saglabāšanu un tās uzlabošanu, veidot sabiedrībā izpratni par veselīgu dzīves veidu un uzturu, un iesaistīt sabiedrību cīņā pret atkarības slimībām (alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarība); |
Veselības ministrija |
4. uzdevums – veicināt sabiedrībā integrētu garīgās veselības aprūpi (attīstīt sabiedrībā balstītu garīgās veselības dienestu un garīgās veselības jautājumu risināšanā iesaistīto pārvaldes institūciju sadarbību, izglītot sabiedrību par garīgo veselību un psihiskām slimībām); |
Veselības ministrija |
5. uzdevums – popularizēt profilaktisko pasākumu nozīmīgumu; |
Veselības ministrija |
6. uzdevums – pakāpeniski palielināt finansējumu veselības aprūpei un uzlabot iedzīvotāju informētību par iespējām saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus; |
Veselības ministrija |
7. uzdevums – veicināt jaunu, uz pierādījumiem balstītu ārstniecības metožu ieviešanu; |
Veselības ministrija |
8. uzdevums – attīstīt e-veselības risinājumus un informācijas tehnoloģiju izmantošanu; |
Veselības ministrija; Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts |
9. uzdevums – samazināt jaundzimušo un zīdaiņu (līdz 1 gada vecumam) mirstību; |
Veselības ministrija; |
10. uzdevums – sekmēt iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu, aktīvu iesaistīšanos sporta nodarbībās; |
Veselības ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
11. uzdevums – veicināt valsts un NVO, kas darbojas ar ģimenēm, bērniem, jaunatni, sociālās atstumtības riska grupām, tai skaitā, HIV inficētām personām, sadarbību veselības aprūpes jomā; |
Veselības ministrija; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts; |
6.1.2. Sadaļa - Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma |
|
1. uzdevums – uzturēt sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināt sistēmas attīstību; |
Labklājības ministrija |
2. uzdevums – sekmēt virzību uz pietiekamu pensiju nodrošinājumu; |
Labklājības ministrija |
3. uzdevums – veicināt lielāku sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas nozīmību; |
Labklājības ministrija |
4. uzdevums – attīstīt valsts finansiālo atbalstu personām noteiktās sociālā riska situācijās; |
Labklājības ministrija |
5. uzdevums – attīstīt sociālās palīdzības un valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu sistēmu, tai skaitā sociālās un dienas aprūpes centrus, paaugstināt valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu kvalitāti, modernizējot pakalpojumu iestāžu infrastruktūru; |
Labklājības ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
6. uzdevums – uzlabot piekļuvi sociālās palīdzības pakalpojumiem, tos tuvinot personas dzīvesvietai, un attīstīt jaunus sociālo pakalpojumu veidus; |
Labklājības ministrija |
7. uzdevums – pilnveidot sociālo dialogu starp valsti un sociāli mazaizsargāto grupu pārstāvjiem. |
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts |
6.1.3. Sadaļa - Atbalsts ģimenēm ar bērniem un dzimstības veicināšana |
|
1. uzdevums – attīstīt valsts atbalstu ģimenēm bērna audzināšanas laikā atbilstoši bērna vecumam un vajadzībām; |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
2. uzdevums – veicināt piekļuvi pirmsskolas izglītības iestādēm un to pieejamību un alternatīvu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību; |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Labklājības ministrija |
3. uzdevums – veidot ģimenei draudzīgu darba vidi, un šai jomā veicināt sadarbību ar darba devējiem; |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Labklājības ministrija |
4. uzdevums – atbalsta politikas un sociālo pakalpojumu sistēmas ģimenēm ar bērniem attīstīšana un atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana; |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Labklājības ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
5. uzdevums – ģimenes veida aprūpes sistēmas attīstība bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (audžu ģimenes, adopcija, aizbildnības veicināšana); |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
6. uzdevums – veidot valsts atbalsta sistēmu mājokļa pieejamības veicināšanai ģimenēm ar bērniem. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
6.2. Sadaļa - Iekļaujošs un noturošs darba tirgus |
|
6.2.1. Sadaļa - Pieeja darba vietām un to dažādība reģionos |
|
1. uzdevums – veicināt dažādu darba vietu veidošanos un pieejamību tām, atbalstot pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību visos reģionos; |
Ekonomikas ministrija Labklājības ministrija; |
2. uzdevums – sekmēt darba samaksas paaugstināšanos, īpaši zemāk apmaksātajām darbinieku kategorijām, palielinot minimālo algu, paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, palielinot iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām; |
Labklājības ministrija; Finanšu ministrija |
3. uzdevums – veicināt darbaspēka iekšējo ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti; |
Labklājības ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija; Satiksmes ministrija |
4. uzdevums – sekmēt pieeju darba vietām ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, it īpaši jauniešiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām - vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, personām, kurām ir aprūpējamie, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, cilvēkiem, kas ir ilgstoši bez darba u.c.; |
Labklājības ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
5. uzdevums – nodrošināt plašāku pieeju informācijai par brīvajām darba vietām, apmācības un pārkvalifikācijas iespējām atbilstoši darba tirgus pieprasījumam; |
Labklājības ministrija |
6. uzdevums – uzlabot darba apstākļus, sekmējot darba attiecību, darba drošības un veselības darbā likumdošanas ieviešanu; |
Labklājības ministrija; Veselības ministrija; |
7. uzdevums – veicināt darba produktivitātes paaugstināšanos; |
Ekonomikas ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
8. uzdevums – veicināt aizbraukušā darbaspēka atgriešanos Latvijas darba tirgū. |
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts Ekonomikas ministrija; Labklājības ministrija; Iekšlietu ministrija |
6.2.2. Sadaļa - Atbalsts nodarbinātības veicināšanai |
|
1. uzdevums – pilnveidot pasākumus iespējama bezdarba novēršanai (bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi), īpaši jauniešiem un personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem; |
Labklājības ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
2. uzdevums – pilnveidot un dažādot aktīvos un preventīvos nodarbinātības pasākumus, nodrošinot individuālu pieeju ar mērķi sekmēt cilvēka konkurētspēju darba tirgū (īpaši bezdarbnieku profilēšanu un konsultēšanu atbilstoši bezdarba cēloņiem); |
Labklājības ministrija |
3. uzdevums – samazināt nedeklarēto nodarbinātību; |
Labklājības ministrija |
4. uzdevums – ilgstošā bezdarba mazināšana un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iekļaušana darba tirgū (motivācijas programmu, prakses vietu veidošanas, darba vietu pielāgošanas un citu pasākumu pilnveide); |
Labklājības ministrija |
5. uzdevums – elastīga darba laika un formu praktiska piemērošana; |
Labklājības ministrija |
6. uzdevums – atbalstīt vietējās nodarbinātības veicināšanas iniciatīvas un nodarbinātību veicinošas partnerības attīstību, it īpaši sekmējot darba devēju iesaistīšanos sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības veicināšanā. |
Labklājības ministrija |
6.3. Sadaļa - Pieejams mājoklis un sakopta dzīves telpa |
|
6.3.1. Sadaļa - Daudzveidīgs mājokļu piedāvājums |
|
1. uzdevums – veicināt esošo mājokļu efektīvu izmantošanu (t.sk. progresīvu apsaimniekošanu, atjaunināšanu un modernizēšanu); |
Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – radīt priekšnosacījumus daudzveidīgam mājokļu piedāvājumam, lai palielinātu mājokļu pieejamību iedzīvotāju grupām ar dažādu ienākumu līmeni; |
Ekonomikas ministrija |
3. uzdevums – efektīvi realizēt visaptverošas palīdzības sistēmas izveidi mājokļa sektorā, sadalot pienākumus un atbildību starp valsti, pašvaldību un indivīdu; |
Ekonomikas ministrija |
4. uzdevums – izveidot sistēmu jauno mājokļu kvalitātes uzraudzībai; |
Ekonomikas ministrija |
5. uzdevums – ieviest finanšu atbalsta instrumentus mājokļa pieejamības veicināšanai atsevišķām mērķa grupām (piemēram, ģimenes ar bērniem, jaunie speciālisti). |
Ekonomikas ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija |
6.3.2. Sadaļa - Sociāli integrētu dzīvojamo apkaimju veidošana |
|
1. uzdevums – publiskās un privātās partnerības principa izmantošana veidojot funkcionālu un daudzveidīgu dzīvojamo vidi; |
Ekonomikas ministrija |
2. uzdevums – veicināt dzīves vides uzlabošanu visām sabiedrības grupām, jo sevišķi sociāli mazaizsargātajiem slāņiem, (pensionāriem, bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām); |
Labklājības ministrija; Kultūras ministrija; Ekonomikas ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija; Veselības ministrija; |
3. uzdevums – veicināt vietas piederības apziņas un vietējo kopienu attīstību cilvēku darboties spējas veicināšanai. |
Kultūras ministrija |
6.3.3. Sadaļa - Kopta un pieejama kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums |
|
1. uzdevums – sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību, nodrošinot pieejamību kultūrai visā Latvijas teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot profesionālās mākslas pieejamībai; |
Kultūras ministrija |
2. uzdevums – saglabāt un stiprināt kultūrvēsturisko novadu un vietējo kultūru savdabību un identitāti, izkopjot un uzturot novadu un vietējās kultūras tradīcijas, rituālus, mutvārdu daiļradi, valodas dialektus un izloksnes u.tml.; |
Kultūras ministrija |
3. uzdevums – veicināt un atbalstīt novadpētniecību. Attīstīt vietējo tūrismu, veidojot uz Latvijas vēstures, kultūras un dabas izzināšanu orientētus tūrisma produktus; |
Ekonomikas ministrija; Kultūras ministrija; Vides ministrija |
4. uzdevums – veidot kvalitatīvu pilsētas un lauku kultūrainavu, harmoniski apvienojot kultūrvēsturiskās liecības, dabas objektus un jaunradītās laikmetīgās vērtības; |
Kultūras ministrija |
5. uzdevums – veidot pastāvīgu sadarbību un dialogu starp teritoriju plānotājiem, arhitektiem, vides dizaineriem un vietējiem iedzīvotājiem. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
6.3.4. Sadaļa - Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide |
|
1. uzdevums – veicināt bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšanu un saprātīgu izmantošanu; |
Vides ministrija; Zemkopības ministrija |
2. uzdevums – veicināt aizsargājamo dabas teritoriju iesaisti ekonomiskajā apritē, nosakot atšķirīgas saimnieciskās darbības liegumu zonas un sniedzot to izveides sociālekonomisko pamatojumu, piesaistot finansējumu apsaimniekošanai; |
Vides ministrija |
3. uzdevums – veicināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā, iedzīvotājus savlaicīgi un patiesi informējot par vides kvalitāti un dabas resursiem; |
Vides ministrija |
4. uzdevums – sekmēt izglītības par vidi attīstību, kā arī veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai un paaugstināt vides apziņu iedzīvotāju vidū; |
Vides ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija |
5. uzdevums – atbalstīt dabas vides ilgtspējīgu izmantošanu iedzīvotāju atpūtai un sekmēt ekotūrismu; |
Ekonomikas ministrija Vides ministrija; |
6. uzdevums – veicināt dabas, tai skaitā klimata pārmaiņu un rūpniecisko risku izvērtēšanu, mazināšanu un monitoringu; |
Vides ministrija; Zemkopības ministrija; Iekšlietu ministrija; Aizsardzības ministrija, Veselības ministrija; |
7. uzdevums – sekmēt degradēto (t.sk. piesārņoto) teritoriju sanāciju un revitalizāciju; |
Vides ministrija; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |
8. uzdevums – sekmēt iedzīvotāju informētību par ūdens, energoresursu taupīgu izmantošanu un sadzīves atkritumu šķirošanu. |
Vides ministrija |
1 Gadījumos, kad par vienu uzdevumu ir atbildīgas vairākas ministrijas vai citas valsts pārvaldes iestādes, katra no tām atsevišķi savas kompetences ietvaros iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā pāŗskatu par Latvijas Nacionālā attīstība plāna 2007.-2013.gadam noteikto uzdevumu īstenošanu.
2 Mentoru konsultācijas – eksperta vai praktiķa padoms, konsultācijas, atbalsts vai rekomendācijas mazāk pieredzējušam cilvēkam, organizācijām vai uzņēmējdarbības uzsācējam.
3 Pirmssēklas granti (pre-seed funds – angļu val.)– finansējums zinātniskajai institūcijai vai izgudrotājam kā privātpersonai, lai pārbaudītu vai pilnveidotu jaunas tehnoloģiskas idejas realizējamību kā pamatu jauna uzņēmuma uzsākšanai. Pirmssēklas granti (pirms uzņēmuma dibināšanas) tiek izmantoti, lai pārvarētu plaisu starp zinātnisko pētījumu finansēšanu un investīcijām uzņēmuma dibināšanā.
4 Biznesa eņģeļi (business angels - angļu val.) – turīgas privātpersonas, kuras atbalsta jaunu tehnoloģisku ideju realizāciju, piedaloties kā privātais investors uzņēmuma dibināšanā.
5 Sēklas jeb uzsākšanas kapitāls – piešķirtais finansējums, lai izpētītu, novērtētu un izstrādātu sākotnējo biznesa ideju. Sēklas kapitāls ir riska finansējums tā agrākajā etapā, parasti tas ir nozīmīgs tehnoloģiski intensīvajiem projektiem, lai ļautu uzņēmējam izveidot, izpētīt un pilnveidot sākotnējos produktu prototipus, kas vēlāk veidos nākamās uzņēmējdarbības pamatu.
6 Resursu centri - organizatoriska struktūra konsultatīvai, informatīvai un tehniskai palīdzībai, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanu uzņēmējdarbībā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns