Izglītības satura un eksaminācijas centrs: Par pirmklasnieku gatavību pamatizglītības satura apguvei

Pēc Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pasūtījuma no 2007.gada 15.septembra līdz 15.decembrim veikts pētījums “Vispārizglītojošo skolu 1.klašu skolēnu gatavība pamatizglītības satura apguvei”. Pētījuma mērķis bija izstrādāt ieteikumus par piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, lai viņi varētu sekmīgi apgūt vispārējās pamatizglītības obligāto saturu. Pētījumu veica vispārizglītojošo skolu pedagogu un augstskolu mācībspēku komanda. Pētījumā iesaistījās 37 Latvijas vispārizglītojošās skolas, 1040 skolēni, 800 vecāki, 55 pirmo klašu skolotāji.

Diagnosticējošais darbs 1.klasēm tika veikts latviešu valodā un matemātikā divu dienu garumā, katram priekšmetam atvēlot 40 minūtes. Darba izpildes rezultāti matemātikā: 70% skolēnu darbu veikuši labi un izcili, 20% – viduvēji, 10% – vāji. Savukārt latviešu valodā 61% skolēnu darbu veikuši labi un izcili, 30% – viduvēji, 9% – vāji. Diagnosticējošā darba rezultāti ir individuāli atšķirīgi un atšķiras arī starp dažādām skolām un klasēm. Nepietiekami apgūtas pamatprasmes var apgrūtināt turpmāko vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetu standartu apguvi. Īpaši tas attiecināms uz lasītprasmi, kas ir pamats citu mācību priekšmetu apguvei. 75% pārbaudīto bērnu nespēj vai ar grūtībām veido vārdus no zilbēm un no vārdu virknes izdala vārdus. Šādas lasītprasmes līmenim jāskaidro cēloņi, un iespēju robežās jāstrādā pie to izskaušanas.

Pētījumā īstenotā vecāku aptauja tika veikta, lai noskaidrotu vecāku viedokli par bērnu pamatprasmju (valodā, matemātikā, sociālo, pašapkalpošanās) apguvi. Rezultāti rāda, ka 87% vecāku uzskata, ka bērns ir pietiekami sagatavots skolai, 13% atbild noliedzoši. Gandrīz visi vecāki uzskata, ka bērnam ir nepieciešama viņu palīdzība mājas darbu sagatavošanā. Vecāku ieteikumi, kā padarīt vieglāku bērna pāreju no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu, liecina, ka vairākums ir orientēti uz akadēmisko zināšanu apguvi, izmantojot pedagogu vadību un noteiktu pieeju audzināšanā un mācīšanā. Mazāk ir uz bērna attīstību orientētu viedokļu, kas saistīti ar domāšanas un jaunrades attīstību. Vecāki uzskata, ka jāsamazina bērnu skaits sagatavošanas grupās, lai pievērstu lielāku uzmanību katram individuāli. Dalās vecāku viedoklis par to, vai bērnudārzā pēdējā gadā jārada līdzīgi apstākļi kā skolā – no vienas puses, bērns varētu justies vairāk sagatavots skolas dzīvei, no otras – viņš priekšlaikus tiek padarīts par skolēnu, tādējādi atņemot tik svarīgos bērnības gadus un, iespējams, tiek nomākta turpmākā interese par mācībām. Bērnu sociālās un pašapkalpošanās prasmes tiek veidotas gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan mājās. Anketas rāda, ka vecāki šīs prasmes novērtē kā nepilnīgi apgūtas, taču tās ir būtiski nepieciešamas darbam skolā.

Ar anketas palīdzību aptaujājot 1.klases skolotājus, tika noskaidrots pedagogu viedoklis par skolēnu sagatavotību pamatizglītības satura apguvei un noteiktas galvenās problēmas darbā ar pirmklasniekiem. Skolotāju aptauja rāda, ka skolēnu sociālā un emocionālā sagatavotība skolai nav pietiekama. Savukārt pamatprasmes vairums skolēnu ir apguvuši, tomēr daļai varētu būt labāk attīstīta fonemātiskā dzirde, plašāks vārdu krājums un pilnīgāka prasme veidot loģisku, secīgu stāstījumu. Apkopoti arī skolotāju biežāk izmantotie mācību līdzekļi – tie tiek uzskatīti par kvalitatīviem, taču vairāk piemērotiem skolēniem, kuri jau ir apguvuši lasītprasmi. Daži no skolotāju ierosinājumiem, kā mazināt plaisu starp pirmsskolas izglītības iestādes un skolas prasībām ir: izstrādāt vienotas un konkrētas prasības visām pirmsskolas izglītības iestādēm, paaugstināt prasības pirmsskolas beigu posmā un samazināt prasības, sākot mācības 1.klasē, saskaņot pirmsskolas izglītības un pamatizglītības sākumskolas posma izglītības programmas, atjaunot sešgadīgo apmācību skolās, kā arī vairāki praktiski ieteikumi mācību procesam.

Mācību priekšmetu standartu un programmu paraugu analīze liecina, ka, salīdzinot pirmsskolas izglītības programmas un sākumskolas mācību priekšmetu programmu prasības, nevar konstatēt būtisku neatbilstību starp skolēnam izvirzītajām prasībām abos izglītības posmos, jo pirmsskolas izglītības programma ir ļoti elastīga un pieļauj plašu sasniegumu amplitūdu atbilstoši bērna spējām. 1.klases mācību programmu realizāciju apgrūtina materiālās bāzes neatbilstība mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.

ISEC informācija