Tieslietu ministrs: Aicinot ieviest Pilsoņa dienu kā atzīmējamu dienu

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ar rīkojumu ir izveidojis darba grupu, kurai būs jāsagatavo priekšlikumi Pilsoņa dienas kā atzīmējamas dienas ieviešanai Latvijā, tajā skaitā jāierosina, kurā datumā šai dienai jābūt.

Darba grupu uzticēts vadīt Tieslietu ministrijas Nozaru departamenta direktorei Olgai Zeilei. Darba grupā iekļauti Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

“Lai gan Latvijā ir svētku dienas, kad tiek godināta valsts neatkarība (18.novembris un 4.maijs) un brīvības cīnītāji (11.novembris), taču nav atzīmējamu dienu, kas ir vērstas uz pilsoņu pašapziņas, pilsonības prestiža nostiprināšanu un patriotisko audzināšanu,” uzsver G.Bērziņš.

Šādas atzīmējamas dienas ieviešana ir ļoti aktuāla mūsdienu globalizācijas laikmetā, kad pastiprinās dubultpilsonības un vienlaicīgas vairāku valstu pilsonības tendences, uzskata tieslietu ministrs. It īpaši tāpēc, ka Latvijas pilsonība ir ikvienas personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. 

“Esmu pārliecināts, ka Pilsoņa dienai obligāti jābūt saistītai ar nozīmīgu pirmskara Latvijas datumu. Mums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kurš no datumiem ir piemērotākais,” saka G.Bērziņš.

Tieslietu ministrs kategoriski noraida īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna ierosinājumu Pilsoņa dienu svinēt 3.augustā. Šāds priekšlikums tika pamatots ar faktu, ka tieši 1995.gada 3.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pirmajiem 103 pilsonības pretendentiem. G.Bērziņš uzskata, ka Pilsoņa dienai ir bīstami izvēlēties datumu, kas saistīts tikai ar naturalizāciju un jaunpilsoņiem, jo tas nevis vienos, bet šķels Latvijas sabiedrību. 

“Mans personīgais viedoklis – piemērotākais datums ir 15.februāris, kad 1922.gadā tika pieņemta Satversme. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, beidzot ar to tiks atgādināts par dienu, kad tika pieņemts Latvijas pamatlikums – Satversme, kas atšķirībā no Igaunijas vai Lietuvas pirmskara konstitūcijām Latvijā vēl joprojām darbojas. Otrkārt, Pilsoņa diena ir plašāks jēdziens un katram liks padomāt par piederību valstij,” saka G.Bērziņš.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa