Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Šlesers:

Uz jaut. nr. 46/J9 – dok. nr.2142

Par autoceļu fonda līdzekļu sadali

Satiksmes ministrija sniedz šādas atbildes uz deputātu jautājumiem “Par autoceļu fonda līdzekļu sadali” (jautājumu reģistra Nr.46/J9):

1. Satiksmes ministrija ir atkārtoti iesniegusi Valsts kancelejā precizētu Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība”, kurā paredzēts 2008.gadā mērķdotāciju starp pašvaldībām sadalīt saskaņā ar principiem, kas bija spēkā 2007.gadā. Pieņemot šos noteikumus, 2008.gadā pašvaldībām kopumā tiks izmaksāti 70,9 milj. Ls jeb par 21,8% vairāk nekā 2007.gadā. No šīs summas Rīgas pilsētai piekrītošā daļa sastāda 15,2 milj. Ls jeb 21,5%.

2. Pašvaldību rīcībā ir pašvaldību budžeta līdzekļi, kurus tās tiesīgas lietot atbilstoši domē vai padomē nolemtajam, arī pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai un sakārtošanai. Valsts budžeta valsts autoceļu fonda programmā paredzētās mērķdotācijas līdzekļi ir valsts atbalsts pašvaldību funkciju pildīšanai. Diemžēl daudzās pašvaldībās šī mērķdotācija tiek noteikta kā vienīgais pašvaldību ceļu un ielu finansēšanas avots.

Izprotot pašvaldību problēmas, Satiksmes ministrija uzņēmās atbildību par mērķdotācijas sadalīšanu atbilstoši 2007.gadā spēkā esošiem principiem, kurus atbalsta vairākums pašvaldību. Tā rezultātā šī gada janvārī un februārī Satiksmes ministrija ik mēnesi izmaksājusi pašvaldībām 1/12 daļu no 2008.gada budžeta paredzētās summas (ik mēnesi 5,91 milj.Ls). Turpmāk mērķdotācijas sadalīšana un izmaksāšana notiks atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai.

3. Lai sadalītu mērķdotāciju starp pašvaldībām, Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertas normas, kas nosaka šādus sadalījuma principus:

2008.gadā mērķdotāciju starp pašvaldībām sadala šādi:

1. 30 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu (ja tiem iepriekšējā gadā veikta valsts tehniskā apskate) skaitam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

1.1. vieglie automobiļi k = 1,0;

1.2. kravas automobiļi k = 3,4;

1.3. autobusi k = 2,8;

1.4. piekabes un puspiekabes k = 5,7;

2. 35 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam ielu brauktuvju un tiltu (satiksmes pārvadu) laukumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

2.1. pagastu ielu brauktuvju laukums k = 1;

2.2. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000 k = 1,4;

2.3. ielu brauktuvju laukums pilsētās
ar iedzīvotāju skaitu no 7000 līdz 38000
k = 3,8;

2.4. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu vairāk par 38000 k = 4,8;

2.5. tiltu (satiksmes pārvadu) laukums
k = 10;

3. 35 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

3.1. pašvaldību reģistrētie ceļi ar melno segumu k = 3;

3.2. pārējie pašvaldību reģistrētie ceļi k = 1.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2008.gada 5.martā

Ministrs M.Riekstiņš:

Uz jaut. nr. 47/J9 – dok. nr. 2133

Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem ieteikumiem

Godātie deputāti!

Atbildot uz Jūsu vēstuli par atsevišķu Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem ieteikumiem, vēlos informēt, ka 2005.gada 26.maijā Saeima ratificēja 1994.gada Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī pieņēma trīs deklarācijas. Tā kā konvencijā nav definēts termins “nacionālās minoritātes”, vienā deklarācijā tika definēts šī termina skaidrojums Latvijā minētās konvencijas izpratnē, bet vēl divās deklarācijās tika paziņots, ka konvencijas 10.panta otro daļu un 11.panta trešo daļu, kas reglamentē atsevišķas minoritāšu valodu pielietojuma sfēras, Latvija uzskata par saistošām, ciktāl tas nav pretrunā ar Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas pielietojumu. 2006.gada 3.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas sākotnējo ziņojumu par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. Saskaņā ar konvencijas 25.panta prasībām minētais ziņojums tika iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un to izskata konvencijas Konsultatīvā komiteja, kuras pārstāvju vizīte Latvijā tiek plānota šā gada 10.–13.jūnijā. Ņemot vērā Saeimas skaidri izteikto vēlmi ratificēt Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību ar augstāk minētajām deklarācijām un faktu, ka vēl nav zināms konvencijas Konsultatīvās komitejas viedoklis par to, jebkādas diskusijas par deklarāciju atsaukšanu uzskatu par nelietderīgām.

Atbildot uz jautājumiem par Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu, vēlos informēt, ka Latvija nav šīs hartas dalībvalsts un Ārlietu ministrija neplāno organizēt kādus pasākumus šīs hartas spēkā stāšanās desmit gadu jubilejas atzīmēšanai. Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartas parakstīšanas jautājums nav Ārlietu ministrijas darba kārtībā, un tā arī nav organizējusi jebkādus forumus par hartas ratifikācijas iespējām. Lai gan hartā ietvertās normas regulē plašu jautājumu spektru, kas tiešā veidā skar vairāku ministriju kompetenci, Ārlietu ministrijai nav zināms, ka citas Latvijas valdības institūcijas būtu organizējušas forumus šī jautājuma apspriešanai. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju šobrīd Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu ir ratificējušas mazāk par pusi (23 no 47) no Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Attiecībā uz plānoto pievienošanos starptautiskajiem līgumiem vēlos darīt zināmu, ka nozaru ministrijas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas lemt par starptautiskajiem līgumiem, kuriem Latvijas Republikai būtu nepieciešams pievienoties. Ārlietu ministrija šobrīd ir aktualizējusi pievienošanos šādiem starptautiskajiem līgumiem:

• 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2002.gada 3.maija 13.protokols par pilnīgu nāves soda atcelšanu (kopā ar Tieslietu ministriju);

• Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu;

• Konvencija par starptautiskajām izstādēm un tās grozījumu protokols.

Ar cieņu,

ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Rīgā 2008.gada 4.martā