Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 6. marta sēdes

A.Barča
(Tautas partijas frakcija):

Mani visvairāk gandarī, ka šodien Saeima ar absolūtu balsu vairākumu nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. No 1997.gada 1.janvāra līdz šim brīdim šis likums vēl nav īsti sakārtots – strādājošie pensionāri iedzīvotāju ienākuma nodokli sāk maksāt no pirmā lata, tādējādi viņi nebauda šo iespēju, kad tiek piemērots neapliekamais minimums.

Bet citāda situācija ir pārējiem, kuri saņem cita veida pensijas, vai pārstāv citas sociālās grupas. Ja pirmās un otrās grupas invalīds strādā, tad viņš saņem nodokļa atvieglojumu 96 latus. Savukārt trešās grupas invalīds atvieglojumu kā neapliekamo minimumu saņem 75 latus. Pensionārs, kurš ir represēta persona, arī saņem 96 latu neapliekamo minimumu.

Ja no 2008.gada 1.janvāra strādājošajiem neapliekamais minimums vispārējā kārtībā ir 80 lati un atvieglojums par apgādājamo – 50 lati, tad tiem pensionāriem, kuriem ir nelielas pensijas un kuri dzīvo no tā, ka strādā vienkāršus darbus, neapliekamā minimuma nav. Latvijā ļoti daudzi pensionāri strādā gan par skolotājiem, gan medicīnas māsām, vai arī dara vienkāršus darbiņus, kas sabiedrībai ir ļoti derīgi un kurus jaunieši šodien nu nepavisam negrib strādāt. Tātad šis izstrādātais likumprojekts tad arī runā par to, ka no nākamā gada 1.janvāra ir nosakāma neapliekamā minimuma piemērošana strādājošajiem pensionāriem, jo šis jautājums ir saistīts ar valsts budžetu.

Tautas partijas frakcijas vārdā vēlos izteikt gandarījumu par citiem likumprojektiem, par kuriem mēs nobalsojām. Viens no tiem ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”. Es domāju, ka Latvijas valdība, virzot šo līgumu ratifikācijai Latvijas parlamentā, dara labu darbu. Mums jau ir spēkā līgumi ar citām valstīm, piemēram, ar Ukrainu. Sagatavošanā ir arī citi līgumi sociālās drošības jomā, tādējādi tiek sakārtota sociālās drošības sistēma arī Latvijā. Šodien debates bija gan visai smagas, gan arī ļoti daudzšķautņainas. Šajā konkrētajā gadījumā sadarbībai ar Krievijas Federāciju jāņem vērā cilvēku nostrādātais darba mūžs Latvijā līdz 1991.gadam. Tātad par to laika periodu, kas bija vēl pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Es domāju, ka pēc ratifikācijas šis līgums ieviesīs daudz lielāku skaidrību un Latvijas sociālajiem dienestiem nebūs jāskaidrojas. Tātad tiks sakārtota situācija tiem cilvēkiem, kuri strādāja vienā un tajā pašā uzņēmumā Latvijā, bet kurš reģistrēts ārpus Latvijas teritorijas (tajā laikā Padomju Savienībā – Krievijā).

Tātad šodien gan savā un Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, gan arī Tautas partijas frakcijas vārdā es varu paust gandarījumu par nopietnu Saeimas plenārsēdi, jo pēc ilgāka laika varējām klausīties un arī paši piedalīties ļoti nopietnās debatēs.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka 2007.gada 20.decembrī Saeima pieņēma grozījumus Notariāta likumā, kas ierobežo krāpnieku iespējas izmantot viltotus dokumentus. Tajā pašā laikā mūsu frakcija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības un pievērsusi uzmanību parakstu apliecinājumu problēmai.

Cīņā pret krāpniekiem ir nopietni apdraudētas Latvijas iedzīvotāju iespējas izmantot Satversmē noteiktās tiesības. Notariāta likuma grozījumi būtiski sadārdzina paraksta īstuma notariālu apliecinājumu. Tie notāriem uzliek par pienākumu, taisot aktu vai apliecinājumu, pārbaudīt iesaistīto personu identitāti Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Rezultātā apliecinājuma cena no diviem latiem uzkāpusi līdz pat desmit latiem. Esam pārliecināti, ka šāda kārtība ir nedemokrātisks ierobežojums pilsoniskajai aktivitātei, jo reti kura organizācija tagad varēs atļauties organizēt parakstu vākšanas kampaņas. Līdz ar to apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijā tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Mūsu piedāvājums ir vienkāršs – izslēgt no Notariāta likuma normu, kas notāriem uzliek par pienākumu pārbaudīt parakstu īstumu reģistros. Notāriem reģistros jāpārbauda tikai tie paraksti, kuri saistīti ar dažādiem darījumiem, nevis tie, kuri vākti par likumdošanas iniciatīvām. Parakstu vākšanas kampaņu gadījumos vajadzētu paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas cilvēkiem un atbrīvot notārus no nepieciešamības pārbaudīt katra paraksta īstumu datubāzēs. Opozīcija šodien atkārtoti iesniedza grozījumus Notariāta likumā, bet valdošais vairākums likumprojektu diemžēl noraidīja.

Otrkārt, īpaši vēlos atzīmēt, ka “Saskaņas Centra” deputāti plāno turpināt risināt arī zvejniecības nozares problēmas. Mēs zinām, ka zvejnieki ir ļoti nikni un plāno rīkot pat ostu blokādes. Pat par sīkākajiem pārkāpumiem viņiem draud atņemt tiesības zvejot. Jautājums par zvejniecības kā tautsaimniecības nozares pastāvēšanas izredzēm radies, jo pēdējos trijos gados pieņemti aizvien jauni noteikumi, kas zvejas iespējas faktiski ierobežo līdz minimumam. Savukārt zvejnieku iesniegtie priekšlikumi saprātīgai zivju resursu apsaimniekošanai tiek principā noraidīti. Un pēdējais piliens zvejnieku pacietības kausā bija šī gada sākumā izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie par zvejas noteikumu pārkāpšanu zvejniekus ļauj sodīt ne tikai ar lieliem naudas sodiem, bet arī atņemt zvejas laivas un kuģus, kā arī uz trim gadiem tiesības zvejot.

Man ir bijušas jau vairākas tikšanās ar zvejniecības nozares pārstāvjiem gan Rīgā, gan Liepājā, gan arī Ventspilī, tāpēc man ir labi zināms, ka zvejnieki apsvēra dažādus rīcības variantus, kuri, iespējams, arī tiks īstenoti. Nekavējoties tiks prasīts mainīt Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu, lai tajā kā sods par zvejas noteikumu pārkāpumiem vairs nebūtu kuģa un zvejas tiesību atņemšana. Būtiski, ka zvejnieki neiebilst pret bargu sodu, jo zvejas noteikumu ievērošana ir norma. Taču nereti veidojas apstākļi, kas rada noteikumu pārkāpumu, piemēram, dabas apstākļu dēļ, sākot no kļūdām zvejas žurnālos un beidzot ar stiprā vējā norautiem zvejas rīku marķējumiem. Katrā gadījumā es aicinu visas ieinteresētās personas vērsties “Saskaņas Centra” frakcijā – mēs mēģināsim palīdzēt.

Un vēl – gribu atgādināt visiem vīriešiem, ka tuvojas 8.marts. 2007.gada 24.maijā Saeima, skatot grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, atbalstīja “Saskaņas Centra” deputātu priekšlikumu 8.martu noteikt par atzīmējamu dienu. Es priecājos, ka lielākā Saeimas deputātu daļa beidzot ir pārstājusi 8.martu politizēt, atbalstot mūsu priekšlikumu šo dienu kalendārā iekļaut kā atzīmējamu, un visām Latvijas sievietēm ir vienkārši uzdāvinājusi svētkus.

Mīļās dāmas! Frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā apsveicu jūs Sieviešu dienā! Vēlu laimi un mīlestību, veiksmi un prieku! Lai piepildās jūsu kvēlākās vēlēšanās!

A.Ziedone-Kantāne
(partijas “Jaunais laiks” frakcija):

Šodien bija ļoti interesanta sēde. “Jaunais laiks” zināmā veidā ir gandarīts, jo Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītās valdības deklarācijas 2.4. punktā ir rakstīts: “Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām”. Bez datuma, bez nekādiem citiem komentāriem. Tāpēc gribu teikt, ka par to, ko dara pensionāri un ka viņi šodien aizpilda darbaroku trūkumu, ir jāpriecājas. Es gribētu pieskarties arī katastrofāli zemajam dzimstības līmenim, kas šo darbaroku trūkumu nesakārtos ne rīt, ne arī parīt. Ja salīdzina, tad jāsaka, ka 1990.gadā piedzima 40 tūkstoši bērnu, bet 2007.gadā – 23 tūkstoši. Ar visām pieliktajām māmiņu algām tas ir tikai knapi puse no piedzimušo skaita 1990.gadā. Tāpēc satriecošais darbaroku trūkums valstī, kas saistīts gan ar izbraukušo latviešu uz ārzemēm lielo īpatsvaru, gan arī ar ievesto darbaspēku, nespēj glābt pašreizējo stāvokli valstī. Tāpēc vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru šodien strādā. Vairāk nekā 100 tūkstoši! LETA ziņo, ka Latvijā gados vecāko cilvēku nodarbinātības līmenis ir par desmit procentiem augstāks nekā vidēji visā Eiropas Savienībā. Kas notiek ar šiem cilvēkiem?

Vēl viena replika – ir zināms, ka apmēram 30 procentus veido nereģistrētais darba tirgus, kad netiek maksāti nodokļi. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka tie ir vismaz 300 miljoni latu. Tie ir oficiālie dati, par neoficiālajiem es nemaz nerunāšu.

Un vēl pēdējais, kas, kā izsakās arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Verzes kundze, tiešām ir amorāli un negodīgi. Viņa saka, ka Finanšu ministrija uzskata, ka pensija nav pamata darba alga un ka nākamais darbs nav papilddarbs. Mēs uzskatām: ja tas ir pamatdarbs, tad par papilddarbu ir jāmaksā nodokļi, bet pensija nav pamata darbs. Pensija ir nopelnīta ar nodokļu uzkrājumiem mūsu vecumdienām, kurām nodoklis jau ir nomaksāts. Tātad, ja mēs strādājam blakusdarbus, tad tas nav papildu darbs. Nodoklis par to nav jāmaksā. Jebkuram cilvēkam, kurš strādā blakusdarbu, jābūt neapliekamajam minimumam. Pensionāram nedrīkst ņemt nodokļus jau no pirmā santīma, bet gan arī jāpiemēro neapliekamais minimums, kas šogad ir 80 lati. Tam ir jāstājas spēkā, tāpēc mums šis likums ir jāpieņem.

“Jaunā laika” programmās tas izstrādāts jau stipri sen, tāpēc mēs esam priecīgi par šodien dzirdēto, ka neapliekamā minimuma piemērošana strādājošajiem pensionāriem varētu stāties spēkā no 2009.gada 1.janvāra. Varbūt tas ir tāpēc, ka mums ir ļoti laba sadarbība ar Sociālo un darba lietu komisiju, kas ir kā liela, laba un stipra komanda. Tas vieš ticību un cerību, ka mūsu ilgi izstrādātais likumprojekts beidzot tiks iekļauts komisijas darbā un arī realizēts.

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Saeima šodien aktīvā darba cēlienā ir izskatījusi un pieņēmusi vairāk nekā 30 likumprojektus. Kā vienu no nozīmīgākajiem likumprojektiem, kuru mēs šodien nodevām izskatīšanai komisijās, es gribētu minēt grozījumus Enerģētikas likumā. Tajā paredzētas daudzas nepieciešamas izmaiņas, jo kopš likuma pieņemšanas situācija daudzās ar enerģētiku saistītajās nozarēs ir būtiski mainījusies. Tajā skaitā enerģētikas nozarē ir pieaugusi konkurence un nostiprinājušies brīvā tirgus elementi, attiecīgi samazinoties valsts iejaukšanās nepieciešamībai. Tajā pašā laikā brīva tirgus apstākļos jābūt ļoti precīzi atrunātai kārtībai gan elektroenerģijas patērētājiem, tas ir, mums visiem, gan energoapgādes kompānijām aizstāvēt savas tiesības. Tāpēc likums jaunajā redakcijā noteiks tiesvedības kārtību strīdos par, piemēram, “Rīgas siltuma” sastādītajiem rēķiniem, kurus būs iespējams pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No otras puses, arī elektroapgādes uzņēmumam jādod tiesības piemērot līgumsodus un tiesības atkāpties no enerģijas piegādes līguma, jo ir nepieciešams disciplinēt arī enerģijas lietotājus. Kā jau vairākkārt ir uzsvēris mūsu Ministru prezidents Ivars Godmanis, enerģētikas jautājumi kļūst arvien aktuālāki un arvien vairāk skar katru no mums gan saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu, gan ar nepieciešamību palielināt jaudas, proti, jaunu elektrostaciju būvniecību.

Runājot par patērētāju tiesību aizsardzību, es ne velti pieminēju “Rīgas siltumu”. Es pilnībā piekrītu premjera viedoklim, ka ir jāveic pārbaude, lai izvērtētu, cik pamatoti bijuši augstie siltuma rēķini, ko “Rīgas siltums” izrakstījis saviem klientiem par janvāri. Lai gan paaugstinātajiem siltuma tarifiem tajos vēl nebija jāatspoguļojas un janvāris bija salīdzinoši silts, rīdzinieki saņēma pat vairāk par 50 procentiem lielākus rēķinus nekā decembrī. Tā, manuprāt, nedrīkst rīkoties.

Gribētu akcentēt vēl dažas lietas. Mēs esam pieraduši pie sliktām ziņām, mīlam kritizēt savu valsti, deputātus, ministrus, bet nenovērtējam darbu, kas ir izdarīts. Vēl jo vairāk, ja tas skar galveno vērtību – cilvēka dzīvību. Tāpēc arī kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs es gribu ar gandarījumu informēt, ka šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar 2007.gada janvāri un februāri, bojāgājušo skaits negadījumos uz Latvijas ceļiem ir samazinājies par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka mums visiem kopā ir izdevies izglābt 30 cilvēku dzīvības un ka 30 cilvēki, kuri savas vainas vai citu neapdomības dēļ varēja būt miruši, ir mums līdzās. Mēs esam pieraduši pie līdera goda sliktās lietās, bet tagad ar gandarījumu varam atzīmēt, ka Latvija ir kļuvusi par līderi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā. Latvijai ir bijuši labākie sasniegumi Austrumeiropā. Laikā no 2001.gada bojāgājušo skaits ir samazinājies par 27 procentiem, otrajā vietā šajā ziņā atstājot Čehiju. Mēs esam izdevuši pāris desmitus tūkstošus latu kampaņām, bet tas nav nekas salīdzinājumā ar izglābtajām cilvēku dzīvībām. Tas ir visu mūsu, bet es nekautrēšos atzīt, arī Satiksmes ministrijas nopelns un ministra Aināra Šlesera nopelns, kas ceļu satiksmes drošību un cilvēku glābšanu ir izvirzījis par vienu no ministrijas galvenajām prioritātēm.

Vai mums ir pamats apstāties pie sasniegtā? Protams, nē, jo statistika ir statistika, bet katra zaudētā cilvēka dzīvība ir traģēdija. Tāpēc, kamēr uz Latvijas ceļiem ies bojā kaut viens cilvēks, mums jāmēģina to nepieļaut. Tādēļ pēc Aināra Šlesera iniciatīvas tuvākajā laikā tiks veikti grozījumi likumos. Autovadītājiem, kuri tiks sodīti par braukšanu alkohola reibumā, būs jāiziet psihologa un narkologa pārbaude un tikai pēc tam vadītāja apliecības atgūšanai būs vēlreiz jānokārto autovadītāja kvalifikācijas eksāmens. Nevis vienkārši, beidzoties soda izciešanas termiņam, vadītāja tiesības saņems automātiski, kā tas ir šobrīd.

Tāpat ir plānots organizēt arī vairākas kampaņas. Viena no tām mudinātu piesprādzēties arī automašīnas aizmugurējā sēdeklī sēdošos, jo, kā rāda prakse, nepiesprādzēšanās bieži vien ir izrādījusies traģēdijas cēlonis. Tā kā darāmā mums ir daudz, strādāsim, un rezultāts neizpaliks.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien par nozīmīgiem varam uzskatīt vairākus likumprojektus, kas paredz gan vēlēšanu datuma maiņu pašvaldību vēlēšanās, gan kompromisa panākšanu starp būvniekiem, ostiniekiem un dabas draugiem saistībā ar aizsargjoslām. Īpaši gribu atzīmēt, ka šodien komisijām tika nodots vairāku frakciju, arī mūsu, deputātu atbalstītais un parakstītais ierosinājums noteikt strādājošajiem pensionāriem neapliekamo minimumu. Tas nozīmētu, ka šogad, piemēram, strādājošs pensionārs saņemtu klāt vēl 20 latus, bet nākamgad vairāk, jo neapliekamais minimums neapšaubāmi pieaugs. Šis priekšlikums komisijām tika nodots redakcijā, kādu jau vairākas reizes gan pagājušās Saeimas beigās, gan arī šīs sākumā bija iesnieguši “tēvzemieši”. Tā ka, cerams, tuvāko mēnešu laikā to arī pieņems.

Mēs savukārt pirmajā lasījumā neatbalstījām Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, jo mums nav pieņemams viens šī līguma pants. Tas pašlaik Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem garantē iespēju saņemt pensiju par to darba stāžu, kas nostrādāts Krievijā līdz 1991.gadam. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem tuvākajos gados tie ir 11 miljoni latu gadā. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieņemami gan tāpēc, ka Krievija ir PSRS tiesību pārmantotāja un PSRS ir Latvijas okupētājvalsts, gan arī tāpēc, ka šobrīd budžeta tēriņi tomēr tiek ļoti rūpīgi izvērtēti, bet šajā gadījumā jāsaka, ka ar Saeimas balsu nospiedošu vairākumu tas diemžēl ar vieglu roku tika pieņemts.

Mūsu frakcija šonedēļ parakstīja vairākus priekšlikumus, kas tuvākajā laikā tiks nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās. Juridiskajā komisijā tiks iesniegti priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nepieciešami, lai atbalstītu Rīgas pašvaldības un arī jebkuras citas pašvaldības policistu plašākas tiesības pretdarboties huligāniem, kuri uzvedas necienīgi un pret kuriem tiesiskie instrumenti ir pārāk vāji un maigi. Nākamajā nedēļā plānojam iesniegt arī grozījumus Krimināllikumā par atbildību un sodu par okupācijas fakta noliegšanu. Tas ir gluži tāpat kā daudzās pasaules valstīs, piemēram, par holokausta noliegšanu.

Mēs tikāmies arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Dambja kungu, lai turpinātu sarunas par to, kādā veidā saglabāt iespēju Stabu ielā 61 jeb tā saucamajā stūra mājā sadarbībā ar Okupācijas muzeju vai neatkarīgi no tā saistībā ar šīs ēkas drūmo vēsturi veidot muzeju. Inspekcijas vadītājs pastāstīja, ka šobrīd šai ēkai jau ir arhitektūras pieminekļa statuss, jo tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Savukārt vēstures pieminekļa statusa piešķiršanu, kas ļautu varbūt zināmu ēkas daļu saglabāt nemainītā veidā, varētu atrisināt tuvāko mēnešu laikā. Valsts kultūras pieminekļu inspekcija pie šī jautājuma jau strādā un pateicas arī mūsu frakcijai par to, ka mēs tam pievēršam vajadzīgo politisko uzmanību.

M.Mitrofanovs
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības turpināšanu, nosakot arī jaunu finansēšanas avotu. Tie varētu būt līdzekļi, kuri tiks iegūti no valsts kapitāla daļu pārdošanas. Protams, ka Saeimas opozīcija balsoja pret šī nevajadzīgā milzīgā projekta realizāciju. Bet šoreiz pret Nacionālās bibliotēkas celtniecību bija arī daļa no valdošās koalīcijas. Ņemot vērā mūsu sabiedrībā izplatīto negatīvo attieksmi, nav brīnums, ka pārtraukumā notiekošajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vairākums deputātu balsoja pret šo likumprojektu, kas saistīts ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Pašlaik likumprojekta, kā arī pašas bibliotēkas celtniecības liktenis, nav skaidrs.

Vairāk skaidrības ir par Eiropas konstitūcijas likteni. Šodien Saeima nolēma, ja tā var teikt, to klusi aprakt, nobalsojot par atbilstošā likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Savulaik, kad šis likums tika pieņemts, mūsu frakcija bija kategoriski pret šo vieglprātīgo lēmumu. PCTVL aicināja rīkot tautas nobalsošanu, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu nodrošināta iespēja pašam noteikt, vai ir vērts atbalstīt Eiropas Savienības tālāko federalizāciju. Toreiz valdošais Saeimas vairākums vieglprātīgi nobalsoja par, bet šodien arī bez liekām sirds mokām ir nosūtījusi Eiropas konstitūciju miskastē. Tāda ir valdošās elites atbildības pakāpe.

Vēl viens jautājums, kas tika nolemts šodienas plenārsēdē. Tas skar parlamentārās izmeklēšanas komisijas tālāko likteni. Komisija tika izveidota pirms pusgada ar mērķi izmeklēt iespējamās nelikumības un neētisku rīcību tiesu sistēmā, kas tika atspoguļota žurnālista Lato Lapsas grāmatā. Protams, ka izmeklēšanas komisijas nosaukums neatbilst komisijas būtībai un tās reālajām spējām. Šī institūcija bija spējīga nevis izmeklēt, bet tikai diskutēt par tiesu sistēmas problēmām, pieaicinot ekspertus. Tas arī tika izdarīts. Mūsu frakcija aicināja komisijas darbu ar to tad arī beigt un vairs netērēt valsts naudu šīs liekās institūcijas finansēšanai. Diemžēl vairākums nobalsoja par bezjēdzīgās komisijas darbības turpināšanu.

Nobeigumā es gribētu izteikt pateicību šīsdienas mītiņa dalībniekiem pie Saeimas. Tas tika veltīts nepilsoņu problēmām, un pasākumā piedalījās ap 200 cilvēku.

Mūsu partijas PCTVL vārdā apsveicu visas Latvijas sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā. Šogad 8.marts ir oficiāli atzīmējama diena, tāpēc šis fakts apliecina, ka ir vērts ticēt un aktīvi cīnīties par vēlētāju interesēm, pat ja mēs esam opozīcijā. 8.marta oficiālā statusa atjaunošana ir kreiso un krievu partiju panākums. Esmu pārliecināts, ka ar laiku mēs atrisināsim arī citas un vēl svarīgākas sabiedrības problēmas.

I.Līdaka
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es tagad runāju pēc kārtas septītais, un tas arī bija tas skaitlis, ar kādu Zaļo un Zemnieku savienība startēja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Laikam jau laimīgs skaitlis, tāpēc būšu optimists, jo tādam gribas būt.

Beidzot ir pieņemti daudzu pašvaldību teritoriju plānotāju ļoti gaidītie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Atgādināšu, ka šī likuma, pieņemsim, pārprašana bija par iemeslu Satversmes tiesasprāt nopietniem pārkāpumiem Garkalnes un Ādažu pagasta teritoriju izmantošanā. Šos grozījumus Aizsargjoslu likumā ar ārkārtīgu nepacietību gaidīja arī Rīgas brīvosta.

Kāpēc bija tik ļoti svarīgi detalizēti izstrādāt šos grozījumus, kuri patiesībā Saeimā tika iesniegti kā viens teikums. Tātad Satiksmes ministrijas ierosināts teikums: “Nenoteikt aizsargjoslas ostu teritorijās.” Rezultātā iznāca vairāk nekā 30 priekšlikumu, no kuriem liela daļa bija patiešām saprātīgi un pēc tam arī pieņemti. Kāpēc tas ir tik būtiski? Tāpēc, ka applūstošās teritorijas, kas tika definētas kā ūdensteces, ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst. Šo teritoriju platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šī likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai.

Tātad, kāpēc šī applūstošā teritorija ir jāsargā? Ir trīs lietas. Pirmkārt, lai aizsargātu pašu ūdenstilpi. Tātad, lai mums blakus un līdzās būtu tīrs ūdens. Ja būs šī paliene un applūstošā teritorija tiks apbūvēta, tad praktiski mēs nevarēsim nodrošināt to, ka upē, ezerā vai beigu beigās jūrā ūdens patiešām būs tīrs un mēs tajā mierīgi varētu peldēties. Otrkārt, ir arī bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana. Paliene ir ļoti būtiska gan dažādu putnu dzīvē, gan arī kādu ļoti unikālu augu eksistencei. Protams, ka paliene un šī applūstošā teritorija, ja tā ir neapbūvēta, būtībā arī nodrošina mūsu piekļuvi publiskajiem ūdens objektiem. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā ap daudziem ezeriem un arī upēm būtībā veidojas tāda kā aizsargjosla no bagāto privāto kotedžu sētām un sienām. Tas šos ūdens objektus patiesībā padara absolūti nepieejamus. Šobrīd atliek vien cerēt, ka īsā laikā, kā solīja Vides ministrija, līdz 1.jūnijam šī likuma grozījumos minētā 7.panta sestajā daļā noteiktā metodika tiks papildināta ar jau detalizētāku izklāstu un pavisam drīz pašvaldības varēs atsākt būvatļauju izsniegšanu.

Jāsaka, ka dabas sargi Aizsargjoslu likuma grozījumus gaidīja ar milzīgu piesardzību un bailēm, jo ļoti negribējās tikt apšmauktiem, kā tas līdz šim šad tad ir bijis. Teorētiski viss izskatās ļoti skaisti, bet patiesībā likumā ir atstātas spraugas, pa kurām var iespraukties negodīgi cilvēki. Būtu jau ļoti viegli strādāt, ja likumi būtu jāraksta tikai un vienīgi godīgiem cilvēkiem.

Vēlos publiski pateikt milzīgu paldies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ļaudīm, kuri strādāja ar azarta degsmi un tiešām rūpēm par godīgu likumdošanu. Paldies arī Vides ministrijas speciālistiem, kā arī neskaitāmām sabiedriskajām organizācijām, kuras arī piedalījās Aizsargjoslu likuma grozījumu sagatavošanā.

Process, manuprāt, bija ilgs, grūts un mokošs, ar kašķiem un strīdiem, bet galu galā strīdos dzimst patiesība. Ja šis laiks, kas tika patērēts likumprojekta sagatavošanai, ir ilgs, tas nenozīmē, ka strādā neprofesionāļi, drīzāk tas nozīmē, ka strādā profesionāļi, kuri saredz katru iespējamo spraudziņu un katru iespējamo iespēju manipulēt ar likuma vārdu.

Un vēl. Redzu, ka pavasaris ir klāt. Neskatoties uz negaidīto sniegu, ir pavasaris un plaukst pirmās puķes. Protams, ka plaukst arī sievietes. Lūk, Agešina un Mitrofanova kungi šo plaukšanu saskatīs tikai 8.martā, bet es visas sievietes sveicu šodien. Priecāsimies par katru saules stariņu un uzsmaidīsim viens otram ik dienu!

Saeimas preses dienests