Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 13.martā

 

MK: Par Eiropas Sociālā fonda atbalstu nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valsts kancelejas izstrādātos noteikumu projektus par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitātēm – “Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” un “Atbalsts nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā”.

Noteikumu projekta par nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšanu mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā.

Noteikumu projekta par atbalsta sniegšanu nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanai Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora un pašvaldību līdzdalību Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto aktivitāšu ieviešanā.

Abi noteikumu projekti nosaka Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitāšu īstenošanas kārtību, prasības projektu iesniedzējiem un iesaistīto institūciju funkcijas un kompetenci.

Viena no būtiskākajām noteikumu projektu sastāvdaļām ir projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, kas ir apspriesti ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un reģionālajiem partneriem, un sabiedrisko apspriežu laikā paustie ieteikumi ir iestrādāti noteikumu projektos.

No 2008. līdz 2013.gadam nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšanai plānotais kopējais finansējums ir 2 459 814 lati, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 2 090 842 lati, savukārt atbalstam nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanai ES struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā plānotais kopējais finansējums ir 1 967 851 lats, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 1 672 674 lati.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finansējuma piešķiršanu četriem patriotisma projektiem

13.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.99 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Izstrādātie grozījumi nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 8200 latu finansējumu valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” radio iestudējuma “E.Virzas vēsturiskā poēma “Karalis Nameitis”” iestudēšanai; 9500 latu – Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra” pieminekļa 6.Rīgas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Sudrabkalniņā bronzas plākšņu atjaunošanas darbu materiālu izmaksu un transportēšanas izdevumu segšanai; 170 000 latu – Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra” karavīru kapavietu bojāto plākšņu nomaiņai un Ziedu altāra atbalsta sienas ziemeļu daļas restaurācijai Rīgas Brāļu kapos, kā arī dotāciju 30 000 latu apmērā – biedrībai “Sporta attīstības centrs” projekta “Vasaras tautas sporta festivāls “Sports labam garastāvoklim”” īstenošanai.

Finansējums projektiem no Aizsardzības ministrijas budžeta piešķirts, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 13.pantu, kas paredz finansējuma piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta, kā arī likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 16.pielikumu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānu 2008.gadam

13.martā Ekonomikas ministrija iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānu 2008.gadam. Rīcības plānā ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai sasniegtu Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs un Latvijas Tūrisma attīstības programmā 2006.–2008.gadam izvirzīto mērķi – tūrisma īpatsvara palielināšanos Latvijas iekšzemes kopproduktā.

Plānā ir ietverti pasākumi tūrisma attīstības veicināšanai, noteiktas atbildīgās institūcijas, paredzamais finansējums, izpildes termiņi un izpildes novērtēšanas rādītāji.

Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānā ir ietverts pasākumu kopums trīs rīcības virzieniem. Lai pozicionētu Latviju kā drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, paredzēts īstenot virkni informatīvu pasākumu un izdot informatīvus materiālus, kā arī piedalīties starptautiskās tūrisma izstādēs. Savukārt, lai veicinātu ienākošā un vietējā tūrisma attīstību, tiks veidota kvalitatīva tūrisma infrastruktūra, veicināta tūrisma produktu un pakalpojumu daudzveidība, kā arī īstenoti dažādi pētījumi un apsekojumi. Tāpat tiks veicināta sadarbība kā publiskā un privātā sektora jomā, tā arī starptautiskā līmenī. Šī pasākumu kopuma ietvaros paredzēts organizēt vairākas tūrisma konferences un Latvijas Tūrisma forumu, piedalīties starpvalstu tūrisma komiteju sēdēs, kā arī tiks nodrošināta Latvijas dalība starptautiskajās tūrisma organizācijās.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanai no valsts budžeta un pašu ieņēmumiem ir paredzēti 4 233 240,49 lati, kā arī 1 187 209,26 lati no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Paredzēts, ka līdz 2009.gada 1.jūnijam Ministru kabinetā tiks iesniegts pārskats par Rīcības plāna īstenošanu.

 

EM: Par nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstību

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 13.martā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu ES struktūrfondu programmas ieviešanai tūrisma jomā – “Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība”.

Programmas mērķis ir veicināt velotūrisma kā tūrisma produkta attīstību Latvijā, izveidojot veloceliņu infrastruktūru, ievērojot tūristu drošības un tūrisma resursu ilgtspējības nodrošināšanas prasības.

Finansējums tiks piešķirts jaunu veloceliņu (vismaz septiņu kilometru garumā), kas vērsti uz nacionālās nozīmes tūrisma produkta attīstīšanu, izbūvei, ja plānotais veloceliņš ir savienots ar autostāvvietu un atpūtas vietu. Maksimālā atbalsta intensitāte ir 85%.

Atbalstāmās aktivitātes – veloceliņu izbūve un labiekārtošana, labiekārtotu atpūtas vietu un velonovietņu izveidošana, kā arī maršruta popularizēšana un mārketinga pasākumi vietējā un starptautiskajā tirgū.

Finansējumu nepiešķir darbībām, kuras projekta iesniedzējs ir sācis pirms vienošanās noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu, izņemot būvprojekta sagatavošanas un infrastruktūras izbūvei nepieciešamās inženierizpētes izmaksas esošu veloceliņu rekonstrukcijai, kā arī velonomu un veloservisu izveidošanai.

Programmas ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt pašvaldība (turpmāk – projekta iesniedzējs), ja pašvaldības īpašumā (ierakstīts zemesgrāmatā vai atrodas pašvaldības grāmatvedības bilancē) atrodas zeme, uz kuras projekta ietvaros projekta iesniedzējs veiks investīcijas un tā nav iznomāta vai nodota patapinājumā.

Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 5 791 104,96 latu. Tas sastāv no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 4 919 628 latiem – un valsts budžeta un pašvaldības budžeta finansējuma ne mazāk kā 871 476,96 latu apmērā.

Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Projektu atlases veids – atklāta projektu iesniegumu atlase.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.2.1.2.apakšaktivitāti “Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība”” detalizētāk var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts šīs ES struktūrfondu programmas ietvaros, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējam, atbildīgo un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

 

EM: Par atbalsta nosacījumiem jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 13.martā starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros tiks sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” apakšaktivitāte “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā”, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu, pakalpojumu vai tehnoloģisko procesu ieviešanu ražošanā. Aktivitātes ietvaros līdzfinansējumu varēs saņemt komersanti. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta attiecināmajām izmaksām ir: 25% – lielajiem komersantiem un 35% – sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem. Maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 350 000 latu.

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstīti šādi sākotnējie ieguldījumi komersanta pamatlīdzekļos, kas tieši nodrošinās jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanu ražošanā, ieskaitot iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkalpojošā personāla instruktāžu:

• jaunu iekārtu iegādes izmaksas;

• ieguldījumus esošo iekārtu fundamentālā pārveidē, kura būtiski maina tās tehniskos parametrus;

• nemateriālie ieguldījumi (patentu un licenču iegādes izmaksas).

Aktivitāti finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais apakšaktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 80 000 000 latu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 68 000 000 latu; nacionālais publiskais finansējums – 12 000 000 latu).

Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Projektu atlases veids – atklāta projektu iesniegumu atlase.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IeM: Par Latvijas un Jaunzēlandes valdību līguma projektu par darba brīvdienu shēmu

Iekšlietu ministrija 13.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līguma projektu par darba brīvdienu shēmu (Agreement between the Government of the Republic of Latvia and the Government of New Zealand on a Working Holiday Scheme), kura mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti, apmaiņu, sadarbību un partnerību.

Līguma projekts paredz vienkāršot procedūras Latvijas jauniešu uzturēšanai Jaunzēlandē un Jaunzēlandes jauniešu uzturēšanai Latvijā. Tas dod valstīm iespēju izdot jauniešiem dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijā šis dokuments būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izdots lēmums, bet Jaunzēlandē – īslaicīga vīza.

Jaunzēlandes pilsoņi, kuriem būs izsniegts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums, būs tiesīgi palikt Latvijā un strādāt apmaksātu darbu divpadsmit mēnešus no ieceļošanas dienas. Šajā laikā Jaunzēlandes jaunieši varēs iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā, kura ilgums ir līdz trim mēnešiem.

Arī Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši īslaicīgās vīzas, varēs uzturēties Jaunzēlandē un iesaistīties apmaksātā darbā divpadsmit mēnešus no ieceļošanas dienas, un šajā periodā viņiem būs tiesības iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā, kura ilgums ir līdz trim mēnešiem.

Līgums nosaka, ka valstis gadā varēs jauniešiem izsniegt ne vairāk kā 100 īpašās atļaujas. Līguma izpratnē jaunieši ir Latvijas un Jaunzēlandes pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par cilvēkresursu piesaisti zinātnei

No 2008. līdz 2013.gadam jauno zinātnieku piesaistei plānots izlietot 37 372 636 latus, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu 31 766 741 latu un valsts budžeta finansējumu 5 605 895 latus.

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.1.2.aktivitāti “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei””, kas nosaka kārtību, kādā šī aktivitāte tiks īstenota.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka arī Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību.

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti zinātnei, veidojot jaunas zinātniskās grupas un sadarbību ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem, piesaistot zinātniskajam un pētnieciskajam darbam zinātniekus, kas atgriežas darbā Latvijā, un ārvalstu zinātniekus un veicinot jaunu zinātnieku iesaistīšanos projektos un to vadībā, īpaši starpdisciplināros pētījumu virzienos.

Izsludinātais noteikumu projekts paredz atbalstīt valsts zinātnisko institūciju projektus, kuru ietvaros paredzēta:

• jaunu zinātnisko grupu izveidošana zinātnisko pētījumu veikšanai eksakto, sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs;

• jaunu darba vietu izveide zinātniskajā grupā iesaistītajiem jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem, maģistriem un maģistrantiem, ārvalstu zinātniekiem un emigrējušiem zinātniekiem, kas atgriežas darbā Latvijā, ja tie projekta īstenošanā ir nodarbināti uz pilnu darba laiku;

• zinātnisko pētījumu veikšana eksakto, sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs, īpaši atbalstot starpdisciplināros pētījumu virzienus;

• zinātniskās grupas dalībnieku stažēšanās uzņēmumos, pieredzes apmaiņa.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par piemaksu palielināšanu pie vecuma pensijas

Lai uzlabotu pensionāru materiālo situāciju, Labklājības ministrija (LM) rosina izskatīt iespēju no šā gada 1.janvāra līdz 31.maijam līdz 40 santīmiem palielināt piemaksu pie vecuma pensijas. To par katru līdz 1995.gada 31.decembrim nostrādāto gadu pensionāri saņemtu jūnijā kopā ar paredzēto piemaksu.

Tas nozīmē, ka tie pensionāri, kuri no šā gada 1.janvāra līdz 31.maijam saņēma 19 santīmu piemaksu pie ikmēneša pensijas par katru nostrādāto gadu, turpmāk saņemtu papildu piemaksu – 21 santīmu par katru nostrādāto gadu. Tādējādi pensionāri jauno 40 santīmu piemaksu saņemtu arī par iepriekšējiem šā gada mēnešiem. Šī piemaksa tiktu aprēķināta par katru mēnesi minētajā laika periodā.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas, kas 13.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šie grozījumi daļēji uzlabotu pensionāru materiālo stāvokli, un, lai pilnībā veicinātu pensionāru dzīves līmeņa tālāku celšanos, LM turpina strādāt pie pensiju piemaksu paaugstināšanas.

LM šā gada februārī valdībā iesniegusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas. Tie nosaka, ka piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996.gadam no šā gada 1.jūnija ir 40 santīmi.

Piemaksu pie vecuma pensijas saņem tie pensionāri, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus.

Tāpat piemaksu saņem arī pensionāri, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu kaitīgos apstākļos, stāžs ir vismaz 25 gadi un pensijas apmērs nepārsniedz 135 latus.

 

LM: Par grozījumiem Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijā

Lai izpildītu saistības pret Starptautisko darba organizāciju (SDO), Labklājības ministrija (LM) plāno ratificēt grozījumus SDO konstitūcijā.

To paredz LM izstrādātais likumprojekts “Par starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada grozījumu dokumentu”, kas 13.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Grozījumi konstitūcijā atvieglo konvenciju atcelšanu – Starptautiskā darba konference ar divu trešdaļu klātesošo pārstāvju balsu vairākumu varēs atcelt tās konvencijas, kuras ir atzītas par novecojušām – zaudējušas savu mērķi vai nav noderīgas organizācijas mērķu sasniegšanai. Tādējādi dalībvalstīm, kuras būs pieņēmušas novecojušu konvenciju, nebūs jāveic darbības tās denonsēšanai un nebūs jāziņo SDO par tās praktisku ieviešanu.

Atgādinām, ka Latvija SDO iestājās 1921.gadā. Vienlaikus ar iestāšanos šajā organizācijā mūsu valstij kļuva saistoša arī SDO konstitūcija un tajā ietvertie nosacījumi.

SDO ģenerālpadome 1997.gadā pieņēma grozījumus konstitūcijā. Lai tie stātos spēkā, tos ir jāpieņem 121 organizācijas dalībvalstij. Tā kā šobrīd grozījumus pieņēmušas 104 dalībvalstis, tie vēl nav stājušies spēkā.

 

LM: Par atbalstu apmācībām un konsultācijām pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai

Lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem apgūt nepieciešamās zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu no 2008. līdz 2013.gadam paredzējusi ieguldīt 9,5 miljonus latu.

Komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas veicināšanai jaunajiem uzņēmējiem tiks nodrošinātas apmācības uzņēmējdarbības un projekta vadībā. Tāpat viņiem būs iespēja saņemt konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un konsultācijas pirmajā saimnieciskās darbības gadā.

Pieteikumus apmācību un konsultāciju saņemšanai varēs iesniegt Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc projektu pieņemšanas konkursa izsludināšanas. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ESF, bet pārējo – valsts budžets.

LM prognozē, ka apmācības un konsultācijas uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības sākšanai saņems 5000 cilvēku.

To paredz 13.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par ESF aktivitāti “Atbalsts apmācībām un konsultācijām pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

MK noteikumu projekts paredz, kādām prasībām jāatbilst projekta iesniedzējam, kā tiek vērtēts projekts un kādi ir tā īstenošanas nosacījumi.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par prasībām gaisa satiksmes vadības dispečeriem zināt angļu valodu

Iecerēts, ka turpmāk viens no kritērijiem, lai iegūtu gaisa satiksmes vadības dispečera vai dispečera studenta apliecību, būs nokārtots angļu valodas eksāmens ne zemāk par ceturto no sešiem zināšanu līmeņiem.

Tas nozīmē, ka gaisa satiksmes vadības dispečeram bez specifiskās radiosakaru frazeoloģijas zināšanām angļu valoda būs jāpārvalda atbilstoši vismaz ceturtajam Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajam zināšanu līmenim – tā, lai viņš spētu efektīvi sazināties ar gaisa kuģu apkalpēm un kaimiņvalstu kolēģiem arī tādās situācijās, kas nav saistītas ar lidojumu veikšanu. Līdz šim aviācijas nozares speciālistiem, tajā skaitā gaisa satiksmes vadības dispečeriem, prasība zināt angļu valodu tik skaidri nebija noteikta.

Angļu valodas zināšanu prasības ir iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par prasībām gaisa satiksmes vadības dispečeriem un apmācību sniedzējiem, kas sagatavo gaisa satiksmes vadības dispečerus”. Noteikumu projekts 13.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Bez jau minētā projekts nosaka, kas un kā ir tiesīgs sniegt sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā tiek izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečera studenta un dispečera apliecības, kādām prasībām jāatbilst gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī paredz kārtību, kādā Latvijā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības.

Ministru kabineta noteikumu izdošanu paredz likums “Par aviāciju”. Noteikumu projekts pilnībā pārņem Eiropas Savienības direktīvas par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci noteiktās prasības. Direktīvas mērķis ir nodrošināt EEZ valstu gaisa telpā vienotu – visaugstāko drošības līmeni gaisa satiksmes vadības dispečeru pakalpojumu sniegšanā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtības projektu

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtības projekts.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai noteiktu vienotu kārtību zemes robežu strīdu komisijas izveidošanai, pieteikumu iesniegšanai, lēmuma pieņemšanai un paziņošanai, kā arī lai veicinātu zemes reformas sekmīgu pabeigšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka zemes robežu strīdu komisiju izveido katras Valsts zemes dienesta (VZD) reģionālās nodaļas vadītājs. Komisijā jābūt ne mazāk kā četriem komisijas locekļiem, no kuriem vismaz viens ir dienesta speciālists juridisko jautājumu jomā, vēl viens ir dienesta speciālists zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā un viens ir dienesta speciālists kadastra jautājumos.

Izstrādātais kārtības projekts paredz, ka zemes robežu strīdu komisija izskatīs zemes robežu strīdu, kas ir radies zemes vienības pirmreizējas noteikšanas procesā vai jau noteiktās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā. Piemēram, ja radies strīds starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā. Tāpat komisija skatīs strīdus par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds radies starp personām un ja kaut viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā.

Noteikumu projekts paredz, ka komisija kā zemes robežu strīdu izskatīs arī zemes kadastrālā uzmērīšanā licencētas vai sertificētas personas iesniegto darba pārtraukšanas aktu. Tas notiks, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas sākšana nebūs iespējama gadījumos, kad uzmērāmajai zemes vienībai lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums neatbilst robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, kā arī ja uzmērāmajai zemes vienībai lēmumam par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā nav grafiskā pielikuma vai tie ir vairāki.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par informatīvo ziņojumu par Latvijas piemērošanos klimata pārmaiņām

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām.

Vides ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām, pildot valdības rīcības plāna 1.14.punktu, kā arī ņemot vērā gan zinātniskos pētījumus, gan pieredzes rezultātā iegūtos faktus par arvien būtiskākajām klimata pārmaiņu radītajām ietekmēm.

Piemērošanās procesa koordinētībai un sistēmas radīšanai turpmāk paredzēts izveidot divas darba grupas – starpministriju un ekspertu. Starpministriju darba grupa izvērtēs adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, un līdz 2009.gada 1.martam paredzēts iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu vai politikas plānošanas dokumentu, kurā norādīs nepieciešamos politikas plānošanas dokumentus, normatīvos aktus un citas rīcības. Savukārt ekspertu darba grupa noteiks prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus piemērošanās (adaptācijas) klimata pārmaiņu jomā, kā arī iesniegs priekšlikumus starpministriju darba grupai.

 

VidM: Par pārkāpumu statistiku un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu”.

No 2006.gada decembra līdz 2007.gada decembrim Vides ministrijas institūcijas ir konstatējušas 352 pārkāpumus attiecībā uz kāpu izbraukāšanu, piemēroti 6990 latu administratīvie sodi. 96 gadījumos ir izteikti aizrādījumi un pārkāpumi novērsti.

No konstatētajiem pārkāpumiem Valsts vides dienests ir konstatējis 220 pārkāpumus un piemērojis administratīvos sodus, apmēram 5600 latu apmērā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija konstatējusi 96 pārkāpumus un piemērojusi administratīvos sodus 380 latu apmērā, Slīteres nacionālā parka administrācija konstatējusi 35 pārkāpumus un piemērojusi administratīvos sodus 960 latu apmērā un Ķemeru nacionālā parka administrācija piemērojusi vienu administratīvo sodu 50 latu apmērā.

Atbildīgās vides aizsardzības institūcijas šogad plāno turpināt iesākto darbu pie kāpu izbraukāšanas pārkāpumu konstatēšanas un sodīšanas.

 

VidM: Par nepieciešamajiem pasākumiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmākajā attīstībā

13.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”.

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai apzinātu problēmas un nepieciešamos pasākumus un to izmaksas, kas netieši saistītas ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību Latvijā.

Vides ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā analizēta pašlaik izveidojusies situācija ar radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”, kas atrodas Baldones pašvaldības teritorijā un tika izveidota 1962.gadā. 1995.gadā tika uzbūvēta papildu radioaktīvo atkritumu tvertne. Saistībā ar šo papildu būvniecību 1991.gada 11.jūlijā Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.178 “Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma “Radons” rekonstrukciju” atbalstīt Baldones pagasta pašvaldības priekšlikumus par infrastruktūras uzlabošanu šajā pašvaldībā par valsts līdzekļiem. Laikā no 1994. līdz 2007.gadam Baldones vidusskolas rekonstrukcijai valsts mērķdotācijās ir piešķirts 1 499 000 latu un pašvaldības līdzfinansējums ir 845 800 latu. Tomēr šie līdzekļi izrādījās nepietiekami.

Lai izpildītu 1991.gada 11.jūlija lēmumu attiecībā uz Baldones vidusskolas rekonstrukciju, Vides ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums paredz uzdot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai kopīgi ar Vides ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju nodrošināt, ka nepieciešamos finanšu līdzekļus Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projekta realizācijai, tajā skaitā Baldones pašvaldības ieguldīto līdzfinansējuma daļu, iekļauj valsts budžeta pieprasījumā kā mērķdotācijas pašvaldību investīcijām 2009. un 2010.gadam.

Tāpat informatīvajā ziņojumā Vides ministrija norāda: lai Latvija izpildītu starptautiskās saistības, ir jāuzbūvē vēl divas jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un viena ilgtermiņa glabātava, kas būs mūsdienīgas un drošas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes ar efektīvu gruntsūdens monitoringa un kontroles sistēmu, kas nodrošinātu Eiropas Savienībā atzītu tehnoloģiju izmantošanu Latvijas radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Līdz ar šā projekta realizāciju tiks uzlabota arī radiācijas drošība glabātavā “Radons”. Plānoto objektu ietekme uz vidi ir izvērtēta atbilstoši likumdošanai un negatīva ietekme nav paredzama. Tāpēc šajā gadījumā speciālisti norāda, ka jauno radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas izbūve nav jāsaista ar kompensāciju izmaksu Baldones pašvaldībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa