ES Ministru padome: Par dopinga izplatības ierobežošanu sportā

17.martā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, piedaloties Eiropas Savienības (ES) par sportu atbildīgo ministru sanāksmē Slovēnijā, uzsvēra Latvijas centienus antidopinga kampaņā, akcentēja kopējo ES lomu un ikvienas dalībvalsts nozīmi dopinga izplatības ierobežošanā. 

“Izprotot nepieciešamību aktivizēt cīņu pret dopingu, Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau 2006.gada februārī pievienojās UNESCO Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā. Turklāt, apzinoties nepieciešamību pēc dopinga aprites ierobežošanas ne tikai sportā, bet arī sabiedrībā kopumā, īpaši – pievēršot uzmanību jaunatnei, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā izveidota darba grupa, kas sagatavo priekšlikumus tiesiskā ietvara pilnveidei,” uzsvēra T.Koķe. Ministre piebilda, ka IZM darba grupas rezultāti kā priekšlikumi tiks iesniegti ES atbildīgajām amatpersonām informācijai un tālākai rīcībai.

Ņemot vērā aizliegto vielu sportā izplatības un lietošanas tendences, ministre aicināja ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, pievienoties UNESCO Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā, lai sekmīgāk koordinētu antidopinga jautājumus un mazinātu aizliegto medikamentu pieejamību un izplatību. T.Koķe uzsvēra, ka dopinga lietošana kaitē cilvēka veselībai un negatīvi ietekmē sporta tēlu, tādējādi kavējot sporta attīstību kopumā.

Latvija atbalsta ES sporta ministru nostāju par Eiropas ietekmes palielināšanu Pasaules antidopinga aģentūrā un aktīvu rīcību cīņā pret dopingu atbilstoši ES Baltajā grāmatā par sportu noteiktajam, veicinot sadarbību gan nacionālā, gan ES līmenī, gan pievēršot uzmanību pētniecībai un dialogam starp valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī izglītojot un informējot par dopinga negatīvo ietekmi sabiedrību, īpaši – jaunatni. Preventīvais darbs un izglītošana ir nozīmīga, jo saskaņā ar Interpola pētījumiem, dopinga aprite profesionālajā sportā veido aptuveni 10% no kopējās dopinga aprites, bet pārējie aptuveni 90% nonāk individuālajiem lietotājiem, kuri nezināšanas dēļ pakļauj savu veselību nopietnām problēmām ilgtermiņā.

Slovēnijas ES prezidentūras ietvaros notiekošā sporta ministru sanāksme atšķiras no iepriekšējām, jo, lai stiprinātu valsts un sabiedrisko sporta kustību dialogu, tajā pirmo reizi piedalās arī Eiropas nacionālo olimpisko komiteju prezidenti un Eiropas Olimpisko komiteju izpildkomiteja. Latviju šajā sanāksmē pārstāv nozīmīgākais IZM sadarbības partneris sporta jomā – Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) tās prezidenta Aldoņa Vrubļevska personā.

ES par sportu atbildīgo ministru sanāksme notika Slovēnijas pilsētā Brdo, un Latviju pārstāvēja ministre T.Koķe, LOK prezidents A.Vrubļevskis un IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps.

ANO Ģenerālā asambleja 2003.gada 3.novembrī pieņēma rezolūciju par Starptautiskas antidopinga konvencijas izstrādāšanu. Latvija, atbalstot vienotas antidopinga stratēģijas īstenošanu, piedalījusies UNESCO darba konferencēs, kuru laikā tika izstrādāta Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā. UNESCO Ģenerālajā konferencē 2005.gada 19.oktobrī vienbalsīgi tika apstiprināta šī konvencija, lai UNESCO stratēģijas un programmas fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros tiktu veicināta dopinga nepieļaušana sportā, cīņa pret to, kā arī tā pilnīga izskaušana.

Latvijā šī konvencija ratificēta ar likumu “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”, kas pieņemts Saeimā 2006.gada 23.februārī.

Konvencija stājās spēkā 2007.gada 1.februārī, pēc tam kad 2006.gada 11.decembrī Luksemburga kā trīsdesmitā valsts iesniedza ratifikācijas apstiprinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa