ES Ministru padome: Iestājoties par kopējo lauksaimniecības politiku

17.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā apstiprināja padomes secinājumus par Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudi”, kā arī vienojās par piena kvotas palielināšanu par 2% visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudes” mērķis ir pilnveidot KLP, pārbaudot, vai šā procesa instrumenti funkcionē atbilstoši iepriekš izvirzītajiem mērķiem, kā arī noteikt, kādi instrumenti būtu nepieciešami, lai KLP būtu spējīga pielāgoties jauniem izaicinājumiem.

Ministri vienojās par padomes secinājumiem, lai radītu ietvaru turpmākām diskusijām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudes” ietvaros izstrādātajiem tiesību aktiem.

Padomes secinājumu projektā uzsvērts, ka nākotnē ir jāvienkāršo vienotā maksājuma shēma, lai to padarītu lietderīgāku un efektīvāku, kā arī tirgus atbalsta instrumenti ir jāpielāgo 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Plānots, ka tās jaunās dalībvalstis (arī Latvija), kuras pašlaik piemēro vienoto platību maksājumu shēmu, varēs to turpināt piemērot līdz 2013.gadam. Jau 2003.gada KLP reformā tika lemts, ka ar 2015.gadu tiks izbeigta piena kvotu sistēma, tāpēc ir jānodrošina pēc iespējas adekvātāks mehānisms jeb tā sauktā mīkstā piezemēšanās. Tādējādi līdz 2015.gadam piena kvotas būtu jāpalielina līdz to atcelšanai, kā arī jāveic citi papildu pasākumi, piemēram, sodu sistēma par kvotas pārsniegšanu jāpadara elastīgāka u.c.

Piedāvāts pārskatīt arī minimālo atbalsta maksājumu slieksni un minimālo platību, par ko var saņemt atbalstu, lai nerastos situācija, ka administratīvās izmaksas pārsniedz atbalsta summu. Svarīgs aspekts ir savstarpējās atbilstības principu vienkāršošana, jo to ieviešanas rezultātā nedrīkst palielināties administratīvais slogs lauksaimniekam.

Īpaša uzmanība sanāksmes gaitā tika veltīta ar ražošanu saistītiem maksājumiem, jo maksājumu atdalīšana no ražošanas bija 2003.gada reformas centrālais elements.

Komisija īpašu uzmanību veltīja Kopējās lauksaimniecības politikas tirgus atbalsta instrumentu labākai izmantošanai, īpaši graudaugu sektorā, vienlaikus veicot ietekmes novērtējumu par iespējamām pielāgošanās sekām. 

“Lai arī piedāvātajā padomes secinājumu projektā ir paredzētas vairākas Latvijai svarīgas lietas, kas ilgtermiņā nodrošinātu stabilāku lauksaimniecības politikas attīstību Latvijā, tomēr man ir viens ļoti būtisks iebildums: Latvijas sabiedrībai un mūsu lauksaimniekiem īpaši svarīgs jautājums ir kritēriji, pēc kādiem tiek piešķirts finansējums tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Man diemžēl vairs nav argumentu, lai lauksaimniekiem izskaidrotu atšķirību pastāvēšanas pamatotību. Lai nodrošinātu vienlīdzību dalībvalstu starpā, jau tagad ir jādomā par jauniem finanšu resursu sadales kritērijiem nākotnē, jo pašreizējie vēsturiskie finanšu sadales kritēriji (piemēram, ražība, platības, dzīvnieku skaits u.c.) ir novecojuši un neatbilst šodienas situācijai, kad ES ir 27 dalībvalstis,” ministru padomē uzsvēra M.Roze.

Savukārt attiecībā par līdzdalību riska vadības sistēmā Latvija uzsvēra, ka pēc iespējas drīzāk ir jāpieņem skaidrs lēmums par Komisijas atbildības līmeni un ES instrumentu līdzdalību riska vadības sistēmā.

Latvija arī atbalstīja viedokli, ka jādod iespēja visām dalībvalstīm izmantot speciālus pasākumus, kurus līdz šim varēja piemērot tikai “vecās dalībvalstis”, lai visas dalībvalstis varētu reaģēt uz jutīgo reģionu un sektoru vajadzībām, kas varētu rasties turpmākas maksājumu atdalīšanas no ražošanas vai atsevišķu tirgus atbalsta maksājumu atcelšanas rezultātā.

Sanāksmes gaitā tika izskatīts Polijas ierosinājums palielināt eksporta kompensācijas svaigai un saldētai cūkgaļai. “Šībrīža situācija pierāda, ka ar šobrīd esošajiem pasākumiem nepietiek, lai situācija cūkgaļas tirgū uzlabotos. Ceru, ka Komisija iesniegs padomē konkrētus priekšlikumus regulās, lai nodrošinātu efektīvākus pasākumus, kas pasargātu ražotājus no šāda veida negatīvām tirgus ietekmēm. Uzskatu, ka pēc iespējas drīzāk ir jāievieš pasākumi, kas šo nu jau ieilgušo krīzi cūkgaļas tirgū varētu samazināt,” uzsvēra M.Roze.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa