Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 17.martā

AM: Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktoru

17.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojums “Par valsts aģentūras “Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra” direktoru”.

Ar šo Ministru kabineta rīkojumu Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) direktora amatā apstiprināts Dzintars Arbidāns.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 10.panta trešo daļu valsts aģentūras direktoru darbā pieņem konkursa kārtībā. Lēmumu par valsts aģentūras direktora apstiprināšanu amatā pēc aizsardzības ministra ierosinājuma pieņem MK.

Ar 2008.gada 18.februāra lēmumu AM konkursa komisija aizsardzības ministra vadībā par piemērotāko kandidātu vakantajam AĪVA direktora amatam atzina Dzintaru Arbidānu. Dz.Arbidānam ir atbilstoša izglītība, liela vadošā darba pieredze un skaidrs redzējums par AĪVA turpmāko darbību.

AĪVA ir AM pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota, lai pārvaldītu AM, Nacionālo bruņoto spēku vienību un AM padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošanu un pielāgošanu tūristu piesaistei

17.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz atbalstīt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un infrastruktūras pielāgošanu tūrisma produktu attīstībai.

MK noteikumi nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

Programmas mērķis ir veicināt nacionālas nozīmes kultūras tūrisma produktu attīstību, nodrošinot starptautiski atzītu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību tūrisma infrastruktūras uzlabošanu. Tam atvēlētais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ir 10,54 miljoni latu.

Atbalstu varēs saņemt pašvaldības, kuru īpašumā atrodas tāds valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis vai tā daļa, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā līdz 2007.gada 1.janvārim.

Finansējums tiks piešķirts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa vai tā daļu atjaunošanai, saglabāšanai un infrastruktūras pielāgošanai tūrisma produkta attīstībai. Finansējums tiks piešķirts ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta pieminekļa autentiskuma saglabāšana.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 85% no kopējām attiecināmām izmaksām. Maksimālais finansējums vienam projekta iesniegumam pirmajā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā būs 700 000 latu, otrajā – 400 000 latu. Minimāli pieļaujamais finansējums vienam projekta iesniegumam abās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās būs 70 000 latu.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un pēc tam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, ka pēc mēneša sāksies projektu pieņemšana šajā programmā.

EM: Par atbalstu uzņēmumiem, lai tie kotētos vērtspapīru biržā

17.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz atbalstīt uzņēmēju kotēšanos vērtspapīru biržā. Noteikumi nosaka prasības projekta iesniegumam, prasības projektu iesniedzējiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

Programmas mērķis ir sekmēt akciju sabiedrību pieeju finansējumam komercdarbības modernizācijai un attīstībai, akciju kotācijas sākšanai un kotēšanai vismaz divus gadus vienā no Rīgas Fondu biržas sarakstiem, tajā skaitā alternatīvajā vērtspapīru tirgū. Atbalsts būs pieejams akciju sabiedrībām, kas atbilst sīkās, mazās vai vidējās komercsabiedrības statusam. Programmas ietvaros paredzēts atbalstīt 50 akciju sabiedrības, lai tās uzsāktu kotāciju akciju biržā.

Rīgas Fondu birža ir “First North” operators Latvijā. “First North” ir alternatīvais akciju tirgus, kas augošiem uzņēmumiem nodrošina daudzpusīgas iespējas viegli piesaistīt akciju kapitālu un palielināt savu atpazīstamību Baltijas finanšu tirgos. Uzņēmumiem tiek piedāvāts apvienot vērtspapīru tirgus sniegtās iespējas ar daudz vienkāršākiem noteikumiem. Galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība, uzticamība sadarbības partneru acīs.

Programmas kopējais finansējums 1 012 037,76 lati. Uzņēmumiem tiks segta iestāšanās maksa, ikgadējā maksa un konsultāciju izmaksas alternatīvajā vērtspapīru tirgū. Maksimālā atbalsta intensitāte no kopējām attiecināmajām izmaksām plānota 75%; maksimālais atbalsta apjoms trīs gados – 20 000 latu.

Ekonomikas ministrija, balstoties uz ES struktūrfondu apguvi iepriekšējā periodā, vienkāršojusi un padarījusi elastīgāku projektu iesniegšanu – to varēs iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formātā, kā arī to varēs nosūtīt pa pastu.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Uzreiz pēc tam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, ka pēc mēneša sāksies projektu pieņemšana šajā programmā.

EM: Par atbalstu Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcijai

17.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka valsts un ES fondu atbalsta piešķiršanas kārtību Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcijai.

Programma izstrādāta, lai īstenotu Daugavas HES kaskādes aizsprostu drošības paaugstināšanas projektu, tādējādi būtiski samazinot dambju pārrāvuma riskus un iespējamos neatgriezeniskos zaudējumus, kas varētu tikt nodarīti cilvēkiem, apkārtējai videi un infrastruktūrai, it īpaši valsts galvaspilsētai Rīgai.

MK noteikumi nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetenci.

Aktivitātes īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase. Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir uz Daugavas esošās Pļaviņu HES īpašnieks vai valdītājs, kas šobrīd ir akciju sabiedrība “Latvenergo”.

Aktivitātes īstenošanu nodrošinās Ekonomikas ministrija un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”. Programmu plānots sākt 2008.gada trešajā ceturksnī.

Finansējumu plānots piešķirt Pļaviņu hidroelektrostacijas rezerves pārgāžņu izveidei – projekta dokumentācijas sagatavošanai un projekta administrēšanai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām; kā arī ieguldījumiem pamatlīdzekļos, tai skaitā iekārtu iegādei, būvju būvniecībai, kas saistīti ar Pļaviņu hidroelektrostacijas aizsprosta drošuma palielināšanu, būtiski samazinot aizsprosta pārrāvuma risku un iespējamos neatgriezeniskos zaudējumus.

Aktivitātes ietvaros projekts tiks līdzfinansēts no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais fonda finansējums ir 22 841 130 lati. Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 25% no kopējām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz kopējo aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma izstrādi

Lai nodrošinātu vienotu pieeju vairāku ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saistītu valdības lēmumu izpildei, 17.martā Ministru kabinets (MK) lēma par to saskaņošanu ar jaunā PVN likuma izstrādi. Paredzams, ka jaunā likuma redakcija valdībā tiks iesniegta 2008.gada 30.jūnijā.

Finanšu ministrija šobrīd strādā pie jaunas PVN likuma redakcijas, kuru plānots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK līdz 2008.gada 30.jūnijam. Līdz ar to ir lietderīgi vairākus ar PVN saistītus lēmumus izpildīt vienlaikus ar likuma par PVN jaunās redakcijas sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai. Tādējādi tiks ievērotas privātpersonas intereses un juridiskās tehnikas prasības, kas paredz: ja ir jāveic grozījumi lielākajā daļā likuma vai arī likums jau vairakkārt grozīts, tas izstrādājams jaunā redakcijā.

Izpildes termiņš tiek pagarināts valdības lēmumam par Eiropas Savienības (ES) direktīvā minētajām PVN piemērošanas izvēles normām. Direktīvā ir iekļautas tādas PVN piemērošanas normas, kas ES dalībvalstīm dod iespēju izvēlēties piemērot vairāku veidu režīmus.

Atsevišķas izvēles normas ir vērstas uz to, lai vienkāršotu apliekamās personas pienākumu pildīšanu attiecībā uz nodokļa prasību ievērošanu. Citas normas vairāk ir domātas, lai sekmētu nodokļa administrēšanu, piemēram, lai cīnītos ar krāpšanos PVN jomā vai lai uzlabotu nodokļa piemērošanu un neradītu konkurences kropļojumus.

Paredzams, ka jaunajā likumā tiks iekļautas vairākas direktīvas izvēles normas, piemēram, PVN maksātāju grupēšana, budžetā maksājamā PVN koriģēšana, ņemot vērā “zaudētos parādus”, dažādas zādzības, kā arī citas izvēles normas.

Paredzams, ka līdz ar jauno likuma redakciju tiks precizēts pilnvarojums MK izdot noteikumus par likuma normu piemērošanu. Jaunajā likumā par PVN tiks pilnveidota tā struktūra, kā arī sakārtota un uzlabota terminoloģija.

FM: Par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem

Ministru kabinets (MK) 17.martā atbalstīja grozījumus MK noteikumos par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS). Izmaiņas tiesību aktā paredz noteikt kā obligātu standartu par ieguldījuma īpašumiem.

Lai atzītu un novērtētu finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņus un sniegtu skaidrojumus par tiem, saskaņā ar izmaiņām noteikumos personai turpmāk būs jāpiemēro arī LGS Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi”, kas reglamentē šo īpašumu grāmatvedības uzskaites metodes un ar to saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos.

Atbilstoši izmaiņām MK noteikumos plānots, ka šis standarts jāpiemēro finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2008.gadā.

Standartu ir izstrādājusi Grāmatvedības padome, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienas tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

FM: Par līdzekļu pārdali Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 17.martā apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 1,39 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Tieslietu ministrijai (TM) Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 388 328 latus IZM Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• 5358 latus TM Eiropas Bēgļu fonda projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments