Par elektroenerģijas ražošanas jaunu jaudu ieviešanu Latvijā*

 

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards:

 

Saturs

1. Nepieciešamo elektroenerģijas bāzes jaudu apjoma noteikšana un precizēšana Latvijā 2015. un 2020.gadā

1.1. Elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanas struktūra

1.2. Elektroenerģijas patēriņa prognoze

1.3. Elektriskās slodzes prognoze

1.4. Elektriskās slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma scenāriji

2. Teorētiski iespējamo bāzes jaudu elektrostaciju definēšana un tehniskais raksturojums

3. Resursu pieejamības izvērtējums

3.1. Energoresursi

3.2. Darbaspēks

3.3. Tehnoloģiju piegādātāju kapacitāte

3.4. Būvniecības kapacitāte

3.5. Finanšu resursi

4. Ekonomiskā analīze

5. Ietekme uz vidi

6. Tiesiskā regulējuma ietekme

6.1. Pieprasījuma un piegādes balansēšana elektriskajā sistēmā

6.2. Eiropas Savienības direktīvu prasības

7. Bāzes jaudas elektrostaciju veidu priekšrocību un trūkumu salīdzinājums

8. Izvietojuma novērtējums

8.1. Novērtējuma kritēriji

8.2. Izvietojuma varianti

9. Jaunu jaudu ieviešanas procedūras

10. Secinājumi un priekšlikumi tālākai rīcībai

 

1. Nepieciešamo elektroenerģijas bāzes jaudu apjoma noteikšana un precizēšana Latvijā 2015. un 2020.gadā

Elektroenerģijas patēriņam jebkurā laika brīdī jābūt nodrošinātam ar adekvātu elektroenerģijas ražošanas apjomu. Pietiekams jebkurā laika brīdī pieejamo, elektroenerģiju faktiski ražotspējīgo ģenerējošo jaudu apjoms ir nepieciešams pamata nosacījums drošai sistēmas elektroenerģijas lietotāju elektroapgādei.

Ilgtermiņā elektroenerģijas apgādes drošums ir atkarīgs no adekvātām investīcijām elektroenerģiju ģenerējošajās jaudās savlaicīgai savu resursu izsmēlušo jaudu nomaiņai un jaunu jaudu būvniecībai, kā arī adekvātām investīcijām primāro energoresursu un elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmās pieprasīto enerģijas plūsmu nodrošināšanai.

Elektroenerģijas cenas ir galvenais virzošais faktors investīciju piesaistīšanai elektroenerģijas ražošanā. Pēdējā laikā elektroenerģijas cenas ir ievērojami cēlušās Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. Elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un esošās ģenerējošās jaudas samazinājums ir galvenie faktori prognozējamam tālākam elektroenerģijas cenu kāpumam Baltijas elektroenerģijas tirgū, tomēr cenu signāli vēl ir nepietiekami, lai piesaistītu investīcijas jaunu jaudu ģenerējošo staciju celtniecībai.

Valdībai ir jābūt gatavai iesaistīties elektroapgādes drošuma stratēģisko jautājumu risināšanā, ja elektroenerģijas tirgus dalībnieki nav motivēti atrast efektīvus risinājumus, un tāpēc parādās reāli draudi iedzīvotāju un tautsaimniecības nepārtrauktai un drošai elektroapgādei.

Latvijas valsts energosistēma vēsturiski ir attīstījusies apzināti kā deficīta energosistēma, pamatā attīstot elektroenerģijas pārvades sistēmu un mazāku vērību pievēršot jaunu ģenerējošo jaudu būvniecībai, jo ilgstoši pastāvēja iespēja iepirkt vajadzīgos elektroenerģijas apjomus no kaimiņvalstu energosistēmām. Kaut arī Latvijas pārvades sistēmas kapacitāte ir pietiekama valsts nodrošināšanai ar elektroenerģiju, elektroenerģiju ģenerējošo jaudu trūkums reģionā jau vidējā termiņā var novest pie nepieciešamības atsevišķos laika brīžos ierobežot vai atslēgt elektroenerģijas lietotājus.

Pat tad, ja tiks realizēti visai ambiciozie uz atjaunojamo resursu izmantošanu bāzētie projekti jaunu ģenerējošo jaudu ieviešanā, Latvijas energosistēmas pašnodrošinājuma ar valstī ražoto elektroenerģiju līmenis paliks nepieļaujami zems, kas prasa noteiktu valdības rīcību valsts iedzīvotāju un tautsaimniecības elektroapgādes drošuma iespējamo risku minimizēšanai.

 

1.1. Elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanas struktūra

Elektroenerģijas ražošanas procesā piedalās dažāda veida elektrostacijas. Visas nelielās jaudas elektrostacijas, kas nodod saražoto elektroenerģiju energosistēmai, kā arī lielās koģenerācijas stacijas koģenerācijas režīmā darbojas no regulēšanas viedokļa neelastīgos – sev ekonomiski vēlamajos režīmos (koģenerācijas stacijas – pēc siltuma slodzes, vēja stacijas – atbilstoši pieejamai vēja enerģijai utt.). Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas ir uzskatāmas par elastīgām – to izstrāde ir regulējama atbilstoši elektroenerģijas pieprasījuma grafikam, taču regulēšanas iespējas ir ierobežotas ar ūdens caurteces lielumu un pieļaujamām bjefu līmeņu izmaiņām. Patēriņa grafika daļa, ko nenosedz šīs stacijas, ir jānosedz ar t.s. bāzes stacijām (kuru pēc to klasiskas definīcijas Latvijā nav) vai arī elektroenerģijas importu.

Bāzes stacijas ir relatīvi lielas jaudas termoelektrostacijas vai atomelektrostacijas, kas tehnoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ tiek darbinātas stabilos režīmos ar maksimāli pieejamo jaudu.

Savu bāzes elektrostaciju trūkums ir novedis Latvijas energosistēmu bīstamā atkarībā no importētām bāzes jaudām. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma pamatelementi pašlaik atrodas ārpus Latvijas jurisdikcijas.

 

1.2. Elektroenerģijas patēriņa prognoze

Latvijas ekonomikas attīstības straujie tempi, kas ir noteikuši arī samērā augstu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu pēdējos 5 gados (vidēji 4,0%, bet 2006.gadā 7 %) norāda uz korelāciju starp ekonomikas attīstību un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka prognozētie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi ietekmēs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu arī turpmāk. Apkopojot un analizējot dažādos pētījumos un dokumentos uzrādītās elektroenerģijas pieprasījuma prognozes un balstoties uz izstrādātiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem, Att. 1-1. ir parādīta elektroenerģijas patēriņa prognoze ilgtermiņā. Patēriņa prognozēs ir ņemta vērā tehnoloģiju efektivitātes paaugstināšanās, kā arī to ienākšana tirgū.

 

Att. 1-1. Elektroenerģijas pieprasījuma prognoze, 2007.–2025.gads, GWh

 

1.3. Elektriskās slodzes prognoze

Elektroenerģijas patēriņa prognoze tikai daļēji raksturo pieprasījumu un izvirza nosacījumus apgādes sistēmas attīstībai nākotnē. Patēriņa slodzes segšanai jebkurā laika momentā nepieciešamas adekvātas jaudas, kuras veidojas kā Latvijas teritorijā tirdzniecībā iesaistīto jaudu un ar importēto enerģiju saistīto jaudu kombinācija. Jaudas un enerģija nepieciešama kā patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, tā arī zudumu kompensācijai un elektrisko sistēmu darbību nodrošināšanai. Daudz pilnīgāk nepieciešamās ražošanas jaudas nākotnē nosaka elektriskās slodzes prognozes.

Analizējot prognozētos patēriņa slodzes diennakts grafikus vasarai un ziemai laika posmā no 2015. līdz 2025.gadam, var secināt, ka ziemas slodzes maksimums pieaug attiecīgi no 2000 MW līdz 2600 MW, bet vasaras minimums pieaug attiecīgi no 650 MW līdz 900 MW.

 

1.4. Elektriskās slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma scenāriji

Analizējot bāzes slodzes pieprasījumu/nodrošinājumu un nepieciešamās jaunās stacijas jaudu, tika izdarīti šādi pieņēmumi par esošajām un plānotajām elektroenerģijas ražošanas jaudām un to darbības režīmiem:

• TEC-1 un Imantas TEC visu analizējamo periodu darbojas koģenerācijas režīmā bāzes slodzes segšanai;

• TEC-2 jaunais gāzes kombinētā cikla 1.bloks (400 MW) darbojas bāzes slodzes nodrošināšanai visu periodu, sākot no 2009.gada. Ziemā – koģenerācijas režīmā, bet vasarā – kondensācijas režīmā;

• patēriņa slodzes nodrošināšanā piedalās AER stacijas, kuru apjomi ir definēti “Atjaunojamo energoresursu attīstības pamatnostādnēs”, un koģenerācijas stacijas, kuru apjomi ir noteikti “Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.–2016.gadam” un no kurām elektroenerģija tiek iepirkta obligātā iepirkuma kārtībā. AER un koģenerācijas elektrostacijas darbojas gan bāzes slodzes, gan puspīķa slodzes segmentā.

TEC-2 jaunā gāzes kombinētā cikla 1.bloka uzstādīšana (400 MW) un tā darbība kondensācijas režīmā vasaras laikā tomēr pilnībā neatrisina Latvijas nodrošinājumu ar jaudām, tajā skaitā bāzes slodzes nodrošināšanai laika periodā līdz 2012.gadam.

Ņemot vērā patēriņa slodžu prognozes un iespējamo nodrošinājumu ar jaudām, sākot ar 2012.gadu, patēriņa bāzes slodzes nodrošināšanai Latvijas energosistēmā var prognozēt deficītu apmēram 300–500 (sk. Att. 1-2. un Att. 1-3.).

 

Att. 1-2. Vasaras diennakts slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma grafiks 2015.gadā

Att. 1-3. Ziemas diennakts slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma grafiks 2015.gadā

Analizējot pieejamo informāciju no dažādiem avotiem par kaimiņvalstu energosistēmas attīstības plāniem un pieejamām jaudām, var secināt, ja netiks rekonstruētas esošās un uzceltas jaunas elektrostacijas, Baltijas valstu reģions pēc 2015.gada varētu sākt izjust elektrisko jaudu trūkumu. Latvijai tas varētu ierobežot importa iespējas, kas izsauktu cenu palielināšanos, bet sliktākajā gadījumā nepieciešamību ierobežot patēriņu. Galvenais iemesls jaudu samazinājumam ir Baltijas nozīmīgāko elektrostaciju iekārtu nolietojums vai priekšlaicīga to slēgšana.

PSO ikgadējais sistēmas novērtējuma ziņojums sniedz skaidru un pārliecinošu informāciju par iespējamo jaudu deficītu Latvijā līdz 2016.gadam. Analizējot prognozēto patēriņa slodzes un nodrošinājuma grafiku 2015.gadam un minētos argumentus par kaimiņvalstu energosistēmas attīstības tendencēm, var secināt, ka Latvijas energosistēmai bāzes slodzes nodrošināšanai un apgādes drošības paaugstināšanai ir nepieciešama jaunu elektrostaciju celtniecība un to darbības uzsākšana līdz 2015.gadam.

Izvēloties būvēt jaunas bāzes slodzes stacijas, to jaudu noteikšanā jāņem vērā ne tikai prognozētais deficīta apjoms 2015.gadā (400 – 500 MW), bet arī patēriņa slodžu pieaugums līdz 2020.gadam.

 

Att. 1-4. Vasaras diennakts slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma grafiks 2020.gadā scenārijā ar jaunas bāzes slodzes stacijas celtniecību

Att. 1-5. Ziemas diennakts slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma grafiks 2020.gadā scenārijā ar jaunas bāzes slodzes stacijas celtniecību

Veiktā elektriskās slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma analīze Latvijas energosistēmā laika posmā no 2010. līdz 2025.gadam parādīja, ka tiek prognozēts elektrisko jaudu pieprasījuma pieaugums, kuru uz 2015.gadu, lai paaugstinātu apgādes drošumu, būtu nepieciešams segt ar jaunu bāzes slodzes staciju Latvijā. Elektriskās slodzes pieprasījuma un nodrošinājuma analīze parādīja, ka bāzes slodzes deficīts ir prognozējams vairākus gadus pirms iespējamās jaunās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) celtniecības pabeigšanas. Tādējādi jaunas bāzes slodzes stacijas celtniecība Latvijā nav nekādā veidā saistīta ar Ignalinas jaunās AES projektu, kura uzsākšanas, realizācijas un pabeigšanas termiņi pašreiz ir neskaidri.

 

2. Teorētiski iespējamo bāzes jaudu elektrostaciju definēšana un tehniskais raksturojums

Kopējā elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanā jāpiedalās ir visām pieejamām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, t.sk., koģenerācijas un atjaunojamos resursus izmantojošām stacijām. MK noteikumi Nr.503 par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un MK noteikumi Nr.921 par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā atbalsta šādu tehnoloģiju izmantošanu. Tomēr gan hidroelektrostacijas, gan vēja elektrostacijas par bāzes slodzes stacijām uzskatāmas tikai noteiktos apstākļos: HES nepieciešama vienmērīga ūdens caurplūde visa gada griezumā, bet VES vēja parkiem jābūt ar lielu kopējo jaudu un ar izkliedētu izvietojumu teritorijā ar dažādu vēja stiprumu un virzienu. Lai vēja elektrostaciju izmantotu kā bāzes slodzes staciju, tad, lai nodrošinātu tādu pašu sistēmas drošību kā ar fosilā kurināmā bāzes slodzes stacijām un sasniegtu tādu pašu enerģijas ražošanas apjomu, būtu nepieciešama apmēram trīs reizes lielāka uzstādītā jauda. Vēja elektrostacijas var uzskatīt par bāzes slodzes staciju tikai tādā gadījumā, ja vēja fermām ir lielas jaudas (virs 1000 MW) un tās atrodas ļoti izkliedētā teritorijā (miljoni m²). Ja vēja enerģijas ģeneratori ir izvietoti izklaidus, tad rezerves (back-up) jaudām ir jābūt apmēram 30% no uzstādītās jaudas. Turpretim, ja vēja ģeneratori ir koncentrēti vienā reģionā, tad rezerves jaudām ir jābūt apmēram 50% no uzstādītās jaudas. Jāatzīmē, ka minētās tehnoloģijas Latvijas apstākļos nevar nodrošināt nepārtrauktu un stabilu elektroenerģijas piegādi visa gada un diennakts griezumā un nevar tikt izmantotas kā bāzes slodzes stacijas.

Analizējot teorētiski iespējamo bāzes jaudas elektrostacijas variantu tehniskās iespējas (jaudas diapazonus, efektivitāti, kurināmā izmantošanas elastību, nepieciešamo būvniecības laiku u.c.), var secināt, ka:

• no tehnoloģiskā viedokļa nepastāv būtiski šķēršļi neviena veida elektrostacijas būvniecībā, ir tikai atsevišķi jaudu ierobežojumi:

– atsevišķa gāzes kombinētā cikla stacijas bloka jauda nav lielāka par 400 MW. Ja nepieciešama lielāka jauda, tad elektrostaciju veido no vairākiem blokiem, iegūstot kopējo jaudu 800, 1200 MW un vairāk,

– AES bloka mazākā uzstādītā jauda ir 600 MW,

– kūdras elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 100–150 MW,

– biomasas elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 50 MW,

• augstāku kurināmā izmantošanas efektivitāti (vidēji 55%) iespējams panākt, izmantojot dabasgāzi. Cietā kurināmā elektrostaciju efektivitāte vidēji ir 40–42%;

• attiecībā uz cietā kurināmā izmantošanu elastīgāka ir verdošā slāņa tehnoloģija, kurai ir ievērojami zemākas prasības pret kurināmā kvalitāti, kā arī tā dod iespēju izmantot dažādus kurināmā veidus, tai skaitā tādu atjaunojamo kurināmo kā biomasu, vietējo kurināmo kūdru un atkritumus;

• no būvniecības ilguma viedokļa visizdevīgākā ir dabasgāzes kombinētā cikla tehnoloģija, kuru iespējams īstenot 2–3 gadu laikā. Cietā kurināmā elektrostacijas celtniecībai nepieciešams 4–5 gadus ilgs laika posms, bet atomelektrostacijas būvniecība ilgst 7–8 vai vairāk gadus no celtniecības uzsākšanas brīža;

Lai nosegtu iztrūkstošo bāzes jaudas deficītu, praktiski īstenojami risinājumi ir šādi:

• dabasgāzi izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija – gāzes turbīnas kombinētais cikls – GTCC);

• cieto kurināmo (akmeņogles, kūdru, biomasu vai iepriekšminēto kurināmo maisījumu) izmantojoša elektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas: pulverizētā sadedzināšana (PC), sadedzināšana verdošajā slānī (FBC) vai kombinētā cikla tehnoloģija ar cietā kurināmā gazifikāciju).

Bāzes jaudu deficīta novēršanas pietiekams risinājums nav arī pārvades sistēmu starpsavienojumi, jo izbūves pamatā ir divas funkcijas – tirdzniecības operāciju veikšana starp diviem tirgus apgabaliem un rezerves nodrošināšana atslēgšanās gadījumos. Starpsavienojums var likvidēt deficītu pie nosacījuma, ja pretējā tirgus apgabalā ir jaudas pārpalikums tajos laika brīžos, kad ir jaudas deficīts. Savukārt Latvijai tuvāko valstu (Somijas, Zviedrijas) sistēmas ir deficītas. Starpsavienojumu izbūves rezultātā rodas iespējas enerģijas apmaiņai stundās, kad dažādos tirgus apgabalos veidojas cenu starpības. Pašlaik cenas Baltijas reģionā un Ziemeļvalstu tirgū ir ļoti līdzīgas. 2008.gada februārī un martā cenas Ziemeļvalstu tirgū (Nordpool) svārstījās robežās no 29 līdz 45 EUR/MWh. Sagaidāms, ka arī cenu pieaugumi nākotnē būs samērojami.

 

3. Resursu pieejamības izvērtējums

3.1. Energoresursi

3.1.1. Dabasgāze

Galvenais dabasgāzes piegādes virziens Latvijas patērētājiem ir maģistrālie gāzes tīkli, kuri atzarojas no Jamala–Eiropa gāzesvada Tveras apgabalā Krievijā uz Sanktpēterburgu, Pleskavu un tālāk uz Igauniju, Latviju. Baltijas valstu maģistrālie gāzes tīkli ir labi attīstīti, un to spēju nodrošināt stabilas piegādes paaugstina Inčukalna pazemes gāzes krātuve (turpmāk – IPGK). Pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir nostabilizējies 1,7 miljardu m³ robežās. Vairāk par 60% no patērētās dabasgāzes tiek izmantoti siltuma un elektroenerģijas ražošanai.

Ņemot vērā, ka Latvijas lietotājiem dabasgāze tiek importēta no viena avota, dabasgāzes piegādes apjomi un piegādes drošība ir atkarīga no gāzes piegādes infrastruktūras, tas ir, maģistrālo un sadalošo gāzesvadu stāvokļa, kā arī to adekvātas uzturēšanas un attīstības. Latvijas teritorijā esošie maģistrālie un sadalošie dabasgāzes tīkli ir viena komersanta – akciju sabiedrības “Latvijas gāze” – īpašumā un valdījumā. Gāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas veic “Latvijas gāzes” struktūrvienība “Gāzes transports”. Ņemot vērā, ka AS “Latvijas gāze” sistemātiski veic relatīvi apjomīgas investīcijas gāzes krātuves un sadalošo un maģistrālo tīklu ekspluatācijai un attīstībai, nav prognozējami īpaši riski gāzes apgādē īstermiņā.

Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ikgadējā ziņojumā (2005.gads) prognozē dabasgāzes patēriņa pieaugumu 2,5 līdz 2,7 miljardi m³ līdz 2015.gadam. Pirmais jūtamais patēriņa pieaugums 2008./2009.gadā ir saistīts ar TEC-2 jaunā kombinētā cikla gāzes 1.bloka nodošanu ekspluatācijā, un tad 2009.gadā prognozētais dabasgāzes patēriņš sasniedz 2,2–2,4 miljardus m³. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ziņojumā par sistēmas attīstību un piegādes nodrošinājumu norāda, ka ir noslēgti ilgtermiņa līgumi līdz 2015.gadam par prognozētiem apjomiem (2,5 miljardi m³).

Nosakot gāzes cenas ilgtermiņa līgumos, tās parasti tiek saistītas ar naftas cenu. Ņemot vērā prognozēto gāzes patēriņa pieaugumu un naftas cenu tendences pēdējos gados, var prognozēt, ka gāzes cenas pieaugums būs straujāks nekā oglēm. Papildu faktors prognozētam cenu pieaugumam ir arī nepieciešamie lielie investīciju apjomi, tajā skaitā Krievijā, dabasgāzes ieguves rūpniecības attīstībai. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas stacijas Latvijā kā fosilo kurināmo izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks), tad jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība paaugstinātu Latvijas enerģētikas sektora atkarību no viena resursa veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām.

Alternatīva cauruļvadu dabasgāzei ir sašķidrinātā dabasgāze (LNG), tomēr LNG izmantošanas gadījumā jārēķinās ar lielām izmaksām izkraušanas un regazifikācijas termināla izbūvē, un tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību. Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas veikto pētījumu, no patēriņa viedokļa raugoties, LNG regazifikācijas termināla celtniecība Latvijā nav ekonomiski pamatota, jo 350–400 MW elektrostacijas patēriņš nav pietiekams, salīdzinot ar vidējiem LNG sašķidrināšanas rūpnīcu ražošanas apjomiem, un mazie regazifikācijas termināla apjomi strauji palielina ražošanas izmaksas uz vienu vienību. Lai regazifikācijas termināla būvniecība atmaksātos, būtu nepieciešams gāzes patēriņš, kas atbilstu vismaz 800, bet optimāli 1600 MW jaudas elektrostacijas patēriņam.

3.1.2. Biomasa

Kā biomasa (bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās un sadzīves atkritumos) elektrostacijā galvenokārt var tikt izmantota koksne. Salmu, biodegvielas ražošanas atlikumu un atkritumu potenciāls ilgtermiņa izmantošanai ir neliels.

• Latvijas meža zemju kopējā krāja ir 631 milj. m³, bet nemeža (krūmi utt.) zemju kopējā krāja sastāda 4,54 milj. m³. Koksnes ar mizu vidējais gada pieaugums ir 25,53 milj. m³ apmērā.

• Enerģētiskās koksnes izmantošanas apjomi ir 8,6 milj. m³ gadā, enerģētiskās koksnes eksports – 3,6 milj. m³ gadā. Enerģētisko koksni galvenokārt izmanto siltumapgādē; elektroenerģijas ražošanai koksne pašlaik tiek izmantota niecīgos apjomos.

• Koksnes potenciāls enerģijas ražošanai no mežizstrādes atliekām, celmiem, apauguma un otrreizējās koksnes Latvijā ir aprēķināts robežās 6–11 milj. m³, un, kā redzams, pašreizējais patēriņš kopā ar eksportu sasniedz potenciāla augšējo robežu.

• Mežizstrādē iegūstamā enerģētiskā koksne Latvijā ir izkliedēta gan teritoriāli, gan arī pēc energoietilpības uz produkcijas vienību. Tāpēc nopietna uzmanība jāpievērš koksnes pilnīgākai, efektīvākai un racionālākai izmantošanai tuvu pie tās ieguves. No kurināmā izmantošanas viedokļa ekonomiskāka ir koksnes izmantošana koģenerācijas procesā.

• Efektīva koksnes resursu izmantošana no oglekļa aprites, koksnes dzīves cikla un vērtības ķēdes viedokļa panākama, vispirms koksni izmantojot par izejmateriālu produktu ražošanā, tad atkārtoti pārstrādājot un visbeidzot izmantojot par enerģijas avotu. Koksnes produktu pievienotā vērtība ir 10 reizes lielāka nekā pievienotā vērtība enerģijas ražošanā – to sadedzinot.

Ņemot vērā to, ka koksne ir ievērojams nacionālais resurss un to ir iespējams izmantot enerģijas ražošanā, palielinot energoapgādes drošību, ir iespēja to izmantot liela mēroga enerģētikas projektos kā vienu no līdzsadedzināšanas produktiem. Tomēr enerģētikā koksne galvenokārt jāizmanto lokāli – siltumapgādē un koģenerācijas iekārtās.

3.1.3. Ogles

Ogles ir viens no svarīgākajiem energonesējiem pasaulē:

• 54% no visu fosilo energoresursu rezervēm (šā brīža tehniski un saimnieciski iegūstamie apjomi) ir ogles;

• ņemot par pamatu ogļu patēriņu pasaulē 2005.gadā, akmeņogļu rezervju pietiks vismaz 150, bet brūnogļu – 210 gadiem;

• pasaulē apzinātie akmeņogļu krājumi tiek lēsti vairāk nekā 900 miljardu tonnu apmērā;

• atšķirībā no dabasgāzes un naftas, ogļu atradnēm ir vienmērīgāks sadalījums – tās atrodamas visos kontinentos. Vislielākie krājumi ir ASV, Krievijā, Ķīnā, Indijā, DĀR, Brazīlijā.

 

3.2. Darbaspēks

Darbaspēka resursi elektrostacijas ekspluatācijai ir pieejami. Ja nepieciešams, apkalpojošo personālu var izglītot ārzemēs vai arī piesaistīt ārzemju speciālistus personāla apmācībām. Kopš būvniecības tempu samazināšanās un nozares stabilizācijas Latvijā nepastāv arī problēmas ar darbaspēka pieejamību elektrostacijas būvniecības procesam.

 

3.3. Tehnoloģiju piegādātāju kapacitāte

Ģeneratoru, turbīnu, tvaika katlu un atomreaktoru būvniecība ir koncentrēta neliela skaita specializētu ražotāju apvienībās, jo augstas kvalitātes materiālietilpīgu un sarežģītu iekārtu ražošanai nepieciešama specializācija un tā ir kapitālietilpīga. Šīs iekārtas nav mazumtirdzniecības preces, neglabājas noliktavās un no rūpnīcas tās parasti nonāk uzreiz būvlaukumā. Vienmēr jārēķinās ar gaidīšanu no pasūtījuma nodošanas līdz iekārtas piegādei mēnešu un pat gadu garumā. Tehnoloģiju piegādes laiks var mainīties, jo tas ir atkarīgs no tehnoloģiju pieprasījuma tirgū.

Mazas jaudas iekārtu izgatavošana, kuras izmantos izkliedētajā ražošanā, ir daudz masveidīgāka un pat pieejama mazumtirdzniecībā.

Dabasgāzes kombinētā cikla stacijas celtniecībai iekārtu orientējošais piegādes laiks no kontrakta noslēgšanas pašreiz ir 28–35 mēneši. Līdzīgs tas ir arī ogļu kondensācijas staciju iekārtām.

 

3.4. Būvniecības kapacitāte

Visiem elektrostacijas veidiem, izņemot atomelektrostaciju, nepastāv problēmas ar būvniecības kapacitāti. “Zematslēgas” projektos tiek iekļauts pilns projekta realizācijas cikls, un par nepieciešamo darbaspēku elektrostacijas celtniecībā atbildīgs ir projekta realizētājs.

 

3.5. Finanšu resursi

Finanšu resursu pieejamība nav šķērslis bāzes slodzes elektrostacijas būvniecībā. Kā rāda prakse, finanšu resursi ir pietiekami un investoriem visā pasaulē ir liela interese par lielu, t.sk. enerģētikas objektu, būvniecību. Galvenais nosacījums finanšu resursu piesaistē ir ieguldīto līdzekļu atdeve (ja iekšējā peļņas norma uz visu ieguldīto kapitālu 15 gados ir vidēji 15%, tad projekts uzskatāms par ienesīgu).

 

4. Ekonomiskā analīze

Elektroenerģijas ražošanas cenu veido šādas izmaksas:

• kurināmais;

• ekspluatācijas izmaksas;

• kapitālizmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15%).

Kurināmā izmaksas rēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2007./2008.gadā.

 

Tabula 4-1. Kurināmā cenas

Kurināmais	EUR/nat.v.	EUR/MWh	LVL/MWh
Dabasgāze1	280	30,0	21,0
Akmeņogles2	60	10,0	7,0
Kūdra3	45	14.1	9,8
Biomasa4 (koksne)	35	15,2	10,7
Kodoldegviela		7,5	5,3

 

¹ Atbilst Latvijas 8. lietotāju grupas dabasgāzes cenai no 01.02.2008. par 1000 m³ pie mazuta kotācijas 320 USD/t + ņemts vērā cenas kāpums par 35% 2008.gadā.

² Atbilst 2007.gada vidējai akmeņogļu cenai Eiropā par tonnu.

³ Izmantoti dati par kūdras cenu dinamiku Latvijā un Association of Finnish Peat Industries informācija par tonnu.

⁴ Atbilst 2007.gada vidējai koksnes šķeldas cenai Latvijas siltumapgādes uzņēmumos par tonnu.

 

Kapitālieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās enerģētikas aģentūras 2007.gadā apkopotie dati par reālām izmaksām laika posmā no 2005. līdz 2006.gadam uzbūvētām elektrostacijām.

Kapitālieguldījumi ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai – izpēti, projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā).

 

Tabula 4-2. Kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izmaksas,

EUR/kWe

Tehnoloģija	Kapitālieguldījumi		Ekspluatācijas izmaksas
	Minimālās izmaksas	Maksimālās izmaksas	Minimālās izmaksas	Maksimālās izmaksas
Cietā kurināmā elektrostacijas
PC	950	1350	35	75
FBC	1000	1400	45	85
IGCC	1150	1550	55	95
Gāzes elektrostacijas
GTCC	450	850	15	55
Atomelektrostacijas
PWR	1400	1800	55	95
GENIII	1500	1900	55	95
Vēja elektrostacijas
uz sauszemes	850	1250	10	50
jūrā	1200	1600	30	70
Hidroelektrostacijas
Vidējas jaudas (5–50MW)	1800	2200	15	55
Mazas jaudas (<5 MW)	3800	4200	25	65

 

Ekspluatācijas izmaksas ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai – apkalpojošā personāla darba algas, remontu izmaksas, materiālus un citas izmaksas.

Iespējamais elektroenerģijas cenas diapazons katram no teorētiskajiem variantiem, kā arī izmaksu komponenšu attiecības parādītas Att. 4-1. un Att. 4-2.

 

Att. 4-1. Elektroenerģijas cena, EUR/MWh

Att. 4-2. Izmaksu īpatsvars elektroenerģijas cenā, %

Lai veiktu jutīguma analīzi, ir apkopoti visi iespējamie riska faktori, kuri atstāj ietekmi uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un to rezultātiem.

Šie faktori ir apkopoti Tabulā 4-3, un katram no tiem analīzes ceļā noteikta riska pakāpe.

Faktoru vērtējumam izmantota punktu sistēma no 1 līdz 3, kur 1 nozīmē zemu risku, 2 – vidēju un 3 – augstu risku.

 

Tabula 4-3. Riska faktoru apkopojums

Faktori	Risks
Kurināmā cena	3
Investīciju izmaksas	2
Ekspluatācijas izmaksas	1
Emisijas kvotas cenas izmaiņas	2

 

• Nevienam no konkrētiem fosilā kurināmā veidiem nav vērā ņemamu cenu priekšrocību.

• Izmantojot tādus fosilos kurināmos kā dabasgāzi, ogles, kūdru un kodoldegvielu elektroenerģijas cena svārstās salīdzinoši nelielā amplitūdā 65–80 EUR/MWh. Izmantojot biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks – aptuveni 90 EUR/MWh.

• Izmantojot tādus atjaunojamos energoresursus kā vējš (neņemot vērā rezervēšanas jaudu uzstādīšanu) un hidroenerģija elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka – 110–140 EUR/MWh. Prakse rāda, ka pie lielāka jaudas izmantošanas koeficienta arī šāda veida elektroenerģija var veiksmīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā.

• No ekonomiskā viedokļa Latvijā bāzes slodzes segšanai būtu ieteicams būvēt elektrostaciju, kura darbotos ar oglēm vai ogļu, kūdras un biomasas maisījumu.

• Tā kā tīras biomasas izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo izmantošanas variantiem, biomasu būtu ieteicams izmantot maisījumā ar tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra.

• Kurināmā cena ir visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais. Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70%). Tādiem cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā ir zemāks (aptuveni 35–45%).

• Emisijas kvotas cenai (ja kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo izmantošanu kā kūdra un ogles. Pietiekami liela ietekme ir arī dabasgāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20–30 EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmo veidiem ir neliela.

 

Att. 4-3. Emisijas kvotas cenas ietekme

5. Ietekme uz vidi

Elektrostacijas darbība var ietekmēt vidi šādi:

• saimnieciskas darbības ietekme uz dabas teritoriju;

• emisijas atmosfērā kurināmā sadedzināšanas rezultātā;

• izdedži un pelni cietā kurināmā sadedzināšanas rezultātā;

• ūdeņu piesārņojums.

Saistībā ar ietekmi uz dabas teritorijām jāņem vērā, ka Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Aizsargājamā teritorija kopā aizņem 11,9% no Latvijas platības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Teritorijas ir uzskaitītas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā.

Saskaņā ar Atsauces dokumentu par labākajām pieejamām metodēm lielajās sadedzināšanas iekārtās (EK Eiropas Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles birojs, 2005) cietā kurināmā, pulverveida sadedzināšanas tehnoloģija un sadedzināšana verdošā slānī tiek uzskatīta par atbilstošiem kurināmā sadedzināšanas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Gāzveida kurināmajam atbilstoši LPTP ir kombinētā cikla tehnoloģija.

Izmantojot šīs tehnoloģijas ar atbilstošu aprīkojumu, ir iespējams pilnībā izpildīt ES un Latvijas normatīvo aktu prasības attiecībā uz emisiju, ūdeņu piesārņojuma un vides piesārņojuma ar smagajiem metāliem apjomu, kā arī atkritumu un pārpalikumu utilizāciju no konkrētās elektrostacijas.

Pasaules praksē līdz šim, salīdzinot jaunu elektroenerģiju ražošanas jaudu izmaksas, ārējās izmaksas tieši netiek ņemtas vērā. Tomēr tās tiek ievērtētas, veicot jutīgumu analīzi atkarībā no cenas par CO₂ tonnu (Att. 4-3.).

Izvēloties potenciālās elektrostacijas būvniecības vietu, ir jāņem vērā aizsargājamo dabas teritoriju izvietojums, bez tam jāizvērtē elektrostacijas darbības ietekme uz tuvumā esošajām Natura 2000 teritorijām.

 

6. Tiesiskā regulējuma ietekme

6.1. Pieprasījuma un piegādes balansēšana elektriskajā sistēmā

Viens no elektriskās sistēmas normālas darbības pamatnoteikumiem ir elektroenerģijas ražošanas un elektroenerģijas patēriņa precīza līdzsvara nodrošināšana nepārtraukti jebkurā laika momentā (sistēmas balansēšana).

Elektroenerģijas tirgus likums, Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi un Tīkla kodekss (Sistēmas un tirgus dalībnieku rīcības dokuments, kuru administrē pārvades sistēmas operators un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome (turpmāk – Regulators)) ir galvenie tiesību un normatīvie akti, kas skaidri un pietiekami nosaka sistēmas un tirgus dalībnieku darbības, lomas un pienākumus sistēmas balansa nodrošināšanai.

Elektriskās sistēmas balansēšana nacionālajā līmenī ir PSO pienākums. Saistīto lietotāju elektroapgādes nodrošināšana ir publiskā tirgotāja uzdevums. Abas šīs institūcijas kopējas darbības rezultātā nodrošina Latvijas elektroenerģijas lietotāju apgādi atbilstoši pieprasījumam un saskaņā ar līgumiem.

Jaunu elektrostaciju būvniecība lietotāju elektroapgādes un sistēmas balansa nodrošināšanai ir kapitālietilpīgs un laikietilpīgs process. Investīcijas elektrostacijās, ja to saražoto elektroenerģiju plānots pārdot tirgū par tirgus noteiktām cenām, ir ar augstu finanšu risku. Minētie fakti ir par iemeslu tam, ka liberalizēta elektroenerģijas tirgus apstākļos savlaicīga jaunu elektroenerģijas ražotāju ienākšana tirgū ir visai problemātiska. Tirgus sniegtie elektroenerģijas cenu signāli paši par sevi ir svarīgi, taču bieži vien nepietiekami lēmuma pieņemšanai par stacijas būvniecību. Pašlaik tas ir raksturīgi Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, jo apgāde notiek apstākļos, kad piegādes jaudas ievērojami pārsniedz pieprasījumu pēc tām.

Baltijas elektroenerģijas tirgū pašlaik pieejamās elektroenerģijas cenas ir zemākas par enerģijas cenām, kuras nepieciešamas investīciju atgūšanai jaunās elektrostacijās. Tās gan ir īstermiņa tirgus cenas, kuras parasti netiek izmantotas investīciju projektu novērtēšanā. Tirgus dalībnieki bez saprātīgas valsts līdzdalības nav motivēti paši rast risinājumus, un tas var izsaukt nepieļaujamu jaudu rezervju samazināšanos, kā arī tālākā nākotnē ģenerējošo jaudu nepietiekamību elektroenerģijas pieprasījuma nosegšanai, respektīvi, sistēmas līdzsvara nodrošināšanai ilgtermiņā.

Pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos ir paredzēts drošības pasākums, kas ir valsts iesaistīšanās akūtas enerģijas krīzes novēršanai. Ja no PSO sagatavotā sistēmas novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un šo iztrūkumu neizdodas kompensēt atļauju izsniegšanas kārtībā, ministrija ierosina izsludināt konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju. Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets ir tiesības noslēgt ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu. Konkursu izsludina un organizē Regulators. Konkurss izsludināms “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Līgumu par ilgtermiņa elektroenerģijas piegādi ar konkursa uzvarētāju slēdz AS “Latvenergo” sastāvā esošais publiskais tirgotājs.

Kā viens no pamatsecinājumiem, veicot Latvijas juridiskās vides ietekmes analīzi uz investoru ienākšanu jaunās bāzes jaudas stacijās, ir tas, ka, neskatoties uz vienkāršotu un liberālu attieksmi pret jauniem enerģijas ražotājiem, bez aktīvas valsts darbības tuvāko piecu gadu laikā ir maza varbūtība, ka Latvijas elektroenerģijas tirgū varētu ienākt jauns ražotājs. Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt un veicināt elektroenerģijas iekšējā tirgus darbību, ir nepieciešams pilnveidot pašreiz spēkā esošo kārtību, paredzot izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā.

Likumā nepieciešams precizēt konkursa īstenošanas pamatprincipus, bet tirgu kropļojošo atbalsta mehānismu – elektroenerģijas obligāto iepirkumu – aizvietot ar garantētiem maksājumiem par jaudām, vienlaikus paredzot, ka elektroenerģijas tirdzniecība notiks atbilstoši tirgus pieprasījumam/piedāvājumam.

 

6.2. Eiropas Savienības direktīvu prasības

Eiropas Savienības direktīvu prasības saistībā ar noteikumiem iekšējā elektrības tirgū jautājumos par sistēmu organizāciju, regulēšanas institūcijām, atjaunojamo enerģijas avotu un koģenerācijas veicināšanu Latvijas tiesību aktos ir pārņemtas tādā mērā, lai attiecībā uz jaunu bāzes jaudu ieviešanu nerastos nopietnas juridiska rakstura problēmas. Praktiskais rezultāts ir atkarīgs tikai no lēmumiem un rīcībām Latvijas jurisdikcijā. Kā papildu juridiska rakstura stimuls, lai orientētos uz apgādes drošības jautājumiem, ir spēkā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra direktīva 2005/89/EK par pasākumiem elektroapgādes drošuma nodrošināšanai un investīcijām infrastruktūrā (turpmāk – Direktīva 2005/89EK).

Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu elektroenerģijas pieprasījuma un ģenerējošo jaudu līdzsvaru. Tā ir skaidra prasība katrai dalībvalstij nodrošināt atbilstību starp mainīgo pieprasījumu un pieejamām ģenerējošām jaudām. Kā iespējamie pasākumi jaunu jaudu ieviešanas veicināšanai direktīvā ir minēti līgumgarantijas un vienošanās, jaudu izvēles tiesības un jaudu piedāvājuma saistības, jaudu apmaksa.

No elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora 2007.gadā iesniegtā ziņojuma izriet, ka elektroenerģijas ražošanas jaudas reģionā tuvākajā nākotnē būs nepietiekamas un, ņemot vērā ierobežotos starpsavienojumus ar citiem reģioniem, nav iespējams importēt pietiekamu elektroenerģijas apjomu. Šāda situācija pārvades sistēmas operatora vērtējumā apdraud elektroapgādes drošumu, un atbilstoši Direktīvas 2005/89EK 1.panta pirmās daļas a) punktam ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu adekvātu ražošanas jaudu līmeni Latvijas energoapgādes sistēmā.

Ja Latvijas valdība pieņems lēmumu uzsākt konkursa procedūru bāzes jaudu elektrostacijas celtniecībai kritiska jaudu iztrūkuma gadījumā, tad ES tiesību akti neparedz ierobežojumus, kas varētu atturēt no šādas izvēles. Tas ir spēkā pie nosacījuma, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz pārbaudāmu informāciju, un pamatojums ir labi argumentēts, lai neradītu šaubas par šo procedūru kā vienīgo reālo iespēju atrisināt apgādes drošības jautājumus. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, spēkā esošās direktīvas nekādā mērā neierobežo Latvijas valdības izvēli pieņemt nepieciešamos lēmumus par svarīgiem un neatliekamiem enerģijas apgādes jautājumiem, ja tie pilnībā ir pamatoti ar racionālu analīzi par kritisku primāro resursu tirgus un elektroenerģijas tirgus situāciju.

No ES enerģijas politikas attīstības prognozēm pašlaik var secināt, ka formāli nav ierobežojošu uzstādījumu dalībvalstīm attiecībā uz izmantojamo enerģijas resursu veidu.

 

7. Bāzes jaudas elektrostaciju veidu priekšrocību un trūkumu salīdzinājums

Analizējot prognozētos patēriņa slodzes un nodrošinājuma grafikus, var secināt, ka Latvijas energosistēmai bāzes slodzes nodrošināšanā un apgādes drošības paaugstināšanā ir nepieciešama jauna elektrostacija ar jaudu 300–400 MW uz 2015.gadu un otra elektrostacija ar tādu pašu jaudu laika posmā līdz 2020.gadam. Ekonomiskā analīze rāda, ka Latvijā bāzes slodzes segšanai būtu ieteicams būvēt elektrostacijas, kuras darbotos ar dabasgāzi un cieto kurināmo.

Dabasgāzes kombinētais cikls ir visefektīvākā sadedzināšanas tehnoloģija, bez tam šādu elektrostaciju būvniecības laiks ir salīdzinoši īss (2,5–3,5 gadi) un nepieciešamie kapitālieguldījumi uz uzstādītās jaudas vienību ir vieni no zemākajiem. Salīdzinoši zemas ir arī ekspluatācijas izmaksas. Dabasgāzes izmantošanas gadījumā veidojas mazāk emisiju.

Lai gan dabasgāze ir tehnoloģiski efektīvs un, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem, videi mazāk kaitīgs kurināmais, no cenas viedokļa tas ir riskants kurināmā veids, jo ir saistīts ar naftas produktu tirgus cenām, kuras nav iespējams prognozēt. Attiecībā uz dabasgāzes piegādēm Latvijai, Krievijas uzņēmums AO “Gazprom” atrodas monopolstāvoklī un nosaka cenu uz Latvijas un Krievijas robežas. Tā kā Latvijā elektroenerģijas ražošanā kā fosilo kurināmo pamatā izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks, kā arī mazas jaudas koģenerācijas stacijas), tad jaunas, dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība paaugstinātu sektora atkarību no viena resursa veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām. Enerģijas piegādes drošuma pakāpe vienmēr korelē ar enerģijas cenu, tādēļ nevajadzētu izvēlēties elektroenerģijas cenu par dominējošu kritēriju jaudas izvēlē.

Saskaņā ar “Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēm” ir nepieciešama fizisko un komerciālo risku samazināšana elektroenerģijas ražošanā, izvēloties kurināmā veidu. Viens no iespējamiem veidiem ir cietais kurināmais – ogles kombinācijā ar biomasu. Izmantot tikai biomasu 350–400 MW jaudas elektrostacijā nav pamatoti no biomasas pieejamības, transporta un loģistikas viedokļa.

Ogles ir izplatīts, plaši pieejams energoresurss pasaules tirgū, labi un elastīgi transportējams un uzkrājams. Liela priekšrocība ir iespēja to sadedzināt kopā ar biomasu un citiem cietā kurināmā veidiem (kūdru, atkritumiem utt.), samazinot ietekmi uz vidi un vienlaikus paplašinot atjaunojamo resursu izmantošanu. Ogļu cena ir vienkāršāk prognozējama un mazāk atkarīga no naftas cenu svārstībām.

Ogļu elektrostacijas galvenie trūkumi ir salīdzinoši lielās investīcijas uz uzstādītās jaudas vienību, kā arī ilgāks celtniecības laiks (5–6 gadi) nekā gāzes elektrostacijām, tomēr ogļu stacijām ir arī ilgāks kalpošanas laiks. Ogļu sadedzināšanas rezultātā veidojas vairāk kaitīgo emisiju nekā dabasgāzes izmantošanas gadījumā, tomēr ir iespējams tās samazināt līdz minimumam, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kuras pēdējā laikā īpaši strauji attīstās un to pilnveidošana turpinās. Izveidojušos izdedžus iespējams izmantot būvmateriālu ražošanā vai ceļu būvniecībā, kas rada papildus ekonomiskos ieguvumus.

Lai samazinātu jaudas deficītu un nodrošinātu elektroapgādes drošumu ilgtermiņā, izvērtējot teorētiski iespējamos variantus un būvniecības un iekārtu piegādes termiņus, var secināt, ka optimāls variants ir būvēt un nodot ekspluatācijā dabasgāzes kombinētā cikla elektrostaciju līdz 2014.gadam un cietā kurināmā elektrostaciju pēc 2015.gada.

 

8. Izvietojuma novērtējums

8.1. Novērtējuma kritēriji

Bāzes slodzes elektrostacijas izvietojuma variantu salīdzināšanā un izvērtēšanā jāņem vērā šādi kritēriji, kas raksturo ārējo inženiertehnisko komunikāciju esamību un pietiekamību:

• kurināmā piegādes infrastruktūra;

• elektropārvades tīkli;

• tehniskā un dzesēšanas ūdens apgāde;

• notekūdeņu un atkritumu aizvākšana;

• transporta komunikācijas;

• citas infrastruktūras un komunikācijas.

Papildus iepriekš minētiem infrastruktūras objektiem ir jānovērtē izmaksas, kas ir saistītas ar būvlaukuma sagatavošanu, ņemot vērā grunts apstākļus (ģeoloģijas izpētes rezultāti), kā arī hidroloģiju (ūdens ņemšanas avota raksturojums). Viens no svarīgākiem faktoriem, kas varētu ietekmēt būvlaukuma izvēli, ir elektrostacijas sagaidāmā ietekme uz apkārtējo vidi.

 

8.2. Izvietojuma varianti

Būvlaukuma vietas izvēle ir cieši saistīta ar tehnoloģijas izvēli. Piemēram, ogļu elektrostacijas parasti izvieto pēc iespējas tuvāk ostu pilsētām un dzelzceļa mezgliem, kur ir iespējams pieņemt kuģus ar lielu kravnesību un saņemt ogles pa dzelzceļu. Lieljaudas dabasgāzes elektrostacijas būvē blakus maģistrāliem gāzesvadiem, bet vispiemērotākā vieta atomelektrostacijas celtniecībai ir neapdzīvotas, no lielām pilsētām attālinātas teritorijas.

Kondensācijas termoelektrostacijas parasti izvieto blakus lieliem ūdens resursiem, piemēram, ezeram vai jūrai, no kurienes būtu iespējams ņemt tehnisko ūdeni stacijas dzesēšanas sistēmai.

Viens no svarīgākiem faktoriem, kuru parasti ņem vērā, meklējot optimālāko elektrostacijas izvietošanas vietu energosistēmā, ir attālums līdz elektriskās slodzes centriem un elektrotīklu konfigurācija, un caurlaides spēja. Latvijas energosistēmas lielākais slodžu centrs pašreiz, kā arī nākotnē būs Rīgas pilsēta un Rīgas rajons (bāzes slodze 2025.gadā kopā ar Vidzemes un Zemgales reģionu 600–900 MW). Kurzemes reģionā bāzes slodzes 2025.gadā var sasniegt 250–350 MW. Latgales reģiona prognozētā bāzes slodze varētu būt 200–300 MW.

8.2.1. Dabasgāzes kombinētā cikla stacija

Analizējot iespējamos dabasgāzes kombinētā cikla stacijas izvietojuma variantus, kā piemērotākais ir izvēlēts stacijas izvietojums Rīgas TEC-2 teritorijā. Veiktā priekšizpēte par iespējamo 400 MW kombinētā cikla koģenerācijas energobloka uzstādīšanu piedāvā šādus risinājumus stacijas izvietojumam:

• jaunu 400 MW dabasgāzes kombinētā cikla energobloku uzstādīt Rīgas TEC-2 teritorijā, to izvietojot starp būvējamo 400 MW energobloku Nr.1 (ir paredzēts nodot ekspluatācijā 2008.gada jūlijā) un esošiem dzesēšanas torņiem;

• šobrīd notiekošā jauna augstspiediena gāzesvada celtniecība no maģistrāles gāzesvada līdz Rīgas TEC-2 nodrošinās caurlaidību apmēram 240 000 m³/h, kas ir pietiekama divu 400 MW energobloku darbināšanai.

8.2.2. Ogļu elektrostacijas iespējamais izvietojums Liepājā un Ventspilī

Analizējot iespējamos ogļu elektrostacijas izvietojuma variantus, kā perspektīvākie ir izvēlēti stacijas izvietojumi Liepājā vai Ventspilī (sk. Att. 8-1.). Katram no apskatītajiem variantiem ir priekšrocības un vājās vietas. Pirms kāda no šo variantu tālākas attīstīšanas ir jāveic pilna analīze par ietekmi uz vidi un infrastruktūras pietiekamību un atbilstību.

Būvlaukumi stacijas celtniecībai

Veiktajās priekšizpētēs par atbilstošākajiem atzītie ogļu elektrostacijas izvietojumi ir Liepājā un Ventspilī. Tomēr izvēlētie būvlaukumi atrodas tālu līdz ogļu terminālam, attiecīgi 3 km un 2,4 km. Abos variantos liels ir attālums no elektrostacijas būvlaukuma līdz pelnu noliktavai (5,5 km un 10 km).

Liepājā piedāvātie laukumi atrodas uz pilsētas pašvaldības zemes, tādēļ vienkāršāk varētu risināt zemes īpašuma jautājumus. Bez tam laukumi atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) robežās. Ventspilī būvlaukuma sagatavošanai izmaksas ir zemākas, jo Liepājas piedāvātais būvlaukums atrodas pārpurvotā vietā.

Abos variantos tvaika turbīnas kondensatora dzesēšanas ūdens atgriezes sistēmā tiek ieteikts izmantot jūras ūdeni. Iekārtu un mehānismu atgriezes dzesēšanas sistēmu piebarošanai ūdens tiek piegādāts no pilsētas ūdensvada.

 

Att. 8-1. Ogļu staciju izvietojuma varianti

Ogļu piegādes infrastruktūra

Ventspilī, salīdzinot ar Liepāju, ir vairākas priekšrocības. Ventspils osta var nodrošināt neledus klases kuģu ienākšanu visu gadu. Ostas šķidro kravu rajonā ir 9 dziļūdens piestātnes, kuru dziļums svārstās starp 11,5 un 17,5 m. Piestātņu dziļums ļauj apkalpot AFRAMAX tipa kuģus ar kravnesību līdz 130 000 DWT. Osta nepieciešamos ogļu apjomus elektrostacijas vajadzībām var nodrošināt jau šodien. Lai samazinātu kuģu izkraušanas laiku un konveijeru izmaksas, paredzēts izbūvēt īslaicīgas ogļu uzglabāšanas torņveida noliktavas. Liepājā ogļu termināla izbūvei ostā ir nepieciešami papildu līdzekļi, un tā varēs nodrošināt kuģu apkalpošanu ar mazāku kravnesību. Ventspilī atšķirībā no Liepājas ir labi attīstīts arī dzelzceļa mezgls, kas nodrošina ogļu piegādi pa dzelzceļu. Uz elektrostaciju ogles paredzēts transportēt pa slēgtu transportiera galeriju.

Pieslēgums pārvades sistēmai

Liepāja ir lielāks elektrisko slodžu centrs un nākotnē tas vēl pieaugs, realizējot pieslēguma ierīkošanu A/S “Liepājas metalurgs”, kas pēc rekonstrukcijas savā ražotnē plāno pāriet no dabasgāzes uz elektriskām metāla kausēšanas krāsnīm.

Liepājas variantā elektroenerģijas piegāde elektropārvades tīklā tiek nodrošināta, izbūvējot jaunu 330 kV a/st Liepājā un 330 kV gaisvadu līniju uz a/st “Grobiņa”. Turpretī Ventspils variantā ir jāuzbūvē jauna 330 kV a/st un 330 kV gaisvadu līnija (119 km) līdz a/st “Grobiņa”.

 

9. Jaunu jaudu ieviešanas procedūras

No procedūru vai juridiskā viedokļa nav nozīmes tam, kāda veida bāzes slodzes elektrostacija tiek ieviesta autorizācijas vai konkursa kārtībā. Uz jebkuru no šiem paņēmieniem vai kurināmā veidu principā attiecas vienādas normatīvajos aktos paredzētās procedūras.

Atļauju izsniegšanas/autorizācijas kārtībā jaunu jaudu attīstītāji paši analizē tirgus situāciju, riskus un pieņem lēmumus par jaudu izveidošanu. Tomēr šim variantam ir savi trūkumi:

• jauda tiek ieviesta ne pēc sistēmas un tirgus vajadzībām, bet pēc projekta attīstītāja apsvērumiem un iespējām;

• tehnoloģija, kura lietota projektā, ne vienmēr atbilst sistēmas regulēšanas prasībām konkrētajos slodžu profilos.

Turpretim konkursa kārtībā ieviestās jaudas rada zināmas priekšrocības:

• tās iedarbina tajā laikā, kad tās patiesi nepieciešamas;

• var tikt iestrādātas pārvades sistēmas operatora prasības lietotai tehnoloģijai un iekārtai atbilstoši regulēšanas prasībām.

Neraugoties uz prognozēto sagaidāmo jaudu un enerģijas deficītu Baltijas reģionā, tirgus “signāli” joprojām nav adekvāti, lai veicinātu jaunu jaudu celtniecību tikai uz komerciāliem pamatiem. Pastāv vairāki nenoteiktības faktori (tehnoloģiju un kurināmā cena, vides normas un CO₂ emisiju ierobežojumi, konkurence tirgū, elektroenerģijas cena un citi), kas nosaka iespējamos riskus un apgrūtina lēmuma pieņemšanu par investīcijām jaunu ražošanas jaudu celtniecībā.

Jaudu rezerve jebkurā elektroapgādes sistēmā ir nepieciešama, lai nodrošinātos pret apgādes pārtraukumiem, ko var radīt avārijas stacijas darbībā vai pārtraukumi kurināmā piegādē. Tā kā ne vienmēr tirgus signāli ir pietiekami, lai nodrošinātu energosistēmas ilgtermiņa attīstību un jaunu staciju celtniecību, tad svarīgi ir izvēlēties efektīvu jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas mehānismu.

Risku samazināšanai un investīciju piesaistīšanai jaunās ģenerējošās jaudās var tikt izmantoti vairāki modeļi.

Ilgtermiņa līgumu pakete. Stacijas īpašnieks pirms investēšanas noslēdz ilgtermiņa elektrības piegādes līgumu paketi ar patērētājiem, kuros nosaka ikgadējos piegādes apjomus un precīzas cenu formulas. Atsevišķos gadījumos patērētāji paši izvēlas kļūt par stacijas akcionāriem. Šis ir tirgus principiem vistuvākais modelis, kā piemēru var minēt jaunbūvējamo AES Somijā. Latvijas gadījumā nav pietiekams lielu industriālo patērētāju skaits un patērētāju ieinteresētība un izpratne par atbildību un iespējām apgādes drošuma risku samazināšanā, lai realizētu šo modeli.

Valsts atbalsts projekta sagatavošanas fāzē ietver investīciju ieguldīšanu pirms stacijas būvniecības uzsākšanas projekta sagatavošanas fāzē ar tālāku investora piesaistīšanu.

Garantēta maksa par jaudu vai enerģiju vai to kombinācija tiek pielietota, lai samazinātu investora riskus, garantējot daļu no fiksētajām izmaksām. Maksājumus par jaudu cita starpā kā instrumentu jaudu adekvātuma nodrošināšanai atļauj Direktīva 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā. Tomēr jāatzīst, ka jebkurš šāds jaunu ražošanas jaudu celtniecības atbalsta mehānisms ir saistīts ar nepieciešamību noteikt adekvātu garantētās iepērkamās jaudas apjomu un enerģijas vai jaudas maksājuma lielumu.

 

10. Secinājumi un priekšlikumi tālākai rīcībai

Ziņojumā secināts, ka Latvijā, sākot ar 2012.gadu, paredzams jaudu deficīts 300–500 MW apjomā. “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam” nosaka, ka 2012.gadā Latvijas energosistēmā ir jāsasniedz 80% pašnodrošinājums ar elektroenerģiju un 2016.gadā tam jābūt 100% līmenī. Tas paveicams, maksimāli izmantojot atjaunojamos resursus un koģenerācijas ciklu elektroenerģijas ražošanai, bet atlikušo deficīta daļu (400 MW un 800 MW attiecīgi līdz 2015. un līdz 2020.gadam) aizpildīt ar jaunām elektrostacijām – būvējot un nododot ekspluatācijā dabasgāzes kombinētā cikla elektrostaciju līdz 2015.gadam un cietā kurināmā elektrostaciju pēc 2015.gada. Tas ir pamatoti ne tikai no elektroapgādes drošuma viedokļa, pārnesot risku mazināšanu savā jurisdikcijā, bet arī uzlabotu valsts importa un eksporta bilanci.

Ņemot vērā, ka PSO ikgadējais novērtējuma ziņojums sniedz pietiekami skaidru un pārliecinošu informāciju par sagaidāmo jaudu deficītu līdz 2016.gadam, Ekonomikas ministrijai ir nepieciešams steidzami veikt darbības, lai noteiktu un nodrošinātu konkursa procedūru īstenošanu jaunu bāzes jaudu elektrostaciju ieviešanas sekmēšanai un celtniecību:

• Izstrādāt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas kā jaunu jaudu ieviešanas stimulēšanas mehānismu gadījumos, ja uz tīriem tirgus principiem nenotiek pieprasījumam adekvāti ieguldījumi jaunās jaudās, paredz tirgu vismazāk ietekmējošo pasākumu – tikai garantētus jaudas maksājumus;

• Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu stāšanās spēkā EM, pamatojoties uz PSO ziņojuma secinājumiem, sagatavot valdības lēmumprojektu par konkursa izsludināšanu jaunu jaudu ieviešanai. Lēmumprojektā jānosaka svarīgākie konkursa organizēšanas principi: ieviešamās jaudas apjoms; ieviešamās jaudas pieejamības nosacījumi; jaudas ieviešanas termiņš; ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumi; konkursa izsludināšanas termiņš; pretendentiem izvirzītās prasības; pieteikumu izvērtēšanas kritēriji.

Papildus iepriekšminētajam, lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, ar valsts līdzdalību nepieciešams secīgi uzsākt šādus priekšdarbus:

• izvērtēt esošo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību;

• veikt pētījumu par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, kā arī elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz attiecīgās teritorijas ekonomisko attīstību;

• izstrādāt elektrostacijas priekšprojektu, saistot to ar iespējamo Latvijas–Zviedrijas sistēmu starp savienojumu;

• veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu.

 

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs” Ministru kabineta 2008.gada 11.marta sēdē