Ministru prezidents Andris Šķēle: sarunā ar Audriņu vidusskolas direktori Zinaīdu Bodžu; pasniedzot veltes Istras vidusskolas direktorei Marijai Tomčikai

31. augustā un 1. septembrī Ministru prezidents Andris Šķēle darba vizītē apmeklēja valsts austrumu rajonus. Pirmajā dienā Rēzeknē viņš piedalījās Latgales attīstības padomes sanāksmē.

Otro Latgales vizītes dienu Ministru prezidents sāka ar Audriņu vidusskolas apmeklējumu, pēc tam ieradās Istras vidusskolā Ludzas rajonā.

Andris Šķēle iepazinās arī ar Rēzeknes Robežsargu skolas darbu, apmeklēja valsts robežu un vakarpusē uzstājās Latgales televīzijā.

Par abu vidusskolu apmeklējumiem "LV" pa telefonu informēja Istras vidusskolas direktore Marija Tomčika un Rēzeknes rajona Izglītības darbinieku arod-biedrības priekšsēdētāja Ennata Kivriņa.

Marija Tomčika:

— Par Ministru prezidenta ciemošanos pie mums varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Viņš interesējās par mūsu problēmām. Apspriedāmies, kā pagastu apvienošanās ietekmēs skolēnu iespējas apmeklēt skolu. Runājām par konkurenci starp skolām: kur būs labāk organizēts mācību process, turp skolēni arī tieksies uz mācībām. Arī konkurence starp skolotājiem dos iespēju celt mācību kvalitāti un skolas prestižu.

Mūsu vidusskolā mācās 150 audzēkņu, un Ministru prezidents sacīja, ka šāda lieluma skolām jāpastāv. Mūsu galvenā problēma — ka skolā ir krieviska vide. Bērni sāk mācības tikai ar krievu valodu, tāpēc latviešu valodas pasniegšanai jābūt augstā līmenī.

Ministru prezidentam mūsu skola patika, arī tās apkārtne. Viņš atveda mums jaukas dāvanas: grāmatas un īpašu tāfeli.

Šī diena paliks skolas vēsturē. Ir patīkami, ka valdība par mums domā.

Ennata Kivriņa:

— Es piedalījos gan Audriņu vidusskolas apmeklējumā, gan sarunās ar Ministru prezidentu. Vispirms Andris Šķēle apskatīja skolu, ielūkojās klasēs. Viņš piedalījās mācību gada uzsākšanas sanāksmē, teica apsveikuma uzrunu un novēlēja skolēniem sekmes mācībās un skolotājiem veiksmi pedagoģiskajā darbā.

Tad Ministru prezidents sarunājās ar skolotājiem un pašvaldību pārstāvjiem. Sarunās skārām daudzas problēmas, un galvenā no tām — finansēšanas jautājumi. Runājām par piecgadīgo un sešgadīgo mācīšanu. Vairāk tika runāts par Audriņu vidusskolas krieviskās vides problēmām. Latviešu ģimenēs Audriņos ir tikai 25 bērni, viņi brauc mācīties uz dažādām latviešu skolām, jo atvērt klasi Audriņu vidusskolā nav iespējams audzēkņu mazā skaita dēļ.

Audriņu vidusskolā mācās 210 audzēkņu, viņu vidū — arī bērni no Rīgas.

"LV" informācija

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.