Pirmdien, 30. augustā, pēc sarunām ar Igaunijas augstākajām amatpersonām Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas vēstniecībā Igaunijā atbildēja uz žurnālistu jautājumiem

— Kā vērtējat šo mūsu kaimiņvalsts apmeklējumu?

— Šī ir mana pirmā darba vizīte ārzemēs, turklāt mūsu brāļu tautas kaimiņvalstī. Mūs ar Igauniju vieno ļoti daudz. Mums ir bijusi paralēla attīstība, kopēja vēsture jau kopš viduslaikiem, mūsu tautām ir ļoti līdzīgi likteņi, esam bijuši kopā vienā politiskā struktūrā, ieskaitot, protams, pēdējos piecdesmit gadus Padomju Savienības ietvaros. Bet līdzās šai uzspiestajai brālībai ir pastāvējusi arī īsta brālība. Tā sakņojusies mūsu līdzīgajā kultūras mantojumā, mūsu vērtībās, mūsu izpratnē par dzīvi un savā ziņā arī par kultūras vidi, ko ir veidojusi abu mūsu tautu milzīgā pieredze šeit, Baltijas jūras krastā.

Ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri man ir bijis tas gods un prieks iepazīties jau iepriekš. Šī bija mūsu trešā tikšanās. Priecājos par šo izdevību tuvāk iepazīties ar lielu mūsu kaimiņvalsts personību. Mums bija diezgan plašas sarunas viņa vasaras rezidencē Paslepā, jūras krastā ar skaistām niedrēm, kur vējš ne tikai svilpo, bet arī dzied, un savukārt citu dziesmu dzied priedes.

— Kādi bija galvenie apspriežamie jautājumi jūsu sarunā ar Lennartu Meri?

— Runājām par to, ko vēlētos paust savās attiecībās ar Eiropas Savienību, ar NATO un starptautiskajā jomā.

Virzībā uz Eiropas Savienību mēs vēlamies redzēt iekļautas visas trīs Baltijas valstis. Igaunija nepārprotami visādos veidos atbalsta Latvijas centienus, lai tā tiktu uzaicināta uz sarunām jau Helsinku sanāksmes laikā. Cerams, ka tas tā notiks. Igaunija turpinās atbalstīt Latviju tās virzībā, kur viņa sarunās ar Eiropas Savienību ir dažus soļus jau priekšā. Viņiem ir gluži tāda pati koncepcija un izpratne par to, kā vajadzētu izvērtēt valstis pēc to gatavības tikt uzņemtām Eiropas Savienībā.

Runājām arī par mūsu mērķiem iekļauties NATO. Mēs bijām vienisprātis, cik svarīgi ir abām mūsu valstīm parādīt vai pierādīt savu politisko gribu. To pašu uzsvērām arī sarunās ar Igaunijas premjerministru Martu Lāru. Valdībām ir ļoti svarīgi pierādīt savu politisko gribu iekļauties militāri politiskajās struktūrās ar pietiekami augstu aizsardzības budžetu. Latvijā mēs ceram sasniegt nepieciešamo budžeta asignējumu līmeni 2003. gadā. Igaunija cer, ka tas viņiem būs 2002. gads, kad 2 procentus no sabiedriskā kopprodukta varēs veltīt aizsardzībai. Bet mēs ļoti uzsvērām arī to, ka sadarboties aizsardzības jomā mums ir svarīgi. Te mums saskaņotība ir nevainojama, un to mēs pierādījām, kad bijām Bosnijā–Hercegovinā, kad mēs ar prezidentu Meri aizbraucām pie Baltijas bataljona karavīriem. Tas ārpolitiski ir ļoti svarīgi, ka Baltijas valstis ir gatavas un spējīgas sadarboties savā starpā aizsardzības jomā, lai pierādītu un aizstāvētu savu gatavību un spēju iesaistīties NATO aliansē.

Vēl par vizīti Igaunijā  un Somijā — 3.lpp.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs sarunā ar žurnālistiem