ATSAUCĒ IETVERT:
Par karavīru rehabilitāciju pēc dalības starptautiskajās misijās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2008., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172737
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par karavīru rehabilitāciju pēc dalības starptautiskajās misijās
12.martā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti secināja, ka karavīru, kuri piedalījušies starptautiskajās misijās, rehabilitācija norit sekmīgi un tiek domāts arī par tās pilnveidošanu.
Latvijas karavīru slodze, piedaloties misijās, ir ļoti nopietna, tāpēc jāpēta, kāda rotācijas intensitāte ir nekaitīga veselībai un psiholoģiskajam stāvoklim, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.
Lai uzlabotu rehabilitāciju, šobrīd tiek izstrādāta koncepcija par rehabilitācijas rekreācijas centru izveidi, deputātus informēja Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas pārvaldes priekšnieks Jānis Mičāns. Turklāt šādi centri trijos gados spētu rehabilitēt visus bruņotajos spēkos dienošos karavīrus.
Vidēji 75 procenti karavīru pēc atgriešanās no dalības starptautiskajās misijās izmanto rehabilitācijas pakalpojumus. Karavīru attieksme pēdējā laikā ir kļuvusi pozitīva, jo viņi ir apzinājušies tās nepieciešamību, un izmantot vai neizmantot piedāvātās iespējas ir pašu karavīru brīva izvēle. Komisijas deputāti secināja, lai rehabilitācija būtu efektīva, nepieciešams rehabilitācijas kursu iziet uzreiz pēc atgriešanās un tai ir jābūt ilgākai, kā arī jādomā par finansējuma palielināšanu.
Tāpat tika uzsvērts, ka karavīram rehabilitācijas posmā ir jābūt kopā ar ģimeni. Rehabilitācijā kopā ar savu ģimeni ir aptuveni tikai 10 procentu karavīru, jo par to jāmaksā pašai ģimenei. Tāpat karavīrus un viņu ģimenes locekļus izglīto par stresa pazīmēm, kā arī karavīru tuviniekiem misijas laikā tiek sniegts atsevišķs psiholoģisks atbalsts.
Pētījumi liecina, ka stresam vairāk pakļauti karavīri, kuri ir gados jaunāki, kuriem ir zemāka dienesta pakāpe, kā arī zemāks izglītības līmenis.
Saeimas preses dienests